Pētījums: kādas algas tiek maksātas Virslīgas futbolistiem?

Priekšvārds
Daudziem noteikti šķitīs jocīgi, ka materiāls par Virslīgas futbolistu algām tiek publicēts šādā datumā - 31.decembrī. Īsumā paskaidrošu, kāpēc tā. Pirmkārt, runā taču, ka nav labi iesāktos darbus vecā gadā nepabeigt un atlikt uz nākamo. Tāpēc steidzu "finišēt" šodien. Savukārt īstais iemesls ir tāds, ka šis materiāls, par 90% tapis jau vasarā, nekādi netika pabeigts, jo iztrūka dažu informācijas posmiņu (lasi: datu par pāris klubu spēlētāju algām). Cerēju šos posmiņus "izķert", taču tā arī neizdevās. Ņemot vērā, ka šī materiāla tapšanā ieguldīts liels darbs, publicēju to, kas ir manā rīcībā, tagad. Skaidrs, ka 2015.gadā daudz kas no zemāk minētā vairs nebūs aktuāls un Latvijas nestabilajā futbola vidē varbūt nebija aktuāls jau rudenī (kā jau teicu, datus lielākoties ievācu vasarā - to paturiet prātā, lasot šīs rindas), taču kopējo priekšstatu, kopējo "garšu" par Latvijas futbola algu cipariem, ceru, iegūsiet.

Turpinot ievadu, sacīšu, ka savus avotus neatklāšu un klubiem, kuriem varbūt varētu nepatikt konkrētu algu ciparu publicēšana, raganu medības sākt nav jēgas, jo šī materiāla tapšanā tika aptaujāts patiešām liels skaits Latvijas futbola cilvēku un tikai šādā veidā ieguvu daudz maz precīzas algu aprises Latvijas Virslīgā. Materiāla mērķis bija noskaidrot un salīdzināt pamatsastāva spēlētāju vidējās algas (uzsvēršu – algas „uz rokas”, jo nevēlos iegāzt klubus un skaidrot/publicēt informāciju saistībā ar aploksnēm un tamlīdzīgām lietām) starp Virslīgas klubiem, tiesa, gala rezultātā šo salīdzinājumu izdarīt ir grūti, jo ir daži klubi, kuros algu amplitūda ir liela, tāpat ir klubi, kur algas lielā mērā ir virtuālas (solītas, taču nemaksātas). Noteikti ņemiet arī vērā, ka skaitļos var būt neprecizitātes, jo paļāvos uz saviem avotiem. Par vienu gan varat būt droši - pats neko neizfantazēju, informācija iekrāta no patiešām futbolam tuviem cilvēkiem. Bet par visu pēc kārtas.

Algas

Neskatoties uz "Ventspils" direktora Andreja Butrika apgalvoto, ka viņa klubā algas nav lielākās Latvijā, mana pētnieciskā darbiņa rezultāti tomēr liecina, ka līdere algu ziņā ir tieši "Ventspils", kas turklāt pozitīvi izceļama ne tikai algu lieluma, bet arī visādā citādā ziņā – algas ir stabilas, paredzamas, to izmaksa allaž notiek laicīgi, godīgi tiek maksāti visi nodokļi utt. Vidējās algas pamatsastāva vīriem svārstās robežās no 1 000 līdz 1 500 eiro. Tas ir uzskatāms par vidējo līmeni, tomēr ir arī vismaz divi futbolisti (Latvijas izlases dalībnieki), kuri saņem 2 500 eiro. Piemēram, viens no "Ventspils" vasaras transfēru perioda ieguvumiem tika pie 1 600 eiro algas. Savukārt mazāk par vidējo līmeni saņem gados jaunie futbolisti, kuri tikai pakāpeniski iekāpj lielajā komandā – viņu alga ir "piesieta" spēles laikam, taču tiem, kas daudz maz spēlē, "saskrienot" aptuveni 600 eiro. Kas attiecas uz prēmijām, tad par uzvarām atsevišķās spēlēs tās nepienākoties, bet ir prēmijas par iegūtu čempionu titulu.

Pagājušās un šīs sezonas vicečempiones "Skonto" vidējās algas esot ap 1 000 eiro, kā arī ir paredzētas visnotaļ būtiskas prēmijas par labiem rezultātiem. Ņemot vērā finansiālās problēmas, "Skonto" gadījumā ir vērts mazliet atskatīties pagātnē un noskaidrot, kā tad visa šī situācija attīstījās. Pēdējais "normālais" gads bija 2011., kad kavējumu neesot bijis. Pirmās problēmas parādījās 2012.gadā, tomēr pēcāk futbolistiem vairums parādu tika atmaksāts un palika vienīgi "astīte" par trim mēnešiem. Savukārt 2013.gadā problēmas jau sāka žmiegt pamatīgāk un par šo gadu velkas sešu mēnešu parāds [atkārtoju - tāda bija situācija 2014.gada vasarā]. Līdz ar to, piemēram, 2013.gada algas droši var dalīt ar divi – līdz 2014.gada rudenim bija samaksāta tikai puse no 2013.gadā solītā. Kā jau esat lasījuši mūsu portālā, šīs sezonas beigās visi parādi it kā esot nomaksāti.

2013.gada bronzas medaļniecei Daugavpils "Daugavai" samaksas sistēma esot itin komplicēta, un algas lielā mērā atkarīgas no… tā cilvēka garastāvokļa, kurš "mīl Latvijas futbolu". Tomēr pienāk ziņas, ka uzticamākie komandas dalībnieki, kuru vārdi Latvijas futbolā komentārus neprasa (Ignatāns, Solovjovs), vai arī ilggadējie pamatsastāva spēlētāji (daugavpilieši, piemēram, Kokins) saņemot algu robežās 1 000 – 1 500 eiro. Līderis Kosmačovs, iespējams, vēl vairāk. Tādu ļoti labi apmaksāto gan nav daudz, un, runājot par pamatsastāva vidējo algu, tā varētu būt ap 600 eiro. Piemēram, vietējie futbolisti, kuri tik augstu nekotējas, saņem zem 1 000 eiro, jaunieši vispār tikai ap 200 eiro. Leģionāri saņem vismaz 716 eiro, kas ir minimālā summa, kas jāmaksā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā (vismaz oficiāli). Tiesa, pirmkārt, dzirdēts, ka tieši gruzīni algas prasību ziņā ir pieticīgāki salīdzinoši ar citu tautību pārstāvjiem un piekrīt arī 600 eiro piedāvājumam. Otrkārt, ar leģionāriem gadās tā, ka sākotnēji piesola (un varbūt arī maksā) solīdu 1 500 eiro algu, bet pēcāk, pamatojot ar ne tik spilgtu sniegumu kā gaidīts, summa nosacīti tiek izdalīta ar divi.

Attiecībā uz "leišu" Rīgas "Daugavu" izdevās iegūt datus par latviešu futbolistiem, bet liels noslēpumainības plīvurs slēpa lietuviešu algas. Var nojaust, ka Rīgas "Daugava" atšķiras no citiem Virslīgas klubiem ar to, ka šeit ārzemnieki pelna vairāk nekā vietējie, un, iespējams, šī starpība ir būtiska. Tā gan vairāk tāda zīlēšana, taču zināms, ka "vidējais latvietis", kurš ir "Daugavas" pamatsastāvā, pelna 400-700 eiro. Skaidrs, ka tādam Mantam Savenam cipari ir krietni iespaidīgāki. Jāpiebilst, ka dzirdēts par nelieliem aizkavējumiem algu izmaksā arī Rīgas "Daugavā" – tiesa, viens mēnesis uz tā paša "Skonto" fona ir totāls nieks.

Lai gan algas nav lielas, toties par to saņemšanu nekad nav jāraizējas "Jelgavā" – šai klubā jautājums ir labi sakārtots un kavējumi netiek pieredzēti. Sešiem pamata spēlētājiem (sauciet par līderiem, ja vēlaties) alga ir 600-700 eiro, bet pārējiem tā sauktajiem rotācijas futbolistiem 400-500 eiro. Vislabāk apmaksātais esot Artis Lazdiņš, kura alga ir aptuveni 1 000 eiro. Kas attiecas uz prēmijām, tad vasarā tika mainīta sistēma - uzvaras pret TOP4 komandām tiek novērtētas dāsnāk nekā uzvaras pret otro ešelonu. Nesenā pagātnē katrs par jebkuru uzvaru saņēma 30 eiro.

Diemžēl par "Liepāju" neuzzināju praktiski neko. Nojaušams tikai tas, ka jauniešiem algas ir salīdzinoši pieticīgas un var pieļaut, ka pieredzes bagātajiem, piemēram, Grebim un Afanasjevam, tās ir solīdākas. Tāpat jau vasarā dzirdēju šādas tādas runas par nelieliem algu aizkavējumiem, ko nesenā intervijā mūsu portālam atzina arī kluba prezidents Māris Verpakovskis. Atgriežoties pie algām, vienīgais, ko spēju uzzināt, bija kāda citas komandas pārstāvja minējumi - sak, pirmo gadu nopietnā līmenī spēlējošie jaunieši varētu pelnīt 350 eiro, pieredzējušie 500-600 eiro. Kā zināms, Ivanovam algu maksāja individuālie sponsori, un, visticamāk, tā bija ievērojami lielāka nekā pārējiem komandas spēlētājiem. Jebkurā gadījumā Ivanova gadījums ir izņēmums un skaidrs ir tas, ka "Liepāja" visā visumā būvē jaunus pamatus un sāk no salīdzinoši zema algu līmeņa, jo vēl 2013.gadā vislabāk apmaksātais "Liepājas metalurga" spēlētājs saņēma divus tūkstošus eiro.

Ļoti grūti bija iegūstamas ziņas par "Spartaku", un nojaušams, ka šai klubā algas ļoti atšķiras. Sezonas sākumā lielākajām zvaigznēm Edgaram Gauračam un krievam Aleksejam Sapogovam maksāja 5 000 eiro mēnesī(!), un tas, visticamāk, ir šīs sezonas absolūtais rekords starp visiem klubiem. Citi saņem krietni mazāk, tomēr, piemēram, Latvijas čempions Vitālijs Smirnovs arī saņēma (saņem?) pieklājīgu summu - 2 000 eiro. Skaidrs, ka gados jaunajiem, kā arī vēl neko nepierādījušajiem leģionāriem algas ir ievērojami mazākas. Diemžēl pat aptuvenus datus par "pārējiem" iegūt neizdevās. Toties noskaidroju, ka "Spartakā" mēdz būt savdabīga pieeja algu izmaksā kā tādā – ja komanda, piemēram, zaudē divas spēles pēc kārtas, tad algas mēdz "iesaldēt", proti, nopelnītais tiek uzskaitīts, taču netiek izmaksāts. Ja komanda "labojas" un uzvar divas spēles pēc kārtas, tad tiek izmaksātas gan attiecīgā mēneša algas, gan "iesaldētās". Šādu un tamlīdzīgu pieeju labi ilustrē arī šāds notikums - šī gada pēdējā Jūrmalas derbijā pēc zaudēta puslaika (0:1) "Spartaka" futbolistiem no vadības piedraudēts ar algu neizmaksāšanu zaudējuma gadījumā, un 2.puslaiku "Spartaks" nospēlēja nesalīdzināmi labāk un uzvarēja maču ar 2:1.

Smagi gāja arī ar informācijas iegūšanu par "Jūrmalu". Izdevās uzzināt, ka pirms sezonas tika solītas sapņu pilis, kas dažam labam pārvērtās par murgu (lasi: solītā nepildīšanu). Proti, vietējā futbolā labi zināmajiem Pāvelam Mihadjukam, Maksimam Rafaļskim (varbūt vēl kādam) tika solītas 1200-1500 eiro mēnešalgas, tomēr, solīto nesaņemot, bija bēdīgi slavenais spēles boikots un galu galā kluba pamešana. Varam tikai pieņemt, ka arī leģionāriem, kuru CV lielākoties Latvijas līmenim bija ļoti pieklājīgs, solīja ko līdzīgu. Pēc vasaras pārkārtošanās (būtībā sezonas otrajā pusē spēlēja pavisam cita komanda) algas it kā tiekot maksātas, taču to lielums, visticamāk, ir būtiski mazāks nekā pieminētie/solītie skaitļi sezonas sākumā. Piemēram, no Rīgas "Daugavas" paņemtā Edgara Kārkliņa darba samaksa it kā esot bijuši 600 eiro.

"Metta"/LU, kas sevi pozicionē kā studentu komandu, attiecīgi arī maksā - jaunieši mēnesī saņem 200 eiro. Tomēr lielākais ieguvums ir bezmaksas studijas "Latvijas Universitātē" - šādā veidā var ietaupīt aptuveni 1 500 eiro vienā studiju gadā. "Mettai" šogad pievienojās arī pāris pieredzējuši futbolisti ar spēcīgu CV (Kalns, Hščanovičs), un viņi esot saņēmuši ap 700 eiro ik mēnesi. Visiem futbolistiem tika solītas arī prēmijas par labiem rezultātiem, taču šo rezultātu nebija.

Virslīgas jaunpienācēja "Daugavpils" spiež uz jaunatnes ievešanu lielajā futbolā un ar algām neaizraujas (nevar atļauties aizrauties…). Algas saņem retais. Leģionāri būtībā samaksu nesaņem (uzturēšanās algu būtībā maksā paši par sevi) un pārstāv "Daugavpili" ar mērķi izsisties augstāk. Izņēmums ir Nakano Rjotaro, kuram bija cietā ~300 eiro alga, kā arī viens no jaunajiem talantiem (minimālā alga), plus pieredzējušais Pāvels Riževskis, kuram tiek piemesti šādi tādi "pabalsti". Lielākais ieguvums futbolistam, pārstāvot "Daugavpili", ir bezmaksas treniņprocess (tai skaitā ēdināšana pēc treniņiem, pirms/pēc spēlēm, medicīniskie pakalpojumi, ekipējums, apdrošināšana utt.), tiem pāris pieredzējušajiem ir iespējas kļūt par treneriem BFC sistēmā, savukārt jaunajiem, protams, ir iespēja sevi pierādīt un izsisties augstāk.

Bija arī trekni laiki…
Latvijas klubu futbols piedzīvo smagus laikus un pašsaprotams, ka pirms vairākiem gadiem algas bija daudz, daudz lielākas (pat stabilajā "Ventspilī" tās esot bijušas piecreiz lielākas, kā to nesen mums atzina Butriks). Varētu vēl ieguldīt ļoti lielu pētniecisko darbu, lai noskaidrot vēsturiskos algu lielumus, taču šobrīd došu vien pavisam minimālu ieskatu.

Pārstāvot "Skonto", vēl 2006.gadā varēja nopelnīt 50 tūkstošus eiro sezonā! Aptuveni 38 tūkstoši no tā bija "cietā alga", 12 tūkstoši prēmijās. Uzvarot niknākās sāncenses "Liepājas metalurgu", "Ventspili", tika izmaksātas prēmijas dažu tūkstošu dolāru apmērā! Treknajos 2006./07.gados pat pieveicot pastarīti "Olimpu", pienācās 900 eiro prēmija. Tajos laikos nopelnīt mēnesī, piemēram, 2 500 eiro bija ļoti pieticīgs un vājš "rezultāts"...

"Ventspils" aptuvenos algas skaitļus "treknajos gados" arī varat nojaust, kaut vai primitīvi pareizinot šī brīža algu skaitļus, kas publicēti šai materiālā, ar pieci. Piemēram, gruzīns Mentešašvili Ventspilī pelnīja ap 10 tūkstošiem eiro. "Liepājas metalurgā" labākajos gados maksāts ap 4 000 eiro, bet pirms gadiem četriem, kad pirmoreiz parādījušās "problēmas" (pēdiņās tāpēc, ka tagad visi par tādām "problēmām" un algām būtu stāvā sajūsmā), tika maksāti 2 800 eiro mēnesī. Daugavpils "Daugavā" "ziedu laikos" leģionāri saņēma 2 000 - 2 500 eiro mēnesī. Tādi, lūk, bija laiki.

Iespējams, vidējā alga Virslīgas pamatsastāva spēlētājam

Pēcvārds
Noteikti atradīsies kāds, kurš ar bravūrību skandinās, ka pelna vairāk nekā vairums Virslīgas spēlētāju (kuriem teorētiski īsās karjeras laikā būtu jāpagūst sapelnīt visai dzīvei), tomēr aicinātu paturēt prātā, ka Latvijas futbola klubi ir nerentabli, un, neskatoties uz to, Virslīgas klubos tiek ieguldīts daudz privātu līdzekļu. Latvijas sporta līdzjutējs finansiālā ziņā klubiem daudz nespēj dot, līdz ar to mūsu sportā lielākie/varenākie klubi ir tie, kam izdodas piesaistīt cita veida naudu, proti, politisko naudu („Dinamo”, VEF). Atliek vien cerēt, ka Latvijas futbola klubu līmenī ne tikai sportiskā ziņā, bet arī finansiālā ziņā 2014.gadā tika sasniegts zemākais līmenis...