Viedoklis: Nonsenss: joprojām nav lēmuma par klubu skaitu Virslīgā

Tik svarīgi lēmumi jāpaziņo laicīgi.
Ir 2018. gada 13. novembris un joprojām nav zināms, cik tad komandu piedalīsies 2019. gada Virslīgā. Vēl sliktāku šo situāciju padara fakts, ka mēs, futbola žurnālisti un līdzjutēji, nezinām, vai pārspēlēm šonedēļ būs sportiska nozīme vai nebūs. Varbūt nemaz nav vērts iet uz šīm spēlēm? "Labs" mudinājums no futbola žurnālista, bet īstā mudinātāja ir LFF, tik svarīgu jautājumu vilcinot līdz pēdējam.

Vilcināšanās vēl vairāk izbrīna tāpēc, ka jautājums par iespējamo Virslīgas paplašināšanu ir darba kārtībā vairāk nekā gadu. Latvijas futbola klubu ir tik, cik to ir, viss ir kā uz delnas un tiešām neredzu pamatu tam, lai netiktu skaidrībā savlaicīgi. Vai tiešām papildus pāris mēneši var palīdzēt rast atbildi uz tik globālu(!) jautājumu, kā Virslīgas komandu skaits?

Ja runājam par pārspēlēm, tad, manuprāt, drīkstētu būt tikai divi varianti – paziņot par astoņu komandu formāta saglabāšanu 2019. gadam (attiecīgi pārspēlēm ir sportiskā nozīme) vai ļoti laicīgi, teiksim, sezonas vidū paziņot par Virslīgas paplašināšanu un pārspēļu atcelšanu. Kaut gan attiecībā uz otro variantu tāpat nav labi pievērt acis uz 2018. gada Virslīgas reglamentu, kurš paredz astotās vietas izkrišanu un pārspēles.

Tā vietā ir neskaidrība nedēļā, kad pārspēles jāaizvada "Mettai"/LU un "Super Nova". Tas paver iespēju dažādām spekulācijām. Piemēram, mettieši varētu paziņot, ka LFF speciāli vilcina šo jautājumu un, ja pārspēlēs uzvarēs "Super Nova", atstās astoņas komandas, jo Kaspars Gorkšs ar "Mettu", redz, nav draugos, bet paplašinās Virslīgu gadījumā, ja "Super Nova" zaudēs. Un otrādi – ar līdzīgiem paziņojumiem varētu uzstāties "Super Nova". Tāpat Valmiera, kas šo sezonu jau pabeigusi, dzīvo neziņā. Kā Valmiera var sākt plānot nākamās sezonas budžetu (novembra vidus ir īstais laiks, lai par to jau domātu!) un iet pie sponsoriem, pašvaldības, ja nespēj pateikt, kurā turnīrā piedalīsies? Nu nav normāla šāda situācija. Dzirdēts, ka viens no vilcināšanās iemesliem ir leģionāru limita epopeja un šīs tēmas skatīšanās kompleksi kopā ar Virslīgas iespējamo paplašināšanu, tomēr vismaz manās acīs un ausīs tā nav pienācīga atruna.

Vai Virslīga ir jāpaplašina?
Lēmums bija jāpieņem laicīgi, taču vismaz atliek cerēt, ka ilgi dzemdētais lēmums būs Latvijas futbolam labumu nesošs. Personīgi es uzskatu, ka paplašināšanās nav nepieciešama. Uz papīra 10 komandas izklausās pievilcīgi – vairāk reģionu, retāk atkārtojas pretinieki, varbūt lielāka intriga tabulas apakšgalā, varbūt lielākas iespējas laukumā tikt jauniešiem (viņu spēļu prakse Virslīgā, iespējams, ir lielākā sāpe). Praksē viss ir sarežģītāk.

Ja vēlamies Virslīgu turpināt redzēt kā profesionālu, nevis pusprofesionālu turnīru ar apšaubāmām un/vai izteikti amatieriskām komandām, astoņas komandas, visticamāk, ir Latvijas klubu futbola kapacitātes maksimums. Virslīgas klubi šogad iztērēja aptuveni 10 miljonus eiro un nopelnīja 2 miljonus eiro. Klubus stutē bagāti un ambiciozi īpašnieki (tostarp ārzemnieki). Latvijā šobrīd novērojama pozitīva ekonomikas izaugsme. Nespēju iztēloties vēl lielāku disbalansu starp klubu ieņēmumiem un izdevumiem (piemēram, piecu lielbudžeta klubu vietā astoņi), kā arī, lai gan Latvijas ekonomika turpinās augt, nav pamata sagaidīt vēl straujāku izaugsmi.

Parasti esmu optimists, bet pārskatāmā nākotnē sagaidu pretēju situāciju - tēriņu atdzišanu un varbūt kāda lielbudžeta kluba samazināšanos vai pazušanu vispār. Šajās dienās jau izskanējusi informācija par "Liepājas" smagajiem pūliņiem, ik gadu lipinot budžetu (vismaz pirms jaunā īpašnieka parādīšanās) un "Spartaka" dzīvi pēc Eirokausiem. Šobrīd TOP6 klubi ir atkarīgi praktiski tikai un vienīgi no īpašniekiem/sponsoriem – Lomakina ("Riga"), Šišhanova ("Ventspils"), Milova (RFS), Hramova ("Liepāja"), Trabuki ("Spartaks") un Peilāna ("Jelgava"). Lai ko viņi paši teiktu, neredzu spēcīgas garantijas, ka viņu spēja finansēt (svarīgi!) un vēlme finansēt (arī svarīgi!) futbola klubus saglabāsies ilgu laiku. Dod Dievs, lai varam nodrošināt tos pašus sešus septiņus profesionālos klubus!

Kamēr mums ir šie seši septiņi profesionālie klubi, uzskatu, ka Virslīga ir ārkārtīgi labs turnīrs, ko daudzi pienācīgi nenovērtē – maz sagrāvju (neskaitot Valmieras spēles, bija tikai divi mači ar lielāku vārtu starpību nekā trīs), nu jau itin kvalitatīvi leģionāri, blīva tabula, visas spēles kā uz naža asmens, starp dažiem klubiem pat diezgan niknas attiecības. Ilgtermiņā tam ir jāsekmē futbolistu progress.

Protams, teorētiski varētu samierināties ar "diviem čempionātiem čempionātā" 10 komandu variantā (starp citu, ir versija arī par deviņām komandām jeb nepāra komandu skaitu - es ģībstu), proti, ja būtu izteikts augšgala TOP5 un apakšgala piecinieks, bet tas, manuprāt, būtu solis atpakaļ – daudz spēļu ar paredzamu iznākumu, toto riska paaugstināšanās utt. Kamēr lielie klubi pastāv (uzsvars uz šo!), neredzu jēgu mākslīgi iepludināt reģionu klubus ar maziem budžetiem, turklāt vēl vairāk paplucinot 1. līgu. Visu cieņu Valmierai par centību, entuziasmu un divām uzvarām šogad, taču 1. līgas gatavību ienākt Virslīgā lieliski parāda valmieriešu bilances pēdējos divos gados: 18-4-0 un 2-2-24 attiecīgi 1. līgā un Virslīgā, kur vidēji spēlē ielaisti 3.3 vārti.

Ja Virslīgu paplašinātu līdz 10 komandām, esmu diezgan pārliecināts, ka augstākminēto finansiālo iemeslu dēļ pēc pāris vai dažiem gadiem atkal nāktos ieskatīties spogulī un godīgi pateikt, ka skaits ir jāsamazina atpakaļ uz astoņām komandām. Tradīcijas atkal neiedīgtu, sportiskais princips atkal ciestu. Šeit vietā atgādināt, ka LFF valde oktobrī nolēma jau ar 2019. gadu noteikt klubu minimālo budžetu – 150 tūkstoši eiro (jābūt arī finanšu avotu apliecinošiem dokumentiem). Cik 1. līgas klubi varētu spēt šo prasību izpildīt? Vai Virslīgā jāspēlē absolūti visiem, kuri spēj šo prasību izpildīt vai tomēr jānotiek veselīgai rotācijai starp abām līgām? Vai 10 komandu gadījumā neradīsies vēl izteiktāka situācija, ka 1. līgas klubi nemaz nevēlēsies iekļūt Virslīgā? Es priecāšos, ja daudzus gadus pēc kārtas mums būs veselīgi astoņi klubi, kuriem šie 150 tūkstoši eiro nebūs problēma. Pārliecības par to gan nav.