Žuniors: "Vēlētos spēlēt Latvijas izlasē, taču..."

- Trešdien Daugavpilī nospēlēji pirmo spēli šosezon. Kādas sajūtas?
- Izgāju otrajā puslaikā un jutos labi. Pēc ilgāka laika biju nedaudz sabijies. Atskaitot pašu gada sākumu, vispār nebiju nemaz spēlējis, kad treniņā "Skonto" hallē uz sintētiskā seguma sastiepu ceļgala saites.

- Spēlē pret "Daugavu" dabūji dzelteno kartīti par simulēšanu. Tiesnesim bija taisnība?
- 50/50. Šodien redzēju tās epizodes video – pretinieku komandas spēlētājs man ar roku pieskārās. Daži tiesneši dod par tādiem kritieniem brīdinājumus, citi – ne.

Tik traki kā "Real" un "Barcelona" spēlē jau nebija...
- Ja (smejas)? Pats spēli neredzēju, jo mēs vēl nebijām atpakaļ no Daugavpils. Šodien tikai apskatīju spēles labākos momentus. "Barcelona" ļoti skaisti spēlē un varu teikt, ka spēles ziņā tā ir mana mīļākā komanda Eiropā. Bet dažreiz vēlos, lai viņi zaudētu un dotu iespējas uzvarēt citiem.

- Sestdien jums liela spēle Virslīgā pret "Metalurgu". Kā pašam šķiet, esi gatavs pret Liepāju spēlēt un vai visas 90 minūtes?
- Fiziski jūtos labi, taču grūti pateikt, vai varētu spēlē pret tādu pretinieku bez spēļu prakses izturēt visas 90 minūtes. Divarpus mēnešus tomēr neesmu spēlējis. Viss atkarīgs no tā, ko izlems treneri, bet, ja vajag, gatavs palīdzēt, jo mums ir ļoti daudz savainoto spēlētāju un zinu, kā tas ir, kad jāpaliek malā. Tagad traumu atkal guva Kriss (Kristaps Blanks - V.B.), Ikstenam šodien uztaisīja operāciju un viņš pusgadu nespēlēs. Ļoti traki mums pašreiz iet.

- Kādas atmiņas no iepriekšējām spēlēm ar Liepāju? Patīk pret šo komandu spēlēt, vai tā tomēr sagādā daudz neērtību?
- Jā, man patīk spēlēt pret "Metalurgu", jo tā ir stipra komanda, un spēles pret tādiem pretiniekiem man labāk iet pie sirds, jo tajās ir daudz jācīnās gan aizsardzībā, gan arī uzbrukumā un visas spēles garumā. To, kā mums veiksies pret Liepāju, redzēsim jau sestdien.

- "Skonto" sistēmā esi jau vairākas sezonas. Kādas ir tavas domas par pašreizējo "Skonto" modeli un cik tas ir konkurētspējīgs uz Kurzemes un Daugavpils komandu fona?
- Šobrīd ir ļoti, ļoti grūti, jo gandrīz puse komandas ir savainota. Dauzās traumas ievainojušas mūsu komandu, bet neko jau nevar darīt – jāstrādā ļoti smagi tiem spēlētājiem, kuri ir ierindā. Nav arī viegli tādā ziņā, ka visu laiku kāds izkrīt no sastāva un regulāri jāmaina taktika, jo ne visi spēlētāji der vienai un tai pašai taktikai.

- "Skonto" šogad parādījies vēl viens brazīlietis – Fabinju. Tas noteikti ir arī labi tev, jo ir kāds savējais komandā.
- Jā, protams! Ļoti labi saprotamies, protams, tāpēc, ka runājam vienā valodā, bet sapratne ir laba ne vien sadzīvē, bet arī laukumā. Nevaru teikt, ka viņš ir labākais draugs komandā. Viņu patiesībā zināju jau agrāk, jo nedaudz sanāca uzspēlēt kopā Kiprā. Tāda viena paša tuvākā komandām nav, bet ir vairāki, ar kuriem ir ciešāka saikne, jo vairāk laika pavadām kopā Ķeizarmežā. Bez Fabinju arī Ballijs Smārts un Ruslans Mingazovs. Pārējiem savukārt ir ģimenes, tāpēc mazāk kontaktu ar citiem.

- Kuras bija tās lietas, pie kurām, šeit ierodoties, bija visgrūtāk pierast?
- Varu uzreiz nosaukt divas un citu īpašu nav. Pirmkārt, aukstums. Ziemā man joprojām ir grūti ārpus apartamentiem. Loģiski, ka nepatīk arī ziema. Četrus gadus šeit jau esmu nodzīvojis, tāpēc jau esmu pieradis, tomēr sajūsmā par aukstu laiku tik un tā neesmu. Otrkārt, valoda. Kad ierados Eiropā, bez portugāļu valodas nevienu citu nezināju. Tagad runāju angliski un Latvijā esmu apguvis krievu valodu. Runāju nedaudz, bet saprotu gandrīz visu, ko man saka, ar futbola terminiem problēmu nav.

- Un kā ar latviešu valodu?
- Nē... tikai dažas svarīgākās standartfrāzes un vārdus.

- Pirms Latvijas bija Kiprā, kur nokļuvi no dzimtenes. Kā realizējās pārcelšanās uz "Anorthosis" komandu – tas bija aģentu darba rezultāts?
- Uz Kipru aizbraucu 17 gadu vecumā. To nokārtoja aģents no Kipras kopā ar vienu manu labu draugu no Brazīlijas. Par to, ka Kipra nav futbola lielvalsts, nemaz nedomāju, jo iespēju tikt uz Eiropu negribēju laist garām. Kiprā mīl futbolu, tur cilvēki iet uz spēlēm, nevis tā kā šeit. "Anorthosis" komandā biju tikai deviņus mēnešus, jo viņiem čempionāts notiek pēc shēmas rudens-pavasaris. Tāpēc vasarā biju brīvs un ar aģentu starpniecību nokļuvu Rīgā. Palīdzēja arī Marians Pahars, kurš tajā laikā arī bija "Anorthosis" sastāvā.

- "Skonto" sastāvā uzreiz netiki, sākumā spēlējot "Olimpā". Kādas atmiņas par pirmo laiku Latvijā?
- Pirmais gads bija grūts, protams, aukstums un arī sniegs, kuru nekad dzīvē nebiju agrāk redzējis. Sākumā "Skonto" komandā tikt nebija reāli, jo tur spēlēja ļoti daudz pieredzējušu spēlētāju. Man piedāvāja uzspēlēt "Olimpā", kam uzreiz piekritu. Toreiz mans pirmais treneris bija Mihails Koņevs. Vēlāk Pols Ešvorts mani uzaicināja uz "Skonto" pirmo komandu, kur sākumā spēlēju aizsardzības labajā malā...

... par ko gan jau nebiji sajūsmā?
- Tagad, kad jau pagājuši vairāki gadi kopš tā laika, varu atzīt, ka man nepatika tas, ka lika spēlēt aizsardzībā, jo visu laiku biju spēlējis uzbrucēja pozīcijā. Protams, neko treneriem neteicu, jo komandai bija daudz savainoto un nebija, kam spēlēt tajā pozīcijā. Tā arī pusgadu nospēlēju kā labās malas aizsargs. Jāatzīst, ka nebija viegli, jo neko nezināju par aizsardzības spēli no taktikas viedokļa un citas nianses. Tagad ne par ko vairs nemainītu pozīciju.

- Vidējā līnijā taču vari spēlēt, vai ne?
- Jā, par pussargu jā, bet tikai ne par aizsargu (smejas)! Malās varu spēlēt, centrā gan ne, jo tur vajag spēlēt arī aizsardzībā, bet man vairāk patīk uzbrukt. Ja jāizvēlas ērtākā mala, tad noteikti labā, jo labāk spēlēju tieši ar labo kāju. Nav tā, ka ar kreiso vispār nemācētu, taču nav gluži tas pats, kas ar labo.

- Pagājušajā sezonā guvi 18 vārtus. Vai ir kāds konkrēts mērķis šai sezonai?
- Vienmēr vēlos iesist vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Konkrētus skaitļus gan nesaukšu.

- Daudz kas atkarīgs arī no partneriem. Ar kuru no "Skonto" uzbrucējiem – Artūru Karašausku vai Kristapu Blanku – tev ir labāka sapratne laukumā?
- Viņi ir ļoti atšķirīgi. Karašausks ir vairāk individuāls spēlētājs, bet Kriss palīdz komandai, strādā. Viss atkarīgs no taktikas konkrētā spēlē – dažreiz vajag labu komandas spēli, bet citreiz noderīgāka ir individuālā meistarība. Nevaru tā nošķirt vienu no otra un pateikt, ar kuru labāk patīk, jo abi ir gana labi un ar abiem sanāk veidot sadarbības.

- Kamēr biji savainots, gāji uz visām mājas spēlēm. Tev noteikti ir radies savs viedoklis par to, kādas ir galvenās izmaiņas komandas spēlē pēc treneru maiņas?
- Pirmkārt, gribu pateikt to, ka skatīties no malas bija ļoti grūti. Visu laiku gribēju skriet laukumā un spēlēt, palīdzēt komandai. Paharam nav viegli, jo, kā jau teicu iepriekš, ir daudz savainojumu. Viņš mēģina lietot tādu pašu taktiku, kāda bija Starkovam un neko daudz nemainīt.

- Vēl pirms sezonas sākuma bija aizbraucis uz Izraēlu.
- Tur biju janvāra beigās, kad vērās ciet transfēru logs. Viņi vēlējās mani īrēt, taču nepaspēja laikā vienoties ar "Skonto". Palikt tur tagad, tikai trenējoties un nespēlējot, nebūtu jēgas.

- Ko tās īsās vizītes laikā paspēji izdarīt?
- Neko daudz, jo tur biju tikai divas dienas. Piedalījos divos treniņos, tas arī viss. Pie spēlēšanas spēlē netiku, jo viņiem bija svarīga čempionāta spēle. Treneris man pateica, ka atstāju labu iespaidu un viņš turpinās sekot manam sniegumam Latvijā. Varbūt uz turieni atkal došos jūlijā, kad klubiem atkal būs atļauts veikt darījumus, bet varbūt parādīsies labāks variants.

- Ar "Skonto" tev ir līgums uz šo un vēl nākamo sezonu. Pašam nešķiet, ka jau ir laiks domāt par nākamo soli savā izaugsmē?
- Jā, tā varētu teikt. Kad šeit ierados, biju vēl ļoti jauns, bet tagad esmu ieguvis pieredzi, arī iemācījies angļu valodu (smejas), tāpēc citā valstī nebūtu tik grūti kā sākumā. Man ļoti patīk Latvija un "Skonto", kas man deva šo iespēju sevi pierādīt. Vēlos, lai viņi ar manu pārdošanu nopelnītu labu naudu, tādā veidā es varētu pateikties.

- Latvijā esi trenējies pie vairākiem treneriem. Kurš tev devis visvairāk?
- Noteikti Aleksandrs Starkovs. Ļoti labs un pieredzējis treneris, kurš regulāri runāja ar visiem spēlētājiem. Tas bija ļoti svarīgi un lika spēlētājiem justies komfortabli Droši varu apgalvot, ka viņš ir bijis vislabākais treneris, kāds man kādreiz bijis. Pahars arī nav slikts treneris, taču viņam vajadzīga pieredze. Pirmais gads nekad nav viegls.

- Ņemot vērā, ka esi šeit jau vairākus gadus, neizbēgami rodas jautājums par to, vai neesi domājis par to, ka varētu kādreiz spēlēt Latvijas izlasē?
- Mēs par to tieši klubā runājām un es gribētu spēlēt izlasē, bet ir viena problēma. Latvijā nav atļauta dubultpilsonība. Ja gribētu spēlēt Latvijas izlasē, man nāktos atteikties no Brazīlijas pases, kas sarežģītu ceļošanu uz mājām, kur ir mana ģimene. Vienmēr vajadzētu kārtot vīzu. Kā jau teicu, man patīk Latvija un gribētu tai palīdzēt futbolā, taču tagad nezinu, vai būtu ar mieru šķirties no Brazīlijas pilsonības.

- Brazīlijā ir ļoti bagātas futbola tradīcijas un daudz fantastisku spēlētāju. Kurš bija tavs elks jaunībā un kura šī brīža jaunā talanta spēle aizrauj?
- Neteikšu, ka Pele, jo viņu spēlējam diemžēl neredzēju. Jaunība mīļākais spēlētājs bija Romario. Pēc tam patika Ronaldo, Ronaldinju arī bija ļoti, ļoti labs, taču neilgu laiku un ātri noziedēja. Tagad no jaunajiem varu izcelt Neimāru, kurš ir apbrīnojams un viņam būs liela nākotne. Daudzi Eiropas lielie klubi viņu grib, taču "Santos" Neimāram maksā labu algu, lai paturētu un nevēlas pārdot pa lēto.

- Un no ne-brazīliešu spēlētājiem?
- Mesi! Fantastisks spēlētājs, viņš ir traks! Pēdējie vārti pret "Real" bija satriecoši. Viņu bez "nogalināšanas" nevar apturēt (smejas).

- Vai vari nosaukt savu pilgtāko momentu, spēlējot Latvijā?
- Hmm, jāpadomā... Atceros! Tas bija pret "Blāzmu", kad iesitu vārtus gandrīz no centra. Vēl vieni skaisti vārti man bija pagājušajā sezonā Baltijas līgā, kad sākumā spēlējām Olimpiskajā Sporta centrā.

- Katram spēlētājam ir stiprākās un vājākās puses. Vai apzinies savus plusus un mīnusus?
- No stiprākajām lietām varu minēt spēli viens pret vienu, driblu un sitienu, bet kā mīnusu nosaukšu spēli ar kreiso kāju. Pārsvarā situ ar labo kāju, tāpēc treniņos cenšos vairāk strādāt ar kreiso kāju, lai uzlabotu savu spēli no kreisās puses.