Dīvāna eksperts: Pasaules kausā jāspēlē 211 komandām

Pasaules kausā jau labu laiciņu spēlē 32 komandas, taču pēc Kataras finālturnīra sarīkošanas FIFA paveras acīmredzama problēma, proti, ļoti maz ticams, ka no Ziemeļamerikas kapitālistiem izdosies noslaukt tikpat lielu dolāru žūksni kā no Kataras šeihiem, kuri bija gatavi burtiski mest ar naudu, lai tikai futbola cilvēki no savām vārdnīcām izdzēstu tādus terminus kā "imigranti", "verdzība" un "geji". Iekš Kanādas un ASV pēc četriem gadiem ar šādu biznesa plānu ies krietni vien grūtāk. Protams, var cerēt, ka līdz tam par ASV prezidentu kļūs Donalds Tramps, taču viņa sakarā jau ir cita problēma, proti, viņam daudz labāk patīk, ka pelēka naudiņa ceļo viņa virzienā, nevis otrādi.

FIFA ar šo problēmu gan gatava tikt galā ar pavisam vienkāršu kvantitātes palielinājumu. 32 komandu vietā uz finālturnīru varēs braukt 48 komandas, kas attiecīgi nozīmē par 50% lielāku dalībnieku skaitu, par 50% vairāk ieinteresētu televīzijas tirgu, par 50% vairāk līdzjutēju utt. FIFA par to vienojās 2017. gadā, piesaucot tādas skaistas lietiņas kā "sacensību kvalitāte" un "futbola attīstība", bet nu ko tur ākstīties – visiem skaidrs, ka, ja tas nebūtu izdevīgi, tad neviens par 48 komandām finālturnīrā nemaz nerunātu.

Interesanti gan, ka par pirms pieciem gadiem pieņemto lēmumu joprojām tādas pilnīgas un galīgas skaidrības nav, un FIFA cilvēki paši atzīst, ka vēl tiek apspriesti varianti, kā vislabāk izspēlēt grupu turnīru ar 48 komandām. Tas vēl nav Krievijas KHL līmenis, kad turnīra formāts tiek mainīts jau pēc sezonas sākuma, taču nemaz tik tālu arī nav – kvalifikācijas turnīram būtu jāsākas jau pēc diviem gadiem.

Tautā gan parādījušās aizdomas, ka 48 komandu grupu turnīrs varētu nemaz nebūt tik forša lieta, nemaz nerunājot par iecerēto apakšgrupu formātu ar trim komandām katrā, kad praktiski neizbēgamas ir tā sauktās pīpējamās spēles, kad abām komandām der tāds rezultāts, kāds jau ir uz tablo. Un tur nemaz nebūs vajadzīgie vietējie mahinatori ar īsziņām tiesnešiem, jo futbolisti jau paši arī nav muļķi – kāpēc skriet uz priekšu, ja pretinieki neskrien un rezultāts der?

48 komandu finālturnīrs, protams, arī palielina Latvijas izlases izredzes tajā piedalīties. Lūgums nesmieties, tas patiešām šīs izredzes matemātiski palielina – iepriekš Eiropai bija 13 kvotas, tagad plānotas 16. Kā nekā, LFF ir pavadījusi visu rudeni, runājot par vēsturisko pacelšanos uz Nāciju līgas C grupu, kā arī jau iepriekš nosprausts mērķis iekļūt "Euro2024" finālturnīrā, tad nu ko tur lieki bremzēt un jānosprauž mērķis arī piedalīties PK2026.

Jā, Dīvāna eksperts pieņem argumentu, ka, turpinot palielināt finālturnīra dalībnieku loku, ir nepatīkams scenārijs, ka finālturnīrs no elitārām sacensībām, kurās ir gods piedalīties, paliek par gandarījuma sacensībām, uz kurām aizbraukt nav nekas īpašs. Pašreizējā formātā, brutāli rēķinot, finālturnīra piedalās septītā daļa pasaules futbola izlašu (32 no 211). Jaunajā formātā tā būs jau viena ceturtā daļa, proti, katra ceturtā pasaules izlase spēlēs finālturnīrā. Ja reiz tā, tad kādēļ apstāties? Pilnīgi mierīgi var palielināt komandu skaitu arī līdz 96 komandām, iedodot katrai komandai nozīmīti "vēsturiska Pasaules kausa unikāls dalībnieks", kamēr komandas valsts televīzija var dubultot savus raidtiesības maksājumus, jo "jūs taču esat vēsturiska Pasaules kausa unikāli dalībnieki".

Vēl labāka ideja, protams, ir palielināt PK finālturnīru vēl vairāk. Piemēram, tajā varētu piedalīties 211 izlases, turklāt nebūt nav jāapstājas pie finālturnīra rīkošanas tikai trīs valstīs, kas plešas pa visu Ziemeļameriku, - Pasaules kausu droši var rīkot visos kontinentos reizē. Vispirms savā starpā tiktos konkrēto reģionu komandas, un tad labākās varētu sabraukt kopā.

Ja kādam liekas, ka tas izklausās pēc pārāk alkatīga plāna, tad FIFA pilnīgi oficiāli ir likusi galdā priekšlikumu par Pasaules kausa izspēli ik pēc diviem gadiem, nevis četriem kā šobrīd. Nemaz nerunājot par to, ka tādā gadījumā krietni palielinās Mbapē un Neimāra motivācija nožāvāties un pateikt "nē, šovasar nē, labāk aizbraukšu nākamvasar", šis plāns arī radījis murgus vietējām futbola līgām. Galu galā, arī Premjerlīga un A Sērija kādā brīdī labprāt izspēlētu savus mačus, nevis pavadītu šo rudeni, skaidrojot sponsoriem un raidtiesību turētājiem, kāpēc viņu līgās tagad ir divu mēnešu pārtraukums.

Dažās līgās gan šis pārtraukums nemaz nav tik ilgs, jo grafiki spiež, kas savukārt rada nākamos izaicinājumus, jo futbolistiem, par kuru veselību un labsajūtu savās preses relīzēs iestājas pilnīgi visi, gaidāms scenārijs, ka jau dažas dienas pēc Pasaules kausa atkal jāspēlē savos klubos. Piemēram, būtu pavisam interesanti redzēt, kas notiktos Anglijas izlases zelta gadījumā, jo jau 26. decembrī "Viaplay" tiešraidēs paredzēta pilna Premjerlīgas spēļu kārta. Sak, "jā, Pasaules kausa fināls bija forša lieta, bet pirmdien gaidiet īsto lielo spēli "Liverpool" pret "Aston Villa"."

Ar spēlēm Ziemassvētkos savus futbolistus moka tikai Premjerlīga, taču Francija un Spānija arī neko daudz negrasās gaidīt, savas nākamās spēles ieplānojot decembra pēdējās dienās. Ironiskā kārtā lielākos pārtraukumus pēc Pasaules kausa piedāvās A Sērija (ceturtais janvāris) un Bundeslīga (20. janvāris), lai gan Itālijas un Vācijas izlašu futbolistiem par potenciālo Pasaules kausa svinēšanu nevajag satraukties. Var teikt, ka šādu satraukumu kopš vakardienas nav arī Spānijas izlasei, tiesa, spāņi atstāja tādas izlases iespaidu, kas nemaz nezināja, ka pretiniekiem ir arī vārti. Vai arī domāja, ka pirmajā spēlē pret Kostariku iesistie septiņi vārti pāriet bonusā arī nākamajās spēlēs. Lai vai kā Spānija domāja, tā šobrīd ir ārā no Pasaules kausa, atstājot vismaz vienu lielu vilšanos –tā arī palikta nepiepildīta iespēja izslēgšanas spēlēs izbaudīt Spānijas spēles stilu ar tās lielākā fana Kaspara Gorkša komentāriem LTV7 tiešraidē.