Sieviešu handbola izlases treneris: "Mūsu amatieru meistarība nevar stāties pretī profesionālēm"

Latvijas nacionālā sieviešu handbola izlase aizvadītajā nedēļā uzsāka 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju, aizvadot spēlēs pret ļoti spēcīgajām Slovēnijas un Francijas komandām. Vispirms izbraukumā Celjes pilsētā ar 13:51 nācās kapitulēt Slovēnijas izlasei, bet pēc tam mājas spēlē Dobelē ar 8:55 pamatīgi zaudējot olimpiskajai čempionei Francijai. Nākamajā kvalifikācijas kārtā februārī un martā Latvija divās spēlēs tiksies ar Itāliju.

Situāciju Latvijas sieviešu handbolā un izlasē skaidro Latvijas nacionālās sieviešu izlases galvenais treneris Māris Cibuļskis: “Pēc pirmajām divām kvalifikācijas spēlēm, kur mēs cīnījāmies ar handbola grandiem Slovēniju un olimpisko čempioni Franciju, ir divējādas sajūtas. Pirmkārt, meiteņu cīņasspars un nepadošanās, tas bija viss, ko mēs varējām likt priekšā šīm komandām, jo meistarības ziņā Latvijas sieviešu handbola amatierisms nevar stāties pretī profesionālām handbolistēm, kuras, lai iekļūtu izlasē, izgājušas savā valstī milzīgu atlasi un nospēlējušas tūkstošiem spēļu augstākā līmenī. Un tomēr, cīņa bija par katru bumbu. Otrkārt, līdzjutēji, tas bija fantastiski, tāds atbalsts ir neatsverams. Es ceru, ka spēlēs pret Itāliju mēs iedosim mūsu līdzjutējiem daudz skaistu mirkļu. Treškārt, Latvijas handbola federācijas darbs ap izlases spēlēm bija ļoti liels – cepuri nost, Padome un Valde prot strādāt, netaupot sevi.”

Cibuļskis norāda arī uz Latvijas sieviešu handbola ēnas pusi: “Diemžēl, jārunā par rūgtumu, kurš radās koplektējot komandu šīm spēlēm. Sieviešu izlases atjaunošana 2021. gadā bija nozīmīgs notikums Latvijas handbolā, diemžēl ievilkusies pauze dod sevi manīt. Jaunietes neredzēja savu attīstību handbolā, nebija uz ko tiekties, nebija sievietēm Krištopāna, kurš rādītu ceļu un piemēru.”

“Latvijas handbolā ir tikai četri centri – sporta skolas, kuri ražo handbolistes, kuras pārstāv komandas Latvijas čempionātos. Bet tas ir tikai amatieru handbols. Lai izaudzinātu profesionāles, nepieciešama meiteņu handbola skola kā Murjāņos zēniem, kā Lietuvā Garļava. Ja nav piramīdas, nebūs arī rezultāta. Pirmais posms ir pamats, sporta skolas mums ir, izlase ir, bet pa vidu nav nekā, kur mācīties handbolu kā profesiju. Tā kā, lai Latvijas sieviešu handbols attīstītos mūsdienu līmenim atbilstoši, federācijai būtu jādomā par šādas skolas vai grupas izveidi, kaut vai uz kādas sporta skolas bāzes. Protams, te ir jāskatās finansiālā situācija,” papildina Cibuļskis.

Izlases treneris uzsver, ka šobrīd Latvijas sieviešu izlase rūpīgi gatavojas nakamajām Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm pret Itāliju, lai pierādītu ne vien pašām sev, bet arī skatītājiem, ka izlasei ir ne tikai cīņasspars, bet arī augsts amatieru līmenis.

Ar pateicības vārdiem pie handbola sabiedrības vēršās arī Latvijas Handbola federācijas prezidents Aleksandrs Babra: “Vēlos teikt paldies komandai. Meitenes, treneri jūs esat varoņi! Neskatoties uz ielozētajām preteniecēm un apziņu par spēļu iznākumu, jūs gājāt laukumā ar paceltām galvām un nesāt Latvijas karogu! Ziniet, ka viss ko jūs darāt tiek novērtēts un ir patiess ieguldījums nākotnē.”

“Paldies federācijas komandai, jūs esat savas jomas fanātiķi un bez jums šādas sacensības Latvijā nenotiktu. Jūsu atdeve darbam ir uz visiem 100 un par to Jums paldies! Paldies sponsoriem un atbalstītājiem. Ziniet, ka bez jūsu atbalsta federācija šo visu nespētu organizēt. Paldies līdzjutējiem par atbalstu. Jūs bijāt fantastiski. Neaprakstāmas emocijas un atmosfēra pie katriem gūtajiem vārtiem, jūs patiesi esat astotais laukuma spēlētājs! Paldies arī kritiķiem! Jūs mūs padarāt stiprākus un esat kā dzinulis, kas liek strādāt vēl jaudīgāk. Paldies visiem, kuriem rūp handbols un ir kopā ar mums,” papildina Babra.

Latvijas handbola federācijas prezidents izsaka nožēlu, ka šajā reizē Latvijas izlasei izpalicis Eiropas čempionāta priekškvalifikācijas posms, nepietiekama dalībvalstu skaita dēļ, taču viņš uzskata, ka šī situācija ir neatsverama pieredze spēlētājām, treneriem un arī līdzjutējiem: “Protams, žēl, ka izlasei nebija priekškvalifikācijas, kas būtu devis iespēju spēlēt ar līdzvērtīgām komandam. Tomēr šī situācija ir arī kā laimests loterijā, jo kad vēl mums būtu iespēja klātienē vērot darbībā tādas pasaules līmeņa komandas? Kad vēl treneriem un spēlētājiem būs iespēja mācīties no viņiem to labāko, vai kad vēl meitenēm būs iespēja iziet laukumā pret tādu komandu? Kad vēl mūsu mazajiem handbolistiem būs iespēja tūrēt aiz rokas pasaules top spēlētājas vai, kad skatītājiem būs iespēja klātienē redzēt un piedzīvot šāda līmeņa handbolu klātienē? Uzskatu, ka tas viss ir daudz svarīgāk par cipariem uz tablo.”

“Izvērtējot arī pārējos Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēļu rezultātus mūsu un arī citās grupās, iezīmējās likumsakarīgi rezultāti, tai skaitā arī Latvijas spēlei pret Franciju. Ir lieli grandi ar lielām tradīcijām, sistēmu, vēsturi un ir mazas valstis, kuras ar savām ambīcijām mēģina ielauzties elitē. Tāpēc jāvaicā, kā citādi mazas valstis var panākt rezultātu, lai kaut cik pietuvinātos grandiem? Mums jābūt saliedētiem un kopīgi jāstrādā vienam mērķim. Uzskatu, ka katram, sākot no bērna līdz pat valsts vadītājam, ir jāuzdot sev jautājums: ko es personīgi esmu izdarījis, lai handbolā būtu redzams rezultāts? Būsim godīgi pret sevi, jo droši vien uz šodienu vairākumā atbilde būs “neko” vai “gandrīz neko”. Taču, ja mēs visi būsim saliedēti, strādāsim kopā, tad es ticu, ka vairākumā atbilde mainīsies uz “visu iespējamo”. Novēlu būt vienotiem vienam mērķim, jo Latvija esam mēs,” sacīja Babra.

Izmantotie resursi:
Latvijas Handbola Federācija