Pertija: "Nevienu liepājnieku neizsauca, jo nebiju uz sapulci? Suņa murgi!"

Tamazs Pertija, "Liepāja"/"Mogo" galvenais treneris: "Apsveicu pretinieku ar pelnīto uzvaru - viennozīmīgi pelnītu. Spēle bija saspringta un līdz [pirmajiem] vārtiem - kurš iesit pirmos vārtus, tas arī uzvar. Ja paskatās uz spēles bildi, tad neviens negribēja ne tikai zaudēt, bet arī neizšķirtu. Komandas aktīvi gāja uz priekšu un malējos aizsargus pieslēdzām gan mēs, gan pretinieki. Notika tas, kas notika. Mums ir kaut kādi kompleksi ar RFS. Kompleksi ir tad, ja spēlē pret labu komandu - RFS ir laba komanda, pieņemiet manus apsveikumus. Mums ir jātiek skaidrībā, jāapskatās, kas un kāpēc notika. Otrajos ielaistajos vārtos skaidrs, ka vārtsargs kļūdījās - tā futbolā gadās. Bet kāpēc ielaidām pirmos... Pozicionāli bijām pareizi izvietojušies un bijām arī brīdinājuši, ka nedrīkst atstāt brīvu Višņakova flangu - mēs to atstājām un notika tas, kas notika [pēc Višņakova piespēles Koveļs guva uzvaras vārtus - aut.]. Apsveicu ar uzvaru, malači!"

Andrejs Kaļiņins, RFS galvenais treneris: "Vēlos pateikties futbolistiem par augsto pašatdeves līmeni, jo pretinieks bija ļoti nopietns. Ne tik bieži mēs paliekam bez bumbas un ar Liepāju tā mums bija otrā reize, kad pārsvars [bumbas kontrolē] bija pretiniekam. Mēs sapratām pretinieku potenciālu uzbrukumā, viņu individuālās kvalitātes, tāpēc sevišķi koncentrējāmies uz augstu kompaktumu vidējā zonā. Atteicāmies no spiediena izdarīšanas pretinieka laukuma pusē, lai likvidētu brīvās zonas starp līnijām un lai radītu zināmas grūtības pretiniekam flangos. Taču spēlēs ar Liepāju iestājas brīdis, kad pretinieks tevi piespiež pie soda laukuma. Un te svarīgs bija raksturs, pacietība un futbolistu spēles disciplīna. Ar to viņi tika galā uz 10 ballēm. Otrais puslaiks bija ļoti smags un mēs atklāti rēķinājāmies tikai ar pretuzbrukumiem. Mums grūti gāja ar ieķeršanos bumbā un tās pieturēšanu, jo pēc bumbas iegūšanas ātri to zaudējām. Jau gatavojām maiņu, ņemot vērā šos apstākļus [mirkli pirms rezultāta atklāšanas gatavs nākt laukumā uz maiņu bija Uldriķis - aut.], taču, paldies Dievam, guvām vārtus. Tas, protams, deva psiholoģisku impulsu, pārliecību un iespēju mums turpināt turēt aizsardzību jau zinot, ka ir 1:0.

Liepājai ir ļoti laba komanda - paldies Tamazam par patīkamajiem vārdiem mūsu komandas virzienā, es vēlos atbildēt ar to pašu. Viņam ir ļoti laba komanda, labi futbolisti. Pareizi tika pateikts, ka šodien spēle gāja līdz pirmajiem vārtiem un šūpoles varēja nošūpoties uz jebkuru pusi. Apsveicu futbolistus un visu mūsu klubu ar šo ļoti svarīgo uzvaru - mums bija punktu deficīts un mums bija ļoti svarīgi atgriezties spēlē. Bija jātiek klāt šai augšējai komandu grupai un turpināt cīņu par vietām."

Līdz šim gandrīz visi vārti tika gūti ar Karašauska dalību. Vai bez viņa komanda ir spējīga spēlēt efektīvi uzbrukumā un gūt daudz vārtu?
Pertija: "Vai "Barcelona" bez Mesi ir spējīga to darīt? Es taču jau vienreiz pateicu, bet jūs 100 reizes prasāt vienu un to pašu jautājumu - Karašausks ir līderis, taču arī bez viņa mēs šodien spēlējām labi, vienkārši neguvām vārtus. Momenti mums šodien bija?"

Ne tik daudz.
Pertija: "Bet kad ir Karašausks, to ir daudz? Vienkārši viņš ir futbolists, kurš izspiež maksimumu. Tā arī ir meistarība - meistarīgs futbolists. Vai tad Eristavi šodien spēlēja slikti? Neiesitām vārtus, zaudējām, spēlējām ar labu komandu. Apspēlēja mūs - pelnīti apspēlēja! Vai mums būs Karašausks vai kāds cits - kāda starpība, mūs apspēlēja! Un arī ar Karašausku mūs, iespējams, apspēlētu. Pirmajā aplī viņi mūs taču apspēlēja, kad bija Karašausks, vai ne? Kādā sakarā šeit Karašausks un šodienas spēle, ja viņa šodien nebija? Vai arī jūs gribat teikt, ka mēs bez Karašauska vispār... vai ko jūs gribat pateikt? Pasakiet, es jums atbildēšu! Gribat pateikt, ka bez Karašauska mēs pazudīsim? Nepazudīsim, nepārdzīvojiet!"

Kāpēc neguvāt vārtus - realizācijas pietrūka?
Pertija: "Viss bija labi! Gan organizācija, gan disciplīna. Viss bija labi! Neguvām vārtus. Sanāca, ka iesita pretinieks - tas ir futbols. Mēs neiesitām, viņi iesita."

Gribējāt kā pirmo izlaist Grebi, bet pārdomājāt un iznāca Osipovs - kāpēc un vai tagad nenožēlojat to?
Pertija: "Jo pretiniekam triecienflangs, protams, bija labais [labās malas aizsargs un pussargs bija attiecīgi Savaļnieks un Višņakovs - aut.] - ļoti labi pieslēdzās Savaļnieks, ļoti labs ir Višņakovs. Mēs to zinām, bet Eristavi mazliet pagura un viņš nav no futbolistiem, kurš skries no karodziņa līdz karodziņam. Mēs nostiprinājām [aizsardzības kreiso] flangu, izveidojām tur skaitlisko pārsvaru - un tieši no šīs puses mums sāka veidoties momenti un varējām gūt vārtus. Diemžēl neizlaidām Grebi viena vienkārša iemesla dēļ - nostiprinājām [aizsardzības] kreiso flangu. Mūsu uztverē pastiprinājām, bet sanāca, ka tieši no turienes ielaidām vārtus."

No pārējām komandām RFS jums ir tuvākā komanda, ņemot vērā, ka šīs komandas pussastāvs spēlēja jūsu vadībā "Skonto" laikos?
Pertija: "Jā. Arī pirmsspēles uzrunā un arī visas nedēļas treniņciklā dažas reizes teicu, ka šī komanda man simpatizē, jo tā ir spēlējoša komanda - viņi nesit tāpat vien bumbu uz priekšu. Un, jā, tur ir futbolisti, kurus pazīstu un zinu, uz ko viņi ir spējīgi. Jā, RFS man ļoti simpatizē."

Šodien daudz spēlējāt bez bumbas - vai var teikt, ka RFS tā ir vieglāk, atdodot iniciatīvu?
Kaļiņins: "Bez bumbas ir grūtāk - gan fiziskā ziņā, gan psiholoģiski. Turklāt otrajā puslaikā pretinieks izdarīja ļoti lielu spiedienu ar bumbu. Plus pretiniekam ļoti labi sanāca atbildes presings - mums atlika spēlēt ar tālām piespēlēm, taču Leonīds [Koveļs] arī nav robots un nevar katru reizi reaģēt uz šiem iemetieniem aiz aizsargu mugurām. Ir ļoti grūti spēlēt bez bumbas. Tāpēc vairumā spēļu mēs tiecamies spēlēt ar bumbu. [Lielākoties] Sanāk būt ar bumbu, bet diemžēl neizdodas uzvarēt. Dabīgi, ka, ja komanda uzbrūk lieliem spēkiem, tad tai atkailinās zonas aizmugurē - šai ziņā saglabāt balansu neizdodas pat Eiropas grandiem un tas pats attiecas uz mums un arī Liepāju. Taču es tāpat esmu piekritējs spēlei ar bumbu - vai sanāk, atkarīgs no pretinieka. Liepājnieki otrajā puslaikā mums ļāva maz būt ar bumbu. Taču arī bez bumbas jāspēj saglabāt spēles struktūra, ir noteikti uzdevumi un funkcijas, kas jāizpilda un jāgaida savs moments."

Trešā uzvara pēc kārtas - esat tikuši ārā no krīzes?
Kaļiņins: "Es vairāk izceltu nevis uzvaras, bet to, ka [beidzot] sitam iekšā vārtus. Mums krīze bija tieši momentu realizācijā."

Šodien Višņakovs sākumā arī nerealizēja lielisku momentu.
Kaļiņins: "Ja mēs realizētu ikvienu momentu... to nespēj neviena komanda. Protams, ja gūtu ātrus vārtus, būtu vieglāk, kaut gan kas zina - varbūt būtu arī grūtāk, jo tad varbūt jau no 15. minūtes spēlētu pie sava soda laukuma. Te varam runāt tikai par pieļāvumiem. Kā notika, tā notika. Jebkurā gadījumā momentu realizācijas procents mums ir pieaudzis. Tā rezultātā nāk uzvaras."

Jūsu komanda, šķiet, divreiz pieprasīja pendeli. Jums ir jautājumi par tiesāšanu?
Pertija: "Nē, šodien nekādu jautājumu."

Grebim bija [liepājnieku uzbrucējs pēc spēles vērsās pie tiesneša - aut.].
Pertija: "Grebim bija... Notiesāja normāli - ko tur tagad par pendelēm, trāpījumu pa roku... Runa nav par to - ja mēs šodien spēlētu daudz labāk un zaudētu, tad varbūt būtu pretenzijas par pendelēm. Taču uzbrukām lieliem spēkiem un ielaidām no zonām, kurās nepaguvām. Tāpēc uzskatu to par mūsu mīnusu, ka ielaidām un tiesnesi šeit nekādā gadījumā nevainoju."

Daudz runājam par momentu realizāciju, bet liela problēma ir arī ielaistie vārti - pēdējo reizi savus vārtus neskartus nosargājāt Liepājā. Cik lielu uzmanību pievēršat tam?
Kaļiņins: "Jā, tāpat kā jāsaglabā balanss, arī treniņprocesā mēs akcentus novirzījām uz momentu realizāciju un strādājām ar to, taču pilnībā neaizgājām prom arī no ielaisto vārtu problēmas. Ir grūti - atkārtošos, ja centies dominēt, spēlēt ar pirmo numuru un daudz kontrolēt bumbu, daudzi pretinieki lielā skaitā nosēžas aizsardzībā un tu esi spiests pieslēgt arī divus aizsargus, atstājot zonas aiz savas muguras. Ir grūti saglabāt balansu. Taču šodien, paldies Dievam, izdevās gan savus vārtus nosargāt, gan gūt vārtus. Taču spēlēt ar pirmo numuru un dominēt, kā arī vienlaikus risināt problēmu ar [pretinieku] pretuzbrukumiem, ir ļoti grūti. Neteikšu, ka šis jautājums ir pilnībā atrisināts, bet šodien nemaz nespēlējām ar pirmo numuru. Skatīsimies tālāk, taču par šo aspektu mēs noteikti neaizmirstam. Tāpat mums bija problēma ar standartsituācijām - tā ka bija problēmu komplekss. Cenšamies atrast balansu un treniņos nevaram strādāt tikai ar vienas problēmas atrisināšanu. Jāstrādā gan pie standartiem, gan pie atbildes presinga, lai pretinieki neveidotu pretuzbrukumus, pie momentu realizācijas. Centāmies to visu iekļaut vienas nedēļas treniņciklā [smaida]."

Jautājums ar ironiju - vai taupījāt Uldriķi spēlei ar Portugāli? Atpūtinājāt, lai viņš pret portugāļiem varētu būt pamatsastāvā.
Kaļiņins: "Tas jāvaicā izlases treneriem, ja pareizi sapratu jautājumu."

Vai Uldriķa cerības spēlēt izlasē nemazinās, ņemot vērā, ka klubā pēdējos mačos viņš nāk tikai uz maiņu?
Kaļiņins: "Roberts ir jauns puisis un pie savām minūtēm tiek, reizēm pamatsastāvā. Šodien viņa neiziešana pamatsastāvā bija saistīta tikai ar taktiskiem apsvērumiem - es paredzēju, ka pretiniekam būs pārsvars un būs brīvas zonas aiz pretinieku mugurām. Roberts ir labs pozicionālā uzbrukumā, taču kad jāskrien pretuzbrukumos, ir vajadzīgs ātrums. Šodien bija tikai taktiski apsvērumi, viņš ir mūsu rotācijas spēlētājs, viņš vienmēr iegūs savas minūtes un mēs ļoti ar viņu rēķināmies. Plus tieši otrādi - varbūt viņš psiholoģiski mazliet pārlādēsies un izlasē varēs viegli, svaigi parādīt labu futbolu."

Robertam esot traucējuši arī skolas eksāmeni. Tas bija pamanāms?
Kaļiņins: "Šis faktors bija spēlē ar "Mettu", tāpēc arī pret šo komandu [iepriekšējā mačā] viņš nebija pamatsastāvā. Jaunajiem futbolistiem tā vispār ir liela psiholoģiska slodze spēlēt no pirmās minūtes. Tā jau ir slodze. Vēl eksāmeni - paši saprotiet, slikti guli, slikti ēd un tā tālāk. Tas pats Grīnberga piemērs - pirmajā reizē nospēlēja spilgtāk, otrajā reizē gāja grūtāk un viņu vajadzēja uz pāris spēlēm nosēdināt malā, lai viņš paskatītos no malas un pārlādētos. Ar jaunajiem futbolistiem vajag ļoti akurāti."

Pirms nedēļas izteicāties par to, ka izlasē nav Liepājas futbolistu. Pēc tam izskanēja, ka bijāt viens no diviem Virslīgas treneriem, kurš nepiedalījās sapulcē ar izlases treneri. Varat nokomentēt, kāpēc tāda situācija izveidojās?
Pertija: "Man bija ieplānots treniņš. Es nevaru aiziet no treniņa un braukt uz sapulci. Ja par sapulci tiktu pateikts mēnesi iepriekš, tad mēs izveidotu attiecīgu plānu. Tas pirmkārt. Otrkārt, kā man bija jābrauc uz šo sapulci? Pagūt aizvadīt treniņu plkst.11 un tad steigties uz turieni? Vai kā? Jautājums ir par to, ka nepiedalījos šai sapulcē? Nu un? Esmu kas - noziedznieks? Turklāt uzrakstīju - piedodiet, nepagūstu uz šo sapulci. Man pateica - nekādu problēmu. Tad kur ir problēma?"

Citi treneri teica, ka šī sapulce bija ļoti produktīva.
Pertija: "Ļoti! Ļoti produktīva [acīmredzot ar ironiju - aut.]... Kam produktīva? Tāpēc nevienu no Liepājas neizsauca uz izlasi, jo neierados uz šo sapulci? Suņa murgi! Vienkārši! Ja es gribu izvēlēties spēlētāju, tad kam ir vajadzīgs galvenais treneris? Un sapulce? Un ja es ierastos un pateiktu, lai uz izlasi paņem puskomandu, viņi paņemtu? Jums patīk cepiens, tāpēc uzdodat šādus jautājumus. Bet patiesībā nekas tāds nenotika - šoreiz uz sapulci nebiju, nākamreiz būšu. Es nevarēju atcelt treniņu vai atstāt savus spēlētājus citiem trenēt. Citi Virslīgas treneri laikam bija vai nu blakus, piemēram, Jelgavā vai Rīgā, tāpēc bija klāt. Nekādā opozīcijā ar viņiem neesmu. Nebija tā, ka neatnācu, jo negribēju vai tamlīdzīgi. Vienkārši nesanāca, bija svarīgs treniņš."

Parasti spēlē 4-2-3-1, šodien 4-3-3. Kāpēc? Speciāla shēma Liepājai?
Kaļiņins: "Jā, šodien shēma bija pilnībā pielāgota Liepājai. Taču jebkura shēma spēles laikā mainās un transformējas un šeit ir svarīgas katra spēlētāja funkcijas un pienākumi. Jā, šodien pielāgojāmies Liepājai, lai neitralizētu tās spēcīgās puses. Tas bija numur viens, tālāk domājām par savu uzbrukumu."

Kuru spēlētāju Uldriķis būtu mainījis, ja pagūtu izdarīt šo maiņu pirms gūtajiem vārtiem?
Kaļiņins: "Gribēju nomainīt Ulimbaševu [viņš pēc tam panāca 2:0 - aut.] un nedaudz mainīt uzbrukuma struktūru, lai varētu ieķerties bumbās. Kad atņēmām bumbu, mums priekšā bija tikai viens pats Koveļs. Bija ieplānota pārkārtošanās, lai mums būtu spēlētāji, kuri var ieķerties bumbā. Robertam bija jāspēlē zem uzbrucējiem, lai savāktu šīs bumbas un pretuzbrukums ieskrietos. Jau otro spēli pēc kārtas - plānojam maiņu un tajā brīdī gūstam vārtus."

Ndžī pilnībā nodevies reliģijai [iepriekš tika teikts, ka nav sastāvā, jo ievēro Ramadāna režīmu - aut.]?
Kaļiņins: "Nē, viņš sajuta sāpes, viņam ir mikrotrauma. Mums laukumā un uz rezervistu soliņa ir tie, kuri var spēlēt par 100%. Nav jēgas spēlētājam būt uz rezervistu soliņa, ja nevaram uz viņu paļauties."

Jurkovskis nav kreilis - kā viņš tiek galā ar kreisās malas aizsarga pienākumiem?
Pertija: "Tiek galā, labi spēlē gan uzbrukuma, gan aizsardzības darbībās. Jā, viņš nav kreilis un spēlē ar labo kāju, taču viņš dod lielu pienesumu komandai, patiešām. Arī šodien bija labas epizodes viņa izpildījumā. Gribam viņu pārtaisīt par kreisās malas aizsargu - domāju, tas izdosies, viņš ir ļoti profesionāls, nopietns puisis. Veidojam konkurenci - ir Osipovs un nav izslēgts, ka viņi abi spēlēs šajā flangā."

Vai šobrīd Jurkovskis ir spēcīgāks par Osipovu?
Pertija: "Ziniet, uzlikām viņu pret "Jelgavu" - viņš guva vārtus un nospēlēja ļoti spēcīgi. Pēc tam uzlikām pret "Babīti" - nospēlēja labi un man nebija pamata nelikt viņu šodien. Principā viņa flangā nekas nenotika. Ielaistajos vārtos drīzāk Artjoms nepaguva, nevis viņš. Un principā nevar teikt, ka Ļoša Višņakovs [spēlēja tai pašā flangā - aut.] būtu bijis ļoti aktīvs. Tas bija arī pateicoties Jurkovskim."