Serbi Rīgā – elitārs uzbrukums, spilgts treneris, daudz talanta un nepiepildītas cerības

Meistars, prezidents un treneris vienā personā
2021. gada martā savā 56. dzimšanas dienā pie Serbijas valstsvienības stūres stājās Dragans Stojkovičs – liela personība visā Serbijas un Dienvidslāvijas futbola vēsturē. Futbolista karjerā viņš bija ļoti talantīgs desmitais numurs, kurš Dienvidslāvijas izlasē aizvadīja 84 spēles (44 no tām kā kapteinis), guva 15 vārtus, piedalījās divos Pasaules kausos (1/4 fināls, 1/8 fināls), divos Eiropas čempionātos (grupu turnīrs, 1/4 fināls) un divās olimpiskajās spēlēs (bronza Losandželosā) un finālturnīru klāstu droši vien būtu papildinājis, ja ne Dienvidslāvijas karu un Dienvidslāvijas izslēgšanas no "Euro 1992" finālturnīra un vēl diviem atlases cikliem.

1990. gada Pasaules kausa astotdaļfinālā Stojkovičs guva abus Dienvidslāvijas vārtus pret Spāniju (2:1 pagarinājumā), taču ceturtdaļfinālā Dienvidslāvijas pirmo pendeli trieca pret pārliktni (vēlāk neiesita arī Djego Maradona, tomēr tālāk tika Argentīna). 1998. gada Pasaules kausa grupas spēlē viņš arī panāca 2:0 pret Vāciju, tomēr vācieši atspēlējās un izrāva pirmo vietu grupā (2:2), kas Dienvidslāvijai maksāja astotdaļfinālu pret Nīderlandi (1:2), nevis Meksiku. Klubu karjerā Stojkovičs spēlēja Nišas "Radnički", Belgradas "Crvena zvezda", Marseļas "Olympique" (1993. gada Čempionu līgas uzvarētājs, taču finālu izlaida), "Verona" un septiņus gadus arī Japānas "Nagoya Grampus".

Svetislavs Pešičs un Dragans Stojkovičs tiekas Rīgā. Foto: fss.rs

2001. gada jūlijā Stojkovičs jeb Piksi (par godu mulftilmas Pixie and Dixie and Mr. Jinks tēlam) atvadu spēli Dienvidslāvijas izlasē simboliski aizvadīja tieši pret Japānu, bet jau rudenī viņš 36 gadu vecumā tikko pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par…Dienvidslāvijas (vēlāk Serbijas un Melnkalnes) Futbola asociācijas prezidentu. Šajā amatā viņš stājās visai grūtā brīdī – Dienvidslāvija 2002. gada Pasaules kausa atlasē netika pat pārspēlēs, grupā priekšā palaižot Krieviju un Slovēniju, bet visi trīs Dienvidslāvijas Eirokausu klubi bija izstājušies UEFA kausa pirmajā kārtā (1/16 fināls sākās ar trešo kārtu).

Savienību Stojkovičs vadīja līdz 2005. gadam, kad kļuva par "Crvena zvezda" prezidentu, bet 2008. gadā viņš trenera karjeru sāka sev labi zināmajā Japānas klubā "Nagoya Grampus", kur nostrādāja sešas sezonas un izcīnīja vienu titulu. 2015. gada vasarā Stojkovičs kļuva par Ķīnas Superlīgas vidusmēra kluba "Guangzhou R&F" galveno treneri, kur nostrādāja četrarpus gadus (labākā vieta bija piektā). Futbolista gaitās Stojkovičs bija ļoti meistarīgs driblētājs un piespēlētājs, bet savus dzīves labākos vārtus, iespējams, guva…trenera amatā. Vidējā paaudze, iespējams, atceras kādu treneri no Japānas, kurš uzreiz no gaisa iesita brīnišķīgu tālsitienu no savas tehniskās zonas? Tas bija Dragans Stojkovičs, kurš par to tika izraidīts, taču arī uzspridzināja internetu.

Liela uzvara Portugālē, lieliskas atlases un slikti finālturnīri
"Euro 2020" atlasē Serbijas izlase Mladena Krstajiča un vēlāk Ļubišas Tumbakoviča vadībā 2019. gadā ieņēma trešo vietu aiz Ukrainas un Portugāles un izgāza arī 2020. gada rudeni, pārspēļu finālā pendelēs zaudējot Skotijai un Nāciju līgā gandrīz izkrītot uz C līgu (izglābās pēdējā kārtā ar 5:0 pār Turciju). Jaunā trenera Stojkoviča vadībā Serbija apakšgrupas pēdējā kārtā atspēlējās un izrāva uzvaru Portugālē (2:1) un līdz ar to izrāva arī pirmo vietu un garantētu ceļazīmi uz 2022. gada Pasaules kausu, aizsūtot Krištianu Ronaldu uz pārspēlēm, bet pēc tam uzvarēja arī B līgas grupā (Norvēģija, Slovēnija, Zviedrija) un saņēma paaugstinājumu uz A līgu. Tāpat viņa vadībā Serbija pēc 24 gadu pārtraukuma kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram, ieņemot otro vietu grupā aiz Ungārijas un priekšā Melnkalnei, Lietuvai un Bulgārijai, bet Nāciju līgā nosargāja vietu A divīzijā – vispirms trešā pozīcija grupā aiz Spānijas un Dānijas un priekšā Šveicei, bet šā gada martā 1:1, 2:0 pārspēlēs pār Austriju.

Ja kvalifikācijas un Nāciju līgas turnīrus Serbija pie Stojkoviča aizvadījusi ļoti labi, tad finālturnīros Serbija joprojām nekādi nespēja attaisnot uz to allaž liktās cerības kā uz vienu no turnīra tumšajiem zirdziņiem. 2022. gada Pasaules kausā Katarā serbi ar 0:2 zaudēja Brazīlijai, izsēja 3:1 pār Kamerūnu (3:3) un vadību izlaida arī pret Šveici (no 2:1 uz 2:3), grupā ar vienu punktu paliekot pēdējā vietā. Eiropas čempionātā savukārt tikai vieni gūti vārti un atkal pēdējā vieta – 0:1 pret Angliju, 1:1 pret Slovēniju un 0:0 pret Dāniju. Serbija vai tās priekšteces no finālturnīra apakšgrupas nav izkļuvusi jau kopš "Euro 2000" (1/4 fināls), kad Stojkovičs vēl piedalījās kā spēlētājs, kopš tā laika grupā paliekot četros Pasaules kausos un vienā Eiropas čempionātā un nekvalificējoties pārējiem septiņiem finālturnīriem. 2026. gada Pasaules kausa atlasi Serbija sāka ar 0:0 Albānijā un 3:0 mājās pār Andoru.

Elitārs uzbrukums, milzu transfēri un vērienīga pieredze
Tikai vieni vārti Eiropas čempionātā īpaši pārsteidzoši bija tādēļ, ka tieši masīvi centra uzbrucēji un filigrāni piespēlētāji ir Serbijas galvenais trumpis. Serbijas pamatsastāva uzbrucēji ir nepilnu 31 gadu vecais izlases vārtu rekordists Aleksandars Mitrovičs (100 spēlēs 62 vārti, par 24 apsteidzot piecdesmito gadu zvaigzni Stjepanu Bobeku), kurš pirms diviem gadiem Saūda Arābijas "Al Hilal" izmaksāja 52.6 miljonus eiro, un 25 gadus vecais Dušans Vlahovičs, kurš pirms trīsarpus gadiem uz Turīnas "Juventus" pārgāja par 70+10 miljoniem eiro. Viņu dublieri savukārt ir 27 gadus vecais Luka Jovičs, kuru "Real Madrid" pirms sešiem gadiem pirka par 63 miljoniem eiro, un nepilnus 24 gadus vecais Nikola Štuličs, kurš pēc labas sezonas Beļģijā par pieciem miljoniem eiro šovasar nokļuva A sērijā. Stojkoviča vadībā Serbija kvalifikācijās, Nācijas līgās un finālturnīros ir guvusi 61 vārtus – no tiem 25 ir Mitrovičam (tostarp hat-trick jūnijā pret Andoru), 10 ir Vlahovičam, bet nākamajam ir tikai četri.

🇷🇸🔜🇱🇻 | Репрезентација Србије кренула је у Ригу, где је у суботу од 15 сати очекује дуел против Летоније у квалификацијама за Светско првенство. #LVASRB #WCQ #FIFAWorldCup pic.twitter.com/X0hg04Qbin

— Fudbalski savez Srbije | FA of Serbia (@FSSrbije) September 4, 2025

Kaut gan Mitrovičs ir Serbijas uzbrukuma līderis, Top 5 līgās viņš ir spēlējis mazāk nekā Vlahovičs un Jovičs. Dzimtenē 12 spēlēs guvis 13 vārtus, Mitrovičs tika pie piecu miljonu pārejas uz "Anderlecht", Beļģijā 70 spēlēs guva 36 vārtus un par 18.5 miljoniem nokļuva Ņūkāslā, bet uz Londonas "Fulham" pārgāja par 25 miljoniem. Ja Championship viņš 130 spēlēs sakrāja 85 vārtus (2020./21. g. ar 43 vārtiem 44 spēlēs kaldināja "Fulham" pirmo vietu un pats bija pārliecinoši labākais snaiperis, trīs gadus jaunākajam Dominikam Solankī bija 29 vārti, 17 iesita vēl gadu jaunākais Viktors Jēkeress), tad Premjerlīgā 129 spēlēs guva tikai 38 vārtus. Premjerlīgā atgriezies ar 14 vārtiem 24 spēlēs, Mitrovičs par 52.6 miljoniem eiro pārcēlās uz Rijādu un Saūda Arābijā divās sezonās 51 spēlē guva 47 vārtus. Savainojumu dēļ Mitrovičs gan izlaida gada pirmos trīs mēnešus un arī Pasaules klubu kausu jūnijā, vasarā par identisku summu "Al Hilal" nopirka urugvajieti Darvinu Nunjesu un Mitroviču nepieteica līgai – tik tikko Mitrovičs lauza līgumu un pārcēlās uz Kataru.

Vlahovičs savukārt lielo transfēru izpelnījās ar lielisku pusotru sezonu Florencē, 58 spēlēs šajā posmā gūstot 38 vārtus. Turīnā viņam 106 spēlēs ir 45 vārti, tostarp pa vārtiem abās spēlēs jaunajā sezonā, tomēr Vlahovičs ir zaudējis vietu pamatsastāvā un daudz tika mēļots par kluba iespējamu pamešanu. A sērijas karjerā viņam kopumā 204 spēlēs ir 89 vārti, bet Jovičs Top 5 līgās ir 177 spēlēs ir guvis 46 vārtus. Viņa karjerā joprojām bijusi tikai viena spilgta sezona – 2018./19. g. viņš Bundeslīgā 32 spēlēs guva 17 vārtus un Eiropas līgā ar 10 vārtiem 14 spēlēs palīdzēja sasniegt pusfinālu. Frankfurte viņu pēc īres no Lisabonas "Benfica" izpirka par 22.5 miljoniem un tūliņ pārdeva madridiešiem par 63 miljoniem. Debijas sezonā Jovičs gan sāka tikai četras spēles un tā arī neiedzīvojās, īrē atgriežoties Frankfurtē un pēcāk ceļojot uz Florenci, Milānu un šovasar – arī Atēnām. Neskaitot to vienu sezonu, nevienā citā Jovičs līgā nav guvis vairāk par astoņiem vārtiem.

Kostičs asistē Vlahoviča uzvaras vārtos Dženovā

Tik plaši aprakstot serbu uzbrucējus, jāuzsver gan, ka spēcīgas ir arī visas pārējās līnijas, kurās gandrīz katrs ir pudu sāls apēdis Top 5 līgās vai vismaz nākamā līmeņa čempionātos. Tā, piemēram, Filipam Kostičam, kurš atgriezās no īres Stambulā un iepriekšējā spēlē asistēja Vlahoviča vārtos, ir 316 spēles un ļoti laba statistika 38+72, bet viņš ir spēlējis arī Nīderlandē un Turcijā. "Sevilla" centra pussargam Nemaņam Gudeļam ir 165 spēles Top 5 līgās un vēl milzīga pieredze Nīderlandē (177 spēlēs 31+9), Ķīnā un Portugālē. Centra aizsardzībā Nikolam Milenkovičam ir 256 spēles A sērijā un Premjerlīgā, Milošs Veļkovičs, kurš no Brēmenes devies uz Belgradu, 19 gadu vecumā debitēja Premjerlīgā un Bundeslīgā aizvadīja gandrīz 200 spēļu. Vairāk par 200 spēlēm Top 5 līgās ir arī pussargiem Sašam Lukičam un Nemaņam Maksimovičam, tikai 23 gadu vecumā jau 135 spēles sakrājis uzbrūkošais pussargs Lazars Samardžičs. Uz viņu fona nobāl tādi flanga spēlētāji kā Rīgā redzētie Veļko Birmančevičs un Andrija Živkovičs, kuri būtu lielākās zvaigznes mūsu izlasē. Un šie nosauktie ir tikai tie, kuri ir izlasē, - vēl lērums ar bijušo RFS uzbrucēju Andreju Iliču priekšgalā izlasē nemaz netiek. Diezgan iespaidīgi tikai sešarpus miljonu nācijai (atšķirībā no Albānijas, Serbijai ārzemju serbu ir maz – Šveicē dzimušais Milošs Veļkovičs, Vācijas U21 izlasē spēlējušais Samardžičs un daļēji arī Srdžans Babičs no Serbu Republikas), un to pašu varētu teikt arī par Horvātiju, Slovēniju un citām šā reģiona valstīm un arī citiem sporta veidiem – Balkānos ir apbrīnojams treneru darbs un fantastisks sabiedrības iesaistes procents sportā.

Serbijas sastāvs (3412, 352 vai 343)

Transfēru summas - Transfermarkt.de, klubu statistika - Flashscore.com.

Iztrūkumi, atteikumi un lejupslīde
Ja pieredzējušais Kostičs ir atgriezies izlasē pēc gada pārtraukuma, virknes citu spēlētāju nav. Izcilais uzbrūkošais pussargs un kapteinis, bet jau 36 gadus vecais Dušans Tadičs (Sauthemptonā 134 spēlēs 20+28, Amsterdamā 161 spēlē 77+81, Stambulā 73 spēlēs 21+27, tagad AAE, izlasē 111+23) karjeru valstsvienībā beidza pēc Eiropas čempionāta, un kopš "Euro 2024" Serbijas kreklu nav vilkuši arī brāļi Sergejs un Vaņa Milinkoviči-Saviči (tēva karjeras dēļ dzimuši Spānijā, bet pusaudža gadus pavadīja Serbijā). Ar brāļiem situācija gan ir atšķirīga. Romas "Lazio" 267 spēles (56+45) aizvadījušais centra pussargs Sergejs 2023. gadā par 40 miljoniem pievienojās "Al Hilal" un pēc Eiropas čempionāta, kura laikā zaudēja vietu pamatsastāvā, izsaukumiem vairs nav atsaucies, to pamatojot ar psiholoģisko stāvokli, un jūnijā Stankovičs pavēstīja, ka vairs arī nemēģinās viņu saukt, kaut joprojām uzskata par ļoti labu futbolistu.

Savukārt A sērijā 146 spēles aizvadījušais Vaņa pagājušajā sezonā izlasē nespēlēja veselības dēļ, koncentrējoties klubam, un augustā pēc gada pauzes atkal tika iekļauts kandidātos. Tomēr, pārgājis uz Itālijas čempioni "Napoli" (īre ar potenciāli obligātu izpirkumu līdz 21 miljonam eiro), viņš lūdza izlaist septembra nometni, lai varētu palikt klubā un cīnīties par pirmā numura lomu – viņam durvis uz Stankoviča izlasi joprojām ir atvērtas. Nav arī "Roma" pamatvārtsarga Miles Svilara – bijušais Beļģijas U21 izlases spēlētājs ir debitējis Serbijas izlasē, bet 2024. gada pavasarī izsaukumam atteica un arī vairs netiek izskatīts. Nav arī Serbijas pamatvārtsarga Predraga Rajkoviča (174 spēles Francijā un Spānijā), kurš pirms gada par astoņiem miljoniem eiro devās uz Saūda Arābiju, bet šovasar veica muskuļa operāciju.

Brāļi Vaņa un Sergejs Milinkoviči-Saviči. Foto: Reuters/Scanpix

Rajkoviča un Vaņas prombūtnē Serbijas pirmais numurs ir Džordže Petrovičs, kuru Bornmuta šovasar nopirka par 29 miljoniem eiro. 2023. gadā Petrovičs no MLS par 16 miljoniem pievienojās Londonas "Chelsea" un decembrī pēc spāņa Roberta Sančesa (tajā pašā vasarā par 23 miljoniem pārnāca no Braitonas) savainojuma negaidīti kļuva par pamatvārtsargu un Premjerlīgā aizvadīja 26 spēles, bet iepriekšējo sezonu pavadīja īrē "Chelsea" piederošajā klubā Strasbūrā, kļuva par komandas labāko spēlētāju un ieveda to Eirokausos. Aiz Petroviča muguras ir Dragans Rosičs, kurš ir spēlējis Spānijas otrajā līgā, un arī Veļko Iličs, kurš nupat par pusmiljonu pārcēlās uz Lodzu, - abi iepriekšējo sezonu pavadīja Serbijā.

Redzot uzbrukuma zvaigžņu karjeras attīstību, atteikumus, savainojumus un līderu ieiešanu vai tuvošanos ceturtajam gadu desmitam, neviļus rodas jautājums, vai Katarā un Dortmundē serbi neizšķērdēja šīs paaudzes labākos gadus un labākās iespējas sasniegt ko vērā ņemamu.

Pirmā savstarpējā tikšanās
Martā Vemblijā Latvija pirmoreiz spēlēja pret Angliju (0:3), bet rīt pirmoreiz tiksies arī ar Serbiju – kopš neatkarības atgūšanas nav spēlēts vēl tikai ar divām lielvalstīm – Franciju un Itāliju. Ja atskaita pārbaudes spēles, tad kvalifikācijās, Nāciju līgā vai finālturnīrā nav spēlēts arī pret Ukrainu, Rumāniju, Somiju, Bulgāriju, Azerbaidžānu, Kosovu un Kipru. Visbiežāk kopš neatkarības atgūšanas, protams, spēlēts pret Lietuvu (27) un Igauniju (25), bet pēc tam ar 12 spēlēm seko Andora un Lihtenšteina, bet no lielajām valstīm deviņreiz spēlēts pret Turciju. Otrdien ar Albāniju tiksimies jau septīto reizi – līdz šim visi seši dueli beigušies neizšķirti.

Ja pieaugušo līmenī šķēpus krustosim pirmoreiz, tad U21 līmenī ar Serbiju ir spēlēts četrreiz – 2007. gadā "Euro 2009" atlasē (1:1 viesos, vārti Aleksandram Fertovam, 0:2 mājās) un 2019., 2020. gadā "Euro 2021" atlasē (1:1 viesos, 2:2 mājās, abās spēlēs pirmā iesita Latvija, Jelgavā bija pat 2:0). Latvijas un Serbijas rindās ir virkne spēlētāju, kuri piedalījās 2019. un 2020. gada cīņās, bet visspilgtāk tās spēles droši vien atminas mūsu uzbrucējs Marko Regža, kurš pa reizei iesita abās spēlēs.

Spēļu statistika pret Eiropas izlasēm kopš neatkarības atgūšanas

Piezīme: Latvija pašlaik FIFA rangā ieņem 137. vietu.