Pertija raida dzirksteļu šaltis Starkova virzienā par Karašauska neizsaukšanu

Tamazs Pertija, "Liepāja"/"Mogo" galvenais treneris: "Gatavojāmies un gaidījām, ka viegli nebūs un principā tā arī sanāca. Bija divi aspekti, kurus ņēmām vērā - pirmkārt, laukums, otrkārt, pretinieku komanda ir gados jauna un nevienam nevēlas piekāpties. Viņi to ir pierādījuši, atņemot punktus līderiem. Tāpēc zinājām, ka būs grūti un paši redzējāt, ka pirmajā puslaikā mums klājās ārkārtīgi smagi. Otrajā puslaikā kļuva vieglāk - sevišķi pēc tam, kad guvām vārtus. Sāpīgi, ka pēdējās sekundēs ielaidām vārtus, taču kaut kur pazaudējām koncentrēšanos, jo rezultāts 2:0 ir atslābinošs. Nevaru teikt, ka būtu neapmierināts ar sniegumu, rezultātu vai spēlētāju pašatdevi. Esmu pateicīgs, ka apstākļos, kādos šodien bijām, kad pretinieks jutās daudz komfortablāk nekā mēs, ieguvām trīs punktus."

Aleksandrs Gorbačovs, "Babīte"/"Dinamo" galvenais treneris: "Šodien spēlējām ar vienu no turnīra labākajām komandām, man tā simpatizē. Neskatoties uz to, pirmajā puslaikā izjaucām daudzus viņu uzbrukumus ar presinga palīdzību. Vienīgā mūsu cerība bija izjaukt pretinieka spēli un veidot ātrus pretiniekus. Izdevās izjaukt daudzus pretinieku uzbrukumus, taču noslēdzošajā stadijā trūkst aukstasinības - puiši steidzas brīžos, kad bumba ir jāpietur un pareizi ar to jāizrīkojas. Par otro puslaiku - kad iestājas sagurums, sākas kļūdas. Sākām retāk skriet uzbrukumos un, protams, spēli ietekmēja pretinieku individuālā meistarība. Viņi ļoti brīnišķīgus vārtus guva un šeit nevaru izteikt ne pret vienu savas komandas spēlētāju. Tiešām labi vārti. Par pašatdevi un disciplīnu - centāmies to saglabāt visas spēles garumā. Tomēr zaudējām. Protams, esam sarūgtināti, tomēr zaudējām nopietnam pretiniekam, kas pretendēs uz čempionu titulu."

"Babīte" dažās spēlēs spēlēja dziļāk no aizsardzības. Šodien šī komanda aktīvi pielietoja presingu, ar visiem spēlētājiem, atskaitot vārtsargu un aizsargus, dodoties jūsu laukuma pusē atņemt bumbu. Šķita, ka ne katru reizi "Liepāja" tam bija gatava un liepājnieki bieži zaudēja bumbu savā laukuma pusē. Kāpēc netikāt galā ar to?
Pertija: "Jā, protams, "Babīte" spēcīgi sevi pieteica, šādi spēlējot presingā, jo viņi zināja, ka mums ir ātri futbolisti. Bija sekojoša situācija - ja viņiem presings padodas, mēs praktiski neko nespējam izveidot. Visinteresantākais, ka viņiem šis presings izdevās - viņi ļoti labi un organizēti mūs presingoja, tāpēc mēs puslaika pārtraukumā veicām šādas tādas korekcijas. Nevarējām spēlēt kļūdaini, jo "Babīte" ļoti gudri to gaidīja un tiklīdz kļūdījāmies un piespēlējām kājās, viņi uzreiz sāka presingu. Viņiem lieliski padevās presings un, lai cik jocīgi tas nešķistu, es noteikti pārņemšu šādas tādas nianses, kuras pamanīju "Babītes" spēlē. Jo tas patiešām bija ļoti skaisti. Ja netiktu ar to, otrajā puslaikā būtu tas pats [kas pirmajā puslaikā]. Tāpēc sākām atbildēt ar to pašu - viņi presingoja pret mums, bet mēs to pašu pretī. Bet, godīgi sakot, negaidījām, ka "Babīte" var sarīkot šādu presingu mūsu laukuma pusē, kur plānojām iesākt uzbrukumus."

Uzvaras likteni atkal izšķīra Karašausks vienatnē vai to ietekmēja Grebja maiņa, viņam piesaistot lielāku uzmanību un atbrīvojot kājas citiem?
Pertija: "Uzvaru allaž dod viss kopā. Protams, kā jau mans kolēģis teica, individuālisms ir viens no svarīgākajiem futbola komponentiem. Un tas nav tikai šobrīd - tā vienmēr bijis. Paldies Dievam, ka mums ir šādi futbolisti. Taču, lai cik dīvaini tas nebūtu, pat šos individuāli spēcīgos futbolistus ir jātur tonusā, viņi ir jāgatavo un jāpanāk, lai viņi audzē savu meistarību. Tāpēc trenējamies ļoti daudz, ar uzbrucējiem strādājam atsevišķi un individuāli un tāpēc arī šie futbolisti tiek pie optimālās formas. Zinām, ka viņi vienatnē var izšķirt epizodes - gan Karašausks, gan Eristavi, gan Strumija, gan Afanasjevs, gan mazais Ķigurs, kurš iznāca uz maiņu. Šādi futbolisti mums, paldies Dievam, ir. Tagad mūsu uzdevums caur treniņiem audzēt viņu līmeni."

Jūsu sastāvs atkal bija tāls no optimālā. Vai ir futbolisti, kuri pavisam pametuši komandu? Pastāstiet par tiem, kuru šodien nebija!
Gorbačovs: "Nebija Kuzmina, kurš ir traumēts, iekaisa operētais celis. Suškins un Močaļins arī traumēti [izskanējusi gan versija, ka šiem abiem krievu leģionāriem jāatjauno uzturēšanās atļauja - aut.], Konatē traumēts. Tā uzreiz visus nenosaukšu..."

Kārkliņš?
Gorbačovs: "Viņš, visticamāk, ir beidzis spēlēt - neparādās treniņos, viņa nav. Viņš ir vesels, taču neierodas. Ir jānoskaidro iemesli - pēdējās nedēļas laikā kontakta ar viņu nebija."

Apiņš?
Gorbačovs: "Arī ar viņu ir neskaidra situācija. Jā, līdzīgi kā ar Kārkliņu. Protams, ja būtu vismaz Suškins, ja būtu vēl Apiņš, mēs uzbrukumā laikam būtu stiprāki. Puiši pirms spēles teica, ka esam bez uzbrucējiem. Es viņiem atbildēju ar pretjautājumu - ko nozīmē uzbrucējs? Ir uzbrukuma grupa un aizsardzības grupa. Šodien praktiski bez uzbrucējiem spēlējām, taču Grjaznovs un Saveļjevs kā pussargi neslikti izpildīja uzbrukuma funkcijas. Taču pamatā izdevās izjaukšana, kamēr veidošana ne pārāk padevās."

Pirmais puslaiks "Babītei" bija neslikts, bet pārtraukumā divas maiņas...
Gorbačovs: "Hohlovs pats palūdza maiņu, arī Rimkuss līdzīgi - viņam sāpēja augšstilbs un viņš krita ārā no spēles. Tāpēc izgāja [Edgars] Fjodorovs un uzskatu, ka neslikti izgāja - tika galā ar savām funkcijām. Oto [Šelegovičs] ir jauns puisis, mazliet apmulsa, taču centās. Plus, protams, Liepāja pielika uzbrukumā, tā ātrumā. Pareizi kolēģis teica - sāka vairāk priekšā atvērties un mūsu izpildījumā sākās kļūdas."

Karašausks šodien nopelnīja ceturto dzelteno kartīti, kas nozīmē, ka pret RFS būs jāspēlē bez viņa. Līdz šim esat bijuši stipri atkarīgi no viņa - atradīsiet variantus, kā sekmīgi nospēlēt uzbrukumā bez viņa?
Pertija: "[Nopūšas] Jā, Karašausks ir līderis. Viennozīmīgi, turklāt ne tikai mūsu komandā, bet visā čempionātā. Viņš rāda spilgtu spēli. Godīgi sakot, kopš pats spēlēju kā futbolists un tagad trenēju, citu tik spilgtu futbolistu neesmu redzējis. Tik individuāli spēcīgi bija tikai Pahars un Verpakovskis. Karašausks ir trešais. Godīgi sakot, tādus futbolistus, kas šādi izšķir spēļu likteņus, neatceros - varbūt jūs man atgādināsiet? Es neatceros un, protams, viņš mums ir ļoti svarīga figūra. Taču, ja pamanījāt, viņam arī daudz kas tiek radīts. Visa komanda viņam gatavo šos uzbrukumus. Protams, viņš tos izpilda un viņš ir mūsu līderis un, protams, viņa prombūtne mūs ietekmēs. Taču nekādā gadījumā viņa prombūtnes laikā nesāksim raudāt [smaida]. Nē, protams!"

Uzreiz prasās jautājums par Karašauska neiekļaušanu Latvijas izlases kandidātu sarakstā. Un vispār neizsauca nevienu spēlētāju no jūsu komandas...
Pertija: "Ziniet, mani vairs nekas nepārsteidz. Nu, piemēram, ja iznāk puisis [Ingars Sarmis] Stuglis un pēc mača saka par manas komandas vārtsargu, ka... kā viņš pateica? Atgādiniet man!"

Ka Doroševs ir "nabadzīgs" vārtsargs.
Pertija: "Nabadzīgs. Cik viņam [Stuglim] ir gadu? Viņam trūkst audzinātības - gan ģimeniskas, gan futbola. Iznāk un šādas lietas saka. Un neviens neatvainojās - ne klubs ["Metta"/LU], neviens. Viņi uzskata, ka tas ir pareizi? Un mēs nebrīnāmies par to. Tad nav pārsteidzoši arī, ka Karašausku neizsauc. Un ne tikai Karašausku neizsauc, bet neizsauc arī daudzus citus - lai jau izsauc, ko grib, bet tas ir smieklīgi. Un jūs labāk par mani zināt, ka Karašausks ir spilgta figūra un, ja Latvijas izlasei tādi nav vajadzīgi, tad piedodiet. Es nekādā gadījumā neveicu spiedienu uz [izlasē izsauktajiem] futbolistiem - tos jauniešus, kurus izsauca, bija jāizsauc. Bet ja vieta neatrodas Karašauskam, Hmizam, Kļavam, Ivanovam, tad nezinu... godīgi teikšu. Un Jurkovskis - ar ko viņš sliktāks par citiem?

Taču neesmu pārsteigts, jo ir skaidrs, ka Karašausku neizsauca ne jau tāpēc, ka viņš būtu slikts futbolists, bet tāpēc ka kādam kaut kas nepatīk. Kādam varbūt ar viņu bijis konflikts. Varbūt treneru štābs sapulcējās un nolēma viņu neizsaukt. Taču vēlos atgādināt, ka tā ir nacionālā izlase - un šeit personīgā nepatika (par to, kas kaut kad notika) vai personīgās ambīcijas, uzskatu, ir kļūdainas. Un kāda atbilde pēc tam būs līdzjutējiem vai žurnālistiem, kad tik spilgtu futbolistu neizsauc, godīgi sakot, nezinu. Tāpēc vairs ne par ko nebrīnos. Absolūti ne par ko. Es pat domāju, ka drīzumā vēl izsauks jauniešus.

Nacionālā izlase, ziniet, ir šodien un tagad! Un tur jābūt futbolistiem, kuri ir spēcīgi šobrīd! Nevis tādiem, kas kādreiz tādi bijuši vai kādreiz tādi būs. Tāpēc tā arī ir nacionālā izlase. Taču domāju, ka cilvēki [treneri - aut.] apdrošinās - pēc tam teiks, redziet, mēs iespēlējam sastāvu, lai mums būtu nākotne. Tā ir nacionālā izlase un te nevar runāt par nākotni! Vajag šodien un tūlīt! Bet attiecībā uz [Karašauska] neizsaukšanu, domāju, jums, žurnālistiem, ir jāuzdod jautājums treneru štābam. Varbūt viņi futbolu pārzina krietni labāk nekā mēs vai jūs. Lai viņi sniedz skaidrojumu! Taču manā izpratnē - ja izlasē nav Karašauska, tad ir jautājums, kam tur vispār jābūt.

Plus šis puisis ir izaudzis. Viņa domāšana ir mainījusies. Jā, viņš tik tiešām bija problemātisks. Taču ticiet man, visi talantīgie futbolisti ir problemātiski. Vai varbūt mums Latvijā ir daudz tādu spēlētāju? Nezinu, varbūt ir? Tāpēc uzskatu, ka tas ir netaisnīgi, bet pats galvenais - tas nav futbolam par labu."

Cik saprotu, ar Paharu jūs regulāri komunicējāt. Ar Starkovu, kopš viņš kļuva par treneri, paguvāt aprunāties?
Pertija: "Nē, viņš man tikai piezvanīja un palūdza, lai manā vadībā trenētos Jānis Ikaunieks [viņš šobrīd trenējas ar "Liepāja"/"Mogo" - aut.]. Tā bija mūsu īsā saruna. Es ar cieņu attiecos pret Starkovu, jo viņš kā treneris patiešām ir daudz sasniedzis un nedrīkst pret viņu attiekties bez cieņas. Es šo cilvēku kā speciālistu cienu, taču šobrīd viņa pozīcija man ir absolūti nesaprotama. Godīgi! Kā tas var būt, ka komanda atrodas vadībā, bet nevienu futbolistu no tās neizsauc? Neviena futbolista no FK "Liepāja"?! Tas ir taisnīgi? Es vienkārši nesaprotu! Ja es pārietu uz futbolu, piemēram, vakar vai, piemēram, no basketbola, tad varbūt es kaut ko nesaprastu. Taču esmu futbolā visu dzīvi un man šķiet, ka kaut ko saprotu. Saprotu, ka ir [izlasē] izsaukti puiši, kuri tam vēl nav gatavi un kuriem vispār nav komandas. Saprotiet?

Tāpēc visi mani komentāri tiek uztverti saasināti. Taču es saku taisnību un turpināšu to darīt. Ja kāds apvainojas, mani tas pilnībā nesatrauc, jo zinu, ka, atrodoties spoguļa priekšā, vienmēr saku taisnību. Gatavoju futbolistus un viņi ir spējīgi spēlēt izlasē! Spējīgi! Redzat, pret ko tas pats Karašausks, tas pats Hmizs, Ivanovs, Kļava spēlē? Pret tiem pašiem, kurus izsauc uz izlasi. Un kas - viņi netiek galā? Vai Karašausks netiek galā ar tiem aizsargiem, kas tiek izsaukti? Vai ir kāds uzbrucējs, kurš ir izsaukts un ir labāks par viņu? Pasakiet! Mēs taču tagad runājam godīgi - nu tad pasakiet! Šabala ir labāks par viņu? Gutkovskis ir labāks par viņu? Jā, Rakels ir labs. Kuru tur vēl izsauca?"

Uldriķi.
Pertija: "Nerunāšu tagad par Uldriķi, jo viņš ir jauns puisis un viņam šim solim bija jābūt. Izsauca - tas ir normāli, tā vienmēr ir jābūt. Taču, piedodiet man, izlase gatavojas spēlēt ar Portugāli! Izlase negatavojas kaut kādam Baltijas kausam, lai pārbaudītu jaunos. Tas ir mans viedoklis - ja tas ir subjektīvs, lai par to spriež prese. Taču personīgi es domāju, ka Karašauska neizsaukšana viennozīmīgi ir personiska nepatika. Nacionālā izlase ir vieta, kur personiskās antipātijas jāpavirza mazliet malā. Un jādara tā, lai spēcīgākie būtu izlasē."

Kā Jānis Ikaunieks izskatās treniņos?
Pertija: "Izskatās labi, trenējas pie mums ar kopējo grupu - tādas pašas slodzes kā visiem pārējiem. Jānis, protams, ir talantīgs puisis un ļoti labs futbolists. Domāju, ka viņš noteikti atgriezīsies izlasē. Ja ne šodien, tad rīt. Un arī Karašausks izlasē atgriezīsies, jo pienāks brīdis, kad cita varianta vienkārši nebūs. Nevienam. Jo ja viņš tik spilgti spēlēs... Vienkārši man žēl puiša - viņš tā cenšas, tik spilgti spēlē, bet viņu neizsauc. Par to ir vissāpīgāk. Zinot viņu, cik ļoti viņš to vēlas un cik ļoti pārdzīvo."

Jau sacījāt par sastāva neskaidrībām un problēmām. Ar kluba vadību esat runājis - ko viņi saka un sola?
Gorbačovs: "Vadība gaida transfēru logu un tur būs ļoti lieli plāni komandas sastāva pastiprināšanā."

Vai ir konkrētas pozīcijas, kas tikušas apspriestas?
Gorbačovs: "Mēs to apspriedīsim. Mums ir nevis vienkārši jāsavāc futbolisti, bet jāatlasa. Saprotams, ka pirms čempionāta sākuma vadībai nebija laika, jo nebija zināms, kurā līgā komanda spēlēs [līdz pēdējam bija neskaidrības par Virslīgas licences saņemšanu - aut.]. Tāpēc sastāva komplektācija sanāca haotiska."

Papildināsiet sastāvu ar leģionāriem vai vietējiem?
Gorbačovs: "Vietējie futbolisti, kādu īrē paņemsim, arī kādu leģionāru. Domāju, būs pavisam cita komanda."

Pa šo nedēļu Miholaps nekādā veidā nepiedalījās treniņprocesā?
Gorbačovs: "Nē. Taču mēs ar viņu kontaktējamies, tiekamies."

Arī Piedels tāpat kā Miholaps spēli vēroja no tribīnēm. Kāda situācija ar viņu?
Gorbačovs: "Šonedēļ viņu neredzēju. Iepriekš viņš pāris reizes atnāca un strādāja ar vārtsargiem."

Tad šobrīd strādājat divatā ar Terentjevu?
Gorbačovs: "Jā."

Pastiprinājumu treneru štābā nemeklējat?
Gorbačovs: "Tiksim galā."

Vai ir kāda skaidrība ar mājas [pamata] stadionu?
Gorbačovs: "Nākamā spēle mums ir Ventspilī, bet pēc tam pāriesim uz zāli, ja [vēršas pie kluba preses sekretāra - aut.]? Nezinu, kāds stadionam ir nosaukums. Protams, šis [Piņķu stadiona] laukums futbolistiem ir ļoti briesmīgs. Skatos uz to un baidos likt lielas slodzes. Potītes, ceļi, muguras - ne tikai veterāniem, arī jaunatnei tas pats. Tāpēc treniņprocess ir piesardzīgs. Vakar, aizvakar treniņā bija 12 cilvēki."

Spēles beigās Saveļjevs guva savainojumu.
Gorbačovs: "Grjaznovs guva savainojumu - redzēju, ka viņš vairs nevar. Maiņu neprasīju, bet iedevu jaunajam [Smanam - aut.] iespēju."

Saveļjevs pēc gūtajiem vārtiem arī kliboja.
Gorbačovs: "Jā. Spēle jau arī bija asa - daudz divcīņu. Tāpēc sasitumi bija. Puiši malači - centīgi, ciešas. Protams, uz tehniku pieveram acis, taču disciplīna, pašatdeve... vairāk vai mazāk parādījusies sapratne par saskaņota, sinhrona presinga pielietošanu. Vairāk vai mazāk sāk sanākt. Taču, kā jau teicu, tiklīdz parādījās nogurums, sākām daudz kļūdīties. Kļūdas, kuras pozicionāli nedrīkstam pieļaut. Nevis spēlējot ar bumbu, bet bez tās."