Kameras treniņos un padomi Gorkšam. Kā dzīvo "Ventspils" prezidents?

Ar harizmātisko un emocionālo Ventspils futbola vadītāju tikāmies pēc Virslīgas 13. kārtas spēles starp "Ventspili" un "Valmieru". Dzeltenzilie nupat bija pagarinājuši neuzvarēto spēļu sēriju līdz piecām. Kluba prezidents maču vēroja uz rezervistu soliņa. Precīzāk jāsaka, ka uz soliņā Šišhanovs sēdēja pirmajā puslaikā, kamēr pēc pārtraukuma aktīvi iesaistījās komandas vadīšanā. Pēc mača ventspilnieku galvenais treneris Igors Kļosovs atzīmēja, ka prezidents atbild par spēles emocionālo sadaļu, bet pats Kļosovs - par tehniski taktisko. Tiesa, Latvijas Futbola federācijas Disciplinārlietu komisija uzskata, ka tieši Šišhanovs dod tehniski taktiskās norādes. Tas gan citas spēles kontekstā.

Svarīgākais, ko uzzinājām intervijā ar FK "Ventspils" prezidentu

Komandai trīs uzvaras 12 spēlēs. Kas tas ir? Izgāšanās. Viennozīmīgi tā ir izgāšanās. Komanda aizvadīja kvalitatīvāko treniņnometni. Komanda saņēma visu, lai labi sagatavotos. Tas, kas tagad notiek turnīra tabulā, ir mana personīgā izgāšanās, par ko esmu atbildīgs. Vēlos, lai katrs šajā valstī zin, ka Adlans Šišhanovs ir atbildīgs par visu, kas notiek ar "Ventspili".

Bet kāpēc tā nesekmējas? Ir daudz sīkumu. Kaut kur rakstījām protestus, kaut kur cietāmies. Piemēram, [pirmā apļa] spēlē ar "Jelgavu" pie pirmajiem vārtiem bumba šķērsoja gala līniju... Gadās, ka [tiesneši] nepamana vai slikti paskatās. Ja paskatās, tad sīkumu dēļ zaudējām daudz punktu. Nebūtu šo nianšu, visu runātu par to, cik laba komanda "Ventspili" un cik labā pozīcijā atrodas. Vēl tas, ka nekad nespēlējam uz neizšķirtu. Tāpēc vairākām komandām pret mums ir vairākas iespējas pēdējās minūtēs. Arī "Mettai" un "Daugavai" [domāta BFC "Daugavpils" komanda, kas pirmā apļa spēlē Ventspilī gandrīz izrāva uzvaru - aut.]. Man labāk ir divas uzvaras un divi zaudējumi četrās spēlēs, nekā četri neizšķirti. Visus zaudējumus piedzīvojām uz mākslīgā seguma laukumiem, uz gumijas. Uz dabīgā seguma nezaudējām nevienu spēli. Futbolā ir jēdziens: "pa dubļiem izsmērēja" (рылом возили - kriev.). Atzīstu, ka mūs atvazāja izbraukuma spēlē Jelgavā. Vienu reizi visa čempionāta gaitā.

Treneris vainīgs? Vai pašmāju futbolisti nevelk? Futbolā ir nerakstīts likums: ja kaut kas notiek ne tā, tad vainīgs ir treneris. Vienalga, vai tas ir Madrides "Real", "Ventspils" vai kāda cita komanda. Kategoriski nepiekritu Dejana pozīcijai, ka atnākušie vietējie futbolisti ir vājāki par tiem, kuri bija pagājušajā gadā. Dejans šo viedokli izteica vairākkārt. Un tas nav tikai viņa viedoklis. Arī jūsu žurnālistu un līdzjutēju. Es savukārt saku, ka viņi ir divreiz spēcīgāki par tiem, kuri aizgāja. Vienīgais spēlētājs, neskaitot Jagodinski [Vitālijam bija atrunāts punkts līgumā, kas ļāva aiziet pie izdevīgāka piedāvājuma], par kura aiziešanu nožēloju, ir [Vadims] Žuļevs. Pārējos neatgrieztu ne par kādu naudu. Vitālijs Jagodinskis un Nauris Bulvītis bija labi saspēlējies aizsargu pāris? - Nemūžam Bulvīti neatgrieztu! Vārtsargus arī neatgrieztu. Ar esošiem spēlētājiem esmu apmierināts. Par 90%, jo ir 3-4 spēlētāji, kuri komandu var pamest.

FK "Ventspils" līdzjutēju pateicība Dejanam Vukičevičam pirms spēles ar "Jelgavu". Foto: Raitis Supe

Tad kāpēc šķīrāties ar Vukičeviču? Viņš aizgāja vienu ceļu, bet es citu. Komandas rezultāti neatbilda manis uzstādītiem uzdevumiem un gaitām. Viens otru pazīstam ļoti labi, palikām par draugiem. Arī Moldovas "Dacia" bija brīdis, kad es viņu atlaidu, bet vēlāk atgriezu galvenā trenera postenī. Uzskatu, ka nav iemeslu ilgi runāt. Viennozīmīgi, ka trenera atbrīvošana saistās ar vietu, kurā komanda atradās tabulā.

Sezonas ievadā nebijāt Latvijā... Esmu vienīgais prezidents šeit, kurš atrodas pie laukuma un var vadīt komandu. Nekad nemeklēju vainīgos, jo vienmēr par visu atbildu. Man ir savas darīšanas. Tāpat Moldovā ir virkne jautājumu, kuri palikuši neatrisināti. Ja jau runājam atklāti. Tagad Latvijā esmu biežāk. Kad atlaidu treneri, pavadīju šeit sešas dienas. Jo sapratu, ka komanda atrodas zem spiediena un sāk līst ārā visādi maitas putni, kuri sagaidīja savu iespēju mums iekost. To skaitā arī bijušie treneri. Pērn viņi sēdēja un klusēja, paslēpjot mēli vienā vietā, bet šodien viņiem ir svētki. Es šobrīd nožēloju, ka nevaru doties laukumā. Jo man ir liela vēlme kritiķus pārmācīt. Neviens pat nevar iztēloties, cik liela ir tā vēlme.

pic.twitter.com/3EyGhD5h4t

— LV_futbols (@LV_futbols) May 17, 2019

"Ventspils Ultras" boikotē komandu. Sāpīgi? Viņu pozīcija ir pieaugušo cilvēku pozīcija. Mēs viņu pieņemam tādu, kāda tā ir. Ceru, ka viņi labi jūtas, sēžot siltā vannā un vērojot, kā viņu komanda cīnās un sitas. Saku jums – mēs cīnīsimies! Ja to nepieciešams pierādīt arī jums [faniem], tad pierādīsim arī jums. Pierādīsim, ka mums vairāk vīrišķības, spēka un mīlestības pret šo klubu. Pat man, esot šeit gadu, ir vairāk mīlestības nekā jums, kuri šeit pāri desmit gadiem. Pagājušajā gadā mēs atbalstījām šos puišus visos jautājumos. It visā, kas saistās ar līdzjušanu, braukšanu un tā tālāk. Viņu pozīcija ir nepelnīta, taču tāda tā ir. Un es to pieņemu. Lai gan šī pozīcija arī ir nepelnīta.

Amansiu Fortišs nospēlēja pret "Valmieru" un pēc pāris dienām nobildējās "Liepājas" kreklā. Kas tas ir? Viņš ir futbolists, kuru pats atvedu uz šo klubu. Tāpēc ļoti kritiski pret viņu attiecos. No šādiem spēlētājiem prasu divas vai trīs reizes vairāk. Gada ievadā ar Amansiu nebija nekādu problēmu. Runājām ar viņu treniņnometnē. Pēc tam, kad komandai pievienojās Žoalisons un Pavels Osipovs Amansiu pajautāja, vai ar viņu rēķinās komandā. Jo minētie futbolisti spēlē aptuveni viņa pozīcijā. Vēlāk pēc vienas no zaudētām spēlēm runāju ar Dejanu, kurš teica, ka "šis cilvēks [Fortišs] jūtas lieks šajos dzīves svētkos". Stāsts par pārēju ar "Liepāju" ir pavisam cits. Iespējams, šī stāsta cēlonis meklējams tajā, ka ne vienmēr varu būt uz vietas. Jebkurā gadījumā mēs viņu nepārdevām, bet gan šķīrāmies kā draugi. Personīgi es ļoti nožēloju, ka Amansiu aizgāja. Nožēloju, ka īstajā brīdī nespēju atbraukt un izrunāt visu ar šo puisi.

"Ventspils" vienmēr zem spiediena? Tiešām? Ja kaut kas notiek ar "Ventspili", prese uzreiz klāt. Mēs pat nepagūstam noreaģēt, bet viss jau uzrakstīts. Tas gadījums ar puisi invalīdu... Mūs tur reāli nebija. Tūkstoš reizes esmu tur [Ventspils Olimpiskā centra kafejnīcā] tur ēdis. Taču es neesmu atbildīgs par meiteni, kura tur strādā. Tagad vēlos nopirkt viesnīcu Ventspilī un nākamsezon aizslēgt komandu uz karantīnu, lai lieku reizi nesatiktos [ar pārējiem]. Tiešām jums liekas, ka mēs šeit sēžam un ņirgājamies par cilvēkiem!? Lasu jūsu publikācijas, komentārus. Izmantoju Google Translate. Ja stundas laikā neko sliktu neizlasu, tad esmu drošs, ka nekas slikts arī nav noticis.

"Ventspilij" tikai jauni un mazpieredzējuši vārtsargi. Tas ir mans lēmums, jo jums ir tāds [leģionāru] limits. Kad laukumā būs atļauts atrasties septiņiem leģionāriem [pēc esošā plāna tas notiks 2021. gadā - aut.], tad varēsim runāt par kvalitatīvu [leģionāru] šajā pozīcijā. Es joprojām nesaprotu, kāpēc eiropieši šeit skaitās leģionāri. Kaut vai varat mani nogalināt! Tas nav normāli. Ja man būs septiņi vietējie futbolisti, nevis kā šobrīd 10-12, tad divi no tiem septiņiem katru dienu smagi strādās. Tādējādi es varēšu iedot izlasei divus kvalitatīvus futbolistus. Tu iedosi vienu labu, viņš vēl divus... Izlasei vajag tikai 18-20 kvalitatīvus spēlētājus. Jūs savukārt saņemat 50 vienādus. Un parasti starp šiem 50 nav neviena uzbrucēja. Vienīgi aizsargi, spēles jaucēji. Un pēc tam jūs sūdzaties, ka izlase slikti nospēlēja. Bet kā gan var sagaidīt labu sniegumu?

Aktīvi piedalāties spēlētāju transfēros. Kā notiek cīņa vietējā tirgū? Komunicēju ar visu klubu vadītājiem. Dažu pāreju sakarā man bijušas asas diskusijas. Protams, tas attiecas uz vietējiem spēlētājiem, kuru labā strādā reglaments. Vērsos vēl pie iepriekšējās LFF varas un sacīju [Jānim] Mežeckis, ka jūs futbolistus pataisījāt par algotņiem. Jūs ļaujat futbolistiem sajust, ka viņi ir pieprasīti, kas nesekmē viņu progresu. Paņemsim Latvijas futbolistu, kurš saņem, piemēram, trīs vai četrus tūkstošus eiro. Viņš taču neko vairāk nevēlas! Vēlas tikai, lai neviens viņam nepiesietos. Uzspēlēja, pateicās skatītājiem un aizgāja pie draudzenes. Paliek kaut kāda nauda un dzīve izdevusies. Tas ir ceļš uz nekuriene. Par šo visu atbildīgs reglaments. Jā, [Dainis] Kazakevičs man un Andrejam Butrikam sāka skaidrot, ka bez šāda reglamenta [visos gadījumos reglaments sasaucas ar leģionāru limitu - aut.] šeit vispār neviens nespēlētu futbolu... Es nesaprotu. Skatos uz Rumāniju, Lietuvu. Tur tā nav! Un "Žalgiris" labi spēlē Eirokausos.

Atgriežoties pie transfēriem. Par vietējām pārejām vairāk atbild un komunicē Andrejs Butriks. Pateikšu vairāk, Andrejs taisās nodarboties ar aģenta darbu. Tas saistīts ar to, kas pagājušajā gadā notika ar Adeleki Akinjemi. Mēs saskaramies ar reiderismu. Šobrīd kaut kas līdzīgs draud notikt ar Tosinu Aijegunu. Ceru, ka uzbūvēsim sienu, kas noturēs mūsu futbolistu no kārdinājumiem.

Tosinu pārdosiet jau šovasar? Veicu pārrunas. Taču vienmēr saku: "Jūs viņu pērkat, bet ļaujat nospēlēt līdz čempionāta vai vismaz līdz Eirokausu beigām!" Ir jāsaprot, ka toreiz Adeleke ar Tosina nopietni sastrīdējās. Adeleke vainoja Tosinu, ka neiestājās viņa puse. Tosins toreiz pateica, ka paliks Ventspilī. Redzot šādu Tosina attieksmi, sakārtoju viņam labvēlīgus finansiālos apstākļus. Cik zinu, šobrīd viņam Ventspilī rit aktīva privātā dzīve. Centīšos panākt, lai Tosina pāreja notiek ziemā, jo tad mums būs divi trīs mēneši atrast spēlētāju vietā.

Kas tagad ar Adeleki? Redzējām viņu ziemas nometnē. Pieņēmies svarā par 10-12 kilogramiem. Prasīju, lai mēs sazināmies ar "Start" un paprasām īri, jo komanda izkrita no Norvēģijas augstākās līgas. Tiesa, tad vēl nezināju par liekiem kilogramiem. Kad Adeleki gāja prom, pabrīdināju norvēģus, ka puisis vēl nezina to sajūtu, kād futbolistu nosēdina uz beņķa. Un neviens nezina, kā viņš reaģēs. Tas ir kā kaķis maisā. Dzirdējām, ka tagad ar viņu nav apmierināti. Tai skaitā līdzjutēji. Negribu viņam novēlēt neko sliktu. Mēs noteikti būtu stiprāki, ja viņš pagājušo sezonu noslēgtu "Ventspilī". Taču situācija izvērtās citādāk. Toreiz nācās saukt viņa aģentu, sagaidīt vēstuli no Nigērijas akadēmijas, pasaukt pašu Adeleki... Pat LFF prezidents atbrauca, lai saprastu, kas notiek. Tagad ar Tosinu viss kārtībā. Ir parakstīti visi nepieciešami dokumenti.

Adeleke Akinjemi devās "Start" pamatsastāvā sezonas pirmajā spēlē pret "Aalesund", taču 35. minūtē guva traumu, kas joprojām liedz futbolistam doties laukumā.

Un tomēr. Kāda jūsu funkcija treneru štābā? Esmu emocionāls cilvēks. Eju uz ģērbtuvi, lai pateiktu par savām sajūtām un iedotu komandai impulsu. Tā ir mana atbildība. Lai jūs saprastu, treniņu laikā tiek izvietotas kameras, lai es varētu sekot futbolistiem, kamēr neesmu uz vietas.

Kameras treniņos? Nav par traku? Nezinu. Nespiegoju nevienu. Vienīgais, ko pateicu pašā sākumā: "Katrs bārmenis šajā pilsētā zinās, ka var saņemt 500 eiro prēmijā, ja parādīs, kā jūs [futbolisti] dzerat." Vēlos panākt, lai vienmēr ir spiediens. Cenšos iemācīt futbolistus dzīvot zem spiediena. Es saprotu pērn "Ventspils" spēlēja pret Bordo, kur ir stadions uz 70 tūkstošiem [īstenībā uz 40 - aut.], kamēr Ventspilī iedzīvotāju 20-25 tūkstoši. Bet nevaru saprast, kā var izjust spiedienu, spēlējot šeit. Patīk, ka jūsu jeb tagad mūsu čempionātā ir ambiciozas komandas, kā arī vienības, no kurām neviens neko pirms sezonas negaidīja. Tagad tās vienības ieguvušas pārsvaru. Tomēr uzskatu, ka beigās komandas sarindosies līdzīgi tam, kā tas bija pagājušajā sezonā.

Kas vēl trūkst Latvijas čempionātam? Jūs esat laimīgi cilvēki. Jums ir interesants čempionāts. Jā, ir lietas, kuras jāuzlabo. Tās vairāk saistās ar atklātību. Federācijai jābūt atklātai. Tiesnešiem jāsaprot, ka viņi nav dievi un viņu darbu vērtē. Un vērtē nevis kuluāros kaut kāds skots vai īrs [īstenībā ziemeļīrs - aut.]... Tas viss ir muļķības. Muļķības, Kaspar! Pagriezies ar seju pret cilvēkiem. Tas ir vienīgais, kas tevi var atšķirt no iepriekšējiem federācijas prezidenta krēsla īpašniekiem.

Sanāk, ar Gorkšu daudz komunicējat? Skaidrs, ka esmu tālu no tām federācijas problēmām, kuras saistās ar izlasēm. Taču zinu, ka federācija atbild par tiesnešiem, palīdz sastādīt kalendāru un seko čempionāta norisei. Saprotu, ka Kaspars vēl vakar spēlēja futbolu, bet šodien kļuvis par vadītāju, kur ir pavisam cita psiholoģija. Es kā pieredzējušais vadītājs dalos ar idejām. Un ne jau "Ventspils" labā to daru. Stāstu par lietām, kuras citur jau strādā. Mēs, piemēram, atbīdījām rezervistu soliņus no ceturtā tiesneša pozīcijas. Iepriekš likās, ka viņš vienmēr stāv mums priekšā. Kā pielīmēts!