Gamula ļoti atklāti par "Daugavu"...

Gamula: "Vārds padzina manā situācijā galīgi neiederējās. Esmu pateicīgs Jurijam Belousam, savam senam draugam, kurš mani iepazīstināja ar Igoru Mališkovu, "Daugavas" prezidentu. Viņš izrādījās labs un kārtīgs cilvēks, mēs kļuvām par draugiem. Viņš viena gada laikā uzcēla tādu bāzi, par kādu krievu klubiem būtu skaudība. Kad pirmo reizi ieraudzīju "Daugavu", godīgi pateikšu, man raudāt gribējās - trīs punkti 11 spēlēs. Bija jāliek lietā humora izjūta. Sapurināju komandu, 18 spēlēs savācu 30 punktus. Bet kolektīvs interesants - brazīlietis, bulgārs, marokānis, lietuvietis, divi krievi...

"Ui, jautri gāja. Mališkovs man teica: "Zeme apkārt bāzei lētāka kļuvusi. Bagātie cilvēki sabijušies no jūsu kliedzieniem un aizbraukuši prom." Noslēguma banketā pie manis pienāca bulgārs un lietuvietis, kuri krievu valodā spēja pateikt vienīgo frāzi: "Treneri, es tevi mīlu."

Atskaitot čempionātu, bija arī kausa izcīņa. Pusfinālā zaudējām "Olimpam", ļoti vājai komandai. Šī komanda čempionātā septiņus punktus savāca. Pēdējās minūtēs divi mūsu spēlētāji saskrējās ar pierēm, ielaidām vārtus. Pats vainīgs - nespēju pārliecināt, ka pārāk agri plānot spēlēšanu finālā.

Vēsumu es sajutu divas nedēļas pirms sezonas beigām. Intuīcija mani parasti nepieviļ. Pirms pēdējās spēles atbrauca prezidents un paziņoja, ka līgumu ar mani nepagarinās. Es atbildēju, ka par paveikto darbu man nav kauns...

"Daugavā" pelnīju pat mazāk par pieciem tūkstošiem. Darba otrajā mēnesī nejauši uzzināju, ka spēlētājiem algas ir 700-800 eiro. Es pat nobrīnījos. Sāku izsist spēlētājiem augstākas algas.

Latvijā pārliecinājos, ka varu strādāt. Tā iekustināju komandu, ka viņi, nabadziņi, nezināja, kur likties. Uzreiz iedevu vienu nedēļu, lai katrs pa četriem kilogramiem nomestu. Paskatījos, kādi viņiem vēderi. Saku Kučim, Lietuvas izlases spēlētājam: "Nē, mīļie, tā tās lietas neies..." Pirms tam viņi pat nesvērās. Sodīju ar 200 eiro sodu - viņiem tā ir milzīga nauda. Puisis uzreiz saveda sevi kārtībā.

Kāds iegāž vienu komandu - skaties, pēc mēneša uzpeld citā komandā. Pēc tam trešajā. Bet treneri, kuriem kaut kas neizdodas, var gadiem sēdēt bez komandas. Tagad esmu uz visiem laikiem atbraucis uz Novorosijsku - kaut gan Rostovā piedzimusi mazmeitiņa, tādi svētki..."

Izmantotie resursi:
rus.delfi.lv