Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Izlases debitants Patijčuks par pirmo izsaukumu un "Liepājas" uzrāvienu ar jauno treneri

Agris Suveizda

Izlases debitants Patijčuks par pirmo izsaukumu un "Liepājas" uzrāvienu ar jauno treneri
Danila Patijčuks. Foto: Mārtiņš Vējš

Pirmo izsaukumu uz Latvijas pieaugušo futbola izlasi saņēmis 22 gadus vecais "Liepājas" spēlētājs un Jelgavas futbola audzēknis Danila Patijčuks, kurš sarunā ar portālu Sportacentrs.com komentēja gan ceturtdienas izsaukumu, gan piektdienas zaudējumu "Skonto" stadionā un atskatījās uz sezonu arī kopumā.

Mānīgais rezultāts un "Riga" labākā komanda līgā
Liepājnieki ielaida jau pirmajā minūtē, taču nākamo aptuveni stundu spēlēja kā līdzīgs ar līdzīgu – pat neskatoties uz galotnē ielaistiem vēl diviem vārtiem un beigu rezultātu 0:3, statistiski tā drīzāk bija neizšķirta spēle (sitieni 17:17, mērķī 4:8, xG 1.46-1.53).

"Labi presingojām, labi spēlējām ar bumbu, bet līdz vārtiem īsti netikām – daudz labu momentu mums nebija, vairāk tādi pusmomenti un piegājieni. Ar to ļoti laba komanda no labas komandas arī atšķiras, ka koncentrēšanos var turēt visas 90 minūtes, bet mēs jau ap 70. minūti nosēdāmies, īpaši pēc otrajiem ielaistajiem vārtiem – drusku apstājāmies. Tomēr kopumā spēle, manuprāt, nebija uz 0:3 – drīzāk scenārijam bija jābūt tādam, ka būtu 0:1, mēs ietu uz priekšu un viņi 90. minūtē pretuzbrukumā iesistu, maksimums, 2:0," uzskata Patijčuks.

"Fiziskajā plānā domāju, ka esam līdzīgā līmenī, bet "Riga" vienkārši ir meistarīgāki spēlētāji – viņiem vispār nav starpības, kurš iet uz maiņu, kurš iet pamatsastāvā, jo visi ir ļoti labi. Viņi var izšķirt epizodes. Mums tā pagaidām pietrūkst. Esam ļoti labi kā kolektīvs, arī individuāli esam labi, bet ne tik labi kā viņi – "Riga" šobrīd ir stiprākais klubs līgā gan individuāli, gan arī komandas darbībās."

Ja pret "Riga" šosezon zaudēts visās piecās spēlēs (kaut trešajā aplī – ar pendeli pašā izskaņā, pēc xG atkal bija jābūt neizšķirtam un liepājniekiem pat bija minimāls pārsvars), tad pret RFS sezonas bilance ir 1-1-2 (iepriekšējās spēlēs 1:2 un 2:2 vietā pēc xG bija jābūt otrādi – 1:1 un 2:3). "Manuprāt, tās bilances ir diezgan loģiskas, jo, piemēram, man pret "Riga" spēlēt ir grūtāk. RFS kā komanda ir tikpat labi organizēta kā "Riga", bet "Riga" spēlētāji individuāli, manuprāt, ir daudz stiprāki, īpaši uzbrukumā."

Augstāk par trešo vietu "Liepāja" vairs nevar pakāpties pat teorētiski, no RFS atpaliekot par 18 punktiem, bet arī bronzas pozīcija ir samērā droša – "Auda" un "Daugavpils" ar savstarpējo spēli rezervē atpaliek par 10 un 11 punktiem. "Godīgi sakot, manuprāt, pagaidām vēl neesam tik tuvu labāko divniekam. Varbūt, ja sezonu arī sāktu ar šo treneri un kopā būtu ilgāk, varbūt tad būtu iespējas pacīnīties arī par augstākām vietām, bet pagaidām tuvāk esam ceturtajai un piektajai vietai."

Jaunā trenera faktors un "Liepājas" gadiem ilgās lejupslīdes beigas
Sezonas pirmais treneris Dino Skenders no Horvātijas tika atlaists jau aprīļa sākumā – tieši pēc zaudējumiem RFS (1:4) un "Riga" (2:5). Skendera (2-1-2) un vietas izpildītāja Jāņa Gobas (2-2-2) vadībā "Liepāja" līdz maija sākumam sakrāja bilanci 4-3-4 un vidēji 1.36 punktus spēlē, bet zviedru speciālista Andrēasa Alma, kurš gan debitēja ar 0:2 Dienvidkurzemes derbijā, vadībā Virslīgā ir 12-3-6 un vidēji 1.86 punkti spēlē.

"Kas ir galvenā izmaiņa? Tas ir kolektīvs. Sākām veidot ļoti labu kolektīvu, vairāk laika pavadām kopā, kā nebija pirms tam ar iepriekšējo [horvātu] treneri. Un ir liela konkrētība – katrs spēlētājs zina, kas viņam laukumā ir jādara. Viņš visu paskaidro ļoti detalizēti. Un tas viss arī veido ļoti labu komandu. Kā pavadām laiku kopā? Esmu pamanījis, ka pēc treniņiem spēlētāji biežāk iet ciemos cits pie cita, taisām kopīgas laika pavadīšanas pēc spēlēm. Mums ir [Hramova] trīsstāvīgā māja, kurā var dzīvot tie spēlētāji, kuri to grib. Es tur dzīvoju, arī daži ārzemnieki. Tur ir ļoti labi apstākļi, pavadām daudz laika, ejam kopā uz pirti, šašliks, barbekjū – tur ļoti labi pavadām laiku," sacīja Patijčuks.

Arī paša Patijčuka loma un sniegums ir audzis līdz ar treneru maiņu. Viņš to par sakritību neuzskata: "Vienmēr esmu teicis, ka, ja man uzticas un dod laiku, es neesmu sliktāks par tiem spēlētājiem, kuri spēlē izlasē. Tā arī ir sanācis. Arī pagājušās sezonas beigās man deva daudz spēles laika un situ vārtus. Arī tagad man dod vairāk laika – vārtu varbūt nav ļoti daudz, bet izskatos, manuprāt, diezgan labi."

Ja pagājušajās sezonās "Liepāja" ļoti stabili slīdēja lejup – 3. vieta 2021. gadā, 4. vieta 2022. gadā, 5. vieta 2023. gadā, 6. vieta 2024. gadā, tad nu beidzot atkal izdevies uzrāviens atpakaļ uz sākotnējām pozīcijām. "Pirmām kārtām, prezidents investēja ļoti lielu naudu sastāvā. Mums ir ļoti labi spēlētāji, un, līdzīgi kā "Riga", mums ir ļoti labi spēlētāji ne vien laukumā, bet arī rezervē. Tomēr atzīmēšu to, ka ir atnācis ļoti labs treneris, jo tikpat labs sastāvs mums bija arī iepriekš, bet rezultātu īpaši nebija."

Patijčuka pozīcijas meklējumi un debijas izsaukums
Alma vadībā "Liepāja" bieži spēlē ar 4-4-2 un ar Patijčuku kā vienu no diviem uzbrucējiem, taču vakar pret "Riga" viņš bija smailes uzbrucējs 5-4-1 izvietojumā: "Visu karjeru vispār esmu spēlējis kā centra pussargs. Kā centra uzbrucējs vispār nebiju spēlējis, bet treneris ieraudzīja kaut kādas īpašības, ka māku spēlēt ar korpusu, un mani tur liek. No vienas puses, tas man patīk, bet, no otras puses, uz izlasi esmu izsaukts kā pussargs – man atkal būs jāpāriet uz citu pozīciju, kurā ir pilnīgi citas funkcijas. Tādēļ pozīcijas maiņas dēļ nedaudz nervozēju. Pats nezinu, kur ir mana labākā pozīcija, tādēļ par to nedaudz pārdzīvoju. Kopumā varu teikt, ka man patīk spēlēt ar bumbu, patīk nosēsties un vidusdaļā spēlēt ar bumbu, bet pie centrējumiem pieslēgties soda laukumā. Tā ka manu pozīciju varbūt var nosaukt par "deviņarpus" (smejas). Uzbrucējs, pussargs – tie ir tikai nomināli nosaukumi, es spēlēju visur."

Arī izlases kandidātu sarakstā Patijčuks formāli tika norādīts kā pussargs, nevis uzbrucējs – ja pie citiem treneriem tam ne vienmēr ir tik precīza nozīme, tad Paolo Nikolato sarakstos parasti arī šādi var pamanīt atsevišķu spēlētāju primārās pozīcijas maiņas: "[Aleksejs] Saveļjevs man teica, ka galvenais treneris mani redz kā pussargu. To, ka treneris mani skatās, pirmoreiz uzzināju, kad viņš atbrauca pie mums uz treniņu – viņš brauca pie visiem klubiem, tas laikam bija pirms kādiem 3-4 mēnešiem. Dzirdēju, ka no trenera ir interese un ka viņš par mani interesējas jau no pagājušās sezonas beigām, kad spēlēju kā desmitnieks. Bet konkrēti par izsaukumu uzzināju, šķiet, pirms trim dienām, kad zvanīja [izlases menedžeris] Roberts Mežeckis. Ar izlases treneri individuālas komunikācijas vēl nav bijis. Ja skatās uz manu statistiku [3+1 pagājušajā sezonā, 3+2 šosezon - A.S.], citiem izsaukums varbūt ir pārsteigums, bet man pašam ne. Man patīk, kā esmu aizvadījis iepriekšējās spēles, un domāju, ka izlasē varētu spēlēt."