D.Ošs: ''Ja treneris uzticēsies, darīšu visu, lai attaisnotu cerības''

Dāvis Ošs vairākas sezonas aizvadījis FS ''METTA-2'' rindās, ar katru gadu arvien straujāk un straujāk tuvojās savai debijai Virslīgā. Visbeidzot, tas notika šī gada 20.jūnijā, kad Dāvis stājās vārtos Virslīgas spēlē pret FK ''Liepāja''. Pēc cīņas vēju pilsētā jaunais vārtsargs vārtos palicis arī divās nākamajās spēlēs, viesos pret ''Jelgavu'' un arī Latvijas kausa izcīņā pret ''Rēzekni''. Šobrīd komanda gatavojas savā laukumā uzņemt FK ''Ventspils'' komandu, kas notiks svētdien, 26. jūlijā, pulksten 17:00. Vai Dāvis atkal ieņems vietu vārtos, to redzēsim, taču līdz tam piedāvājam viņa atskatu uz pirmajiem soļiem FS ''METTA/Latvijas Universitāte'' pamatsastāvā.

Beidzot esi piepildījis vienu no saviem mērķiem, debitēji Virslīgā. Ar pirmo komandu nu jau esi aizvadījis trīs spēles, kādas sajūtas?
- Debijas spēlē sanāca atzīt FK ''Liepāja'' pārākumu, kas, protams, pabojāja tās debijas sajūtas. Taču pa lielam tā īsti nekas nav mainījies, gatavojamies no spēles uz spēli un sajūtas, kā jau uz katru spēli, ir ar vēlmi uzvarēt.

Pirmā spēle viesos pret ''Liepāju'', ejot laukumā, ceļi netrīcēja, viss bija kārtībā?
- Protams, mazs uztraukums bija. Bet tāds neliels uztraukums pirms katras spēles vienmēr ir un tas normāli. Iespējams, arī nostrādāja faktors, ka par to, ka spēlēšu, uzzināju tikai stundu pirms spēles un nepaspēju aizdomāties, kas un kā būs.

Šķiet pirmajā golā varēji nospēlēt labāk, arī pēc tavas reakcijas tā izskatījās. Kā pēc šādas epizodes turpināt cīņu?
- Spēles moments iznāca pret mani un trāpīja praktiski vienīgajā vietā, kur bumba varēja iziet cauri, varēju nospēlēt mazliet savādāk. Taču epizode nekādā veidā neiespaidoja turpmāko gaitu, turpināju spēlēt savu spēli.

Otrajā spēlē vēl kompensācijas laikā bija 0:0, pastāsti no sava skatupunkta, kas tur īsti notika pie tā stūra?
- Bija pēdējās minūtes, Jelgava gāja uz maksimumu un izspieda sev vēlamo rezultātu, savukārt mums mazliet pietrūka veiksmes. Bija centrējums, gāju izgājienā, lai nospēlētu bumbā, bet kontaktā ar ''Jelgavas'' spēlētājiem netiku līdz bumbai, un tā veiksmīgi trāpīja pa ''Jelgavas'' spēlētāja galvu.

Tajā spēlē spēlēji pret savu brāli, kas Virslīgā, protams, notika pirmo reizi. Pirms spēles pavilkāt viens otru uz zoba vai nerunājāt?
- Protams, bija patīkami uzspēlēt pret brāli, kas bija kā "brāļu Ošu derbijs". Pirms spēles gan neko nerunājām par šo spēli, viss bija jāparāda laukumā.

Kā vispār sanāca situācija, ka tu esi vienā komandā un brālis citā?
- Kad pārnācu uz FS ''METTA'', brālis jau spēlēja FK ''Jelgava'' un tā nu ir sanācis, ka mēs arī turpinām katrs savā komandā.

Treneris preses konferencē teica, ka pēc spēles ģērbtuvē bija kapa klusums - neviens par golu neko nepārmeta nevienam?
- Pēc šādām spēlēm ir ļoti grūti, jo spēli zaudējām pēdējās sekundēs, kas, protams, kalpos kā laba mācība turpmākajām spēlēm. Komandas biedri neviens, nevienam neko nepārmeta ne pēc spēles, ne nākamajā dienā, kad šo momentu pārrunājām savā starpā.

Trīs lietas labas lietas, laikam tev arī nostrādāja šis teiciens, jo trešo spēli nostāvēji sausā. Lielākā daļa neredzēja spēli Rēzeknē, kā tev tur gāja vai darba bija daudz?
- Tā bija kausa spēle, kur vienmēr komandas atdodas par simts procentiem, jo zaudējuma gadījumā komanda izstājas no turpmākās cīņas. Spēle Rēzeknē bija saspringta, jo viņi gribēja pierādīt, ka nav ar neko sliktāki par Virslīgas komandu un skatītāji viņus dzina uz priekšu. Mums izdevās uzspiest savu spēli, tāpēc uzvarējām diez gan pārliecinoši. Darba vārtos nebija daudz, jo komandas biedri pretiniekiem neļāva nonākt līdz labiem momentiem.

Vai spēlēšana Virslīgā tev atnesa arī kādus pārsteigumus vai visam jau biji gatavs?
- Pagaidām lieli pārsteigumi nav bijuši, treniņos tomēr jau labu laiku strādāju ar visiem kopā.

Vai tas, ka līdz šim nebiji spēlējis neietekmēja sapratni ar aizsargiem?
- Tas neietekmēja komunikāciju un sapratni, jo ikdienā trenējamies kopā, bet vienmēr jau tā var būt arī labāka.

Trīs spēles pēc kārtas esi nostāvējis, esi gatavs stāvēt arī visās pārējās?
- Ja treneris uzticēsies un liks mani vārtos, protams, darīšu visu, lai attaisnotu uz sevi liktās cerības.

Viens mērķis sasniegts, debija Virslīgā, tagad jāuzstāda nākamais, jau esi to uzstādījis?
- Bez mērķiem grūti spēlēt, protams, ir nosprausti jauni mērķi, uz kuriem jātiecas, taču tie pagaidām, lai paliek pie manis.