Reportāža: 1:6... Vai otrā ešelona klubi nosēdīsies?

Čempionāta sākumā daudzi atzīmēja Virslīgas sīvo spēkošanos starp komandām – pēc 4:0 atklāšanas mačā starp abām „Daugavām” gandrīz visas spēles beidzās neizšķirti vai ar +1 kādai no komandām. Šodien „Ventspils” sagrāva „Mettu” ar 6:1. Kā būs tālāk?

„Mettas” treneris Andris Riherts šo iznākumu nosauca par negadījumu. Man pašam arī gribētos ticēt, ka patiešām bieži sagrāves negadīsies, un mūsu Virslīgā paredzamu spēļu praktiski nebūs. Tomēr paturēsim prātā, ka līdz šim „Metta” piecas no sešām spēlēm aizvadījusi 49. vidusskolas mazajā laukumā – domājams, izbraukumos lielākos stadionos klāsies vēl grūtāk... Taču nav runa tikai par „Mettu” – Gulbenes komanda, kaut ar nelieliem zaudējumiem, jau trīs mačus pēc kārtas pamet laukumu bez punktiem, kas savā ziņā ir indikators. Tāpat, iespējams, Rīgas „Daugavai” pret mūsu grandiem klāsies smagi, un varētu būt kāds lielāks rezultāts. Vai tik nav tā, ka sākumā mazie klubi daudz ko panāk ar emocijām, pašatdevi, bet vēlāk nosēžas? Katrā ziņā skaidrs, ka nevar ilgtermiņā vilkt ārā ar pliku cīņassparu...

Pašā sākumā šķita, ka punkti tiks dalīti vēl draudzīgāk, taču šobrīd jau rādās, ka vadošo klubu klupieni drīzāk bija nejaušība, bet tagad tie ieskriesies un atradīs katras mazās komandas vājo punktu. Tomēr nejaukšu kopā divas lietas – jā, grandi, šķiet, tabulā attālināsies no pārējiem ātrāk nekā izskatījās sākotnēji, taču vismaz jācer, ka tas nāks smagās cīņās un nebūs daudz spēļu, kad uzvarētājs būs praktiski zināms vēl pirms starta svilpes (zemāk redzamajā tabuliņā ir apliecinājums, ka pagaidām sagrāves ne tuvu nav Virslīgas firmas zīme). Pašsaprotami, lai tā būtu, „Mettai”, „Daugavai” (R), „Gulbenei”, arī „Jelgavai” smagi jāstrādā.

Uzskatu, ka arī šodien varēja izvērsties sīvāka cīņa, ja vien ne divi ātrie ventspilnieku vārti. Pie 0:2 spēles sākumā tādai komandai kā „Metta” zemapziņā noteikti iesēžas, ka ir cauri - pārāk liels smagsvars ir „Ventspils”... Pirmajos vārtos uzreiz divas neveiksmīgas darbības – vispirms vārtsargs Artūrs Biezais atsita bumbu sev priekšā (tiesa, notvert bumbu vai atsist to tālāk patraucēja apstāklis, ka līdz pēdējam nebija skaidrs, vai kāds mainīs bumbas lidojuma virzienu), bet tad pārējie nespēja noslaucīt vārtu priekšu, 1:0 panākot „Ventspils” centra aizsargam un kapteinim Vitālijam Smirnovam. Tas notika 12. minūtē, bet drīz vien, 16. minūtē, sekoja vēl pamatīgāks nokdauns – centrējumu no kreisās malas precīzi ar galvu noslēdza fiziski spēcīgais Maikls Tukura, kaut Mārim Savinovam noteikti bija, ja ne jāuzvar gaisa divcīņa, tad krietni vairāk jāpatraucē nigērietim. Psiholoģiskā ziņā „Mettas” spēlētāji šai brīdī visdrīzāk jutās slikti, un tas izpaudās arī vēlāk.

„Ventspils”, kaut arī pretinieks nebija no spēcīgākajiem, parādīja ļoti organizētu spēli. Viena rupja kļūda kreisās malas aizsarga Antona Kurakina izpildījumā gan bija, neapdomāti sitot bumbu sava soda laukuma virzienā, taču kopumā Ventspils komanda darbojās kā labi ieeļļots mehānisms – nosedza visas zonas, aktīvi komunicēja savā starpā, palīdzot viens otram, vajadzības gadījumā ātri nosēdās, bet, ja radās iespēja, ātri pārgāja uzbrukumā. Visas darbības un lēmumi kurzemnieku izpildījumā bija zibenīgi. Ļoti uzkrītoši bija biežie ventspilnieku mēģinājumi iespēlēt brīvajā zonā uz viens pret vienu – jūtams, ka šis elements atstrādāts īpaši, un labākais piemērs bija Igora Cigirlaša piespēle urugvajietim Federiko Martinesam. Viss notika ātri un efektīvi, panākot 3:0. Nevar nepieminēt garo „Ventspils” soliņu – uz maiņu uznākušie Eduards Višņakovs un Ahmeds Abdultaofiks pat pastiprināja spēli, pirmajam gūstot arī divus vārtus. "Ventspils" ir spēks.

Vārtu starpība Virslīgas spēlēs