Bažas par mazo futbola un hokeja skolu slēgšanu: atklātā vēstule un IZM atbilde

V. Šteinberga atklātā vēstule

"Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk IZM) virza Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, kas apdraud futbola, hokeja un daudzu citu sporta veidu attīstību un pastāvēšanu reģionos.

Šī gada 12.februārī IZM nosūtīja sporta veidu federācijām un sporta skolām viedokļa saņemšanai paziņojumu par plānotajām izmaiņām MK 2017.gada 19.augusta noteikumos Nr.508 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”. Iepazīstoties ar izmaiņu saturu, redzams, ka tās, pirmkārt, ir saistītas ar izglītojamo minimālā skaita palielināšanu. Noteikumu izmaiņu projekts paredz minimālā audzēkņu skaita palielinājumu gandrīz visos sporta veidos. Hokejā un futbolā tas pieaug līdz 16 audzēkņiem grupā, kas ir vidēji divas reizes vairāk, nekā paredz pašreizējais regulējums. IZM piedāvātās MK noteikumu izmaiņas pamato ar to, ka mācību-treniņu grupā ir jābūt minimālajam audzēkņu skaitam, lai pieteiktu komandu sacensībām. Atgādināšu, ka futbola sacensības vecumā līdz 13 gadiem notiek 6x6 un 8x8 formātā, kas nozīmē, ka esošais regulējums pilnībā atbilst IZM prasībai par komandas pieteikšanu un dubultot minimālo audzēkņu skaitu faktiski nozīmē apvienot esošās grupas un divas reizes samazināt finansējumu.

Veicot pieejamo datu analīzi par 2018./2019. mācību gadu (jaunāki dati nav pieejami), profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, akceptējot šīs MK noteikumu izmaiņas, būtu pilnībā jāslēdz hokeja skola “Kurbads”, vairākas hokeja grupas būtu jāslēdz Valmieras un Brocēnu sporta skolās, Jelgavas Ledus skolā un arī hokeja skolā “Rīga”. Ar futbolu situācija ir vēl nopietnāka, jo faktiski nāktos aizvērt sporta skolu futbola nodaļas Gulbenē, Ilūkstē, Krāslavā, Kuldīgā, Madonā, Rēzeknes novadā, Saldū, Brocēnos, Valkā, Viļānos, Talsos, Limbažos un Sēlijas sporta skolā. Nozīmīgi ciestu arī tādu pilsētu sporta skolas, kā Tukums, Valmiera, Smiltene, Rēzekne u.c. pilsētas un skolas, kur futbols ir viens no masveidīgākiem sporta veidiem.

Ir saprotama IZM vēlme optimizēt izdevumus, jo sporta skolu audzēkņu skaits, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazinājumu, ik gadu pieaug par 2-3 tūkstošiem un ar šobrīd pieejamajiem 16 miljoniem eiro visiem nepietiek. Pie tam, vēl arī jāsameklē nauda ieplānotajam pedagogu atalgojuma palielinājumam. Bet vai tāpēc būtu tik radikāli jārīkojas un jāmaina kritēriji, kas tikai pirms diviem gadiem tika apstiprināti un apdraud sporta attīstību reģionos?

Manuprāt, ir vairākas citas metodes, kā panākt valsts finansējuma optimizāciju profesionālas ievirzes izglītības iestādēm un nodrošināt maksimāli efektīvu tā izlietojumu:

1. ir nepieciešams ieviest elektronisku sistēmu, kur katra sporta skolas audzēkņa vecāks pirms mācību gada sākuma, izmantojot kādu no elektroniskās identifikācijas iespējām, apstiprinātu sava bērna dalību. Lai to realizētu, nekas nav jāizgudro no jauna, - pietiktu ar jau esošās VIIS sistēmas, ar ko pašlaik strādā izglītības iestādes, uzlabošanu. Šāda sistēma jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Igaunijā. Ņemot vērā manu pieredzi, strādājot trīs dažādās sporta skolās, šādas sistēmas ieviešana optimizētu līdz pat 20% finansējuma.

2. nopietnāk kontrolēt sporta meistarības pilnveidošanas un augstākas sporta meistarības grupu atbilstību esošajiem kritērijiem. Mana pieredze liecina, ka reti kura sporta veida federācija nodrošina nepieciešamo kontroli, apstiprinot grupas, jo, neapstiprinot kādu no pieteiktajām grupām, tā faktiski atņem līdzekļus sporta veidam, ko pārstāv.

3. paaugstināt kvalitatīvos kritērijus audzēkņu pārcelšanai uz nākamo mācību-treniņu grupu. Nepieciešams atcerēties, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības būtība ir augstu sasniegumu sportistu sagatavošana. Olimpiskie medaļnieki, pasaules un Eiropas čempioni vispirms tiek gatavoti sporta skolās, savukārt tautas sporta attīstība un sportot gribētāju skaita palielināšana ir pašvaldību un interešu izglītības programmu uzdevums.

Ieviešot stingrāku kontroli pār audzēkņiem un grupām var optimizēt līdzekļus un novirzīt tos tiem, kam tie tiešām vajadzīgi un kas nodrošinās nepieciešamo rezultātu.

Aicinu sporta veidu federācijas un sporta skolas neatbalstīt IZM piedāvātās MK noteikumu Nr. 508 kvantitatīvo kritēriju izmaiņas un mudināt IZM izstrādāt kvalitatīvāku modeli!"

E. Severa atbilde

"Izglītības un zinātnes ministrija 2020. gadā turpina jau 2019. gada rudenī uzsākto darbu pie sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa pilnveides. Būtiska valsts sporta budžeta daļa ir atbalsts sporta skolu/klubu treneru darba samaksai, kam 2020.gadā paredzēti 16`072`828 EUR jeb 41% no valsts sporta budžeta izdevumiem. Lai pilnveidotu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeli ar mērķi paaugstināt ieguldīto valsts budžeta līdzekļu efektivitāti un sporta programmu īstenošanas kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrija 2020. gadā plāno izstrādāt grozījumu Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta noteikumos Nr. 508 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”. Ņemot vērā sporta federāciju lomu sporta veida attīstībā, 2020. gada 7. februārī Izglītības un zinātnes ministrija nosūtīja vēstuli visām sporta federācijām, kuru sporta veidos tiek īstenotas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, aicinot sadarbībā ar sporta skolām/klubiem mēneša laikā (1) pārskatīt un precizēt šobrīd noteiktos rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu, kā arī (2) sniegt priekšlikumus citām izmaiņām. Minētā vēstule ir aicinājums sporta federācijām līdzdarboties sporta skolu finansēšanas modeļa pilnveidē, sniedzot savu ekspertīzi un redzējumu par sporta veida grupu komplektēšanas nosacījumiem jeb kvalitātes/kvantitātes kritērijiem/rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī sniegt priekšlikumus par sistēmas attīstību kopumā.

No publiskotās vēstules ir secināms, ka tās autoram ir satraukums par Izglītības un zinātnes ministrijas vēstulē minēto, ka komandu sporta spēļu veidos minimālajam izglītojamo skaitam grupā jāatbilst skaitam, kas nepieciešams, lai pieteiktu komandas dalību spēlē. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā šāds nosacījums ir pamatojams ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas saturu un pašu sporta federāciju apstiprinātajiem sporta veidu noteikumiem un prasībām dalībai sacensībās dažādās vecuma grupās. Lai kvalitatīvi sagatavotu komandu dalībai sacensībās, jau treniņprocesā nepieciešama sacensību norisei pietuvinātu apstākļu radīšana, vienlaikus īstenojot pasākumus bērnu agrīnu specializācijas un pārslodzes riska mazināšanai (piemēram, novērst audzēkņu dalību divās komandās dažādās vecuma grupās). Jānorāda, ka šāda veida pieeja (izglītojamo skaits grupā atbilst skaitam, kas nepieciešams, lai pieteiktu komandas dalību spēlē) jau tiek īstenota, piemēram, basketbolā un volejbolā. Tāpat minimālā audzēkņu skaita grupā nosacījuma pārskatīšana pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt vienotu pieeju grupu komplektēšanai starp grupām dažādos sporta veidos (protams, ņemot vērā sporta veidu specifiku). Piemēram, šobrīd vairākos individuālajos sporta veidos minimālais audzēkņu skaits ir lielāks nekā komandu sporta veidos (piemēram, dambretē 12 audzēkņi SSG grupā salīdzinot ar 10 audzēkņiem SSG grupā futbolā), kā arī atsevišķos komandu sporta veidos minimālais audzēkņu skaits grupā ir mazāks nekā skaits, lai vienas grupas ietvaros aizvadītu treniņspēli (piemēram, ja basketbolā 12 audzēkņi SSG grupā un laukumā vienlaicīgi ir 10, tad ar 10 audzēkņiem SSG grupā futbolā treniņspēli nevar nodrošināt pat minimāli noteiktajā formātā 6 pret 6).

Būtiski ir uzsvērt, ka šobrīd ir uzsākts konsultāciju process, bet lēmums par izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos tiks pieņemts pēc sporta organizāciju un izglītības iestāžu viedokļu uzklausīšanas. Piemēram, trešdien, 19. februārī jautājums par profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeļa pilnveidi tiks pārrunāts ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomi, kas apvieno visu Latvijā akreditēto sporta skolu vadītājus. Jebkurām izmaiņām, ja tādas tiks pieņemtas, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts arī pārejas posms, lai sporta izglītības procesā varētu tikt veiktas attiecīgas izmaiņas."