"Riga": Ozola sausās spēles, biežie 1:0, Lemajiča un centra aizsargu gūtie vārti

Čempione "Riga" sezonu lauza tās otrajā pusē, diezgan ievērojami pamainot sastāvu. Tāpēc nav jābrīnās, ka vismaz reizi "Riga" sastāvā izgāja 32 futbolisti (ļoti līdzīgs skaitlis kā pirmajās divās sezonās Virslīgā), kas bija trešais lielākais skaits aiz Valmieras (35) un Ventspils (34). Ierasts, ka titulu var izcīnīt ar sastāvu, tā kodola stabilitāti, bet "Riga" pierādīja pretējo, šai ziņā patiešām izceļoties uz citu pēdējo gadu čempioņu fona (skatīt tabulu zemāk). Turklāt, ja reizēm liels futbolistu skaits ir mānīgs, jo vairāki jaunieši atzīmējas protokolā pa reizei, "Riga" gadījumā tikai viens spēlētājs izgāja laukumā mazāk nekā četros mačos un nesakrāja vismaz 150 minūtes.

Sezonas MVP Roberts Ozols pirmajās astoņās kārtās četrreiz noraudzījās spēli no rezervistu soliņa, bet tas viņam pēc sezonas beigām ne tikai neliedza iegūt dažādas atzinības, - šis vārtsargs arī sakrāja pārliecinoši lielāko spēles laiku čempionvienības sastāvā. Visā Virslīgā tas bija tikai 20. spēles laiks, bet tā nu sanāca, ka arī šajā sezonā "Riga" gan attiecībā uz treneriem (Goce Sedloskis, vietas izpildītājs Mihails Koņevs un Viktors Skripņiks), gan spēlētājiem nebija stabila, atradās pastāvīgos meklējumos - šoreiz rezultāts iznāca ļoti labs. Piemēram, 11. kārtā 15. jūnijā pret "Jelgavu" pamatsastāvā izgāja seši tādi vīri, kuri atlikušajās 17 kārtās no maksimālām 102 pamatsastāva vietām aizņēma tikai 12...

Tādējādi, atskaitot Ozolu, par kodola futbolistiem (vismaz 20 spēles pamatsastāvā 28 kārtu turnīrā) visas sezonas garumā uzskatāmi vienīgi komandas kapteinis Volodimirs Bajenko, Darko Lemajičs un Antons Kurakins. Ja paskatās tikai uz sezonas otro pusi, kad "Riga" visus konkurentus slaucīja no zemes virsmas, regulāri pamatsastāvā bija arī Elvis Stuglis, Tomilavs Šāričs, Vladislavs Gabovs, Deniss Rakels, Stefans Paničs un Ivans Lukjanovs.

"Riga" izcīnīja 64 punktus un pēdējo reizi vairāk (gan kopā, gan vidēji spēlē) sakrāja 2014. gada čempione "Ventspils". Rīgas komandas izspēlētais 4:4 pabojāja nākamo apgalvojumu, taču tas joprojām palika spēkā - "Riga" guva diezgan maz vārtu, bet pavisam niecīgu skaitu ielaida:

Skanēs mazliet neticami, bet "Riga" 2018. gada sezonā gūto vārtu skaita ziņā neiekļuva tabulas augšpusē - tikai piektais rādītājs starp astoņām komandām! Neskatoties uz to, tieši "Riga" sastāvā atrodams visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs. Lemajičs, 4:4 mačā gūstot trīs vārtus, kopā sakrāja 15 vārtus, kas sastādīja precīzi trešdaļu no "Riga" vārtiem. Var izvirzīt hipotēzi, ka "Riga" nekļūtu par čempioni, ja šajā gūto vārtu badā lauvas tiesu, 11 vārtus (praktiski ceturtdaļa vārtu) nesasistu centra aizsargi! Bajenko un Stuglis guva pa pieciem vārtiem. Skaidrs, ka standartsituācijas ir ļoti izšķirošs faktors mūsdienu futbolā, bet rets gadījums, ka tāds gūto vārtu īpatsvars pieder tieši centra aizsargiem. Daudzi no šiem vārtiem bija uzvaras nesošie. Ļoti produktīvi spēlēja arī Rakels. Piedaloties tikai 12 no 28 spēlēm, viņš guva divus vārtus un septiņas reizes rezultatīvi asistēja, sakrājot otro lielāko punktu summu komandā aiz Lemajiča.

Precīzi puse no 20 uzvarām, proti, 10 uzvaras, izcīnītas ar 1:0. Divreiz uzvara 2:1, bet no astoņām "lielajām" uzvarām (te ieskaitām arī piecus panākumus ar plus diviem vārtiem) pusi sastādīja četras spēles pret Valmieru. Ņemot vērā šādus rezultātus, milzīga nozīme titula izcīnīšanā, protams, bija "Riga" sniegumam aizsardzībā. Strādāja visa komanda, bet nenovēršami šādās situācijās acis lūkojas vārtsarga virzienā. "Riga" 18 no 28 spēlēm vārtus neielaida, bet vēl iespaidīgāki ir tieši Ozola skaitļi - viņš 24 mačos sakrāja 17 sausās spēles! 2014. gadā Maksimam Uvarenko "Ventspils" kreklā 20 sausās spēles, taču tas viņam izdevās 34 piegājienos. Germans Māliņš "Riga" vārtus 2018. gada Virslīgā sargāja četras reizes, neielaižot vārtus vienreiz un tiekot pie vienas uzvaras.

Slīprakstā vārtsargi, kuri nesakrāja pusi (1 260 minūtes) no maksimāli iespējamā spēles laika (2 520 minūtes).

"Riga" rindās vismaz vienā spēlē piedalījās 16 leģionāri. Tas ir par diviem mazāk nekā "Ventspilij", bet tāpat ļoti liels skaitlis. Vismaz 15 spēles sakrāja četri no viņiem - Bajenko, Lemajičs, Ivans Jeņins un Džordžs Deiviss. Veiksmīgajā sezonas otrajā pusē daudz spēlēja arī Šāričs un Paničs. Neviens no pārējiem 10 ārzemniekiem, 2015. gada Eiropas līgas finālistu Valēriju Fedorčuku ieskaitot, nenospēlēja pat 10 spēles un neviens no viņiem nesakrāja vairāk par septiņām spēlēm pamatsastāvā. Tomēr līdzīgi kā "Ventspils" (98.5%), arī "Riga" gandrīz pilnībā izmantoja leģionāru limitu, viņiem spēlējot 98.4% no iespējamā spēles laika. "Riga" 16 leģionāru ģeogrāfija: Ukraina (četri), Serbija (trīs), Brazīlija (divi), Krievija, Sjerraleone, Horvātija, Igaunija, Melnkalne, Polija, Kamerūna (pa vienam).

"Riga" vidējais vecums bija 25.8 gadi, kas bija trešais lielākais vecums aiz "Spartaka" un "Liepājas". Čempionu komandā netrūka vīru labākajos gados, kamēr nebija absolūti neviena veterāna. Vecākais bija Lukjanovs, kuram janvāra beigās apritēs 32 gadi. Vismaz 30 gadus veci Virslīgas izskaņā bija Lukjanovs, Gabovs, Māliņš, Laizāns (31), Fedorčuks un Kamiļs Biļinskis (30). Vienlaikus arī jauniešu galvenajā komandā gandrīz nebija. Kristers Čudars (astoņas spēles, pamatsastāvā viena) bija vienīgais, kurš jaunāks par 21 gadu - sezonas beigās viņam 19, bet savas minūtes "Riga" sastāvā sakrāja vēl 18 gadu vecumā.

"Riga" turnīrā bija otra korektākā (runa par nopelnītajām kartītēm) komanda, atpaliekot vien no "Mettas"/LU. Abi futbolisti, kuri nopelnīja pa vienam noraidījumam, pārējās spēlēs saņēma vien pa trim dzeltenajām kartītēm, un "Riga" sastāvā bija tikai viens spēlētājs, kurš regulāri nonāca tiesnešu redzeslokā - Bajenko izpelnījās deviņas dzeltenās kartītes.

Gan 2017., gan 2018. gadā "Riga" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva tikai Kurakins (1. un 4.) un Jeņins (3. un 7.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti (2016. gadā izslēgta viena tehniskā uzvara, lai precīzāk attēlotu sportisko rezultātu)
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Valmiera Glass"/ViA (6:1, 2:0, 3:0, 2:0=12p.), "Mettu"/LU (1:0, 1:0, 2:1, 2:0=12p.) un "Jelgavu" (1:0, 1:0, 3:0, 2:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Liepāju"/"Mogo" (0:1, 2:2, 1:0, 0:0=5p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 6:1 pret "Valmiera Glass"/ViA.
Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 0:1 pret "Liepāju"/"Mogo", 1. aplī mājās 1:2 pret RFS, 1. aplī viesos 0:1 pret "Ventspili" un 2. aplī viesos 1:2 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 1.61 iesisti, 0.57 ielaisti, 2.18 kopā (vidēji čempionātā 1.41:1.41, kopā 2.81).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji

Jau grafiks parāda, ka "Riga" īpaši lielu skatītāju skaitu spēja piesaistīt vienā atsevišķā mačā - 1 250 līdzjutēji tika sapulcināti 30. jūlijā "Skonto" stadionā svarīgajā derbijā pret RFS. Pirms šī mača RFS bija deviņu punktu pārsvars un, lai gan "Riga" bija uzsākusi uzvaru sēriju, tobrīd arī RFS krāja uzvaru pēc uzvaras. "Riga" pārtrauca RFS sēriju (1:0) un, kā tas viss beidzās, mēs labi zinām. Otra apmeklētākā "Riga" mājas spēle pulcēja par apmēram 400 skatītājiem mazāk (1 250 pret 852) un te var vilkt paralēles ar 2017. un 2016. gadu, kad arī "Riga" izšāva vienā spēlē (divas apmeklētākās spēles ar attiecīgi 1 450 un 630, kā arī 1 350 un 453 skatītājiem). Katrā ziņā "Riga" 2018. gada sezonu var dalīt divās daļās gan sportiskā, gan līdzjutēju ziņā. Pirmās septiņās mājas spēlēs bija vidēji 331 skatītājs, bet nākamajās septiņās vidēji 628 skatītāji.

Leģionāri
Vidēji: 6.4 leģionāri ik spēlē, 2. vieta Virslīgā (tikai "Ventspils" izmantoja vairāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.11 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 2. vieta Virslīgā (tikai "Metta"/LU bija disciplinētāka). Virslīgā vidēji – 2.40 punkti.