Eiforija, supergarš vārtsargs un superjauni aizsargi – BFC tabulas augšdaļā

Sapņo par lielo piecinieku
Mežaparkā "Daugavpils" ielaida jau 3. minūtē un piedzīvoja pirmo zaudējumu sezonā (0:2), pēc kura Sportacentrs.com aprunājās ar vienu no daugavpiliešu spilgtā sezonas sākuma centrālajām figūrām – vārtsargu Frenku Orolu. "Nepatīkamas sajūtas, jo mums bija momenti [Aleksejs Golijanins pie 0:1 neiesita pendeli – A.S.], aizsardzībā turējāmies un intriga bija līdz pašām beigām. Katrā spēlē ejam pēc trim punktiem – šoreiz nesanāca, bet esam pietiekami labi sākuši sezonu, lai pretinieki no mums raustītos. "Riga" neko daudz neparādīja, kontrolēja spēli – vairāk bija kvadrāts ar "Daugavpils" aizsardzību. Ticu un zinu, ka arī "Riga" var nospēlēt labāk," teica 23 gadus vecais Orols. "Vārtsargam tādās spēlēs grūtākais ir nepārtraukti saglabāt augstu koncentrēšanos – pēc spēles vairāk ir morālais nogurums nekā fiziskais, jo bumba visu laiku staigā šurpu turpu ap soda laukumu un visu laiku jābūt spēlē un nedrīkst atslābt."

Līdzīgi kā pagājušajā sezonā, arī šogad Virslīgas kalendārs dalās acīmredzamos blokos, kad nereti sērijveidā jātiekas vai nu pret mazbudžeta, vai lielbudžeta komandām, turklāt septiņus no vienpadsmit punktiem daugavpilieši sakrājuši mājās – 2:0 pār "Grobiņu"/LFS, 3:1 pār tukumniekiem, 1:1 pret RFS un viesos 0:0 Jelgavā, 1:0 pār "Metta". Vēl nav aizvadīts pat pilns pirmais aplis, tādēļ objektīvus secinājumus par spēku samēriem izdarīt ir krietni pāragri un arī vietām tabulā vairāk ir tikai vizuāls raksturs, tomēr Orols uzskata, ka arī rudenī komanda var būt labāko pieciniekā: "Šodien gājām pēc uzvaras, nevis atņemt punktus. Man šķiet, ka šogad katrā spēlē iesim pēc trīs punktiem neatkarīgi no tā, kas nāks pretī. Ja rādīsim tādu cīņassparu kā līdz šim, tad Top 5 varam ielīst."

Līdzīgās domās ir arī trenera palīgs Jurijs Sokolovs, kurš nekautrējās arī nosaukt komandu, kuru "Daugavpils" kāro izstumt no pagājušās sezonas lielā piecinieka: "Dabīgajos laukumos "Riga" un RFS droši vien aizskries tālāk, "Audai" ir interesanti spēlētāji, "Valmierai" ir ātra komanda, bet redzot, kāda pašlaik ir "Liepāja" [Sokolovs to sacīja vēl pirms liepājnieku uzvaras Valmierā – A.S.], uzskatu, ka par piekto vietu varam cīnīties. Šobrīd tā izskatās, bet saprotam, ka visu sezonu "Liepāja" tāda nebūs un ka apļa pēdējā kārtā pret mums tā vairs nebūs tāda, kāda bija pirmajās kārtās."

Frenks Orols Jelgavā. Foto: Ruslans Antropovs

Lai gan lielas sportiskas nozīmes tam vēl nebija, "Daugavpils" atrašanās trešajā un iepriekš arī otrajā un pat pirmajā vietā nevarēja neradīt ažiotāžu un eiforiju kā ģērbtuvē, tā arī apkārt komandai: "Mēs, treneri, paši vēlamies mazināt šo eiforiju. Gan pilsētā, gan visā Latvijā cilvēki runā, saka, ka esam malači, bet mēs saprotam, ka čempionāts ir ilgs un beigsies tikai novembrī. Galvenā recepte ir nomierināt spēlētājus, lai viņi nebūtu eiforijā." Starp citu, Daugavpils ar vidēji 627 skatītājiem arī ir sezonas apmeklētības līdere – ceturtdien derbija dēļ, ļoti iespējams, līderpozīciju pārņems "Grobiņa"/LFS, bet nākamnedēļ par līderi vajadzētu kļūt "Riga", kas derbiju uzņems "Skonto" stadionā.

Jaunākā aizsardzības līnija līgā
Vēl īpašāku "Daugavpils" sākumu padara tas, ka komanda ir jaunākā visā līgā (vidēji 21,20 gadu) un visjaunākā līnija komandā ir tieši aizsardzība – Aleksejs Kudeļkins dzimis 2002. gadā, Rinalds Aizups un Gļebs Mihaļcovs 2004. gadā, Milāns Tihonovičs 2005. gadā un rezerves malējais aizsargs Aleksandrs Molotkovs pat 2007. gadā. "Vecuma ziņā varbūt esam jauni, bet kaut kāda pieredze centra aizsargiem jau ir iekrāta. Savstarpējā sapratne ir laba, esam viena vecuma – varam cits citu pamācīt," teica Orols. Arī "Metta" ir jauni centra aizsargi - 2003. gadā dzimušie Jegors Novikovs un Kārlis Vilnis, 2006. gadā dzimušais Hugo Jesse, taču vecākas pamatizvēles pusaizsargu pozīcijās - 1997. gads Rendijs Šibass un 2001. gads Džordans Benders.

Ja vārtsargs kādu īpaši slavēt nevēlējās un uzsvēra, ka Daugavpils aizsardzībā visiem jābūt līderiem, tad Sokolovs par figūru aizsardzībā nosauca Aizupu. "Mēs ļoti gribētu pieredzējušu aizsargu, bet mums jau ir Rinalds un Aleksejs. Viņi labi uztver informāciju, ar visiem treneriem – Kirilu Kurbatovu, mani, Jāni Bovinu – jau ir strādājuši akadēmijā, zina mūsu prasības, un tas mums ļauj viņus labi ietekmēt psiholoģiski un taktiski. Taču kļūdu joprojām ir ļoti daudz – vēl daudz darāmā," spēlētājus turēties pie zemes aicināja Sokolovs, atzīstot, ka Mežaparkā komanda pirmos vārtus – identiska stūra sitiena izspēle, kādu "Riga" jau bija iesitusi "Liepājai", - pilnībā nogulēja.

Pirmajās sešās kārtās Virslīgā ir gūti 67 vārti jeb tikai 2,23 vidēji spēlē – pēc Opta aplēsēm kopsummā gūts par 9-10 vārtiem mazāk, nekā būtu vajadzējis pēc izveidoto momentu daudzuma un kvalitātes. Vislielākā pozitīvā atšķirība starp reāli ielaistajiem un potenciāli ielaižamajiem vārtiem ir tieši "Daugavpilij" – pretinieku xG rādītājs bijis 8,88 (septītā vieta līgā), bet komanda ielaidusi tikai četrus vārtus (dalīta otrā vieta). Arī šis rādītājs mazā spēļu skaita dēļ vēl nav pārāk objektīvs, taču "Daugavpili" sezonas sākumā ļoti pavilkuši vārtsargi – Ņikita Šaraņins vēsturiskajā neizšķirtā pret RFS neielaida pendeli, bet Orolam pārējās piecās spēlēs ir trīs sausās spēles un +3,89, kas pašlaik, protams, ir labākais rādītājs starp vārtsargiem (Karlosam Olsesam +2,73). Te gan jāpiebilst, ka skaitīti arī garām vārtiem raidītie sitieni, ne tikai vārtsargu atvairītās vai noķertās bumbas.

RFS piederošais Orols "Daugavpilī" nav pirmoreiz – tieši šajā komandā viņš 2021. gadā, tolaik būdams īrē no "Riga", aizvadīja savu pirmo pilnvērtīgo sezonu Virslīgā. "Ir simtprocentīgi redzams, ka viņš ir kļuvis pieredzējušāks," uzskata Sokolovs. "Darbs ar vārtsargiem RFS ir paveikts ļoti liels, un viņam ir jāspēlē – uzskatu, ka viņš nākotnē var kļūt par Latvijas izlases vārtsargu. Augums, ļoti laba kreisā kāja – tas ir ļoti mūsdienīgs stils. Viņš var iedot ļoti labu piespēli – ne tikai tālo, bet arī vidējo un īso. Un, protams, viņš ir ļoti labs izgājienos. Gala lēmumu [kuru vārtsargu dot mums īrē] pieņēma RFS, bet mēs gribējām, lai tas būtu Frenks, jo viņu jau zinājām," stāstīja Sokolovs. Līdzīgi savus trumpjus raksturoja arī Orols: "Spēle uz līnijas un spēle ar kājām, bet komandā, kas spēlē no aizsardzības un daudz izmanto tālās piespēles, to gan sanāk izmantot ne tik bieži."

Sergejs Vilkovs, Jānis Beks un Frenks Orols. Foto: Sanita Ieva Sparāne/RFS

Labāk īrē nekā tribīnēs
RFS starpsezonā bija pat pieci latviešu vārtsargi, no kuriem jebkurš varētu būt pirmais numurs kādā no Virslīgas vienībām. Sergejs Vilkovs atgriezās īrē Tukumā, Orols pēc īres Tukumā atgriezās Daugavpilī, bet pirmajā komandā palika pamatvārtsargs Jevgeņijs Nerugals, izlases vārtsargs un vokālais līderis Pāvels Šteinbors, kā arī "Metta" audzēknis Jānis Beks, kuram RFS spēles gan pārsvarā nākas vērot no tribīnēm un spēles minūtes jākrāj dublieros Nākotnes līgā. "Sanāca neveiksmīgs starpsezonas sākums – biju izmežģījis pirkstu, savainojies un apslimis. Tādēļ izlaidu daudz pārbaudes spēļu – Latvijā nespēlēju gandrīz nevienā un arī Turcijā nospēlēju tikai vienu puslaiku. Tas man ļoti patraucēja pacīnīties par vietu RFS sastāvā, tādēļ spēles laika dēļ tika pieņemts lēmums doties uz Daugavpili. Man pateica, ka ir iespēja braukt uz Daugavpili un ka man ir jāspēlē," teica Orols.

Ja jāizvēlas, Orols arī labprātāk dodas īrē, nekā sēž tribīnēs: "Noteikti spēlēt! Man tūliņ jau būs 24 gadi – tas ir laiks, kad ir jāspēlē. Tas vēl varbūt nav ļoti liels vecums – augsta līmeņa vārtsargiem briedums sākas ap 26-28 gadiem, tā ka kaut kāda laika rezerve vēl man ir, bet ne liela." RFS vārtsargu skaits īres scenāriju padara diezgan acīmredzamu, taču galvenās atšķirības, kādēļ īrētie izvēlas labāk piederēt lielajam klubam, nevis pilnvērtīgi pārstāvēt mazos, ir alga un treniņapstākļi: "Laikam jau labāk būt pie lielā kluba ar labu līgumu. Domāju, visi zināt, ka Latvijā ir piecas komandas, kuras var atļauties maksāt normālu atalgojumu. Tādēļ labāk ir būt lielajā klubā un spēlēt otrā piecinieka klubā. Būšana lielajā klubā ir liels pluss. Lai kā man patiktu Daugavpils un visi čaļi, te tomēr ir jauna komanda. Trenējoties RFS, var redzēt, cik profesionāli un pieredzējuši ir spēlētāji. Tur treniņapstākļi ir daudz labāki, un treniņi ar RFS man dod daudz lielāku pienesumu," skaidro Orols, kurš arī ikdienā Daugavpilī uzturas tikai daļēji. "Mēs, RFS izīrētie spēlētāji, trenējamies ar RFS un uz Daugavpili braucam uz diviem treniņiem pirms spēles. Daugavpilī uz vietas dzīvoju, var teikt, vienu nakti nedēļā, tagad varbūt biežāk."

Tukuma un Daugavpils futbolisti Kenrojs Kempbels un Frenks Orols sezonas laikā…RFS treniņnometnē Kiprā. Foto: Edgars Vērpe/RFS

Garākais spēlētājs Virslīgas vēsturē?
"Daugavpils" Mežaparkā viesojās piektdien un turpat spēlēs arī trešdien – pret "Audu". Ja klubam tās ir divas izbraukuma spēles, tad Orolam tās drīzāk ir mājas spēles, jo viņš ir tieši no Mežaparka un jaunībā trenējās "Skonto". "Tas bija vienīgais klubs, kas tolaik bija blakus. Sāku četros gados, notrenējos kādus 3-4 gadus, tad bija pauze – biju salauzis potīti, biju paņēmis vēl vienu pauzi veselības dēļ un "Skonto" atgriezos aptuveni 10 gadu vecumā. Tolaik biju laukuma spēlētājs, bet ap 11-12 gadiem nokļuvu vārtos. Kā tas parasti notiek – ieraugi veikalā vārtsarga cimdus, sagribas pastāvēt vārtos treniņā, nākamajā spēlē nebija vārtsarga, tā arī nokļuvu vārtos," atminējās Orols, kurš Virslīgā debitēja tikai 2021. gadā, taču pirmoreiz spēles pieteikumā tika jau 2016. gadā 16 gadu vecumā.

"Pat neatceros, kā tas notika, bet pēc "Skonto" nokļuvu "Metta" jaunatnes sistēmā, kur pavadīju laikam divus gadus. Pēc "Metta" atgriezos, kā tolaik jau sauca, RTU/"Skonto Academy", uzspēlēju 1. līgā, un klubs tieši tolaik sabruka līdz galam. Tad parādījās "Ventspils" variants, bet visi jau zina vai nojauš, kādas lietas tur notika. Tur pavadīju pusgadu, tad kādu gadu mocījos ar līguma laušanu – nācās to gadu izlaist, jau biju domājis likt futbolu pie malas, bet beigās izdevās lauzt līgumu. Sāku trenēties pie "Super Nova", un tad vienu vakaru sekoja U21 izlases trenera Basova zvans, ka "Riga" meklē jaunu vārtsargu un ir iespēja aizbraukt uz pārbaudi," turpina Orols.

Dubaijā 2021. gada ziemā "Riga" ilgu laiku slēpa ne vien tobrīd vēl neoficiālo galveno treneri Denisu Laktionovu, bet arī pārbaudē atbraukušo Orolu, kuru atklāja tikai viņa debijas spēlē pret Eduarda Emša pārstāvēto Erevānas "Noah" (0:1). "Treniņnometnē bija daudz vārtsargu, vēl biju jauns un pirmoreiz biju tik profesionālā komandā – bija uztraukums. Vārtsargu bija tik daudz, ka spēlēm mani nemaz nepieteica, un, vaicājot par spēles laiku, man tā arī pateica – spēlēsi tikai vienu puslaiku, ar ko mums pietiks, lai izlemtu parakstīt vai neparakstīt līgumu. Tā arī bija – nospēlēju puslaiku pret "Noah", bija tikai viens moments, kuru atsitu, un pēc spēles, kad gāju prasīt, man atbildēja, ka visas detaļas izrunāsim Rīgā. Tad arī sapratu, ka līgums būs."

"Kā saprotu, viņiem mani vajadzēja, lai aizpildītu U21 kvotu, taču tā sanāca, ka pirmajā gadā mani aizsūtīja uz Daugavpili. Otrajā gadā man teica, ka atkal braukšu uz Daugavpili, bet burtiski pēdējā brīdī lidostā viss izmainījās un man teica, ka došos uz "Audu". No vienas puses, sākumā biju priecīgs, jo palikšu dzīvot Rīgā un stāstīja, ka komandā būs labs vārtsargs Ondoā, taču beigās sanāca pavisam citādi, nekā bija runāts," sacīja Orols, kurš ir 204,5 centimetrus garš un, ļoti iespējams, garākais spēlētājs Virslīgas vēsturē – garāks arī par izlases vārtsargu Rihardu Matrevicu (202). Tik garš uz komandas biedru fona viņš gan nav bijis vienmēr. "Izstiepos tikai 17-18, varbūt 16 gadu vecumā. Sākumā komandā biju tievākais un īsākais – varbūt nebiju visīsākais, bet kopbildēs mani diez ko pamanīt nevarēja. Līdz diviem metriem izaugu ļoti strauji," stāsta Orols, uz kura garā kakla viegli pamanāms arī tetovējums. "Teksts no Bībeles spāņu valodā. Uztetovēju 18 gados sev kā motivāciju – tikai es zinu, kas tur ir rakstīts."

Frenks Orols. Foto: Margarita Vigule