Ašvorts par valodu, sportu un dzīvi Latvijā
Pirms Virslīgas 19. kārtas spēles starp “Jelgavu” un “Ventspili” aprunājāmies ar ventspilnieku galveno treneri Polu Ašvortu. Saruna bija ne tikai par futbolu, bet arī par britu speciālista iespaidiem un pārdomām, vairākus gadus dzīvojot Latvijā.
Ko varat pateikt par tuvāko cīņu ar "Jelgavu"?
- Mēs zinām šo komandu ļoti labi. Šogad esam spēlējuši ar viņiem četras reizes (divas spēles Virslīgā un divas spēles Latvijas kausa pusfinālā – aut.). Jāatzīmē, ka komandai ir jauns treneris – Sauļus Širmelis, kuru mēs šeit ļoti labi pazīstam. Viņš ir bijis "Ventspilī" vairākus gadus atpakaļ. Pazīstu viņu kādus 14 vai 15 gadus. Širmeļa vadībā tā ir pavisam jauna "Jelgava", ar kuru esam reizi uzspēlējuši. Sestdien varētu būt ļoti interesanta spēle.
Kurš ir visbīstamākais spēlētājs "Jelgavas" rindās?
- Viņiem ir ļoti bīstamas standartsituācijas. No trim aizsargiem – Diallo, Smirnovs, Savčenkovs – divi ir ļoti bīstami pie standartiem. Pašlaik, protams, Grigarāvičs, kurš pārgāja no "Metta/LU", sāka spēlēt ļoti labi. Domāju, ka šobrīd šis lietuviešu malējais pussargs ir visbīstamākais spēlētājs Jelgavā.
Vai "Jelgava" dotajā laika posmā ir spēcīgākā čempionāta komanda?
- Sezonas laikā katrai komandai mēdz gadīties dažādi posmi. Pirmajā aplī viena komanda ir pārāka par citām, tālāk, piemēram, "Spartakam" sanāk veiksmīgs nogrieznis. "Jelgavai" tagad ir ļoti labs periods, kurš sakrita ar Eirokausiem… Bet jebkurš šāds periods ir tikai uz laiku. Varbūt viņiem šis periods ir tuvu noslēgumam, mēs uz to ceram. Svarīgākais ir saglabāt labus rezultātus arī tajā sezonas daļā, kad komanda spēlē ne pārāk labi. Ne teikšu, ka "Jelgava" ir labākā šobrīd, bet atzīšu, ka tas ir vissmagākais pretinieks šobrīd. Prognozēju, ka nākamā komanda, kurai būs šāds veiksmīgs periods, būs "Riga".
Kurā periodā pašlaik atrodas "Ventspils"?
- Ar sezonas sākumu mēs sākām uzņemt formu. Domāju, ka tuvojoties Eirokausiem mums notika kritums snieguma ziņā. Tagad mēs esam pārvarējuši šo kritumu. Ļoti labi, ka tas notiek tuvojoties sezonas izskaņai.
Ašvorts stāsta par dzīvi Latvijā, valodu, kultūru un sportu
Ko jums nozīmē Latvija?
- Latvija man nozīmē ļoti daudz. Esmu šeit jau ļoti ilgi – kopš pirmās reizes ir pagājuši 15 gadi. Man šeit piedzima trīs bērni. Vecākā meita piedzima Ventspilī, kamēr divi dēli ir dzimuši Rīgā. Man ir sajūta, ka Latvija man nozīmē daudz vairāk par Angliju. Esmu dzīvojis Anglijā 30 gadus, kamēr šeit (ar pārtraukumiem) dzīvoju 15 gadus. Sanāk, esmu šeit trešdaļu no savas dzīves, un šī trešdaļa ir pati svarīgākā, jo esmu aprecējies un izveidojis ģimeni.
Kā šajos 15 gados Latvija ir mainījusies?
- Uzskatu, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ļoti ietekmēja Latviju. Pirmo reizi es atbraucu uz Ventspili 2000. gadā. Biju atbraucis uz pārrunām. Atceros, ka toreiz pilsētā bija tikai viens lielveikals ar nosaukumu "Diāna". Tas pat nebija lielveikals, bet gan vienkārša bodīte. Pēc 15 gadiem šeit apkārt ir "Rimi", "Maxima", "Supernetto", "Top"… Tagad ir liela izvēle, ko darīt. Ventspils ir kļuvusi par ļoti skaistu pilsētu. Cilvēki ieguldīja lielu naudu, lai pilsētu padarītu tīru un skaistu. Tas pats arī citviet Latvijā. Ceļi, slimnīcas, kā arī izglītības sistēma ir kļuvusi labāka. Viss ir apbrīnojami izmainījies. Latvija ir pārvērtusies no bijušās PSRS republikas par Eiropas valsti. Vienīgais iemesls, kāpēc nevaru saukt Latviju par top valsti, ir zemās algas. Es ceru, ka nākamo 15 gadu laikā šis punkts tiks uzlabots.
Kā jūsu ģimenei patīk šeit, zinot to, ka ir bijušas arī citas valstis, kur esat dzīvojuši?
- Mana sieva ir no Ventspils. Jā, esam dzīvojuši Krievijā sešus mēnešus, kur viņai ļoti patika. Dzīvojām skaistajā un siltajā Rostovā pie Donas. Viņa gan negribēja dzīvot Nigērijā, kur arī esmu strādājis.
Kādas ir jūsu attiecības un pieredze ar latviešu valodu?
- Ja godīgi, tā ir mana lielākā bēda, jo es nerunāju latviski. Es ierados Latvijā 2001. gadā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc es runāju krieviski, nevis latviski. Kā jūs labi zināt, futbolu pārsvarā spēlē krievvalodīgie. Varat paņemt jebkuru komandu. Pat "Metta", kura ļoti cenšas piekopt latviešu valodu. Jauniešu komandās un futbola klasēs pie viņiem ir bērni, kuri runā krieviski un nemāk latviešu valodu. Katru dienu man ir jāsastopas ar sešu tautību spēlētājiem, kur daudziem angļu valoda ir pietiekoši svarīga. Pārējie runā krieviski. Manā darbā latviešu valoda ir tikai trešā svarīgākā valoda. Es dzīvoju Latvijā un jūtos apkaunots, ka neprotu latviešu valodu. Es nedaudz saprotu, varu pateikt dažus vārdus. Gada sākumā es biju aizgājis uz dažām nodarbībām, bet man bija sarežģīti mācīties. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka man nav ar ko runāt latviski. Kad es sāku runāt ar saviem bērniem, kuri prot runāt trijās valodās, tie sāk smieties par manu akcentu. Viņi sāk smieties arī tad, kad sāku runāt krieviski. Lai iemācītos valodu, jums ir jānokļūst situācijā, kad būtu nepieciešamība runāt šajā valodā. Pašlaik Latvijā gandrīz visi perfekti runā angliski. Tie, kuri neprot angļu valodu, runā krieviski. Ļoti sarežģīti atrast cilvēku, kurš neprot ne angļu, ne krievu valodu. Man kā anglim, kuri mēdz būt slinki, ir slinkums mācīties valodu, jo tāpat varu komunicēt ar cilvēkiem citās valodās.
Kaut kas jūs arī šokēja Latvijā?
- Mani šokēja, ka šajā Olimpiādē sportisti saņem 25 eiro par valsts rekorda sasniegšanu. Cik sapratu, kādam trenerim Latvijas Olimpiskā komiteja neapmaksāja ceļu līdz Rio. Es esmu sarūgtināts, ka Latvija neiegulda līdzekļus sportā. Nerunāju tagad tikai par futbolu, bet par visu sportu kopumā. Tā ir milzīga kļūda. Ja paskatās uz valstīm, kuras ir finansiāli spēcīgas, tad tās ļoti ieguldās sportā. Ja Latvija grasās sasniegt Skandināvijas līmeni, tai ir jāiegulda daudz līdzekļu sportā. Pirmkārt, Zviedrijā vai Somijā saprot, ka sportisti ir valsts lepnums. Otrkārt, ieguldot naudu sportā un veselīgā dzīves veidā kā tādā, valsts samazina potenciālās izmaksas par veselības aprūpi tiem pašiem pensionāriem. Manuprāt, valdībai jāiegulda līdzekļi izglītībā un sportā. Rezumējot, lielākais šoks Latvijā, manuprāt, ir mazās investīcijas sportā.
Sporta veids #1 Latvijā ir…
- Futbols! Neapšaubāmi futbols ir populārākais sporta veids Latvijā. Visvairāk bērnu piedalās tieši futbola sacensībās. Futbolā ir vairāk bērnu par basketbolu vai hokeju. Es palīdzēju mazai futbola skolai Garkalnē. Viņi sāka sešus gadus atpakaļ Upesciemā. Sākumā bija 38 vietējie puiši, kuri trenējās trīs reizes nedēļā. Pašlaik tur ir ap 300 puišiem! Arī citur Latvijā var redzēt līdzīgu progresu. Futbols ir lielākais sporta veidu, un tas visu laiku turpinās augt. Manuprāt, pēc 10 vai 20 gadiem futbols Latvijā apsteigs basketbolu un hokeju ne tikai dalībnieku skaita ziņā, bet arī skatītāju kupluma ziņā.
Ar ko vēl jums asociējas Ventspils?
- Man patīk pludmale. Patīk tas, ka līdz pludmalei ļoti ērti un veselīgi var tikt ar divriteni. "Lemberga hūte" ir lieliska vieta slēpošanai. Tur es iemācījos slēpot. Ventspilī ir ļoti daudz āra aktivitāšu.
Kā jums patīk latviešu kultūra?
- Esmu dzīvojis Nigērijā, Anglijā un Krievijā. Tur cilvēkiem ir raksturīgi atstāt miskasti uz ielas. Latvijā tā nav. Man patīk tas, ka cilvēki ir ļoti lojāli, jo pēc desmit gadu pauzes tāpat tevi atcerēsies.
+8 [+] [-]
Žēl, ka 15 gadu laikā nav bijusi vajadzība runāt latviski :/
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
šveicē valdošā ir vācu valoda, dažos kantonos Franču un pavisam nedaudzos itāļu, principā nekādas līdzības ar Latviju.
Afrikā, nav jau runa par džungļiem, cilvēkēdājiem, bet katrā valstī valdošā visbiežāk ir angļu, vai franču valoda, kā valsts valoda, dažās kā otra ir kāda vietējā etnosa valoda.
Visabsurdāk ir teikt, ka Anglijā var iztikt tikai ar latviešu valodu. Mājās ar sievu , protams, ka var.
+2 [+] [-]
Tajā pašā Anglijā (citās valstīs arī) ķīnieši savās Čaitaunās mierīgi iztiek ar savu ķīniešu valodu. Tāpat arī citas etniskās grupas, kuras kādā valstī ir lielā kopienā. Protams, tas viss strādā līdz brīdim, ja cilvēks nevēlas integrēties šo savu mītņu zemes politikā, augstākā līmeņa biznesā utt.
Latvijā šī lielā kopiena ir krieviem, bet.............Latvijas valsts politika ir galīgi aplama attiecībā pret tiem nacionāliem etnosiem, kuru dzimtā valoda nav krievu. Krievu kopienai ir dota iespēja sev pietuvināt šīs mazās etniskās grupas, un viņi to izmanto.
Mums pašiem aktīvāk jāstrādā uz dažādu nacionālo kopienu piesaisti latviskajai sabiedrībai.
+6 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pie reizes: Kā Liepājas jaunpilsonim Toresam veicas ar latviešu valodu? Sieva latviete, treneris arī latvietis, komandu arī daudzi mēģina slavināt par latviskumu...
[+] [-]
Bez latviešu valodas es personīgi nu nekādi nevarētu izdzīvot.
Kura valoda ir kā otrā vērtīgākā Latvijā aiz latviešu - grūti pateikt. Pirms desmit gadiem teiktu ka krievu valoda vairāk vaadzīga, tagad vairāk sliecos uz angļu valodu. Es zinu krievu valodu, bet neprotu angļu un labprāt mainītos - zinātu angļu valodu un nezinātu krievu valodu. Ja zina gan angļu gan krievu tad gan var būt situācijas, kad ar to vien pietiek Latvijā pietiek kā Ašvorta gadījumā.
-1 [+] [-]
Agrāk taču bija Ešvorts.
Kopš kura laika Ašvorts???
Suveizdas vai kā tur viņu, kurš visādu foršberiju utt utml tēvs???
[+] [-]