Twitter"Jelgava": Ošs rezultatīvākais, Ikstena rekordi, maz punktu un leģionāru palīdzības
@EdmundsN
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Sportacentrs.com arī šogad veido rakstu sēriju par Virslīgas klubiem un to statistiku. Turpinām ar "Jelgavu", kas ieņēma sesto vietu.
Kopumā "Jelgavas" rindās Virslīgā šogad laukumā izgāja 28 spēlētāji, kas ir par trim vairāk nekā pagājušajā gadā un šogad tikai divi klubi izmantoja lielāku futbolistu skaitu. Šogad visā Virslīgā bija tikai trīs spēlētāji, kuri sakrāja iespējami lielāko minūšu skaitu (2 160) un divi no viņiem pārstāvēja tieši "Jelgavu" - Kaspars Ikstens un Valērijs Redjko.
Ikstens šajos gada apskatos jāizceļ jau kārtējo reizi. Viņš nav izlaidis ne minūti Virslīgā kopš 2013. gada 29. jūlija jeb četrarpus gadus! Kaspars šajā laikā Virslīgā nospēlējis 127 spēles pēc kārtas. Otra garākā sērija šobrīd pieder Redjko, bet tā ir 31 spēle - nesalīdzināmi ar Ikstena iespēto. Viena sērija Ikstenam gan šogad pārtrūka - brīdī, kad Kaspars bija nospēlējis 76 spēles bez kartītēm, viņš episkajā uzvarā Liepājā (1:0) kompensācijas laikā par laika vilcināšanu saņēma dzelteno plāksteri no Mareka Ķeres.
| Gads | Virslīgas Dzelzs vīri |
|---|---|
| 2017. | K.Ikstens (Jelgava); V.Redjko (Jelgava); K.Ševeļovs (Metta/LU) |
| 2016. | K.Ikstens (Jelgava) |
| 2015. | K.Ikstens (Jelgava); V.Meļņičenko (Ventspils); N.Bulvītis (Spartaks) |
| 2014. | K.Ikstens (Jelgava); K.Dubra (Ventspils) |
| 2013. | V.Smirnovs (Ventspils) |
| 2012. | I.Korabļovs (Gulbene) |
Atskaitot Ikstenu un Redjko, spēles laika ziņā tuvu bija Mārcis Ošs (divas izlaistas spēles un abas - diskvalifikācijas dēļ), bet krietni tālāk bija Artis Jaudzems, Ante Bakmazs, Dmitrijs Klimaševičs, Gints Freimanis, Maksims Rafaļskis, Gļebs Kļuškins, Andrejs Perepļotkins un Endijs Šlampe, kurus gan arī var uzskatīt par kodola spēlētājiem.
Ieņemtās vietas ziņā "Jelgavai" lielākais regress starp visām komandām (no otrās uz sesto), un no tā izriet arī citi rādītāji. Piemēram, gūto vārtu skaita ziņā atkāpšanās no 37 līdz 22 (spēļu skaits samazinājās ar daudz mazāku tempu - no 28 uz 24), tāpat ielaists par sešiem vairāk vārtiem, lai gan maču bija mazāk. Ja par iegūtajiem punktiem, to vidēji spēlē bija par 33.7% mazāk nekā pērn - ja vēl nebūtu "Jelgavas" rudens uzrāviena ar Ravilu Sabitovu pie stūres... Interesants fakts - izbraukumā "Jelgava" šogad ieguva precīzi tikpat punktu, cik pērn (18), bet mājās izcīnīto punktu skaits no pērnā gada 33 punktu līmeņa samazinājās līdz dramatiskajam 11 punktu līmenim.
Laikam jau "Jelgavas" sezonu kopumā itin labi raksturo fakts, ka visvairāk vārtu guva centra aizsargs - Ošam pieci precīzi sitieni. Plus Mārcim vēl divi bija pret "Babīti"/"Dinamo", taču tika anulēti, plus reizi savos vārtos iesita Maksims Uvarenko, lai gan reāli nopelni bija Oša izpildītajam sānu iemetienam. Jaudzemam un Kļuškinam bija pa četriem goliem un minētā trijotne sasita 13 vārtus jeb 62% no pašas komandas gūtajiem 21 vārtiem. Ja par rezultatīvajām piespēlēm, Rafaels Ledesma pussezonā paguva sakrāt piecas un tikpat arī traumu mocītajam Alanam Siņeļņikovam. Interesanti, ka Ledesmam un Alanam kopā 10 rezultatīvas piespēles un tikai vieni gūti vārti - izteikti piespēlētāji!
Visticamāk, nepateicīgākā loma Virslīgā ir būt "Jelgavas" otrajam vārtsargam - šogad tāda loma Jānim Krūmiņam. Nevienas minūtes Virslīgā, kamēr Ikstenam maksimāli lielākais spēles laiks. Ikstenam šogad septiņas sausās spēles un arī te būtiski sliktāks rādītājs nekā 2016. gadā, kad izdevās sakrāt 12 spēles bez ielaistiem vārtiem. Tiesa, arī it kā pieticīgo septiņu sauso maču skaitu pārspēja tikai divi citi vārtsargi.
Viens no "Jelgavas" neveiksmju cēloņiem noteikti bija leģionāru atlase. Nerunāsim par tādiem, kas nemaz tā arī neuzspēlēja (Rītis Leļūga netika galā ar traumu, Valdu Aljinju paguva uzspēlēt tikai Eirokausos), taču arī no spēlējušajiem sešiem tikai viens, Bakmazs, sakrāja vairāk nekā 900 minūtes, kas ir viesspēlētājam pieticīgs 10 pilnu spēļu ekvivalents 24 kārtu turnīrā. Kādam trauma, kādam labāks piedāvājums sezonas vidū, kāds tikai ieradās sezonas vidū, bet kāds arī vienkārši neattaisnoja uz sevi liktās cerības sportiskā ziņā. Starp 11 "Jelgavas" futbolistiem ar lielāko spēles laiku 10 bija vietējie kājbumbas meistari.
Skaidrs, ka mazās minūtes ietekmēja arī plāna B ieslēgšana sezonas gaitā - komandu pameta moldāvu treneris Aleksandru Kurtejans un sezonu jelgavnieki pabeidza gandrīz tikai ar vietējiem futbolistiem un bija pat spēle (10. septembrī pret RFS), kurā "Jelgavas" pamatsastāvā nebija neviena ārzemnieka, kas pēdējo gadu kontekstā bija izņēmuma gadījums. Un kopumā "Jelgava" no septiņām komandām vidēji ik spēlē izmantoja mazāko ārzemnieku skaitu. "Jelgavas" leģionāru ģeogrāfija - divi Lietuvas futbolisti, pa vienam no Horvātijas, Anglijas, Brazīlijas un Igaunijas.
Vidējais vecums "Jelgavai" bija 25.8 gadi - aptuveni tikpat, cik pērn. Ja citus gadus jelgavnieki ar šādu rādītāju bija starp pašām vecākajām, tad, Virslīgas klubu budžetiem un ambīcijām augot, tagad šāds rādītājs nav nekas īpašs - atskaitot "Mettu"/LU, visas Virslīgas komandas bija vecākas nekā 25 gadi. Sezonas beigās septiņi "Jelgavas" futbolisti bija vecāki par 30 gadiem, tiesa, neviens nebija vecāks par 34 gadiem - 34 Redjko un Ledesmam, 33 Rafaļskim, 32 Freimanim un Perepļotkinam, 31 Evaldam Razulim un Oļegam Malašenokam. Tai pašā laikā tikai divi bija jaunāki par 20 gadiem un abi pie teikšanas tika sezonas beigās, kad ieņemtā vieta jau bija praktiski skaidra - pa 18 gadiem bija un joprojām ir Helvijam Staļģim un Ivo Minkevičam (Ivo gan simboliski debitēja vēl maijā, būdams 17 gadus vecs).
"Jelgava" šogad sapelnīja daudz kartīšu un tikai "Liepāja"/"Mogo" bija aptuveni tikpat ražīga šajā ziņā. Arī četras sarkanās kartītes (vienu gan vēlāk anulēja) ir ievērības cienīgs rādītājs - vairāk nopelnīja vienīgi "Riga", kas šajā ziņā sasparojās sezonas otrajā pusē. "Jelgava" trīs no četriem noraidījumiem nopelnīja pirmajās piecās spēlēs, turklāt, kā labi atceramies, divi sarkanie plāksteri jelgavniekiem tika parādīti vienā atsevišķā mačā pret "Riga". Kļuškinam šosezon sarkanā kartīte un piecas dzeltenās kartītes, bet Ošam noraidījumu nebija, toties dzeltenās kartītes septiņas.
Gan 2016., gan 2017.gadā "Jelgavas" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva vienīgi Ikstens (1. un 1./2.), Freimanis (2. un 7.), Kļuškins (4. un 9.) un Redjko (9. un 1./2.). Turpinot meklēt neveiksmju iemeslus, var minēt, ka šogad sastāvs lielā mērā bija citāds un tikai trīs laukuma spēlētāji joprojām veidoja kodolu (plus Ošs, kurš pērn atgriezās komandā sezonas otrajā daļā).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku (nav iekļautas divas anulētās spēles pret "Babīti"/"Dinamo"). Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
| Futbolists | Valsts | Vec. | P | Min. | Mači | Sāk. | Vārti | Dz. k. | Sark. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Kaspars Ikstens | Latvija | 29 | V | 2160 | 24 | 24 | 0 | 1 | 0 |
| Valērijs Redjko | Latvija | 34 | A | 2160 | 24 | 24 | 0 | 2 | 0 |
| Mārcis Ošs | Latvija | 26 | A | 1980 | 22 | 22 | 5 | 7 | 0 |
| Artis Jaudzems | Latvija | 22 | U | 1559 | 20 | 18 | 4 | 2 | 0 |
| Ante Bakmazs | Horvātija | 25 | P | 1429 | 20 | 16 | 0 | 4 | 1 |
| Dmitrijs Klimaševičs | Latvija | 22 | A | 1415 | 19 | 15 | 0 | 2 | 0 |
| Gints Freimanis | Latvija | 32 | A | 1340 | 16 | 15 | 0 | 6 | 0 |
| Maksims Rafaļskis | Latvija | 33 | P | 1300 | 16 | 15 | 0 | 6 | 0 |
| Gļebs Kļuškins | Latvija | 25 | P | 1269 | 17 | 15 | 4 | 5 | 1* |
| Andrejs Perepļotkins | Latvija | 32 | P | 1049 | 15 | 12 | 1 | 0 | 0 |
| Endijs Šlampe | Latvija | 23 | A | 1035 | 12 | 12 | 1 | 4 | 0 |
| Kevins Kaubers | Igaunija | 22 | U | 879 | 20 | 10 | 3 | 3 | 0 |
| Rafaels Ledesma | Brazīlija | 34 | P | 857 | 10 | 10 | 1 | 1 | 0 |
| Alans Siņeļņikovs | Latvija | 27 | P | 821 | 13 | 11 | 0 | 4 | 0 |
| Klērs Hē | Anglija | 21 | P | 662 | 10 | 7 | 0 | 2 | 0 |
| Evalds Razulis | Lietuva | 31 | U | 642 | 12 | 8 | 1 | 2 | 0 |
| Mindaugs Grigaravičs | Lietuva | 25 | P | 625 | 9 | 4 | 1 | 2 | 1 |
| Artis Lazdiņš | Latvija | 31 | P | 578 | 7 | 7 | 0 | 3 | 1 |
| Reinis Flaksis | Latvija | 23 | P | 556 | 9 | 6 | 0 | 2 | 0 |
| Verners Apiņš | Latvija | 25 | U | 388 | 6 | 4 | 0 | 0 | 0 |
| Oskars Deaks | Latvija | 21 | A | 270 | 3 | 3 | 0 | 0 | 0 |
| Andrejs Kiriļins | Latvija | 22 | P | 267 | 7 | 3 | 0 | 0 | 0 |
| Helvijs Staļģis | Latvija | 18 | P | 159 | 2 | 2 | 0 | 1 | 0 |
| Ivo Minkevičs | Latvija | 18 | A | 101 | 4 | 1 | 0 | 2 | 0 |
| Oļegs Malašenoks | Latvija | 31 | U | 74 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Antons Dresmanis | Latvija | 22 | A | 45 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Edgars Jermolajevs | Latvija | 25 | P | 26 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Vadims Avdejevs | Latvija | 22 | P | 15 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.
* - sarkanā kartīte DK sēdē tika anulēta.
| Gads | Sp. | P. | Vid.p. | Futb. | Vec. | Leģ. | TOP3 spēles laiks | Sark. | Dzelt. | Skatīt. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2012. | 36 | 31 | 0.86 | 35 | 23.6 | 2.7 | Gubins; Redjko; Grigaravičs | 3 | 2.25 | 647 |
| 2013. | 27 | 23 | 0.85 | 26 | 24.3 | 1.0 | Petrenko; Redjko; Gubins | 2 | 2.07 | 518 |
| 2014. | 36 | 70 | 1.94 | 24 | 26.1 | 0.9 | Ikstens; Freimanis; Redjko | 0 | 1.83 | 462 |
| 2015. | 24 | 41 | 1.71 | 22 | 25.4 | 4.6 | Ikstens; Ošs; Bogdaškins | 3 | 2.20 | 649 |
| 2016. | 28 | 51 | 1.82 | 25 | 26.0 | 4.3 | Ikstens; Freimanis; Kovaļovs | 2 | 2.11 | 521 |
| 2017. | 24 | 29 | 1.21 | 28 | 25.8 | 3.4 | Ikstens/Redjko; Ošs | 4 | 2.54 | 465 |
Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums 2017. gada beigās tiem, kas kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skatīt. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):
| V | Spēlētājs | V+P | Kopā |
|---|---|---|---|
| 1. | Ošs | 5+2 | 7 |
| 2. | Ledesma | 1+5 | 6 |
| 3.-4. | Kļuškins | 4+1 | 5 |
| 3.-4. | Jaudzems | 4+1 | 5 |
| 5. | Siņeļņikovs | 0+5 | 5 |
| 6. | Kaubers | 3+0 | 3 |
| 7. | Razulis | 1+2 | 3 |
| 8.-9. | Perepļotkins | 1+1 | 2 |
| 8.-9. | Šlampe | 1+1 | 2 |
Komanda
Mājās/viesos
| Kur? | S | U | N | Z | VA | P |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Mājās | 12 | 3 | 2 | 7 | 11:17 | 11 |
| Viesos | 12 | 5 | 3 | 4 | 11:13 | 18 |
| Kopā | 24 | 8 | 5 | 11 | 22:30 | 29 |
Visvairāk punktu pret: "Mettu"/LU (3:1, 2:0, 0:0, 1:1=8p.).
Vismazāk punktu pret: "Riga" (0:3, 0:1, 1:2, 2:2=1p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī viesos 3:1 pret "Mettu"/LU, 2. aplī mājās 2:0 pret "Mettu"/LU.
Lielākais zaudējums: 1. aplī mājās 0:3 pret "Riga", 2. aplī viesos 0:3 pret "Liepāju"/"Mogo", 4. aplī viesos 0:3 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 0.92 iesisti, 1.25 ielaisti, 2.17 kopā (vidēji čempionātā 1.19:1.19, kopā 2.38)
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
| 1.-23.min. | 24.-45.min. | 46.-69.min. | 70.-90.min. |
|---|---|---|---|
| 4:3 | 7:11 | 6:9 | 5:7 |
Statistika uzskatāmi parāda, ka "Jelgava" ļoti piesardzīgi sākusi spēles - pirmajā ceturksnī 24 mačos kopā fiksēti tikai septiņi vārtu guvumi. Tikpat arī "Riga", pārējām vairāk. Tiesa, atšķirībā no citām komandām, "Jelgavai" nav izteikti lielisku vai sliktu ceturkšņu turpinājumā - vienmērīgi zaudēts gan otrajā, gan trešajā, gan pēdējā nosacītajā ceturtdaļā. Var vienīgi izcelt, ka otrajā ceturksnī "Jelgava" ielaidusi visvairāk vārtu (iesists gan arī solīds skaits) un pēdējā ceturksnī iesitusi vismazāk vārtu (ielaists gan arī ne pārāk daudz).
Skatītāji
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | Vidēji | Vieta |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 157 | 250 | 930 | 520 | 390 | 650 | 600 | 550 | 520 | 300 | 250 | 460 | 465 | 3. |
Iepriekšējās piecās (2012.-2016.) sezonās četrreiz skatītāju skaits bija robežās 518-649, bet šosezon nācās atkrist uz sliktākā no piecu gadu, 2014. gada, līmeni, kad bija vidēji 462 skatītāji. Šogad 465 un pēc ilga pārtraukuma nācies izkrist no divu vislabāk apmeklēto komandu pulka - 2012. un 2013. gadā "Jelgavas" spēles bija apmeklētākās, 2014., 2015. un 2016. gadā otras apmeklētākās, bet šogad trešā vieta, palaižot garām ne tikai Liepāju, bet arī "Riga". Šeit gan maza piebildīte, ka, ieskaitot pirmās kārtas maču Olainē pret izslēgto "Babīti"/"Dinamo" un attiecīgi pieskaitot statistikā "Riga" - "Babīte"/"Dinamo" maču, jelgavnieki saglabātu otro vietu.
"Jelgavas" sezonas neapšaubāmais rekords tika sasniegts 30. aprīlī, kad skaļā divu sarkano kartīšu spēlē piedzīvots rūgts zaudējums pret "Riga" (0:3). 16. jūlijā simts momentu mačā 650 skatītāju klātbūtnē tika izspēlēts 1:1 pret RFS, bet tad, turpinoties bezuzvaru sērijai, sākās lejupslīde, ko grafiks uzskatāmi parāda. 22. oktobrī (1:1 pret "Mettu"/LU) apmeklējums Zemgales Olimpiskajā centrā nokrita līdz 250 skatītājiem un kas tāds nebija piedzīvots kopš pieminētā 2014. gada (runa tieši par ZOC, neskaitot mājas spēles Olainē). Vien pēdējā kārtā, kad "Jelgava" liedza RFS Eirokausus (1:0), notika patīkams atlēciens līdz 450 skatītājiem.
Jau minēts, ka spēles Olainē pret Babīti ieskaitīšana būtu devusi "Jelgavai" otro vietu apmeklētības ziņā. Toreiz tika ieprotokolēti 500 skatītāji - tas noteikti uz pirmās kārtas rēķina (visi noilgojušies pēc futbola, daudz tā saukto neitrālo līdzjutēju), bet kopumā mači Olainē kā allaž vidējo rādītāju pavilka uz leju. Vismazāk skatītāju, 157, atnāca uz spēli Olainē pret "Liepāju"/"Mogo" 17. martā.
Leģionāri
Vidēji: 3.4 leģionāri ik spēlē, 7. vieta Virslīgā (vismazāk leģionāru turnīrā).
Fair Play
Vidēji: 2.92 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 6.vieta Virslīgā (tikai viena komanda bija rupjāka). Virslīgā vidēji – 2.45 punkti.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Bet, kas noticies ar Jelgavu, ka no iepriekšējām labajām sezonām ar medaļām un Eirokausiem nokrītas uz leju?
1) Jelgava jau kuro gadu slimo ar vienu MILZĪGU problēmu - nav snaipera / bombardiera ar vārtu garšu. Kopš Vladislava Kozlova laikiem laba un tiešām atzīstama bombardiera nav vairs tuvumā bijis neviens.
2) kārtējo sezonu paņem ne tos sakarīgākos leģionārus / viesspēlētājus, kas būtu tiešām reāli lietaskoki. Bija pat iepriekšējā sezonā aizrāvušies ar uzbrucēju un viesspēlētāju kvantitāti, kur spēlētājs nemaksāja daudz, bet tomēr - ķerot uz laimi - ja nu kāds "izšauj" un kļūst par pilno lozi. Brīnījāmies par to daudzumu - Kaubers, Malašenoks, Jaundzems, Laukžemis, Klimovičs, Perepļotkins, Zalaks, Siličs, Turkovs.... 9 uzbrucēji (!!!!). Un neviens tā arī neizšāva. Jā, atsevišķos mačos iesita svarīgus un nozīmīgus vārtus. Bet tas arī viss.
Šogad - Ledesma ar Perepļotkinu (nosacīti - pussargs / uzbrucējs), Kaubers, Razulis, Jaundzems, Heh, Apiņš, Malašenoks - 5-7 uzbrucēji.
3) Ja paskatāmies top10 uzbrucēju listi - gadiem Jelgavai nav bijis šajā bombardieru sarakstā uzbrucējs, kas iesistu 10 un vairāk vārtus pa sezonu. Nemaz nerunājot par atrašanos bombardieru sarakstā.
4) Par sastāva dziļumu - jā - pamatsastāvs ir labs, ir vēl kādi 5-8 spēlētāji rezervē, kurus iesaistīt spēlē. It kā ok. Bet tomēr - kaut kas pietrūkst.
5) mārketings un līdzjutēju piesaiste - tas palicis baigi otrajā plānā vai kā mazsvarīgākais. Svarīgākais bija spēlētāji un tagad arī jaunā stadiona, treniņbāzes izveide, kas ir labs un pareizs virziens.
Rezumē - Protams, vienmēr būs kāpumi un kritumi, bet ir trīs lietas, ar ko šī 2017.gada sezona bija netipiska:
1) ar to, ka sezonu sākot - bija 6 komandas, kas pretendēja uz medaļām. Tāda situācija Virslīgā NEKAD nav bijusi.
2) Visas komandas bija spēkos tik līdzīgas, ka prognozēt, kurš uzvarēs un kurš nē - nevarēja. Viena no smagākajām sezonām. Jau 2016.gadā bija pirmie vēstneši, ka Virslīga kļūst daudz nopietnāka, spēcīgāka ar spēlētāju sastāviem un līmenis izlīdzinās.
3) futbolistu algu tirgus pārkaršana. Algas bija uzlidojušas gaisā. Nezinu, cik lielas, bet pietiekoši lielās naudās.
Un visbeidzot - šī sezona arī parādīja Latvijas Futbola izlases problēmu cēloni - mazo vārtu gūšas prasmes, pussargu saspēles prasmes līmeni. Paskatāmies, cik vārtus guva no top10 vārtu guvējiem Latvijas uzbrucēji. Maksimālie griesti - 10 vārti (Karašausks). Tad nāk 5.vietā esošais Ulimbaševs ar 7.vārtiem pa visu sezonu. Un tālāk tad nāk Grebis (6), Kazačoks, Indrāns, Karlsons (5) + Ošs arī ar saviem 5. Tas ir krietni par maz. Tas parāda šo vārtu gūšanas un piespēļu dalīšanas prasmju līmeni, kur vēl ir ko augt. Ja Latvijas Virslīgā būtu 2-3 komandas, kas būtu 2-3 bagātākas un ar 3x labākiem spēlētājiem - domāju, ka pa visiem labi ja pāris vārtus varētu iesist pret šīm komandām. Un tas ir labi redzams Latvijas izlases sniegumā. Paskatāmies, cik vārtus guva 2017.gada sezonā pret citām izlasēm un te arī būs atbilde, kur ir problēmas. Un tas nav tikai Jelgavas kontekstā.
[+] [-]