Kalns par algu maksāšanu, attieksmes trūkumu un draudzību ar tiesnesi Ratnieku

Par dubulto maiņu pirmajā puslaikā un attieksmes trūkumu

Redzēju, ka mēs negribam. Paskatījos GPS datus, un, ja rezervisti iesildoties ir noskrējuši ātrāk par dažu labu spēlētāju, kurš atrodas laukumā, tad nav divu jautājumu, kurš vēlas un kurš nevēlas spēlēt. Ja nevēlies spēlēt, tad nav jēgas iet laukumā – to var pateikt pirms spēles vai iepriekšējā dienā, ka vairs negribi spēlēt. Un tad būtu daudz vieglāk strādāt, citādi tagad man ir jāmin, kāds tas spēlētājs būs šodien. Un arī gribējām drusku pamainīt spēles sistēmu.

Puslaikā man nebija, ko spēlētājiem rādīt, runa vairāk bija par attieksmi, vēlmi un to, vai vispār gribam uzvarēt – vai mums nav tā, ka vienkārši ejam un atspēlējam sezonu ceturtajā piektajā vietā. Pusei komandu uz nākamo sezonu nav līguma, tādēļ ar viņiem pašlaik ir diezgan smagi strādāt. Ir grūti motivēt – kāds domās jau ir prom, kāds sevi saudzē. Stāsts bija tikai par vēlmi, jo kausā var redzēt pilnīgi citu komandu. Puslaikā saruna vairāk bija par dzīvi, par nākotni, par profesionalitāti un vēlmi.

Čaļiem prasīju, kādas ir mūsu kā komandas vājākās īpašības šajā sastāvā, un tā ir spēle vidus blokā. Tad kādēļ mēs spēlējam vidus blokā, ja varam presingot, varam labi spēlēt ar bumbu, kontrolēt spēli, bet atdot bumbu pretiniekiem un nevēlēties iet augstā presingā – tā bija lielākā problēma, ka pirmajā puslaikā mēģinājām spēlēt pavisam mierīgā stilā. Otrajā puslaikā jau izgāja pilnīgi cita komanda.

Nerādiet man pašreizējo tabulu – galīgi neinteresē, kur esam pašlaik, svarīgākais, kur būsim sezonas beigās. Puišiem izmēģinājām apgriezto psiholoģiju un uztaisījām viltus tabulu, kurā "Auda" ir pirmā ar 63 punktiem, otrā ir RFS ar 61 un "Riga" ar 59, un teicām, ka līdz sezonas beigām nedrīkstam tās komandas palaist garām – tad būsim čempioni. Ja pašlaik puišiem ir grūti noskaņoties cīņai par trešo ceturto vietu, tad izmēģinājām šādu psiholoģiju.

Par "Audas" parādiem pret VID (mēneša laikā no 150 tūkstošiem gan sarukuši līdz 415 eiro)

Es arī "Valmierā" nezināju, cik lieli ir nodokļu parādi, jo nedzīvoju tviteros un iksos, kur tas viss iznāk uz āru. Es, kā treneris, vai spēlētāji to nejūt, ka klubam būtu parāds pret VID, jo mums neviens par to neatskaitās. Mēs saņemam savas algas. Esmu dzirdējis baumas, ka [arī algas nemaksājot], bet, nē, tā nav – algas mēs vienmēr saņemam. Ja arī ir kaut kādas problēmiņas, bet algas mēs saņemam, tā ka ar "Valmieras" situāciju to salīdzināt nevar.

Par diviem brīdinājumiem pamatlaika izskaņā un izraidīšanu

Cerēju, ka prasīsi par sarkano kartīti, bet laikam aizmirsi. Man agrāk ir bijusi sarkanā kartīte – tieši no tā paša [ceturtā tiesneša] Kristapa Ratnieka. Un arī visas dzeltenās kartītes šosezon man ir no tiesneša Kristapa Ratnieka [kā galvenais tiesnesis Ratnieks nevienā no trim spēlēm šogad nav sodījis Kalnu, toties visās spēlēs, kurās Ratnieks bijis ceturtais tiesnesis, Kalns ir saņēmis kartītes – brīdinājumus marta un jūnija spēlēs pret RFS un vakar pat divus brīdinājumus, A.S.]. Viņš joprojām dzīvo pagātnē, kad 1. līgā 2016. gadā viņam vaicāju – kas, tu mana meitene esi, ka visu laiku atrodies blakus?!

Visu spēli Dobrecovs ņēmās, [mani palīgi] Rode un Tonijs ņēmās un kliedza, bet es vispār nevienu vārdu neteicu! Zināju, ka tur ir Ratnieks, zināju, ka nevaru ietekmēt, un jau labu laiku to vairs nedaru. Un pirmais, ko izdarīju, - atmetu ar roku. Dabūju dzelteno un prasīju – par ko? Atbilde - par rokas atmešanu. Tad prasīju, lai varbūt iedod arī otru par rokas atmešanu, un iedeva arī. Tāda bija mana sarkanā. Tādi esam. Runājam, ka neesam ļaunatminīgi, bet dzīvojam desmit gadu senā pagātnē, kad treneris kaut kā nosauca un aizskāra ceturto tiesnesi, jaunu puiku.

Tagad katrā spēlē, kad ir Ratnieks, man ir dzeltenā kartīte – gribu es to vai negribu, bet viņš atradīs. Tā mēs dzīvojam. Tas ir ļoti neprofesionāli, ļoti neētiski un diezgan zema līmeņa. Līdz ar to man jāizlaiž nākamā spēle pret RFS – laba, svarīga spēle abām komandām, bet Ratnieks sava vājā rakstura vai kā cita dēļ liedz tajā spēlē cīnīties galvenajam trenerim pret galveno treneri. No tā zaudē viss Latvijas futbols, ka mums ir tādi cilvēki, kuri mēģina apmierināt savu ego. Tas ir gaužām bēdīgi.