Reportāža: "Skonto" parāda raksturu

Šī spēle notika "Skonto" hallē, tātad skatītājiem nebija jāsalst. Jāsaka gan, ka īpaša komforta tāpat nebija, jo, neskatoties uz viena lata ieejas maksu (iepriekšējos mačos Rīgā futbolu varēja skatīties par velti), sanāca daudz skatītāju, kā rezultātā "balkonā" iznāca liela drūzmēšanās un vēlāk ieradušies skatītāji netika pie stāvvietas, no kuras labi varētu pārredzēt laukumu. Lielu daļu vietas aizņēma mūsu futbola sabiedrība - Vitālijs Astafjevs, Oļegs Blagonadeždins, Jurijs Popkovs, Andris Riherts, Miķelis Rubenis, Mihails Koņevs, Tamazs Pertija, Anatolijs Kreipāns un citi. Apbrīnojami, ka tādā šaurībā saspiedās ap 700 skatītāju! Vispār jau žēl, ka aprīlī, kad laika apstākļi jau ir pietiekami labi, futbols netiek spēlēts uz dabīgā zālāja stadionā... Īpaši šoreiz, kad tikās divas Latvijas top komandas.

Spēles 1. puslaiks lika vilties. Atskaitot standartsituācijas, futbolisti neko sakarīgu neprata izveidot. Īpaši negatīvi pārsteidza "Ventspils" - gaidīju, ka jau no pirmajām minūtēm kurzemnieki neļaus sastāva ziņā ne pārāk iespaidīgajam "Skonto" elpot, taču nekā. Notika bumbošanās, kurā rīdzinieki jutās itin komfortabli.

Pirms nedēļas, kad "Skonto" vairākumā neprata uzveikt "Jūrmalu" (3:3), man pozitīvā nozīmē acīs iekrita vienīgi Alana Sineļņikova nobriedusī spēle, un tieši viņš būtībā vienatnē noorganizēja vārtus (un tātad arī izšķīra šodienas mača likteni). Šis pussargs vienā no epizodēm lielā ātrumā mērķtiecīgi devās uz priekšu, nopelnīja soda sitienu, kuru pats meistarīgi arī realizēja, trāpot pašā stūrī (bumba vēl arī atsitās pret vārtu stabu, tiesa, palīdzēja veiksmīgs rikošets no E.Višņakova). Atcerēsimies, ka tieši Sineļņikovs guva vārtus ar soda sitienu arī uzvarētajā kausa mačā pret "Jūrmalu" (1:0). Tāpat citās epizodēs Alans darbojās kvalitatīvi. Starp citu, arī "Ventspils" vienīgā reālā iespēja radās pēc soda sitiena - Igors Cigirlašs spēcīgi raidīja bumbu pret vārtu stabu.

2. puslaikā "Ventspilij" nebija, kur atkāpties, taču joprojām čempionu sniegums bija visai bezzobains. Viņi centās, tomēr tiešām pagrūti kādu kurzemnieku rindās izcelt - pāris reizes bīstams bija vienīgi Federiko Martiness. "Skonto" rindās, atskaitot Sineļņikovu, patika abi mazie, tehniskie, reaktīvie Minori Sato un Ruslans Mingazovs - īpaši, "Skonto" esot vadībā ar 1:0, pretuzbrukumos viņi radīja milzu problēmas ventspilniekiem. Sato divreiz ar augstākās klases asām piespēlēm izvirzīja partnerus viens pret vienu - reizi neiesita Mingazovs, bet reizi tika fiksēta aizmugure. Abiem mazajiem nažiem tīri labi palīdzēja arī uz maiņu uznākušais jaunietis Valērijs Šabala (beigās pildīja vienīgā uzbrucēja funkcijas), kurš ik reizi ieķērās bumbā, nešķiroties no tās bez cīņas. No aizsargiem izceltu garo Igoru Savčenkovu, kurš šodien uzvarēja visās gaisa divcīņās un pat guva vārtus ar galvu, kurus gan neieskaitīja minimālas aizmugures dēļ.

Pēc spēles dzirdēju Pertiju sakām, ka tik vāju "Ventspili" viņš vēl nav redzējis - gruzīns secināja, ka kurzemnieki šodien neko nebija pelnījuši. Ir jāpiekrīt šādam vērtējumam. Bažīgus čempionus var darīt arī tas, ka jau nākamais mačs jāaizvada pret draudīgo "Liepājas metalurgu". Runājot par "Skonto", šī komanda ļoti spēcīgi var nospēlēt kā otrais numurs uz pretuzbrukumiem (jau minēto mazo, ātro spēlētāju dēļ), bet ir šaubas par spējām nospiest pretinieku - ļoti labs indikators būs nākamās kārtas spēle ar "Spartaku", kad būs nevis no aizsardzības jāgaida sava iespēja, bet jāizdara spiediens pašiem. Būtībā var teikt, ka šodien "Skonto" pēc izgāšanās pirmajā spēlē parādīja cīnītāju raksturu, bet visai sezonai ar to nepietiks - jābūt meistarīgai saspēlei. Mingazova iesaistīšanās (1. kārtā šis turkmēnis nebija pieejams) ļāvuši skontiešiem spert mazu solīti uz priekšu, bet tikai mazu.

Cilvēkiem, kas vēl tikai plāno apmeklēt Virslīgu un kuriem tātad vēl nav viedokļa par komandām, iesaku nesmādēt mazo komandu mačus. Pašam Rīgas "Daugavas" un "Mettas/LU" spēle šķita krietni aizraujošāka, dinamiskāka nekā šīs dienas lielo klubu spēle.