Virslīgas pagraba realitāte: Jaunarājs-Janvāris par pauzi no futbola un dubultdzīvi

"Jau pagājušajā sezonā paralēli futbolam arī strādāju - dažās dienās gan darbs, gan treniņš, dažreiz tikai darbs. Diemžēl tā sanāk, bet labi, ka man bija tāda darba vide, kurā varu pielāgoties treniņgrafikiem. Šosezon jau bija grūtāk," stāstīja Roberts Jaunarājs-Janvāris, savulaik Latvijas U21 izlases aizsargs.. "Taču darbs ir attālināti, kas palīdz apvienot lietas - kā darbs beidzas, tā dators ciet, soma mugurā un uz futbolu. Principā visu laiku, kopš esmu "Super Novā", man bijis liels laika menedžments."

"Ņemt datoru uz treniņiem un strādāt no ģērbtuvēm?" intervijā smējās 23 gadus vecais futbolists. "Tā gluži nevar gan, jo man ir darbs ar klientiem, un fona trokšņi no ģērbtuvēm diez vai būtu labākais. Mans darbs ir tehniskais atbalsts klientiem, risināt problēmas. Ar manu specialitāti fizikā tas nebūs tiešā veidā saistīts, vairāk ar telekomunikācijām IT sfērā, kur es arī gribētu attīstīties tālāk."

Jaunarājs-Janvāris atzina, ka savienot divas dzīves - futbolista karjeru un darbu citā nozarē - ilgtermiņā nevar. Viņš līdz savam lēmumam par aiziešanu nostāk no futbola nonāca, sastopoties ar dzīves un Virslīgas finansiālo realitāti: "Futbolā viss ir labi līdz vienam brīdim. Virslīgā tiek maksāts, bet ne īpaši daudz. Es, protams, arī neesmu nekāda zvaigzne, līdz ar to viss ir likumsakarīgi, taču dzīvē pienāk brīdis, kad jānostājas pašam uz kājām - sāc dzīvot pats, ģimenes veidošana utt., un izdevumi sakrājas. Kad saproti, ka ar futbolu vien šos izdevumus nesanāk nosegt, jāmeklē alternatīvas. Kad sāku meklēt? Tas bija pēc sezonas "Audā", ap 2022. gada janvāri."

Pirms divām sezonām viņš palīdzēja "Audai" triumfēt pirmajā līgā un iegūt ceļazīmi uz Virslīgu. Viņš pastāstīja, ka, protams, nebūtu bijis slikti palikt komandā arī Virslīgā, taču reizē arī sapratis, ka komandai ir lielas ambīcijas, kas pēc tam arī atspoguļojies sastāva komplektācijā un tikšanā Eirokausos: "Taču attiecības ar komandas pārstāvjiem man palikušas ļoti labas."

"Nu jā, un pēc tam tajā 2020. gada janvārī man bija tāda situācija, ka visādi rēķini jāapmaksā, bet no komandām piedāvājumu nebija, tad gluži vienkārši bija jāmeklē kaut kas pašam. Kamēr meklēju, tikmēr sanāca iespēja atrādīties "Super Novā". Pēc pāris nedēļām parakstīju līgumu, bet tobrīd jau biju izgājis arī darba intervijas un sācis strādāt tur, un sākās dubultdzīve," atklāti sacīja Jaunarājs-Janvāris.

"Protams, taisnība, ka to īsti nevar apvienot. Piemēram, šosezon tieku uz 3-4 treniņiem nedēļā, un skaidrs, ka tad uzņemt labāko sportisko formu nevari. Labākajā gadījumā vari tikai noturēt savu līmeni. Bet seko viens kritums, no kura nevari atgūties, tikai noturēt līmeni, vēl viens kritums, un tā tas loģiski iet uz leju," paškritiski vērtēja "Super Novas" futbolists, kurš šosezon Virslīgā aizvadījis 15 spēles un guvis vienus vārtus, savus pirmos Virslīgā, un pirms divām nedēļām viņa un "Super Nova" sadarbība beidzās.

"Super Nova" ir Virslīgas pēdējās vietas īpašniece, un sezonas otrajā pusē jānotiek lielam pavērsienam, lai tā izvairītos no izkrišanas. Jaunarājs-Janvāris atzina, ka vismaz viņam pašam ir ļoti grūti konkurēt ar, piemēram, "Top5" komandu spēlētājiem: "Ja tu tikai tā vienkārši uzturi savu sportisko formu, tad šādā konkurencē vairs nevari izbraukt cauri. Ko darīt? Mēģinu, cik vien varu, cenšos maksimāli apvienot. Piemēram, kad ir ielikts rīta treniņš, tad sakārtoju savu darba grafiku uz vakaru - noskrienu no rīta, eju strādāt līdz pusnaktij, tad atkal no rīta darbs un nākamajā vakarā treniņš. Tad nu viss sanāca saspringti. Taču nesūdzos, man patika šis izaicinājums - tik ilgi, kamēr pats jutu gandarījumu par to."

"Es arī vienmēr esmu vēlējies maksimāli palīdzēt savai komandai," teica Jaunarājs-Janvāris. "Un te mēs atgriežamies pie treniņiem un sava līmeņa stāvēšanas uz vietas. Jāvaicā, kāds tad ir galamērķis tam visam, un neslēpšu, ka manā dzīvē prioritātes tagad ir pamainījušās, novembrī gaidāms ģimenes pieaugums, nesen bildināju savu draudzeni. Apzinos, ka treniņos un spēlēs pavadīto laiku varu pavadīt arī citādi, tāpēc nonācu pie secinājuma, ka no futbola jāpaņem pauze. Nevēlos teikt, ka uz visiem laikiem, bet ir jāapsmadzeņo situācija."

"Lēmums bija grūts, to neslēpšu," sacīja Latvijas futbolists. "Galvā tas sēdēja jau ilgāku laiku, bet, kamēr futbola tuneļa galā bija gaisma, tikmēr arī uz to virzījos. Bet iepriekšējā mēneša laikā pamazām nonācu līdz šim. To ietekmēja arī komandas rezultāti, un arī pats jutu, ka zaudēju savu sportisko spēli. Likās, ka arī komandas biedriem bija nedaudz dīvaini, ka mazāk nāku uz treniņiem un tāpat tieku spēlēt, attiecīgi viņiem treniņos mazinājās motivācija, tādēļ likās, ka arī visai komandai būtu labāk, ja es pakāptos nost no futbola šobrīd."

Viņa situācija izpaudās arī nu jau bijušā "Super Novas" galvenā trenera Aleksandra Koliņko komentāros medijiem. Koliņko bija publiski paudis neapmierinātību ar to, ka vairākiem komandas pārstāvjiem futbols nav galvenā nodarbošanās, kas traucē komandas attīstībai.

"Vakar bija treniņš, pēc kura kāds gāja uz darbu un vēl nostrādāja arī darba dienu," jau aprīlī preses konferencē izteicās Koliņko. "Pa kuru laiku viņi progresēs? Kāds mācās, kāds strādā – mums mēdz būt pirmsspēles treniņi, kuros spēlētāja nav, jo viņam ir eksāmens, ieskaite vai darbs. Viņiem teicu – puiši, jums ir jāizvēlas: vai nu gribat spēlēt futbolu un pelnīt ar futbolu, vai arī labāk beidziet, dodiet vietu citiem un pelniet ar to, kas jums labāk sanāk, - lasiet grāmatu, sēdiet pie datora, kraujiet ogles, skaldiet malku."

Jaunarājs-Janvāris neiebilda, ka trenera vārdos ir liela daļa patiesības: "Faktiski jau viņš neko nepareizu nepateica. Varētu tikai iebilst par to, kā tas tika pateikts - tā jau ir atsevišķa tēma. Taču cienu Aleksandru par to, ka nepalika nekādu zemūdens akmeņu, proti, ko viņš domāja, to arī teica, un tad arī var saprast, ko viņš domā un vēlas. Jā, uzskatu, ka viņa izteikumi bija faktors komandas sniegumā un rezultātos, taču noteikti ne vienīgais faktors - tie bija tik daudz un dažādi, ka grūti pat uzskaitīt. Bet personīgi man šie komentāri nekādu aizvainojumu neatstāja, sapratu savu situāciju un biju par to godīgi painformējis arī komandu."

Jaunarāja-Janvāra gadījums Latvijas futbolā nebūt nav retums. Galu galā, kādai vienmēr jābūt pēdējai, un loģiski, ka Virslīgas apakšdaļas komandām ir mazākas finansiālās iespējas, un to piedāvātās algas drīzāk rēķināmas simtos, nevis tūkstošos. Uz jautājumu, cik ilgi viņš ieteiktu citiem jaunajiem futbolistiem šādos apstākļos cīnīties par savu vietu zem futbola saules, viņš atbildēja, uzsverot, ka katram ir sava situācija un vienu konkrētu termiņu nevar noteikt.

"Ja tev savā jaunībā ir iespēja tikt pie spēles laika kaut vai Virslīgas pagraba komandā un tev nauda nav svarīgākais dzīvē, tad tā ir ideāla iespēja. It īpaši aizsargam - komandā, kas visu laiku aizsargājas un tev visu laiku ir, ko darīt," viņš vērtēja. "Situācijas ir ļoti dažādas. Ja vēlies no manis izspiest konkrētu termiņu, tad teikšu, ka 25-27 gadi ir paši griesti. Ja nav konkrēta rezultāta un kāpuma uz augšu, tad tas ir pēdējais laiks, kad vajadzētu ļoti apdomāt, vai futbols vēl ir tā vērts."

Jaunarājs-Janvāris Virslīgā pārstāvējis arī "Tukuma" un "Liepājas" komandā, kopumā piedaloties 69 Virslīgas spēlēs. Savus vienīgos vārtus Virslīgā viņš guva tieši pret "Liepāju", paveicot to šī gada 28. aprīlī. "Super Nova" šosezon 23 spēlēs guvusi tikai astoņus punktus, iesitusi 20 vārtus un ielaidusi 70.