Trīs klubi pamet sapulci, Virslīga atbalsta 17/8 ārzemju spēlētāju modeli

Diskusijas publiskajā telpā par šo izvērtās vakar un šodien. Vispirms trešdien trīs Latvijas Virslīgas augšgala klubi - "Riga”, "Ventspils” un Jūrmalas "Spartaks” - savās mājaslapās izvietoja gandrīz identisku paziņojumu, kurā vērsās pie Latvijas futbola līdzjutējiem, paužot savu neapmierinātību par LFF Klubu sacensību komitejas un Elites futbola attīstības komitejas darbību. Šie klubi uzskata, ka sagatavotais piedāvājums par leģionāru limitu Virslīgā ir nepieņemams un atklāti lobē kluba RFS intereses.

Savukārt ceturtdienas rītā Virslīgas komandas "Liepāja"/"Mogo", "Metta"/"Latvijas Universitāte" un RFS atbildes vēstulē uzsvēra, ka plānotā 17/8 leģionāru sistēma Latvijas futbola Virslīgā nāks par labu Latvijas futbolam. Līdz ar to publiski viedokli nebija paudušas vien "Jelgava" un "Valmiera Glass"/Via".

Ceturtdien Virslīgas biedru kopsapulcē tika pārstāvēti visi astoņi aktīvie biedri, kā arī sapulcē piedalījās Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs un sporta direktors Dainis Kazakevičs.

Kopsapulces ievadā biedrības "Latvijas Futbola virslīga" valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs biedriem atgādināja minētā jautājuma attīstības hronoloģiju, vēstot, ka jautājums ir aktuāls visas sezonas garumā. Tika pausts, ka šī gada 31. augusta LFV biedru kopsapulcē notika balsojums, kurā ar 7-1 tika atbalstīts biedrības viedoklis leģionāru jautājumā sekojošā formā: rosināt LFF sākot ar 2019. gada sezonu ievērot likumus attiecībā uz līdztiesīgu nodarbinātību Eiropas savienības (ES) pilsoņiem, neattiecinot leģionāru statusu ES valstu futbolistiem, taču saglabājot leģionāru skaita limitu citu valstu futbolistiem.

Turpinājumā LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs informēja par LFF priekšlikumiem aktuālā jautājuma saistībā. Tiek ziņots, ka apstiprināšanai LFF valdē tiks virzīts citviet Eiropā praktizējošais "homegrown player" princips, kas paredz iespēju ārzemju spēlētājiem iegūt pašmāju futbolista statusu (tādā veidā uz to vairs neattiektos jebkāda veida ārzemnieku ierobežojumi dalībai Latvijas virslīgā). Šādu statusu var iegūt jebkuras nacionalitātes, tautības vai cita veida piederības spēlētājs, kurš 15 līdz 21 gadu vecuma periodā vismaz trīs gadus ir piedalījies sacensībās kā LFF licencēts spēlētājs, likumsakarīgi šādu statusu automātiski nodrošinot ikvienam Latvijas jaunajam futbolistam. Turpinājumā tika aprakstīti divi modeļi, kas tiks virzīti balsojumam gaidāmajā LFF valdes sēdē. LFF Elites futbola un Sacensību komiteju skatījumā apstiprināšanai LFF valdē tiks virzīts priekšlikums par ierobežojumu kopējam spēlētāju skaitam sezonas pieteikumā (25), tai skaitā iekļaujot ne vairāk kā 8 ārzemju spēlētājus (17/8 modelis, minētajiem 17 esot "homegrown player" statusa spēlētājiem), savukārt LFF administrācija atbalsta modeli, kas paredz spēles protokolā iekļaut 9 pašmāju jeb ,,Homegrown player’’ spēlētājus un 9 leģionārus (9/9), tai skaitā spēles laikā laukumā esot 4/7 modelim.

Kopsapulces turpinājumā tika diskutēts par minēto LFF piedāvājumu, kā arī tika aktualizēts jautājums par Virslīgas sākotnējo viedokli un tā neņemšanu vērā, LFF izstrādājot šo modeli. Uz to Kazakevičs norādīja, ka leģionāru statuss pēc būtības Latvijā vairs netiks izmantots, atsaucoties uz jaunieviesto "homegrown player" spēlētāju modeli, jo šāda statusa iegūšanā vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir kā pašmāju, tā citu valstu sportistiem.

Pēc tam, kad LFF pārstāvji pēc aktuālās informācijas paušanas pameta kopsapulci, "Riga" FC pārstāvis Romāns Lajuks mutiski pauda neuzticību LFV valdes priekšsēdētājam Krivuņecam un kopā ar vēl divu klubu "Spartaks" un "Ventspils" pārstāvjiem pameta kopsapulci. Pārējie biedri ar balsojumu (vienbalsīgi 5-0) noformulēja LFV viedokli, kas paredz atbalstu LFF attiecīgo komiteju izstrādātajam variantam par 17/8 modeli.

Kopsapulces turpinājumā tika diskutēts par gaidāmās sezonas čempionāta norises provizoriskajiem modeļiem gadījumā, ka pēc sezonas tiks atbalstīts priekšlikums par komandu skaita palielināšanu. Tika aplūkots provizoriskais čempionāta kalendārs un analizēta situācija pie iespējamajām izmaiņām.

26.11.2018. Federācijas valde ievieš pārejas modeli, 2019. gadā saglabājot 6+5 limitu laukumā, 2020. gadā pārejot uz 5+6, bet 2021. un 2022. gadā – uz 4+7, sezonas pieteikumā no 2020. līdz 2022. gadam pieļaujot 12 leģionāru reģistrāciju. Lēmums ir vienbalsīgs, par balsojot arī Virslīgas klubu pārstāvjiem Mārim Verpakovskim, Guntim Blumbergam un Aleksandram Isakovam.

16.08.2019. Neapmierinātība ar Gorkša varu aug augumā, un Virslīga, lai arī ne vienbalsīgi, atbalsta leģionāru limitu 3+8 jeb līdz pat astoņiem ārzemniekiem vienlaikus laukumā. Pret bija "Jelgava", "Daugavpils" un "Liepāja".

02.10.2019. Federācijas valde ar balsojumu 6:4 apstiprina limitu 3+8. Balsojumu sekmē arī valdes sastāva daļēja nomaiņa, taču jāizceļ trio Isakovs, Blumbergs un Vadims Direktorenko – pirms tam paši atbalstījuši pārejas modeli un pakāpenisko 4+7 sasniegšanu, tagad viņi lemj par labu viena soļa pārejai uz 3+8. Zīmīgi, ka domas mainīja Isakovs – Klubu sacensību komitejas vadītājs. Viedokļa maiņu Isakovs pamatoja ar izlases vājajiem rezultātiem. Interesanti arī, ka pret šo limitu bija viņa paša klubs "Daugavpils" (Virslīgas sapulcē pret balsoja arī "Liepāja" un "Jelgava").

Izmantotie resursi:
synottipvirsliga.lv