Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Uldriķu ģimene: "Futbols ir dzīvesveids"

Agris Suveizda

Uldriķu ģimene: "Futbols ir dzīvesveids"
Ģirts Mihelsons, Roberts Uldriķis, Diāna Krūmiņa, Askolds Uldriķis, Normunds Uldriķis un Andris Riherts
Foto: FSMetta.lv

Aizvadītajā gadā par FS "Metta" gada ģimeni tika atzīta Uldriķu ģimene, kurai ikdienā nācās sekot līdzi četriem čempionātiem. Normunds, jaunākais no dēliem, izcīnīja zeltu Latvijas U-14 čempionātā, kā arī paspēja izmēģināt spēkus starp piecpadsmitgadniekiem, savukārt Roberts spēlēja dublieru čempionātā un Virslīgā, kur sezonas beigās arī tika pie pirmajiem vārtiem, pārspēlēs pievienojot vēl trīs. Piedāvājam "Mettas" mājaslapā publicēto interviju ar Uldriķu ģimeni.

FS "Metta" Gada ģimene - vai šis tituls bija pārsteigums?

Askolds Uldriķis: Protams, tas bija liels pārsteigums, patīkams pārsteigums, ka to balvu pasniedza tieši mums. Kā jau es teicu tajā brīdī, uzkāpjot uz skatuves, tas ir liels gods, jo futbola skolā "Metta" ir daudz labu, spēcīgu ģimeņu. Arī visa futbola skola ir kā viena liela ģimene. Būt īpašai ģimenei lielajā "Mettas" ģimeņu pulkā ir liels pagodinājums.

Kāda ir ģimenes ikdiena, tajā augot diviem futbolistiem?

A.U.: Ģimenes ikdiena ir ļoti saspringta. Tur, protams, lielākais paldies ir jāsaka mammai, kura par visu rūpējas, sākot ar ēst gatavošanu, drēbju mazgāšanu un tā tālāk. Protams, puiši iespēju robežās kaut ko dara, bet skaidrs, ka viss tas lielākais ģimenes pavarda smagums gulstas uz mammas pleciem. Viņa tiešām veic ļoti lielu darbu, un tas ir tas darbs, kas varbūt daudziem paliek nemanāms. Kā zināms, vēlāk, kad futbolisti izaug lieli, jau parādās treneri aģenti, klubi, par viņiem ir savas naudas summas, savas saistības, viņi tiek pirkti un pārdoti, bet es tomēr domāju, ka tādā vērtības izteiksmē tas vecāku ieguldījums šo futbolistu, šo jauno cilvēku, jauno personību veidošanā ir pat lielāks. Treneris ar viņu strādā divas, varbūt trīs stundas dienā, bet vecāki ir praktiski divdesmit četras stundas. Sākot no tā, ka viņš guļ, pamostas, pavada dienu skolā, tāpat sazinās, varbūt kaut ko vajag palīdzēt, piemēram, nomainīt skolas somu pret treniņu somu. Tā visa tā diena paiet. Vakarā atkal vakariņas, mājasdarbi un gulēt. Tā kā vecāki praktiski visu laiku lielākā vai mazākā mērā piedalās tajā uzraudzībā.

Cik lielu daļu no ikdienas aizņem futbols?

A.U.: Futbols praktiski ir dzīvesveids, kā arī vēsta viens no "Mettas" plakātiem. Tas ir galvā divdesmit četras stundas diennaktī. Kā ceļas ar futbolu, domā par futbolu, varbūt spēlē arī datorā kaut kādas futbola spēles, televizorā skatās Čempionu līgu, Anglijas Premjerlīgu, tāpat arī visas spēles klātienē. Mēs arī viņas visas kā ģimene cenšamies apmeklēt, pērn mums bija gan U-14 čempionāts, gan U-15 čempionāts, dublieru čempionāts, Virslīga. Maksimāli cenšamies iet visur, būt kopā, lai katrs jūt to ģimenes atbalstu.

Sanāca trīskāršas svinības. Gada ģimene, U-14 čempiona tituls, Robertam pirmie vārti Virslīgā.

A.U.: Protams, sezona bija visai izdevusies, un es domāju, ka lielākā vai mazākā mērā varam ar to būt apmierināti. Tas gan vairāk jāprasa pašiem puišiem, ko viņi saka. Varbūt mēs domājam, ka viss ir kārtībā, bet viņi nav tik apmierināti.

Pirms pievēršamies puišiem, vēlējos pajautāt, vai ir jau plāns, ko darīt ar Gada ģimenes balvu - karotēm?

A.U.: Visticamāk, izmantosim. Kad būs lielāks zupas katls, ko mamma izvārīs, tad noteikti visi draudzīgi, četratā liksim lietā. Tā būs atkal tāda īpaša vienotības zīme, visi ēdīsim ar īpašām karotēm.

Robert, tu ļoti ilgi biji tuvu tam pirmajam vārtu guvumam, beigās tas izdevās pēdējā sezonas spēlē. Tas bija tāds liels atvieglojums?

Roberts Uldriķis: Jā, tā varētu teikt. Es jau vēlējos iesist pašā sezonas sākumā. Man pirmā spēle bija tieši pret "Skonto", un man ļoti gribējās tieši viņiem iesist un parādīt sevi.

Kā vispār vērtē pagājušo sezonu - vai izpildīji to, ko biji sev uzstādījis kā mērķi?

R.U.: Pirms sezonas es teicu, ka gribētu iesist tik vārtu, cik maksimāli iespējams, un ar to es noteikti nebiju domājis iesist tikai vienu golu Virslīgā. Tā ka līdz galam apmierināts nebiju.

Cik daudz laika sanāk pasekot brāļa gaitām? Kā viens otram palīdzat?

R.U. Brālim ir treniņi no rīta, jo viņš ir "Mettas" futbola klasē, bet man lielākoties tie ir vakarā, tāpēc bieži sanāk tā, ka es paskatos viņa treniņu un viņš vakarā paliek un paskatās arī manējo. Protams, arī brīvdienās mēs cenšamies maksimāli daudz trenēties vietējā laukumā, spēlēt viens pret vienu.

Cik daudz padomu viens otram dodat vai visus padomus dod tētis?

R.U.: Es domāju, ka es arī varu brālim dot kādus padomus, jo man tā pieredze laukumā tomēr ir lielāka. Tētis nav tik daudz spēlējis un nav izjutis to spēlēšanu.

Tad galvenais eksperts ģimenē esi tu?

(visi smejas)

R.U.: Nu, varbūt ne eksperts, bet laukumā pat jā. Ārpus laukuma tētis zina vairāk.

Normund, tev izdevās izcīnīt U-14 čempiona titulu. Tādā ģimenes konkurencē tad sanāk, ka brāli pārsiti?

Normunds Uldriķis.: Tā var teikt. Es domāju, ka sezona izdevās ļoti laba. Ieguvām Latvijas čempionu titulu, tiku izlasē uz Eiropas tūri, vienā no reģionālo izlašu turnīriem tiku simboliskajā izlasē, tāpēc varu teikt, ka esmu apmierināts. 

Brālis jau ir ticis pie teikšanas Virslīgā, gan jau tev arī gribas?

N.U.: Neesmu par to vēl domājis, bet centīšos maksimāli cītīgi trenēties, sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, un tad jau viss notiks. Vispirms gan jātiek dublieros.

Kāds ir brāļu atbalsts - vai apmeklējat arī viens otra spēles?

N.U.: Es ļoti bieži eju gan uz Virslīgas, gan dublieru spēlēm, un arī viņš bieži nāk uz manām spēlēm, vēlāk tās arī pārrunājam.

Mammai bija pārsteigums, izdzirdot, ka esat Gada ģimene, vai jau nojautāt?

Diāna Krūmiņa: Kad sāka runāt par četriem čempionātiem, par U-14, U-15, dublieriem un Virslīgu, tad jau izskaitļojām, ka vairāk jau nav tādu ģimeņu. Bet tāpat ir pietiekami daudz ģimeņu, kas nāk ļoti kuplā skaitā, tāpēc domāju, ka daudzas ir cienīgas saņemt šo balvu. Bet tā, protams, tas bija ļoti patīkami.

Ko nozīmē būt divu futbolistu mammai, cik daudz laika tas Jums aizņem?

D.K.: Tagad jau tas prasa mazāk laika, jo abi jau ir lieli un Normunds ir arī futbola klasē, bet, kad bija mazāki, tad sanāca diezgan daudz. Mēs arī dzīvojam patālu no Rīgas centra, Imantā, un tā loģistika un vadāšana vien mēdza aizņemt lielu daļu laika.

Kā mammai nācies būt līdzās katrā dēlu solī. Kā šobrīd ir - varbūt zināšanas uzkrātas tik daudz, ka varētu jau notiesāt spēli?

D.K.: Tad man būtu jāuzlabo fiziskā forma. Bet zināšanu šķiet, ka man pietiktu (smejas).

Mammai noteikti ir arī kādi tikai mammām raksturīgi padomi, piemēram, par neiešanu laukumā ar nošļukušām getrām vai tamlīdzīgi. Ir tādi?

D.K.: Nē, man ir par futbolu (smejas). Tos gan reti kurš ņem vērā (visi smejas). Par getrām viņiem pašiem jātiek skaidrībā jau no mazām dienām. Arī treneri vienmēr māca, ka formai jābūt kārtībā. Tas arī ir tas labais, ko dod futbols ārpus laukuma un vispār sports, tas iemāca būt disciplinētiem. Es arī pati kādreiz esmu trenējusies, tāpēc tik droši to arī varu apgalvot, sports ieaudzina disciplīnu, atbildību un komandu sports vēl vairāk, jo no tevis atkarīgs arī pārējo rezultāts.

Bet futbolistam laukumā ir jābūt sakoptam?

D.K.: Protams, to arī treneri māca no mazām dienām. Šajā vecumā tam jau ir jābūt zināmam (smaida).

Nobeigumā mamma arī varētu ieskicēt ģimenes futbolistu šī gada mērķus.

D.K.: Es domāju, ka tā noteikti ir iekļūšana sava vecuma Latvijas izlasē. Robertam ir U-19 Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs un Normundam U-15 izlase, kas jau arī parasti sāk veidoties. Un, protams, abiem labi jāspēlē klubā. Jo Normunds pagājušo sezonu sāka no rezervistu soliņa, bet sezonas gaitā izcīnīja vietu pamatsastāvā. Treneri uzticējās, un viņš sevi pierādīja. Domāju tas jebkuram ir iespējams, kurš cītīgi trenējas un ir uzņēmīgs.

 

Izmantotie resursi:

METTA

     [+] [-]

, 2016-01-28 22:58, pirms 9 gadiem
Uldriķis tētis dambretiste taču....

     [+] [-]

, 2016-01-28 23:33, pirms 9 gadiem
Nekas tur no tās ģimenes tālāk nebūs. Papucītim sejā rakstīts - mantrausīgs gnīda. Izaugs dēli būs tādi paši nejēgas. Karjeras augstākais punkts tur var būt līgums ar Skonto beņķi, ja paveiksies arī algu kādreiz samaksās.
Par demogrāfisko situāciju valstī varam nesatraukties.

  +1 [+] [-]

, 2016-01-29 14:14, pirms 9 gadiem
Loti forsi, ka ir sadas ģimenes kuras gan vecakus, gan bernus saista vienots merkis. Lai veicas nakotne!

  +1 [+] [-]

, 2016-01-29 15:26, pirms 9 gadiem
artuss kaimiņš rakstīja: Nekas tur no tās ģimenes tālāk nebūs. Papucītim sejā rakstīts - mantrausīgs gnīda. Izaugs dēli būs tādi paši nejēgas. Karjeras augstākais punkts tur var būt līgums ar Skonto beņķi, ja paveiksies arī algu kādreiz samaksās.
Par demogrāfisko situāciju valstī varam nesatraukties.
Pēc gnīdas izklausies tikai tu. Vismaz roka pacēlās, lai žulti izlietu komentārā.

     [+] [-]

, 2016-01-29 16:51, pirms 9 gadiem
reikons rakstīja: Pēc gnīdas izklausies tikai tu. Vismaz roka pacēlās, lai žulti izlietu komentārā.
Varbūt ne tikai roka pacēlās, bet vai, sacēlās! Vējš matos sacēlas

     [+] [-]

, 2016-01-29 18:15, pirms 9 gadiem
Malači gan puikas, gan māte. Tēvam tikai viens, bet liels mīnuss - pārdevās un kalpo čekistam.

     [+] [-]

, 2016-01-29 22:59, pirms 9 gadiem
soccerfans rakstīja: Malači gan puikas, gan māte. Tēvam tikai viens, bet liels mīnuss - pārdevās un kalpo čekistam.
Varbūt pluss. Dzīvē izsities!