Dārgākais "sudrabs" pasaulē

"Nopirktā komanda" spēlēs finālā - tā rakstīja par Katāras izlasi pēc tās uzvaras pusfinālā pār Poliju (31:29). Dārgākais "sudrabs" pasaulē - tā var secināt pēc turnīra, kurā Katāras izlase piedzīvoja tikai divus zaudējumus - apakšgrupā ar 25:28 no 2013. gada čempioniem spāņiem un finālā pret Franciju (22:25). Tiek rēķināts, ka Katāra iztērējusi vairāk nekā 100 miljonus eiro, lai izveidotu tik spēcīgu izlasi. Katārā naudu neskaita - tās tur gluži vienkārši ir ļoti daudz. Tā jokoja poļu kolēģi vēl pirms pusfināla spēles ar katariešiem. Pirms poļiem Katāra tika galā ar Slovēniju (4. vieta 2013. gada čempionātā) apakšgrupā, ar Austriju 1/8 finālā un Vāciju 1/4 finālā. Tikai mačā ar austriešiem (tā beigās) mājiniekiem diezgan nekaunīgi palīdzēja tiesneši, bet pārējās spēlēs pietika tikai ar dažām svilpēm vai paklusēšanu par labu mājiniekiem - piemēram, vienā laukuma galā dod divas minūtes, bet otrā par līdzīgu spēli nedod. Vienu reizi, divas, četras reizes un - ar to pietiek. Ir daudz dažādu nianšu, kā tiesneši var vienu komandu piebremzēt un tas pat nekritīs acīs, to daudzi pat vispār nemanīs un ar to pietiks uzvarai, ja tā būs pietiekami laba komanda, kurai šādā veidā palīdz. Katārai ir tāda komanda. Tiesāšanu par labu Katārai asi kritizēja horvāti, vācieši un poļi (ne tikai attiecībā uz pašu spēli ar Katāru), taču lielākais sašutums bija ne jau par to, bet gan par principiem, pēc kuriem tika veidota Katāras izlase.
Vēl grupu turnīra laikā rakstīju, kāpēc Katāras izlases sniegums nav nekāda sensācija, jo komandā ir septiņi naturalizēti spēlētāji no bijušās Dienvidslāvijas (ar lielisko FC "Barcelona" vārtsargu Danielu Šariču priekšgalā), Spānijas, Francijas un Kubas, tie visi ir augstas klases vai par pasaules klases spēlētāji, taču arī vismaz 2-3 vietējie handbolisti ne tikai neko nebojāja un nebija pasīvi piespēlētāji, bet gan parādīja augstu meistarību un droši vien iederētos ne vienā vien Vācijas, Spānijas vai Francijas klubā, taču - kāpēc viņiem kaut kur braukt, ja pašu mājās var nopelnīt tik pat vai pat vairāk un ja Katāras klubos ik pa laikam (pēc sezonas Eiropā) iekļaujas meistari, no kuriem var daudz iemācīties?
Kopš 2011. gada Katārā ne tikai uzcēla modernas halles pasaules čempionāta sarīkošanai, bet arī izveidoja (sapirka!) spēcīgu komandu. Katāra ir bagātākā valsts pasaulē (brutto ienākumi caurmērā uz vienu iedzīvotāju gadā ir 150 tūkstoši dolāru!), ielās pilns ar dārgājiem auto ("Lamborghini", "Porsche", "Maserati", "Rolls-Royce" u.tt.), sievietes pērk rotas ar dārgākajiem dimantiem, vīriešiem gandrīz katram uz rokas dārgs "Rolex" pulkstenis, jaunieši lieto retus un apzeltītus iPhone... Labs, bet ne luksus numurs viesnīcā maksā apmēram 2,5 tūkstošus eiro, ārsta apmeklējums - apmēram 250 eiro, kilograms labas desas - vismaz 25 eiro... Katāriešiem tamlīdzīgas cenas nav augstas. Handbolisti, kas kļuva par katāriešiem, tika nodrošināti ar visu - simtiem tūkstoši eiro alga gadā, apmaksāta dzīvošana, ēšana, dienesta auto (ja vajag - arī ar šoferi), lidmašīnas biļetes biznesa klasē uz dzimteni un atpakaļ, medicīnas pakalpojumi pasaules līmenī un viss, kas vēl tikai nepieciešams. Pēc uzvaras pār Vāciju jeb par iekļūšanu pusfinālā katram Katāras izlases spēlētājam tika apsolīti divi miljoni eiro, luksus klases "Maserati" auto un bezmaksas apartamenti Dohā līdz mūža beigām. Viss kopā aizmaksāja apmēram 100 miljonus eiro? Tas šeihiem nav nekas, toties visa pasaule runā par viņu izlases panākumiem un par Katāru to kontekstā - viņi ieguva to, ko nevar nopirkt nevienā reklāmas aģentūrā.
Viens no Katāras izlases panākuma stūrakmeņiem ir tās galvenais treneris spānietis Valero Rivera, kura vadībā 2013. gadā par pasaules čempioni kļuva Spānija, kura vadībā FC "Barcelona" savulaik sešas reizes ieguva EHF Čempionu kausu. Riveru jau nosaukuši par "handbola Mourinju" un tas ir tikai taisnīgi - gudri spēlētāji laukumā un gudrs treneris laukuma malā var paveikt lielas lietas. Katāra nespēlēja "uz dullo", tā bija labi organizēta un vadāma komanda, kas rādīja saturīgu spēli. Bija redzama trenera Riveras roka. Lieki teikt, ka viņš pašreiz ir vislabāk apmaksātais rokasbumbas treneris pasaulē - poļu masu mediji rakstīja, ka Riveras "netīrā" alga gadā esot 800 tūkstoši eiro un ka viņš saņemot vairāk nekā gandrīz puse no Spānijas ASOBAL (virslīgas) klubu treneriem kopā... Atļaušos apgalvot, ka bez Riveras Katāra līdz finālam nebūtu tikusi. Pat līdz pusfinālam tā nebūtu aizkļuvusi.
Katārā noteikti nebija skatītāju skaita ziņā apmeklētākais čempionāts, jo rokasbumba tomēr tur vēl nebija tik plaši zināma. Vietējie skolnieki un karavīri uz ārzemju žurnālistu vaicājumiem arī vaļsirdīgi atbildēja - sak, mums pateica, ka jānāk, un mēs arī atnācām. Vēl vairāk - katarieši bija nolīguši apmēram 60 līdzjutējus no Spānijas (treneris taču Rivera!), apmaksājuši tiem ceļu un dzīvošanu, kā arī izsnieguši dienas naudu "sīkiem izdevumiem". Spāņu līdzjutēji esot izmaksājuši "kapeikas" - apmēram 120 tūkstošus eiro. Tiesa, uz izslēgšanas spēlēm, īpaši jau uz 1/4 finālu, pusfinālu un finālu skatītāju netrūka, jo līdz tam jau bija sacelta milzīga ažiotāža.
Katāras vīriešu rokasbumbas izlases otrā vieta pasaules čempionātā laikam pirmo reizi tik izteikti apliecināja, ka var sapirkt komandu un nopirkt treneri, lai gūtu panākumus visaugstākajā līmenī. Vai tad naudas trūkst, piemēram, Saūda Arābijā vai Kuveitā? Handbola sabiedrība ir satraukusies tieši par to, lai Katāras piemērs izlases veidošanā nekļūst par lipīgu. Visi jau ir pieraduši, ka sporta spēļu klubi pērk labākos citu valstu spēlētājus, lai gūtu lielas uzvaras, bet katarieši parādīja, ka līdzīgā veidā var veidot arī izlasi - proti, gandrīz pusei no tās nav nekāda sakara ar Katāru. No IHF likumu puses viss ir pareizi - neviens no "nekatāriešiem" pēdējos trīs gadus nevienā citā izlasē nav spēlējis, tā sauktā triju gadu karantīna ir ievērota, bet kādā veidā tiek piešķirta Katāras pilsonība - tas jau vairs nav IHF vai jebkuras citas sporta organizācijas kompetencē.
Laiks rādīs, vai Katāras izlasei radīsies sekotāji. Laiks rādīs, vai tā bija tikai īslaicīga šeihu iegriba vai Katāra patiešām kļūs par vienu no TOP izlasēm pasaulē (diviem naturalizētajiem spēlētājiem ir tikai attiecīgi 20 un 23 gadi, turklāt esot arī dažu jauni pašmāju talanti, tā ka nesteigsimies nosaukt pasaulē dārgākā "sudraba" ieguvēju par komandu-viendienīti).