Arī ne Argentīna, ne Brazīlija un ne Katara vairs nav pārsteigums

Austrālieši un daļa rokasbumbas sabiedrības bija sašutuši, ka viņus kā Okeānijas labāko komandu tomēr atstāja mājās, bet uz Kataru devās Vācijas izlase. Īsti labi un godīgi tas, protams, nebija, jo pārmaiņas tika veiktas jau tad, kad austrālieši bija ieguvuši ceļazīmi uz finālturnīru, taču no sportiskā viedokļa... Austrāliju kā visi "sita" iepriekš, tā to būtu darījuši arī tagad un darītu vēl pēc vairākiem gadiem, jo nekas neliecināja un neliecina, ka šī komanda kļūtu kaut mazliet spēcīgāka. Savulaik Japānas izlases (kā labākās Āzijas komandas) mākslīga turēšana hokeja pasaules čempionāta Elites grupā nepalīdzēja tai kļūt par konkurētspējīgu komandu un tāpat notiek ar Austrāliju handbolā. Varbūt austrāliešiem vajadzētu sekot savu futbolistu piemēram, kuri burtiski izlūdzās vietu Āzijas kvalifikācijas turnīrā, lai augtu komandas meistarība un arī no turienes regulāri tiek uz Pasaules kausa finālturnīriem? Ar to varbūt varētu sākt.

Pasaules čempionātā Katarā arī jau ir bijušas vairākas spēles, kurās vienas komandas pārsvars ir nenoliedzams, taču tā tas laikam būs vienmēr. Galvenais - tādu spēļu kļūst arvien mazāk. Savulaik pasaules čempionāta pusfinālā spēlēja Ēģipte un Tunisija, kopš 2005. gada pasaules čempionāta nevienai ne Eiropas valsts izlasei pusfinālā vairs nav izdevies tikt, bet nav vairs aiz augstiem kalniem laiks, kad atkal izdosies. Varbūt jau Katarā?

Attīstības ceļš ir dažāds. Piemēram, Argentīnas un Brazīlijas izlasēs (kā lai neatceras, ka pērn par pasaules čempionēm pirmo reizi kļuva Brazīlijas handbolistes) spēlē praktiski tikai vietējie handbolisti, liela daļa no kuriem ikdienā "maizi pelna" Eiropas klubos. Argentīnas izlase savulaik bija viena no spēcīgākajām pasaules junioru čempionātā (6. vieta 2009. gadā), tā ļoti labu iespaidu atstāja jau 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā un pašreiz tās rindās ir 8 spēlētāji no Francijas virslīgas jeb LNH klubiem (tajā skaitā Ingara Dudes kluba biedrs no Istres komandas Gonsalo Karu), bet viens ir Spānijas pēc ranga otrās līgas klubā "Maristas". Brazīlijas izlasē situācija ir līdzīga un tāpēc nav ļoti jābrīnās, ka pašreizējie titula īpašnieki spāņi uzvarēja brazīliešus tikai ar 29:27 - astoņi brazīlieši spēlē Spānijas ASOBAL līgas jeb virslīgas klubos, bet viens Monpeljē komandā, kas ir viena no spēcīgākajām Francijā un Eiropā. Trešā spēcīgākā Dienvidamerikas izlase Čīle vēl nav tik stipra - pieci tās handbolisti spēlē Spānijā, taču tikai viens ASOBAL līgā, toties ir viens spēlētājs no Vācijas 1. bundeslīgas kluba GWD "Minden" un viens no Bukarestes "Steaua" Rumānijas virslīgā.

Katara iet citu ceļu. Naudas tur netrūkst, pēc sezonas Eiropā turp nereti dodas piepelnīties arī diezgan slaveni handbolisti, daži turp brauc beigt karjeru, bet daži kļūst par Kataras pilsoņiem un tas viss kopā ceļ arī Kataras klubu un vietējo spēlētāju līmeni. Lai cik un no kurienes nāktu Kataras izlases handbolisti - atgādināšu, ka Katara uzvarēja trijās pirmajās spēlēs, tajā skaitā ar 31:29 pieveicot Slovēniju, un kā viena no pirmajām komandām nodrošināja sev vietu 1/8 finālā, taču tikai viens (!) no tiem nepārstāv Kataras klubus - tas ir bosniešu vārtsargs un lielākā Kataras izlases zvaigzne Daniels Šaričs no FC "Barcelona" (2011. gada Čempionu līgas uzvarētājs, četrkārtējs un tajā skaitā arī 2013. un 2014. gada Spānijas čempions). Otrs vārtsargs un Šariča vienaudzis (abiem ir pa 37 gadiem) melkalnietis Gorans Stojanovičs četras iepriekšējās sezonas spēlēja vienā no Vācijas 1. bundeslīgas labākajām komandām "Rhein-Neckar Lowen" un bija Aleksandra Pētersona kluba biedrs (divreiz savulaik iegūts EHF kauss, vienreiz - vairs neeksistējošais Kausu ieguvēju kauss). Cits melnkalnietis Žarko Markovičs savulaik aizvadīja 30 spēles Melnkalnes izlasē, spēlēja tādos pazīstamos klubos kā MKB "Veszprem" (06-09), Skopjes RK "Metalurg" (11/12), "Frisch Auf Goppingen" (12/13) un HSV "Hamburg" (pagājušajā sezonā), bet 2012. gada EHF čempionu līgā šis divmetrīgais kreilis guva 62 vārtus. Francūzis Bertrāns Roins piecas sezonas spēlēja Šamberī komandā un bija Francijas izlases kandidāts braucienam uz 2010. gada Eiropas čempionātu, kurā trīskrāsainie uzvarēja, kā arī bija komandā, kas uzvarēja 2011. gada pasaules čempionātā (finālā un izšķirīgajās spēlēs nepiedalījās, bet pavisam aizvadīja Francijas izlases rindās 20 spēles). 206 cm garais spānietis Borha Vidals līdz 21 gada vecumam spēlēja basketbolu (arī Badalonas "Joventud" un Bilbao komandās), taču tad pievērsās handbolam, spēlēja ASOBAL klubos un divas sezonas (11-13) pat aizvadīja līnijas spēlētāja pozīcijā klubā "Nantes" Francijas virslīgā. Tikai 18 gadi ir melnkalnietim Jovo Damjanovičam, kurš spēlēja jau Katāras U19 izlasē, bet tagad ir viens no nacionālās izlases labākajiem spēlētājiem. Jau Katarā handbolu sāka spēlēt 22 gadus vecais Eldars Memiševičs (viņš arī ir dzimis Katārā), tā ka viņus jau kā gatavus spēlētājus katarieši nepaņēma. Mačā pret Slovēniju 12 vārtus guva Kubā dzimušais Rafaels Kapote, kurš iepriekšējās divas sezonas spēlēja Spānijas ASOBAL klubā "Naturhouse La Rioja".

Un vai jūs ziniet, kas ir Katāras izlases galvenais treneris? Savulaik viens no pazīstamākajiem FC "Barcelona" spēlētājiem un vēlāk spāņu handbola treneriem Valero Rivera. Tieši viņa vadībā Spānijas izlase pirms diviem gadiem otro reizi kļuva par pasaules čempioni, bet FC "Barcelona" sešas reizes uzvarēja Čempionu līgā. Tā ka Katāras izlases iekļūšana 1/8 finālā nav nekāda sensācija. Redzēsim, kāds būs turpinājums...