Isajevs par Audas treneriem, pacietību, Nani, svaru, mākslīgajiem un antifutbolu

Mākslīgie laukumi izlīdzina komandas
"Paši redzat, kāda šogad ir Virslīga – visas komandas cita citu var uzvarēt. "Audā" spēlēju jau trešo gadu, un šajā laikā man bijusi varbūt tikai viena viegla spēle, kad "Super Nova" uzvarējām ar 5:0. Tādēļ zinājām, ka būs grūti, taču izdevās paņemt bumbu zem kontroles un izveidot iespējas - mūsu lielākā problēma gan pagaidām ir realizācija," portālam Sportacentrs.com sacīja Isajevs. "Paņēmām trīs punktus, kurus mums šobrīd vajag kā ēst – negribam palaist RFS, "Riga" un pārējos tālu prom. "Daugavpils" ir ļoti interesanta komanda, mēģina spēlēt futbolu– tas mani pārsteidza, spēlē ļoti ātri, arī standartsituācijas cenšas izspēlēt ļoti ātri. Visu cieņu "Daugavpilij"."

RFS piederošais daugavpiliešu centra uzbrucējs Aleksejs Golijanins aizvadīja, iespējams, vismazāk bīstamo spēli sezonā – viņš pa mājinieku vārtiem Mežaparkā izdarīja tikai vienu minimālas bīstamības sitienu un vairāk izcēlās ar aizmugurēm, par ko liels nopelns "Audas" kustīgajam aizsardzības centram Isajevam un Iļjam Korotkovam. "Viņš ir masīvs uzbrucējs, ar kuru ir grūti spēlēt pilnā kontaktā. Tādēļ pēc tālajām piespēlēm mēģinājām nespēlēt kontaktcīņā, jo tajā pret viņu spēlēt nav iespējams - viņš ir ļoti stiprs, masīvs. Man un Iļjam bija uzdevums no trenera nespēlēt ar viņu pārāk cieši, bet gan spēlēt uz apsteigšanu. Ļoti labi to arī izdarījām."

Vjačeslavs Isajevs pret Vallī Fofanā. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

"Tagad vienkārši ir jāņem punkti, pat nespēlējot tik skaisti, cik gribētos. Par to pašu Liepāju – teicu, ka tas ir antifutbols, bet trīs punktus paņēma viņi. Glīto vai neglīto spēli vēlāk jau neviens vairs neatcerēsies – atcerēsies tikai tos trīs punktus. Tagad galvenais ir punkti, nevis skaista spēle – divos mēnešos izspēlēsim pusi sezonas. Ja šajā posmā, teikšu rupji, apdirsīsimies, tad pēc tam būs ļoti grūti uz kaut ko cerēt. Lai būtu cīņā par vadošajām vietām, ir jāņem punkti," uzsver Isajevs.

"Tādi laukumi kā Jelgavā, Daugavpilī, Tukumā izlīdzina komandas. Tur ir reāli grūtāk spēlēt – es zinu, ko runāju. Ietekmē gan laukuma kvalitāte, gan plašums, arī laikapstākļi. Pagājušajā gadā Esplanādē spēlējām +35 grādos – visu cieņu, bet es reāli domāju, ka tajā laukumā nomiršu. Bija kā pirtī. Tēmēju uz to, ka lielie, zaļie laukumi parāda reālo starpību starp komandām un vairāk ir redzama kvalitāte. Mazajos, mākslīgajos laukumos vairāk akcents ir uz cīņu, pašatdevi, sīkām epizodēm. Lūk, piemērs, kad Tukums ar RFS spēlēja izbraukumā – vieni divi vārti tajā labajā, slapjajā mākslīgajā laukumā, un vairs nebija izredžu. Bet vakardien pret "Riga" spēlēja mājās – godīgi, neesmu pārsteigts, ka "Riga" tur zaudēja."

Momentu realizācijas problēmas un līdera Ramirisa nullītes
Atskaitot uzvaru 3:1 pār "Valmieru", pārējās sešās spēlēs "Auda" guvusi tikai trīs vārtus – trīs sausās spēles un trīs mači ar vieniem vārtiem. Līdzīgas vārtu gūšanas problēmas bija arī pagājušajā pavasarī, tomēr Isajevs uzskata, ka šīs situācijas nav salīdzināmas: "Galvenā problēma ir realizācija – bumba neiet iekšā. Pagājušajā gadā, kamēr Ramiriss vēl nebija atnācis, mēs nemaz netaisījām daudz momentu. Turējām bumbu, kontrole bija lielākā līgā, bet no tā nebija lielas jēgas. Laukuma centrā bija skaitliskais pārsvars, bija vairāk piespēļu, lielāks kontroles % utt., bet tam nebija lielas jēgas, jo mums īsti nemaz nebija uzbrucēju – tobrīd priekšā nācās spēlēt [Vladimiram] Stepanovam. Tagad Ramiriss ir jau no pirmās kārtas, spēlējam nedaudz citādi, mēģinām spēlēt arī vertikālāk – momenti ir! Varbūt pret "Jelgavu" nebija tik daudz, bet skatos tos pašus xG – mums visu laiku, kā minimums, vieni vārti būtu jāiesit. Kā treneris saka un kā savā starpā runājam ar džekiem, mums vienkārši jāturpina darīt to, ko mēs darām, un vārti atnāks. Neesam ne pirmie, ne pēdējie, kuri nevar iesist momentus, bet kādā brīdī maisam gals būs vaļā – maiss uzsprāgs, un spēle aizies!"

xG dati apkopoti no "Opta" piedāvātās statistikas, kas atrodama Virslīgas mājaslapas protokolos. "Opta" xG vērtības Virslīgas spēlēm gan ieteiktu vērtēt ļoti kritiski.

Pagājušajā vasarā "Audas" uzbrukuma problēmas lielā mērā atrisināja Režinaldu Ramirisa ierašanās – brazīlietis Virslīgas 16 spēlēs izcēlās ar 10+4, taču šosezon pirmajās septiņās kārtās joprojām ir ar apaļām nullītēm kā vārtu, tā arī piespēļu ziņā. Spēlējis gan centra, gan malējā uzbrucēja lomās, Ramiriss pirmajās sešās spēlēs izpildīja ļoti daudz mazas bīstamības sitienu un sakrāja 0,99 xG, bet visaktīvākais bija tieši spēlē pret "Daugavpili", kad viņam vienam pašam bija 1,53 no komandas 2,39 xG. Ja Mora Tallā uzvaras tālsitienu Opta novērtēja 5% vērtībā, tad Ramirisam bija pat sešas iespējas ar vismaz 13% varbūtību un viņš nerealizēja arī izgājienu viens pret vienu ar Frenku Orolu (47%). Izskaņā vēl dabūjis arī dzelteno kartīti, Ramiriss laukumu pameta varbūt pat vēl dusmīgāks par zaudējušajiem daugavpiliešiem un neatsaucās kapteiņa aicinājumiem atsveicināties no faniem. "Viņš nav apmierināts ar savu spēli, tāds ir jau vairākas dienas, taču gribu izcelt, ka viņš ļoti daudz dara arī bez bumbas, daudz presingo, taisa momentus citiem, visu laiku atveras aiz muguras. Kad pēc spēles rāda GPS datus, tieši viņš ir skrējis visvairāk. Visi cenšas, visi dara savu darbu – viss būs normāli," mierināja Isajevs.

Režinaldu Ramiriss. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

"Ja runā par aizsargiem un pussargiem, tagad treneris prasa spēlēt daudz ātrāk. Pie Simo, pieņemot bumbu, varbūt prasīja ar īsajām piespēlēm izvilkt ārā pretinieku uzbrucēju, tagad spēlējam vertikālāk – ja ir iespēja spēlēt zonās, aiz muguras. Mēs miksējam – spēlējam gan ar īsajām, gan tālajām piespēlēm, pie Simo akcents vairāk bija tikai uz īsajām," Isajevs turpināja. "Gan pie Simo, gan pie šā trenera treniņos nemaz nevari nebūt labs, jo treneri ļoti rūpīgi skatās, kā trenējies. Ja labi trenēsies, tad arī būsi laukumā. Mums nav 11 stabilu pamatsastāva spēlētāju, kuri spēlēs neatkarīgi no tā, kādi viņi būs treniņos. Ja kādam gadījusies slikta spēle, treneris nebaidās veikt rotāciju, tādēļ arī mums ir daudz maiņu – kāds netiek pieteikumā, bet nākamajā mačā jau ir pamatsastāvā. Mums ir ļoti labs sastāvs."

Augsta aizsardzības līnija ar citiem spēlētājiem apkārt
Lielākās kadru izmaiņas "Audā" ir treneru korpusā, taču laukumā visvairāk jaunu aprišu ir tieši aizsardzībā – no pagājušās sezonas apakšējā piecinieka (vārtsargs un četri aizsargi) sākumsastāvā palicis vienīgi Isajevs. Vārtsargs Roberts Ozols pārcēlies uz Uzbekistānu, horvātu centra aizsargs Božo Mikuličs pievienojies Albānijas čempionei Tirānas "Partizani", kreisais aizsargs Niko Bretšnaiders atgriezies Vācijas 4. līgā, bet labajā malā spēlējušais Rezendi ir atpakaļ Brazīlijā. Viņu vietā nu spēlē 20 gadus vecais "Jelgavas" pirmais numurs Raivo Stūriņš, "Audā" jau bijušie, bet maz spēlējušie Korotkovs un Vilgans Pogēns, kā arī "Pafos" portugālis Brunu Tavarišs. Turklāt šogad "Auda" spēlē ar izteikti augstu aizsardzības līniju.

"Brunu ir ļoti kvalitatīvs spēlētājs, kreisā kāja, ļoti ātrs, inteliģents. Villijs [Vilgans Pogēns] un Iļja kolektīvā, kā jau teici, bija jau pagājušajā gadā, tāpēc iekļauties nebija grūti. Esmu pieredzējušākais komandā un jūtu, ka džeki manī ieklausās. Ja kaut ko pasaku, viņi neatbild un dara, ko vajag. Mums ir laba komunikācija, cenšamies turēt augstu līniju, un ar to nav nekādu problēmu, jo jau no pirmā treniņa 5. janvārī treneris parādīja, ka tā spēlēsim. Nav tā, ka visu laiku mainītu savu stilu, - gan pret RFS, gan Tukumu un "Metta" spēlēsim vienā stilā, presingosim un spēlēsim augstu. Ar katru spēli sanāk arvien labāk," saka Isajevs.

Raivo Stūriņš un Vjačeslavs Isajevs. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

Augustā Isajevam būs 31 gads, tomēr jaunās prasības ātruma un zonu nosegšanas ziņā lielas galvassāpes nesagādājot: "Kad "Liepājā" atnāca Nebojša Vigņevics, arī mēģinājām spēlēt līdzīgi – varbūt ar ne tik augstu līniju, taču aizsargiem veicamais apjoms bija ļoti liels. Ja te starp centra aizsargu un malējo aizsargu ieskrien pretinieks, viņam līdzi skrien pussargs, bet Vigņevičs teica, nē, nē, man nevajag, lai pussargi nomirtu jau 30. minūtē – tas ir jūsu [aizsargu] darbs. Kad viņš atnāca, trīs mēnešos nometu sešus kilogramus un bija normāli rezultāti – Sofijas CSKA zaudējām tikai pendelēs, dabūjām trešo vietu un spēlējām skatāmu futbolu."

"Negribu runāt pārāk skaļi, bet pats jūtu, ka esmu ļoti labā formā. Negribu piesaukt nekādas traumas, taču jūtos ļoti labi un arī tagad, gluži kā pie Vigņeviča, esmu nometis svaru – ja pagājušajā sezonā bija kādi 88 kilogrami, tagad ir 82,5. Augstā līnija liek sevi manīt (smejas). Taču arī uz svaru ir akcents no treneriem – viņi skatās tauku procentu, visu rediģē un dažiem džekiem, kuriem procents bija pārāk liels, lika iet trenēties," teica Isajevs. Līdz Oļģerda Raščevska sarkanajai kartītei tribīnēs bija arī jaunais izlases galvenais treneris Paolo Nikolato, un Isajevs neslēpj, ka vēl sapņo kādreiz atgriezties valsts galvenajā komandā. "Protams, es vēl gribētu atgriezties izlasē. Nav svarīgi, vai tev ir 20 vai 35 gadu, - ja jūties labi un ir iespēja pārstāvēt savu valstsvienību, kādēļ gan ne?! Ja mani izsauks, būšu ļoti priecīgs."

Virslīgā Isajevs debitēja "Olimpa" rindās savā 17. dzimšanas dienā, galotnē pret Liepājas "Metalurgu" (0:4) iziedams kā kreisais aizsargs. Visu līdzšinējo karjeru viņš tā arī ir pavadījis Latvijā. "Par ārzemēm varbūt sapņoju, kad biju izlasē, taču man ar RFS bija ilgs līgums – visu laiku bija vēl divi gadi. Varbūt tieši tas, kad izlasē spēlēju pie Pātelainena un Stojanoviča, bija brīdis, kad varēju aizbraukt, bet tagad jau diez vai – vismaz ne uz augstu līmeni. Tagad par to nedomāju, fokusējos Virslīgai – ja būs slikti rezultāti un netiksim Eirokausos, kurš gan tevi paņems, kuram gan būsi vajadzīgs?! Arī šogad vēl bija varianti Kazahstānā, alga nedaudz lielāka, bet man šeit ir ģimene – ja piedāvātu 3-5 reižu vairāk, tad, protams, brauktu nedomādams."

Vjačeslavs Isajevs. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

Vitora Pereiras asistents "Porto", "Fenerbahce", "Corinthians" un citur
"Audas" stūrmanis Simo Valakari ziemā tika paaugstināts uz neoficiālo mātes klubu "Riga", bet "Auda" pirmo iespēju strādāt par pieaugušo komandas galveno treneri deva 43 gadus vecajam portugālim Filipi Almeidam, kurš ilgi bija pazīstamā tautieša Vitora Pereiras palīgs laba līmeņa klubos Portugālē, Saūda Arābijā, Grieķijā, Turcijā, Brazīlijā un citur. Kaut gan Almeidam pašam nav galvenā trenera pieredzes, viņa un viņa asistentu pieredze augsta līmeņa klubos treniņprocesā esot ļoti labi jūtama: "Tas ir pilnīgi cits līmenis. Pirmais, ko sākumā padomāju, - kādēļ viņi vispār šeit ir atbraukuši?!"

"Pirmajā teorijā viņš teica, ka tūliņ parādīs, kā presingoja viņa bijušās komandas. Spēlēja "Porto" pret "Barcelona" Čempionu līgā, "Olympiacos", "Corinthians", "Fenerbahce", rādīja, kā Nani skrēja…Sēdi un vienā brīdī domā, ka tas ir kāds joks. Dubaijā viņam pat pavaicāju, kādēļ viņš ar tādu CV ir šeit. Skaidrs, ka viņš tur nebija galvenais treneris, bet tik un tā. Ja runā par treniņprocesu un attieksmi, viņi ir nenormāli profesionāļi – atnāk pirmie un aiziet pēdējie, viss pirms treniņa ir sastādīts, viņi zina, ko dara, nav nekādu paužu, pēc viena uzdevuma uzreiz otrais un trešais. Viesnīcas, ko drīkst, ko nedrīkst ēst utt. – augstākais līmenis. Viņi arī grib no mums izspiest, lai mēs augtu individuāli," sacīja Isajevs. "Domāju, ka sākumā viņi īsti nezināja, kur ir atbraukuši. Kad skatījāmies, kā pagājušajā gadā spēlēja "Daugavpils" un fonā bija karuseļi, viens uz otru skatījāmies – neko neteicām, bet sapratu, ko viņi domā (smejas). Skaidrs, ka no "Camp Nou" pārejot uz Mežaparku, ir vajadzīga adaptācija, bet domāju, ka nu jau viņi pie tā ir pieraduši."

9. aprīlī "Auda" Liepājā bumbu kontrolēja 75% laika, sitienos dominēja ar 23-3 (mērķī 6-1), xG bija pārāka ar 1,54-0,68, taču pamanījās zaudēt ar 0:1. "Es vienkārši biju tukšs. Neko tādu nebiju redzējis. Pat "Super Nova", mums zaudējot ar 0:5, mēģināja spēlēt, bet "Liepāja" vienkārši sita uz priekšu. Taču varu runāt stundu par to, bet mēs zaudējām! "Liepājai" bija divi gūti un vienpadsmit ielaisti vārti, bet pirms šīs kārtas tā bija augstāk par mums tabulā. Ja tu man prasītu, vai es pirms šīs spēles būtu gribējis būt viņu vietā [ar sešiem punktiem], tad, protams, ka es teiktu, ka gribētu būt "Liepājas" vietā. Zinājām, ka "Liepāja" atsitīsies, bet nespējam viņus uzvarēt – tāpat kā Tukumu izbraukumā."

Vjačeslavs Isajevs ar Danielu Balodi. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

Buksēšana pirmajā aplī mērķi nav mainījusi – rudenī jābūt tabulas augšdaļā. "Protams, nebijām apmierināti ar punktu skaitu, bet sapratām, ka spēlējam labu futbolu, presingojam, spēlējam augstu. Pēc katras spēles treneris teorijā parāda video, un paši, skatoties uz sevi no malas, saprotam, ka spēlējam labi – tikai nenāk vārti. Skaidrs, ka gribam būt augšgalā. Tagad, kad spēles notiek ik pa 3-4 dienām un jāspēlē šajos laukumos, nosacītajām pastarītēm ir vieglāk krāt punktus un uzvaras. Domāju, ka potenciālo spēku samēru ziņā ir RFS, "Riga", tad mēs un "Valmiera". Liepājā zaudējām, bet, nu…ar tādu spēles stilu "Liepājai" ilgtermiņā būs ļoti grūti. Nu labi, lai būtu arī "Liepāja" – domāju, ka varētu būt divi piecinieki kā pagājušajā gadā. Taču arī redzam, kā spēlē Tukums, Daugavpils. Arī Grobiņa - bomba!" vēl pirms Grobiņas uzvaras derbijā teica Isajevs.