"Metta": biežie 2:3, Bruno bez bremzēm, jaunais Vilnis
Sportacentrs.com arī pēc 2022. gada sezonas veido rakstu sēriju par Virslīgas klubiem un to statistiku. Turpināsim ar "Mettu", kas sezonu pabeidza pirmspēdējā 9. vietā un pēc uzvaras pārspēlēs nodrošināja dalību arī nākamā gada Virslīgā.
“Mettas” 11 sezonu garajā vēsturē 2022. gadā pirmo reizi komandu Virslīgai negatavoja Andris Riherts, bet gan Andrejs Gluščuks. Tiesa, sezonas gaitā tāpat Riherts atgriezās pie komandas vadības grožiem. Abi treneri kopumā laukumā deva iespēju 27 spēlētājiem, un tas bija dalīti mazākais skaits. Tikpat arī “Daugavpilij”. Ir bijušas sezonas, kad “Metta” iztiek ar vēl mazāku skaitu, tiesa, jāņem vērā, ka šī bija 36 spēļu gara sezona.
Ar jūtamu 362 minūšu atrāvienu lielāko spēles laiku “Mettā” sakrāja Oskars Vientiess, kurš pārsvarā spēlēja par centra pussargu, bet, kad bija jālāpa robi, palīdzēja arī aizsardzības centrā. Vientiess izlaida tikai divas spēles (vienu – diskvalifikācijas dēļ) un starp laukuma spēlētājiem Virslīgā ieņēma sesto vietu pēc spēles laika. Vēl četri futbolisti, kuri spēlēja praktiski visu sezonu, bija Jānis Beks, Jānis Grīnbergs, Bruno Melnis un Artjoms Puzirevskis.
Debijas Virslīgā 2022. gadā piedzīvoja seši “Mettas” latvieši – Kārlis Vilnis, Noa Meroža, Daņiils Čiņajevs, Niklāvs Treimanis, Mikuss Vasiļevskis un Tomass Zants. Sevišķi jāizceļ Vilnis, kurš debijas sezonā kļuva par pamatsastāva centra aizsargu, dabūja 21 spēli starta vienpadsmitniekā, iesita arī jau savus pirmos vārtus Virslīgā. Starp ne debitantiem jārunā par Kristoferu Rēķi, kuram 2021. gadā simboliskas septiņas minūtes, bet 2022. gadā 31 spēle, no tām 17 pamatsastāvā. Tāpat pieminēsim Kristupu Kerši – Virslīgā debitējušais lietuvietis ir “Mettas” audzēknis.
“Metta” punktu ziņā diezgan tālu atpalika no 7. vietas, kas ir kluba vairākkārtējs rekords. Šoreiz 9. vieta, turklāt uz Nākotnes līgas izkritušo “Super Nova” izdevās apsteigt par nieka diviem punktiem un atcerēsimies, ka trīs punktus “Metta” turnīra gaitā saņēma pēc zaudēta mača, pateicoties “Audas” kļūdām protokolā. Laukumā “Metta” izcīnīja 19 punktus 36 spēlēs. Vidēji iegūtie 0.53 punkti ir apmēram tikpat, cik 2020. un 2021. gadā, tomēr salīdzinoši ar iepriekšējo turnīru šoreiz uz Virslīgas paplašināšanas rēķina pieauga “ņemamo” spēļu īpatsvars, tomēr punktu izteiksmē progress nesekoja.
Ja par pozitīvo, “Metta” arī šogad centās attīstīt savus spēlētājus un reti spēlēja “aizvērtu” futbolu. Par to liecina vārtu statistika – zaļi baltie guva 38 vārtus, kas apakšējā piecniekā bija dalīti labākais rezultāts ar “Tukums 2000/Telms”, kaut gan tukumniekiem laukumā izcīnīto punktu precīzi divreiz vairāk (38 pret 19). Tiesa, “Mettai” trūka meistarības, lai, piekopojot šādu futbolu, spētu cienījami turēt aizsardzību. Ielaistie 86 vārti ir sliktākais rādītājs turnīrā, par pieciem vārtiem “apsteidzot” “Super Nova”. Otro gadu pēc kārtas “Metta” ielaidusi visvairāk. “Mettas” 36 spēlēs kopā tika fiksēti 126 vārti (38:88) – tikpat daudz arī “Valmierai” (101:25), pārējām mazāk.
Pateicoties rezultativitātei, varam runāt par zvaigznītēm uzbrukumā. Spoži uzmirdzēja 18 gadus vecais Melnis – 10 gūti vārti, neviens no tiem ar pendeles palīdzību. Bruno, spēlējot pirmspēdējās vietas komandā, ielauzās turnīra “Top 10” rezultatīvāko sarakstā, bet starp latviešiem bija pat otrais aiz neapturamā Raimonda Kroļļa. 10 vārti arī “Daugavpils” talantam Valerijam Lizunovam, kurš gan arī salādēja četrus 11 metru soda sitienus. Melnis ar vārtiem palīdzēja gūt svarīgas uzvaras pār Tukumu (3:2) un Super Nova (3:0, divi vārti), tāpat “nekautrējās” apbēdināt Valmieras (divreiz), RFS un Liepājas vārtsargus. Turklāt jāņem vērā, ka Bruno ļoti bieži spēlēja par uzbrūkošo pussargu, nevis uzbrucēju.
Ja par uzbrucējiem, tad tikai mazliet no Meļņa atpalika Puzirevskis, kuram astoņi vārti un arī visi no spēles. Artjomam izlaušanās sezona pēc viena gola 2021. gada sezonā. Puzirevskis ar Melni sasita 18 no komandas 41 vārtiem (pārējās apakšgala komandās labākais dueta rādītājs bija 15 vārti – Lizunovam un Mukvellem “Daugavpilī”, Gaušu un Laizānam “Spartakā”) . Ar četriem goliem atzīmējās Ingars Pūlis, kurš tikai 8 no 35 spēlēm izgāja pamatsastāvā (viņam visvairāk spēļu komandā, bet tikai 16. spēles laiks). Interesanti vai drīzāk likumsakarīgi, ka Melnis, Puzirevskis un Pūlis guva visus piecus vārtus arī pārspēlēs pret “Grobiņu” (2:0, 3:2).
Abas “Mettas” pendeles realizēja Lūkass Vapne, kurš vasarā pārcēlās īrē uz “Valmieru”. Pavasara daļā Vapne paguva veikt sešas rezultatīvas piespēles “Mettas” kreklā. Viņu tomēr pārspēja leģionārs Mohamets Korreā, kuram 3+7 un dalīta 10. vieta tieši turnīra piespēļu rangā. Tāpat sešas rezultatīvas piespēles Grīnbergam, četras Puzirevskim.
Lai gan “Metta” ielaida visvairāk vārtu turnīrā, pamatvārtsargs Beks izvairījās no antirekorda, jo dažās sagrāvēs viņu aizvietoja kolēģi. Bekam 67 ielaisti vārti, Zommeram 72. “Mettai” populāri rezultāti bija 2:2, 3:2, 2:3 (piecas reizes, no tām trīsreiz tieši pret “Daugavpili”!), gadījās 2:4, un tā necieta tik bieži zaudējumus ar lielu vārtu starpību kā “Super Nova”, ko parāda šī tabula:
Zaudējumi ar noteiktu vārtu starpību
Komanda | 3 vārti | 4 vārti | 5 vārti | 6-10 vārti | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
Super Nova | 7 | 2 | 1 | 1 | 11 |
Metta | 3 | 3 | 1 | 1 | 8 |
Spartaks | 5 | 1 | 2 | 8 | |
Daugavpils | 1 | 7 | 8 | ||
Tukums 2000/Telms | 6 | 1 | 1 | 8 | |
Liepāja | 1 | 1 | |||
RFS | 1 | 1 | |||
Riga | 1 | 1 | |||
Valmiera | 0 | ||||
Auda | 0 |
“Metta” Virslīgas sezonā nosargāja vārtus neskartus četras reizes, un visas šīs sausās spēles Beka kontā. Viņš pamatsastāvā izgāja 30 no 36 spēlēm, Alvim Sorokinam atvēlot piecas, bet Ņikitam Parfjonovam vienu spēli.
“Metta” tradicionāli minimāli izmantoja leģionāru palīdzību. Laukumā izgāja pieci – akadēmijas lietuviešu audzēknis Keršis, senegālietis Korreā, kamerūnietis Žans Mbasī, nigērietis Junusa Muritala un šveicietis Ivans Harambašičs. Pieci varbūt neizklausās nemaz tik maz, taču neviens no viņiem neiekļuva komandas desmitniekā pēc spēles laika, neviens nesakrāja vairāk par 15 spēlēm. Vidēji mačā laukumā izgāja 1.6 leģionāri, kas ir “Mettas” zemākais rādītājs kopš 2015. gada sezonas, tiesa, apmēram tāds pats kā pērn. Vienīgi “Super Nova” rindās spēlēja vēl mazāk ārzemnieku.
“Mettas” vidējais vecums bija 20.2 gadi, ja izmantojam visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā (pielikumā “Excel” failā ir arī korektāks aprēķins, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju). Nekā jauna šai pasaulē - “Metta” bija jaunākā komanda Virslīgā. Gļebam Kļuškinam sezonas beigās bija 30 gadi (pārstāvot “Mettu”, - 29), bet no pārējiem vecākais bija Grīnbergs. 24 no 27 spēlētājiem sezonas izskaņā bija 18-21 gads. Vairāk nekā puse spēlētāju (14 no 27) joprojām bija tīņi - Melnim, Merožam, Parfjonovam 18, Puzirevskim, Vilnim, Rēķim, Vapnem, Novikovam, Mbasī, Čiņajevam, Keršim, Treimanim, Vasiļevskim un Zantam 19.
“Metta” visus pārspēja ne tikai vecuma (jaunības) ziņā, bet arī sarkano kartīšu statistikā – piecus noraidījumus neviena cita komanda nespēja sakrāt. “Metta” tikai 2014. gadā nopelnīja vēl vairāk sarkano kartīšu – toreiz veselas septiņas. Daniels Fedorovičs tika noraidīts pat divreiz, turklāt viņš to iespēja 11 dienu laikā – proti, 14. aprīlī saņēma sarkano kartīti pret “Riga”, diskvalifikācijas dēļ izlaida 20. aprīļa spēli, bet atgriešanās mačā 24. aprīlī pret “Daugavpili” atkal savu acu priekšā ieraudzīja sarkano plāksteri. Līdzīgu “triku” (tikai datumu ziņā lielāka atstarpe) paveica arī tukumnieku futbolists Ibrahīma Sovs. Fedorovičam arī septiņas dzeltenās kartītes, tomēr šajā rādītājā viņu apsteidza Rēķis – astoņi plāksteri. Pretēji – centra aizsargs Normunds Uldriķis 21 spēlē ne reizi netika sodīts ar kartīti, viņš tāds bija vienīgais no tiem, kam sezonas garumā nospēlētas vismaz 1 000 minūtes. Kopumā “Mettu” nevarēja saukt par rupju komandu – četras no piecām sarkanajām kartītēm nopelnītas divu spēļu summā (vienīgā tiešā – par Beka spēli ar rokām ārpus soda laukuma), turklāt kopējā “Fair Play” rangā “mettiešiem” septītā vieta, tātad citas komandas sakrāja vairāk “soda punktus” uz dzelteno kartīšu rēķina.
Gan 2021., gan 2022. gadā “Mettas” labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Beks (2. un 2.), Uldriķis (5. un 10.) un Grīnbergs (10. un 3.). Mazliet pietrūka sezonas gaitā komandu pametušajam Vapnem (3. un 11.).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
Futbolists | Valsts | Vec. | P | Min. | Mači | Sāk. | Vārti | Dz. k. | Sark. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Oskars Vientiess | Latvija | 20 | P/A | 2972 | 34 | 33 | 0 | 3 | 1 |
Jānis Beks | Latvija | 20 | V | 2610 | 30 | 30 | 0 | 1 | 1 |
Jānis Grīnbergs | Latvija | 23 | A/P | 2584 | 32 | 30 | 1 | 1 | 0 |
Bruno Melnis | Latvija | 18 | P/U | 2527 | 34 | 29 | 10 | 5 | 0 |
Artjoms Puzirevskis | Latvija | 19 | U | 2427 | 34 | 28 | 8 | 6 | 0 |
Rūdolfs Zeņģis | Latvija | 20 | A | 2025 | 25 | 24 | 0 | 4 | 0 |
Kārlis Vilnis | Latvija | 19 | A | 1902 | 24 | 21 | 1 | 7 | 1 |
Daniels Fedorovičs | Latvija | 21 | A | 1862 | 24 | 21 | 0 | 9 | 2 |
Kristofers Rēķis | Latvija | 19 | P | 1751 | 31 | 17 | 1 | 8 | 0 |
Normunds Uldriķis | Latvija | 21 | A | 1722 | 21 | 20 | 1 | 0 | 0 |
Lūkass Vapne | Latvija | 19 | P | 1585 | 19 | 17 | 2 | 4 | 0 |
Gabriels Kirkils | Latvija | 21 | A | 1530 | 18 | 18 | 0 | 6 | 0 |
Moamets Korreā | Senegāla | 21 | P | 1235 | 15 | 13 | 3 | 2 | 0 |
Jegors Novikovs | Latvija | 19 | A/P | 1144 | 14 | 13 | 1 | 4 | 0 |
Žans Mbasī | Kamerūna | 19 | P/U | 1044 | 15 | 12 | 2 | 3 | 0 |
Ingars Pūlis | Latvija | 21 | U | 1006 | 35 | 8 | 4 | 4 | 0 |
Daņiils Čiņajevs | Latvija | 19 | A/P | 956 | 12 | 11 | 0 | 4 | 0 |
Gļebs Kļuškins | Latvija | 30 | P | 878 | 11 | 10 | 2 | 0 | 0 |
Kristups Keršis | Lietuva | 19 | P | 808 | 13 | 10 | 0 | 2 | 0 |
Alvis Sorokins | Latvija | 21 | V | 540 | 7 | 5 | 0 | 1 | 0 |
Ivans Harambašičs | Šveice | 21 | A | 516 | 6 | 6 | 0 | 1 | 0 |
Noa Meroža | Latvija | 18 | P | 491 | 17 | 4 | 0 | 1 | 0 |
Junusa Muritala | Nigērija | 22 | U | 473 | 9 | 8 | 2 | 2 | 0 |
Niklāvs Treimanis | Latvija | 19 | A | 461 | 9 | 3 | 0 | 4 | 0 |
Mikuss Vasiļevskis | Latvija | 19 | A/P | 442 | 12 | 4 | 0 | 1 | 0 |
Ņikita Parfjonovs | Latvija | 18 | V | 90 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
Tomass Zants | Latvija | 19 | P | 24 | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.
Gads | Sp. | P. | Vid.p. | Futb.sk. | Vec. | Leģ. | TOP3 spēles laiks | Sark. | Dzelt. | Skat. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2012. | 36 | 29 | 0.81 | 24 | 23.0 | 0.0 | Rožkovskis; Pallo; G.Kalniņš | 1 | 1.83 | 287 |
2013. | 27 | 19 | 0.70 | 24 | 23.0 | 0.0 | Milašēvičs; Vardanjans; G.Kalniņš | 0 | 1.78 | 269 |
2014. | 36 | 16 | 0.44 | 29 | 23.0 | 0.0 | Vardanjans; Puķītis; Kalns | 7 | 1.94 | 178 |
2015. | 24 | 12 | 0.50 | 32 | 22.2 | 0.9 | Ševeļovs; Vardanjans; Pētersons | 4 | 2.88 | 250 |
2016. | 28 | 30 | 1.07 | 29 | 21.5 | 3.6 | Ašrifī; Strods; G.Kalniņš | 4 | 2.54 | 255 |
2017. | 24 | 15 | 0.63 | 24 | 21.3 | 3.9 | Ševeļovs; Indrāns; Abass | 2 | 2.04 | 257 |
2018. | 28 | 19 | 0.68 | 22 | 20.6 | 3.6 | Ševeļovs/Ošs; Seriba | 2 | 2.05 | 403 |
2019. | 32 | 26 | 0.81 | 24 | 20.3 | 4.3 | Ošs; Džamalutdinovs; Seriba | 3 | 1.94 | 295 |
2020. | 27 | 16 | 0.59 | 28 | 19.6 | 3.8 | Ozoliņš; Saulītis; Točukvu | 2 | 1.78 | 295* |
2021.** | 27 | 14 | 0.52 | 25 | 20.4 | 1.7 | Birka; Beks; L.Vapne | 1 | 2.74 | 83* |
2022. | 36 | 19 | 0.53 | 27 | 20.2 | 1.6 | Vientiess; Beks; Grīnbergs | 5 | 2.31 | 282 |
Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme.
"**" - iekļauta spēle pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļautas tehniskās uzvaras pār "Noah" 2021. gadā un pār “Audu” 2022. gadā.
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)
V | Spēlētājs | V+P | Kopā |
---|---|---|---|
1. | Melnis | 10+2 | 12 |
2. | Puzirevskis | 8+4 | 12 |
3. | Korreā | 3+7 | 10 |
4. | Vapne | 2+6 | 8 |
5. | Grīnbergs | 1+6 | 7 |
6. | Pūlis | 4+2 | 6 |
7.-8. | Kļuškins | 2+2 | 4 |
7.-8. | Mbasi | 2+2 | 4 |
9. | Uldriķis | 1+2 | 3 |
10. | Muritala | 2+0 | 2 |
11. | Vilnis | 1+1 | 2 |
12. | Kirkils | 0+2 | 2 |
Komanda
Mājās/viesos (tehniskās uzvaras vietā ieskaitīts faktiski piedzīvotais 0:2 zaudējums)
Kur? | S | U | N | Z | Vārti | P |
---|---|---|---|---|---|---|
Mājās | 18 | 2 | 5 | 11 | 19:39 | 11 |
Viesos | 18 | 2 | 2 | 14 | 19:49 | 8 |
Kopā | 36 | 4 | 7 | 25 | 38:88 | 19 |
Visvairāk punktu pret: "Super Nova" (1:0, 1:1, 3:0, 1:1=8p.).
Vismazāk punktu pret: “Audu” (0:1, 2:3, 0:2, 1:2=0p.), "Riga" (0:4, 1:4, 2:3, 0:2=0p.) un "Daugavpili" (0:2, 2:3, 2:3, 2:3=0p.).
Lielākā uzvara: 3. aplī viesos 3:0 pret "Super Nova".
Lielākais zaudējums: 4. aplī viesos 0:6 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 1.06 iesisti, 2.44 ielaisti, 3.50 kopā (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
1.-23.min. | 24.-45.min. | 46.-69.min. | 70.-90.min. |
---|---|---|---|
10:21 | 10:19 | 11:21 | 7:27 |
Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)
Skatītāji mājas spēlēs
1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | 10. | 11. | 12. | 13. | 14. | 15. | 16. | 17. | 18. | Vidēji | Vieta | Mediāna | Mediānas vieta |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
267 | 210 | 262 | 405 | 152 | 180 | 210 | 252 | 280 | 176 | 305 | 383 | 480 | 110 | 193 | 288 | 240 | 677 | 282 | 5. | 257 | 5. |
Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle “Riga” – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.
“Metta” bija rekordiste dažādu mājas stadionu apgūšanā – mājas spēles tika aizvadītas četrās futbola arēnās. No 18 mājas spēlēm deviņas Hanzas vidusskolā, septiņas “Daugavas” stadionā un pa vienai LNK “Sporta parkā” un “Skonto” stadionā.
“Mettas” (un “Super Nova”) līdzjutēji “mobilizējās” uz sezonas pēdējo spēli 12. novembrī, kad izšķīrās, kurš no Virslīgas krīt ārā. Noteikti arī fanu atbalsts palīdzēja “Mettai” nosargāt derīgo 1:1. Reģistrēti 677 līdzjutēji, daudzi stāvēja kājās. Savukārt vienīgajā reizē, kad neizdevās piesaistīt pat 150 skatītājus un tika reģistrēti 110, “Metta” pret Tukumu mājas spēli aizvadīja LNK “Sporta parkā”.
Leģionāri
Vidēji: 1.6 leģionāri* ik spēlē, 9. vieta Virslīgā (vienīgi “Super Nova” bija mazāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).
Fair Play
Vidēji: 2.61 punkts ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 7. vieta Virslīgā (trīs komandas mazāk disciplinētas). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.
Komandu apskati
Valmiera | Riga | RFS | Liepāja | Auda | Tukums 2000 | Daugavpils | Spartaks | Metta | Super Nova |
---|