Sieviešu handbola izlase aizvadījusi pirmo sabraukumu

Latvijas sieviešu handbola izlase pēdējo reizi spēlēja pirms pieciem gadiem - 2016. gada martā komanda piedalījās "Challenge Trophy" turnīrā Tbilisi un ieņēma 3. vietu. Pēdējo reizi kādā no kvalifikācijas turnīriem spēlēts 2008. gada novembrī - 2009. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlase zaudēja Polijai, Islandei un Šveicei. Atgriešanās kvalifikācijas turnīrā notiks jau šosezon un tas būs 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs.

Nav iemesla lolot lielas cerības, taču pašreiz galvenais ir tas, ka sieviešu izlase vispār ir atjaunota un ka meitenēm līdz ar to ir papildus stimuls veltīt brīvo laiku treniņiem un spēlēm. Bez pirmā soļa nav arī otrā soļa.

Vispirms - par izlases galveno treneri. Ludzas "Latgols" sieviešu komandas treneris Māris Cibuļskis pats spēlēja handbolu visu vecumu Ludzas komandās (izņemot vienu sezonu, kad mācījās Liepājā un spēlēja "Vaiņodes" komandā), viņš bija līnijas spēlētājs un bija toreizējās Ludzas PSK komandā, kas pirmo reizi Ludzas vīriešu handbola vēsturē ieguva medaļas Latvijas virslīgas čempionātā (3. vieta 2002. gadā; pēc gada - vēlreiz 3. vieta).

"No visām kandidātu sarakstā iekļautajām meitenēm uz treniņiem Ludzā nevarēja ierasties tikai piecas - trīs netika darba dēļ, bet divas ir ārzemju klubos. Simona Ārmane spēlē Dānijas 1. divīzijas (pēc ranga 2. līga) komandā "Lyngby" un viņai ir regulāra spēļu prakse, bet Aleksa Anna Stankeviča ir Vācijas 5. līgas komandā un tur jau ilgāju laiku spēles nenotiek - Vācijā spēlē tikai 1. un 2. bundeslīga," par izlases pirmajiem treniņiem stāsta Māris Cibuļskis. "Meitenēm jau mēnesi iepriekš tika doti uzdevumi iespēju robežas patstāvīgi gatavoties fiziski, lai Ludzā mēs jau varētu uzreiz sākt pilnvērtīgus komandas treniņus. Kopā trenēties drošības pasākumu ierobežotā režīmā bija Ludzas, Jēkabpils un Stopiņu komandām, LSPA meitenes centās pievienoties Stopiņu komandas treniņiem, atļauto iespēju robežās trenējās Dobeles meitenes. Latvijas handbola federācija bija parūpējusies, lai treniņi varētu notikt un meitenes neslinkoja - to apliecināja jau Ludzā veiktie testi un normatīvi."

- Uz ko tika likts uzsvars treniņos Ludzā?
- Uz sadarbību laukumā, jo lielākā daļa meiteņu kopā ir spēlējušas tikai savās komandās nevis ar citu komandu spēlētājām. Bija daudz dažādu vingrinājumu, daudz darbošanās ar bumbām, daudz savstarpēju treniņspēļu dažādos virknējumos. Visus treniņus filmējām, bet tad analizējām. Treniņnometnes pēdējā dienā notika pilnvērtīga spēle starp diviem virknējumiem. Atkal filmējām, atkal analizēsim. Svarīgi, lai meitenes saprastu, kādu handbolu centīsimies spēlēt, bija svarīgi iegūt priekšstatu par to, kas kopā sanāk un kas jādara, lai sanāk arvien labāk. Skaidrs, bija ļoti jūtams tas, ka meitenēm nav spēļu prakses, jo virslīgas čempionāts nenotiek jau vismaz četrus mēnešus. Patika meiteņu noskaņojums un vēlēšanās trenēties. Komanda grib būt - to varēja just katrā treniņā un tas ir svarīgākais. Uz izlases treniņiem bija atbraukusi arī mūsu slavenākā handboliste Natālija Kudrjavceva - viņa bija vērtīga padomdevēja un viņas piedalīšanās vien radīja meitenēm vēl lielāku vēlmi trenēties.

- Kādi tālākie plāni?
- Nākamā kopāsanākšana paredzēta pēc mēneša. Vēl nav skaidrs, kad un ar ko spēlēsim Eiropas čempionāta kvalifikācijā, taču ceru, ka līdz tam atsāksies virslīgas čempionāts. Katrai meitenei ir uzdevumi, katra turpinās iespēju robežās trenēties, taču ir vajadzīgas arī spēles...

Treniņus Rīgā aizvadīja arī Latvijas vīriešu izlase - tikai ar pašmāju klubu spēlētājiem un vēl bez leģionāriem. Puišiem nākamā spēle paredzēja jau 10. martā Norvēģijā, bet tad 13. martā Valmierā ar Baltkrieviju. Ir gandrīz pilnībā skaidrs, ka spēle ar Norvēģiju visticamāk notiks Latvijā. Norvēģi grib, lai spēle būtu 11. martā, un tuvākajās dienās būs skaidrība gan par spēles norises vietu un laiku, gan par Latvijas izlases sastāvu (noteikti nebūs Ņikitas Pančenko, kuram veikta pleca operācija).

Diemžēl arī vīriešu virslīga jau četrus mēnešus "stāv"... Bet visi citi visapkārt spēlē, kaut gan, piemēram, ne Igaunijā, ne Lietuvā nav profesionālu handbola klubu. Virslīgas spēlē, jo tajās ir liela daļa izlases spēlētāju un tas jau ir ne tikai kāda kluba vai sporta veida, bet valsts izlases interesēs, te jau ir runa par valsts prestižu. Handbolisti jau rudenī pierādīja, cik strikti viņi ievēro drošibas pasākumus. Cerams, ka drīz atsāksies spēles arī Latvijas virslīgā.