Šlēgls: “Somijas un Īrijas čempionātiem nav jābūt priekšā Virslīgai”

Bijušais futbola aģents, vācietis Olivers ŠLĒGLS (Oliver Schlegl, 50), par SynotTip futbola Virslīgas izpilddirektoru kļuva šī gada sākumā. Viņa vārds Latvijā pirms tam bija zināms gan futbola aprindās, gan ārpus tām – pirms desmit gadiem Šlēgls ieradās Rīgā, lai tobrīd strādātu aviācijas nozarē airBaltic uzņēmumā. Vērā ņemamos augstumos pacelt vietējā čempionāta līmeni zibenīgā ātrumā Šlēgls nesola, taču ir optimisma pilns, ka viņa izstrādātais četru gadu attīstības plāns īstenosies. “Visos klubos redzu vēlmi uzlabot Virslīgas līmeni, taču ar gatavību ieguldīt laiku un pūles ne visur ir vienādi. Taču esmu optimistisks, ka strādājot līmenis celsies. Latvijā taču ir ap 12 000 jauniešu, kuri nodarbojas ar futbolu. Tā tas nav ne basketbolā, ne hokejā, ne florbolā,” domās dalās Šlēgls. Intervijā pagājušās nedēļas vidū ar Sportacentrs.com viņš stāsta par pirmajiem darba augļiem jaunajā amatā un idejām, kā paplukušo Latvijas futbola tēlu nākotnē padarīt pievilcīgāku sponsoriem un līdzjutējiem.

- Virslīgas izpilddirektora amatā esi nostrādājis mazliet vairāk par četriem mēnešiem. Kā vari rezumēt padarīto šajā laika posmā?
- Sākumā man, protams, bija nepieciešams laiks, lai iestrādātos. Darbu pārņēmu no Emīla Latkovska, taču vairāku apstākļu dēļ pa īstam nenotika amata nodošana. Emīls diemžēl to nevarēja īstenot, ko viņam gan nepārmetu. Pagāja laiks, kamēr biju iepazinies ar visām tēmām, turklāt bieži runa ir par sīkām detaļām, kas nemaz nav saistītas ar futbolu. Piemēram, grāmatvedība un naudas pārskaitīšana. Nav tā, ka to nekad neesmu darījis, taču kā nelatvietis tik labi neorientējos grāmatvedībā un neesmu pilnīgs eksperts Latvijas likumos. Bieži vien vajag rakstīt juridiskus dokumentus latviski, kas man vēl neklājas tik vienkārši.
Ja runa ir par futbola lietām, tad pie tām pieradu krietni ātrāk. Kā nekā, šeit dzīvoju jau vairākus gadus un esmu strādājis vietējā futbolā. Kontaktu ar klubiem izveidoju pietiekami ātri, taču uzreiz pamanīju, ka no manis klubi sagaida ļoti daudz. Nezinu, vai tas ir tieši tāpēc, ka esmu no Vācijas. Tomēr man cilvēkiem ir jāskaidro, ka neesmu Mesija, kas četros mēnešos visu Latvijas Virslīgu apgriezīs kājām gaisā un piesaistīs vairākus sponsorus, tostarp no Vācijas. To īsā laika posmā neiespētu neviens. Šajos mēnešos rakstiskā veidā ir izstrādāts un prezentēts Virslīgas attīstības plāns no 2017. līdz 2021. gadam, kas būs mūsu vadlīnijas nākamajiem četriem ar pusi gadiem. Tur ir teikts, kā mēs kopā ar klubiem un līgas valdi vēlamies plānā minētos mērķus sasniegt.
Vēl pie šajos mēnešos paveiktā ir jāmin Virslīgas žurnāla izveide – tik detalizēts un plašs tas Virslīgai nekad nebija bijis. Šādam speciālizdevumam ir jābūt pirms katras sezonas. Diemžēl žurnāls iznāca visai vēlu, taču nākamgad mācīsimies no kļūdām. Vai žurnālu izdosim jau līdz pirmssezonas preses konferencei, grūti teikt, jo transfēru logs aizveras gandrīz vienlaikus, taču vēlamies iekļaut pilnus komandu sastāvus.

- Kā Virslīgai ir jāizskatās pēc četriem gadiem, lai vari teikt, ka attīstības plāns ir paveikts?
- Virslīgai, kas līdzās ar izlasi ir Latvijas futbola izkārtne, jākļūst profesionālākai. Futbolam šeit ir jākļūst ētiskākam. Visa veida krāpšanai, īpaši spēļu manipulēšanai, ir jāizzūd. Cilvēkiem, īpaši faniem, ejot uz futbolu, jābūt sajūtai, ka viņi nezina, kā spēle beigsies. Ja tas tā nav, tad par sponsoru piesaisti un lielāku spēļu apmeklētību nemaz nevar būt ne runas.

- Šobrīd tāda sajūta cilvēkiem nevar būt?
- Kā jau plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis, mums ir viens problemātisks gadījums. Un mēs to uztveram sasodīti nopietni! Zinu, ka sabiedrībā ne vienmēr ir tāda sajūta, taču iemesls tam ir izmeklēšanas taktiskie apstākļi. Liela daļa darba, ja ne visa, tiek veikta klusējot. Ar mums pilnībā sadarbojas Latvijas Futbola federācija (LFF), kā arī UEFA, kam šajā ziņā ir krietni vairāk pieredzes. Spēļu manipulēšanu nepacietīsim, lai kura komanda tā arī būtu.

- Vai tādā gadījumā brīdinājums “Babītei” pirms sezonas nebija nepareizais signāls? Bija pārliecība par negodīgu spēli, taču iztika bez bargiem mēriem. Turklāt mūsu futbolā spēļu manipulēšana ir bijusi jau agrāk.
- To es zinu, taču katrs gadījums ir citāds – tos nevar salīdzināt viens pret vienu. Mums ir indikatori, ka spēle tikusi manipulēta. Lielais jautājums – vai tie vienlaikus ir arī pierādījumi? Esam tiesiskā valstī, kurā jānošķir krimināltiesības un sporta tiesības. Krimināltiesībās mums ir vajadzīgi pierādījumi, kurus īsti nevaram atrast, jo mums nav iespēju. Neesam ne prokuratūra, ne policija – tikai viņiem ir iespējas atrast pierādījumus. Savukārt sporta tiesības ir mūsu pārziņā. Tur nav nepieciešami tādi pierādījumi kā krimināltiesībās. Lēmumam [izslēgt kādu komandu no Virslīgas] pietiek, ja varam teikt – krāpšana ir notikusi ar ļoti lielu varbūtību. Kad būs pienācis tāds punkts, tad pieņemtie mēri atainosies arī tabulā. Diemžēl tik tālu vēl neesam, taču strādājam tajā virzienā.

- Minēji, ka tev grūtības sagādā juridisku dokumentu rakstīšana latviski. Tātad nav neviena, kurš šādos gadījumos tev palīdzētu?
- Komanda patiešām ir ļoti maza. Bez manis vēl ir divi nepilna laika darbinieki. Viens darbojas ar komunikāciju un otrs ar mediju darbu. Latvija ir maza, plašsaziņas līdzekļi nav bagāti, tāpēc tajos nav lielu sporta nodaļu. Ir ļoti maz sporta žurnālistu, un viņiem jārūpējas par visu – arī hokeju, basketbolu un autosacīkstēm. Tādēļ žurnālistiem nemaz nav iespēju apmeklēt Virslīgas spēles. Taču mēs vēlamies, lai par Virslīgu ziņotu daudz vairāk nekā tagad. Tāpēc piedāvājam servisu, ka mūsu mājas lapā ir materiāli pirms spēlēm, kā arī maču analīze. Žurnālisti tos var izmantot, lai veidotu materiālus par Virslīgu – un ne tikai par negatīvo un skandāliem, bet gan arī par pozitīvo.
Tā kā mums ir pārāk maz resursu, nevaru paveikt tik daudz citu uzdevumu, kā man gribētos un vajadzētu. Es vēlētos koncentrēties uz svarīgākām lietām – Virslīgas organizēšanu sportiskajā ziņā, šī produkta pārdošanu, mārketingu. Šobrīd es diemžēl tam pievērsties nevaru, jo blakus lietu dēļ tiek laupīts laiks un enerģija.

- Teici, ka klubi no tevis sagaida ļoti daudz. Runa ir tikai par naudas piesaisti?
- Nezinu, vai no manis sagaida vairāk nekā no iepriekšējiem izpilddirektoriem. Ir lietas, ko man saka gan tieši, gan netieši. Vismaz es tā jūtu. Tiek sagaidīts, ka piesaistīšu sponsorus ar lielām finansiālajām iespējām no ārzemēm – piemēram, Vācijas. Reizēm jūtu izpratnes trūkumu faktā, ka Virslīgas produkts šobrīd vēl nav tik ārprātīgi foršs, lai potenciālo sponsoru viegli pārliecinātu te investēt. Sponsors vienmēr interesēsies, ko dabūs pretī par savu naudu. Daudz lielāku uzmanību? Kur – Latvijā? Maza zeme, ne īpaši liela pirktspēja. Cik daudz vairāk sava produkta varēs pārdot, ja Latvijas Virslīgu izmantos par mārketinga vietu? Šo jautājumu patlaban patiešām ir grūti atbildēt, jo mums vēl nav spēcīga produkta. Nav noslēpums, ka divi latviešu sponsori sezonas sākumā pārtrauca ar mums sadarbību, ko nekādīgi nevarējām ietekmēt. LMT Straume pateica, ka investējuši pārāk daudz naudas pagājušajā gadā, par ko pretī nav saņēmuši cerēto. Savukārt SMScredit.lv izvēlējies koncentrēties individuālo sporta veidu atbalstam, jo tur saredz lielāku pievilcību. Tas ir jāakceptē, tomēr jāstrādā, lai nākotnē viņi savas domas mainītu un teiktu, ka futbola Virslīga Latvijā tomēr ir spēcīgs produkts, ar kura palīdzību var palielināt auditoriju un uzlabot reputāciju. Mums vispirms šis produkts ir jāuzfrišina un jāuzlabo. Tad arī sponsoriem būs daudz lielāka interese.

- Par spīti laika trūkumam noteikti esi ticies ar kādiem potenciālajiem atbalstītājiem. Kāda ir viņu reakcija par aicinājumu atbalstīt Virslīgu?
- Protams, esmu ticies ar vairāku uzņēmumu vadītājiem ne tikai Latvijā, un varu minēt divus piemērus. Latvijā vairākkārt esmu dzirdējis atbildi, ka uzņēmumam nav naudas, kas ir ērta atruna, pret kuru grūti pielietot kādus argumentus. Tomēr citur izdzirdēju arī atbildi: “Oliver, futbols līdz šim vispār nav bijis mūsu plānos. 2017. gadam mums vairs nav budžeta, jo mārketinga aktivitātes jau ir saplānotas, taču nākamajam gadam paturēsim tevi prātā.” Cerams, ka tad būsim klāt ar vēl labāku produktu. Ir labās lietas – piemēram, interesanta sezona, kurā katrs var pieveikt katru, un čempionu prognozēt ir grūti. Tiesa, ar to vien nepietiek. Pāris sarunas ar potenciālajiem sponsoriem ir bijušas ļoti cerīgas, taču lūdzu sapratni, ka pagaidām nevaru minēt firmu nosaukumus. airBaltic? Nē, ar viņiem vēl neesmu runājis [smejas]. Pazīstu viņus ļoti labi, taču attieksme pret sportu un futbolu nav tik pozitīva, kā varētu cerēt. Tomēr tas mums būtu ļoti piemērots partneris - airBaltic lido uz dažādām zemēm, un mums arī ir četras komandas, kas aizvadīs starptautiskas spēles.

- Iesāki stāstīt par četru gadu attīstības plānu. Kur tu redzi rezerves un iespējas, ko neizmantoja tavi priekšgājēji un kur Virslīgas imidžu var uzlabot?
- Jau minēju punktu par ētisku spēli, taču tur jau labi darbojās mani priekšgājēji. Nebūtu gan godīgi salīdzināt kaut ko ar viņu iespēto, un es to nemaz nevēlos. Nākamais punkts, pie kā vēlos strādāt – Latvijas futbols un Virslīga jāattīsta par zīmolu. Tas ir ilgtermiņa projekts, nevis pusgada darbs. Te ir vajadzīgs biedrības “Latvijas futbola Virslīga” un visu astoņu klubu kopdarbs. Visiem ir jāvēlas uzlabot esošā situācija. Nemitīgi aicinu klubus iesaistīties kopdarbā.

- Ko tieši tu saki klubiem – kas viņiem ir jāuzlabo?
- Viens piemērs – viņiem vairāk jāieklausās savu fanu vēlmēs. [Vācijas TV kanāla] ZDF veidotajā reportāžā (skatīties ŠEIT) par mani šo domu precīzi noformulēja arī “Spartaka” kapteinis Edgars Gauračs. Nav nepieciešamas lielas finansiālas investīcijas. Runa bieži ir par sīkumiem. Es taču zinu, ka klubu budžeti nav lieli, vienības ir limitētas savās darbībās. Jāizmanto iespēja katrā spēlē piedāvāt skatītājiem nopirkt kafiju, tēju un kaut ko ēdamu. Visi sapratīs, ka tā var nopelnīt naudu – nedaudz, taču iespēja ikreiz tikt pie pāris simtiem eiro, ir ļoti liela. Ja reiz ir auksts laiks, pagaidām spēlējam rezerves laukumos, kuros nav jumts, ir vējains, līst lietus – kurš gan tad ies uz Open Air pasākumu? Vienalga, lai kas tas būtu. Taču ir jārūpējas par to cilvēku labsajūtu, kuri atnāk. Jā, tie bieži ir vien pāris simti, taču viņi parasti ir izsalkuši, un, ja vēl līdzi ir bērni, kuri vienmēr vēlēsies kaut ko… Cilvēku vēlmes ir jāapmierina. Jābūt pietiekami daudz tualetēm. Tam visam ir jākļūst par pilnīgu pašsaprotamību. Soli pa solim jāiet pretī faniem un mačs jāveido par pasākumu – lai cilvēki ietu uz Virslīgas spēli un zinātu, ka klubs rūpēsies par viņiem un tur būs forši, pat ja laukumā nebūs Premjerlīgas līmenis. Esmu pārliecināts, ka tad ilgtermiņā nāks arī vairāk cilvēku.

- Lielākajā daļā klubos paēst un padzerties sezonas sākumā skatītāji varēja. Kam vēl klubiem jāpievērš uzmanība nākotnē, lai līga attīstītos?
- Ilgtermiņa mērķiem vajadzīgi lielāki naudas līdzekļi. Arī tur jau dažiem klubiem ir plāni. Piemēram, “Jelgava” būvē jaunu, mazu stadionu ar dabīgo un mākslīgo segumu, lai sezonas sākumā nav jāspēlē Olainē. Tas ir pilnīgi pareizs solis. Arī “Metta” grib būvēt akadēmiju, tribīni ar tūkstoti vietām. Tad situācija tur būtu desmitreiz labāka.
Vēl viena lieta, kas jāņem vērā nopietni, ir mārketings. Daudz vairāk jāveic PR darbs, un arī tur jau ir progress – īpaši klubu aktivitātes sociālajos tīklos. Visi Virslīgas klubi vairāk vai mazāk ir aktīvi, vismaz ziņo par gaidāmajām spēlēm, ieliek fotogrāfijas no mačiem. Taču arī tur ir krietni plašākas iespējas, kā iesaistīt fanus, izveidot video utt. No pieredzes ārzemēs un arī tepat Latvijā ir zināms, ka tad fani jūt, ka tiek ņemti par pilnu. Tad viņiem ir sajūta, ka viņi ir visa notiekošā sastāvdaļa un uzticīgi nāks uz spēlēm neatkarīgi no komandas panākumiem. Ja to panāksim, tas būs ļoti liels solis. Cilvēki, kas atbalstīs tikai uzvarētājus, jau būs visur.

Olivers Šlēgls cer, ka tribīnes futbola Virslīgas spēlēs drīz nebūs tik tukšas kā sezonas sākumā (Foto: Dmitrijs Suļžics, f64).

- Kā, tavuprāt, piesaistīt cilvēkus futbolam, ja viņi tur vēl nekad nav bijuši un priekšroku dod hokejam vai basketbolam, kas notiek siltās hallēs?
- Skaidrs, ka lielam darbam jānotiek medijos. Klubi nevar iziet ielās un savākt cilvēkus uz spēli – kaut gan basketbolā, šķiet, bija kāda komanda, kas to patiešām darīja ar autobusu un dažām fanēm. Darbu ar medijiem uzskatu par vienu no mūsu galvenajiem uzdevumiem – kopā ar klubiem īstenot labas idejas, un par tām vienmēr arī ziņot citiem. Var izdarīt daudz labu lietu, bet, ja par tām neviens neuzzina, tad viss ir priekš kaķiem. Šis tas jau ir paveikts, bet darīsim vēl vairāk. Ļoti labi, ka Sportacentrs.com ar “Futbolbumbām” ir izveidojis mazu futbola šovu. Tiešam laba ideja – es vēlētos, lai šim jaukajam šovam būtu lielāka reklāma.
Mēs domājam par savu futbola šovu nacionālajā TV, kas uzreiz nenozīmē LTV. Kaut ko līdzīgu “ARD Sportschau”, kur tiktu parādīti labākie momenti no visām četrām spēlēm, svarīga statistika, īsas reportāžas, futbolistu dzīve ikdienā utt., lai informācija nonāk līdz lielākam cilvēku lokam, ne tikai hardcore faniem. Šajā virzienā mums būtu jāstrādā.

- Vai var ieinteresēt cilvēkus, ja futbolam patlaban nav vērā ņemamu panākumu?
- Var. Protams, panākumi palīdz, kā mēs to redzam basketbolā – Kristaps Porziņģis ir zvaigzne, un, ja viņš kādā žurnālā ir uz vāka, tad pārdošanas rādītāji uzreiz ir augstāki. Būtu lieliski, ja arī futbolā būtu tāda situācija. Katrs panākums Eirokausos, katra leģionāra veiksmīga spēle, katra laba izlases spēle – tas viss mums palīdz! Tomēr bērni nav tik atkarīgi no panākumiem, lai gan elkus vajag arī viņiem. Bērni vēlas spēlēt, un futbols ir demokrātisks sports, kam nevajag ne daudz vietas, ne dārgu ekipējumu. Ja bērniem būs interese par šo komandas sporta veidu, viņi līdz ņems arī vecākus – cerams, arī uz Virslīgu.

- Ko esošajā futbola popularitātes līmenī var darīt, lai lielie TV kanāli vēlētos regulāri translēt Virslīgas spēles tiešraidē?
- Cik man zināms, tas ir ļoti grūti izdarāms. Ar LTV vēl ir gaidāmas sarunas, taču TV kanālu interese par futbolu ir visai zema. Ļoti zema. Nevaram rēķināties, ka LTV vai kāds MTG grupas kanāls [TV3, LNT, Tv6 u.c. – aut.] bez maksas pārraidīs Virslīgas spēles pilnā apjomā. Tāds jautājums tur nav aktuāls. Mums savukārt ir trade-off [apsvēršana – aut.], ko mēs iegūsim, ja maksāsim par platformu TV. Mēs finansiāli nevaram atļauties par katru spēli izdot 2 000 eiro vai vairāk, lai Virslīgu rādītu TV, kaut arī tad Virslīgas auditorija kļūtu lielāka. Skaidrs, ka auditorija ir svarīga, taču jāstrādā ar esošo budžetu. Ņemt kredītus un iedzīt parādos Virslīgu – risks tam ir pārāk liels. Jāmēģina sasniegt līmeni, lai TV kanāli spēles gribētu rādīt bez maksas.

- Pat, ja lielie TV kanāli būtu gatavi translēt spēles bez maksas – vai paskats uz Virslīgu būtu simpātisks, ja daudzi spēļu laukumi tam nemaz nav piemēroti?
- Vairāk kameru un labāk apmācīti cilvēki pie tām padarītu bildi labāku. Skaidrs, ka [infrastruktūras ziņā] “Skonto” stadionā būtu viss nepieciešamais, lai pārraide būtu labā līmenī. Protams, ja salīdzina bildi ar Sky Anglijā vai Vācijā, tad līmenis nav labs. Tiešām neesmu eksperts un neesmu arī strādājis nevienā televīzijā, lai pateiktu, vai esošajā situācijā var panākt vairāk. Pazīstu TV darbiniekus Vācijā, tostarp no Sky, un viņi apgalvo, ka pārraides kvalitāti varētu uzlabot, ja atbildīgie TV cilvēki būtu labāk apmācīti.
Skaidrs, ka arī modernāka tehnika maksā naudu. Sportacentrs.com piedāvāju 6+2 kameru konceptu (divas kameras aiz vārtiem), kā tas ir gandrīz visās 2. Bundeslīgas spēlēs. Kopā ar pareizi izvietotiem mikrofoniem TV tiktu iegūta laba stadiona atmosfēra. Vai esošajos infrastruktūras apstākļos to var īstenot? Jā un nē. Dažos stadionos būtu lielas grūtības. “Skonto” stadionā noteikti varētu, Jelgavā, Liepājā, Slokā un Ventspilī arī vajadzētu izdoties, ja klubs vēlētos piedalīties infrastruktūras uzlabošanā.

- Kopš strādā par Virslīgas izpilddirektoru, ciemos bijuši divi lieli vācu mediji – ZDF izveidoja sižetu par tevi un Virslīgu, bet dpa (Deutsche Presse Agentur) rakstu pārpublicēja vairākas vācu lapas. Vai tev viņiem vispār gribējās rādīt Virslīgas izskatu pavasarī – skolu laukumi, mākslīgais segums…
- ZDF pateica – ja atbrauksim, tad darīsim to tagad, nevis vasarā. Tad svarīgākas Vācijā būs citas tēmas, piemēram, vēlēšanas. Arī es labprātāk būtu viņus uzņēmis vasarā, taču to nevarēja sarunāt. Turklāt vēl viens arguments bija viņu vēlme parādīt Virslīgu autentisku – tādu, kāda tā ir. Latvijas futbolu un Virslīgu mēģināju celt pēc iespējas pozitīvākā gaismā. Mana vēlme ir panākt lielāku atpazīstamību Virslīgai arī Vācijā, kur par Latvijas futbolu nezina vispār neko. Ceru ieinteresēt vācu sponsorus, tāpēc vieta medijos ir iespējami labākā platforma, lai spertu pirmos soļus. Jāsaka, ka tas izdevās. Īsi pēc tam saņēmu pirmo zvanu no viena Bundeslīgas kluba, kurš izrādīja interesi sadarbībai.

- Kāda veida sadarbība tā būtu?
- Piemēram, viņi izteica domu, ka varbūt Virslīgas klubiem būtu interesanti, ja vācieši atsūtītu kādu savu treneri, lai klubiem un jaunajiem spēlētājiem paradītu, kā strādā Bundeslīgā. Ja mūsu klubiem būtu interese, tad viņi varētu paskatīties un, iespējams, arī kaut ko uzlabot savā darbā. Būtu arī iespējama kāda latviešu jaunā spēlētāja pārbaude Vācijā. Domāju, ka sadarbība varētu izdoties, taču viss atkarīgs no abām pusēm, ne tikai vāciešiem. Kurš Vācijas klubs tas bija, pagaidām vēl atklāt nevaru.

- Pavisam cita tēma ir spēļu kalendārs. Ja paskatāmies uz spēļu laikiem maijā, ir mačs pārceltajā darba dienā 13. maijā, ir spēles darba dienā plkst. 17.30, kā arī divas cīņas Rīgā viena pēc otras, un paspēt uz abām nav vienkārši. Neērtos spēļu sākuma laikus nosaka ģenerālsponsors SynotTip?
- Nē, taču mums ir vesela rinda ierobežojumu. Cilvēkiem var rasties priekšstats, ka vispār nestrādājam un nemaz nedomājam par faniem, taču tā nav. Pirmais ierobežojums ir starptautisko spēļu kalendārs, kad Virslīgā nedrīkst tikt aizvadīti mači.
Otrs – Eirokausu spēles, kuru dēļ klubi lūdz iespējami retāk spēlēt Virslīgā, jo vadošo spēlētāju slodze būtu pārāk liela, bet rezervistu meistarība krietni atpaliek. Tāpēc nepakļaujam spēlētājus riskam gūt savainojumus. Tajos datumos, piemēram, ieplānotas Latvijas kausa pirmās spēles. Šogad mums ir īpaša situācija, jo gada laikā izspēlēsim divas kausa izcīņas, lai jau Ziemassvētkos zinātu, kuras komandas pārstāvēs Latviju starptautiski nākamsezon. Līdz ar to Virslīgas komandām šogad ir vēl trīs spēļu vairāk nekā parasti, taču tā tas nākamgad nebūs, kas mums dos lielāku brīvību. Turklāt federācija pamazām ievieš kompjūtersistēmu Komet, kas ir no Horvātijas un sevi pierādījusi daudzās valstīs. Nākamgad, plānojot sezonu, pilnībā iesaistīsim Komet, kas mums nodrošinās iespēju plānot precīzāk un efektīvāk. Nākamgad jāņem vērā arī Pasaules kausa izcīņa – vienlaicīgi ar svarīgākajiem mačiem mums nevajadzētu spēlēt.
Un trešais faktors ir līgums ar starptautisku firmu Spring Media, kam ir Virslīgas spēļu mārketinga tiesības ārpus Latvijas. Šīs firmas intereses ir iekļautas līgumā un izskatās šādi: iespējami maz paralēlu spēļu (pēdējās divas kārtas tas neskar), un zināms spēļu skaits nedrīkst būt sestdienās un svētdienās. Pārraides tiesības labāk iespējams pārdot piektdienās vai pirmdienās, jo tad ir neliela spēļu konkurence citās valstīs.
Par 13. maiju lūdzu piedošanu – janvārī nezinājām, ka šī diena būs pārceltā darba diena. Par spēlēm piektdienās plkst. 17.30 – pirmkārt, tā bija klubu vēlme, bet, otrkārt, piektdien tiek spēlētas divas spēles pēc kārtas, un otra ir plkst. 19.30. Tā kā paralēli spēlēt nevaram, tad nepaliek daudz alternatīvu. Par kausa spēlēm vienā dienā nedēļas vidū – klubi grib zināmu dienu skaitu starp kausa un Virslīgas spēlēm nedēļas nogalē.

- Skaidrs, ka intereses ir gan klubiem, gan partnerim, kas pārdod spēļu pārraides tiesības. Taču Virslīgas vadība nekad nesaka – piedodiet, bet tā tas nevar tikt īstenots, jo skatītājiem spēles laiks ir pārāk neērts?
- Tas tiek darīts. Nepiekrītam visām klubu vēlmēm, jo domājam arī par faniem. Ja kluba vēlme nav skaidri pamatojama vai saprotama, tad ignorējam to. Visticamāk, vasarā būs salīdzinoši maz Virslīgas spēļu arī nākamajos gados, jo neticu, ka klubu sastāvi tik strauji pastiprināsies. Gan Virslīgai, gan LFF ir pamatota interesei, lai klubu sekmes Eirokausos būtu iespējami labākas. Jo labākā pozīcijā UEFA piecu gadu vērtējumā būs Latvija, jo labāk starptautiski varam piedāvāt Virslīgas produktu. Ja Latvija nav pat Top 40 šajā tabulā, tad tas ir vēl grūtāk. Viens no mana attīstības plāna mērķiem ir Latvijas iekļūšana Top 35 vēlākais līdz 2021. gadam. Man personīgi tas šķiet nesaprotami, ja Latvijai priekšā ir Somija, Igaunija, Īrija vai Moldova. Tā tam nav jābūt.

- Vai tava vienošanās par Virslīgas vadīšanu arī ir līdz 2021. gadam?
- Es priecātos, jo tas tā patiešām būs un es amatā darbotos arī 2021. gadā, taču futbolā viss ir iespējams, un apgalvot, ka tā patiešām notiks, nav iespējams.

- Cik labas šobrīd ir tavas latviešu valodas zināšanas?
- [Runā latviski]. Nezinu, kāpēc latviešu valoda ir tik grūta… Grūtāka nekā citas valodas. Tomēr apzinos, ka man jārunā vairāk. Pazīstu vienu spāņu puisi Rubenu, kurš iemācījās latviski pāris gadu laikā. Tagad viņš tiešām runā ļoti labi un ir mans role model [paraugs – aut.]. Gribētu latviski iemācīties labāk, taču šobrīd man ir tik daudz darba, ka diemžēl mācībām laiku nevaru atrast.