Brazīlijas jaunā paaudze ir gatava atgriezties tronī

Lielajam Filam atkal jāglābj nācija

Pēdējās divās Pasaules kausa izcīņās attiecīgi Karluša Albertu Pareiras un Dungas vadītā Brazīlijas izlase izstājās ceturtdaļfinālā, tomēr finālturnīrs savā laukumā jau ilgu laiku tiek gaidīts ar īpašām cerībām. Īpašām cerībām tādēļ, ka uz lielās skatuves pamazām sāka parādīties supertalantīgā paaudze ar jauno Brazīlijas futbola ikonu Neimāru priekšgalā. Pēc neveiksmes Dienvidāfrikā (starp citu, Neimārs palika ārpus sastāva, par ko Dunga saņēma milzu kritiku) jaunās paaudzes gatavošana tika uzticēta Manu Menezesam, tomēr viņš amatā noturējās tikai divarpus gadus.

2011. gada "Copa America" brazīlieši izstājās jau 1/4 finālā, bet 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā Brazīlija finālā pret Meksiku palika ar garu degunu (1:2). Brazīlijas sastāvā bija ne tikai Neimārs un virkne perspektīvu jauniešu, bet arī tādi spēlētāji kā Tjagu Silva, Marselu un Halks. Menezesa vietā pie Brazīlijas stūres atgriezās Luizs Felipe Skolari, kurš brazīliešus līdz triumfam bija aizvedis jau 2002. gadā Japānā un Dienvidkorejā. Arī toreiz Skolari pie darba ķērās nepatīkamā brīdī, jo Brazīlijai neilgi līdz atlases cikla beigām draudēja netikšana uz finālturnīru.

Kaut arī Skolari kopš stāšanās pie stūres 22 spēlēs ir izcīnījis 16 uzvaras un piedzīvojis tikai divus zaudējumus, ceļa sākums nebūt nebija rozēm kaisīts. Pirmajā pārbaudes spēlē 2013. gada februārī Brazīlija zaudēja Anglijai (1:2), bet martā izlaida divu vārtu pārsvaru pret Itāliju (2:2) un tikai pamatlaika izskaņā izglābās no zaudējuma pret Krieviju (1:1). Pavisam pirmajos sešos mačos Brazīlija uzvarēja tikai Bolīviju (4:0) un četrreiz spēlēja neizšķirti. Savukārt nākamajās 16 cīņās bilance iespaidīga - 15 uzvaras, viens zaudējums (0:1 Šveicē) un vārti 47:6.

Brazīlijas sastāvs finālturnīram, kā arī spēlētāju pārstāvētie klubi un summas, par kādām tie viņus savulaik ir nopirkuši. Kreisajā attēlā - potenciālais pamatsastāvs, bet labajā - pārējie 12 spēlētāji.

Jau savā debijas spēlē Skolari pēc gada pārtraukuma izsauca vairākas bijušās zvaigznes – Ronaldinju, Žuliu Sēzaru un daļēji arī Fredu, kurš izlasē pēc ilgas pauzes atgriezās jau iepriekšējā mačā, taču toreiz Brazīlija spēlēja tikai ar vietējā čempionāta resursiem. Kamēr Ronaldinju atgriešanās nebija veiksmīga un Skolari rezultātu dēļ tika kritizēts par sastāva izvēli, Sēzars un Freds kļuva par pamatsastāva spēlētājiem. Sēzara atgriešanās neko labu nenozīmēja "Valencia" pamatvārtsargam Djēgu Alvešam, kurš Menezesa vadībā pēdējos mačos bija ticis pie teikšanas, taču, par spīti labam sniegumam klubā, Skolari vadībā turpmāk tika pilnībā ignorēts.

Skolari sastāvā pavisam iekļuvuši tikai desmit spēlētāji, kuri pirms trim gadiem Menezesa vadībā piedalījās "Copa America". Salīdzinājumā ar citām Dienvidamerikas izlasēm, tas ir vismazākais rādītājs - Kolumbija (11), Ekvadora (11), Čīle (12) un Argentīna (13) neatpaliek tālu, toties Urugvajai (17) mainījušies tikai seši spēlētāji. Argentīnā par pamatsastāva spēlētājiem sevi varēja uzskatīt tikai četri - Sēzars, Dani Alvešs, Tjagu Silva un Neimārs, bet no 2010. gada pamatsastāva šajā virknējumā palicis vien Sēzars, Alvešs (Dienvidāfrikā spēlēja vidējā līnijā) un Maikons (šajā finālturnīrā būs potenciālais rezervists).

Ar bumbu bīstamākie aizsargi finālturnīrā

Jau pašā Skolari ēras sākumā sāka izkristalizēties pamatsastāvs, ar kādu Brazīlija, visticamāk, arī uzsāks čempionātu (augstāk pa kreisi esošajā attēlā). Skolari pieturējās pie 4-2-3-1, kuru izmantoja Menezess, un vien retos gadījumos otrajā puslaikā ir pārgājis uz 4-3-3. Laika gaitā būtiskākās korekcijas tika ieviestas tikai priekšējā līnijā. Sākotnēji kreisajā flangā spēlēja kreilis Halks, Neimārs spēlēja zem Freda, bet labajā flangā darbojās Oskars, savukārt tagad pamatvariants ir Neimārs un Halks attiecīgi kreisajā un labajā flangā, kā arī Oskars uzbrūkošā pussarga pozīcijā.

Kamēr lielāko atpazīstamību Brazīlijas izlasē iegūst Neimārs, uz pārējo finālturnīra dalībnieču fona īpaši izceļas arī aizsardzības līnija. Par spīti tam, ka Alveša sniegums pēdējās sezonās ir pasliktinājies, Brazīlijai uzbrūkošā potenciāla ziņā vienalga ir bīstamākie malējie aizsargi čempionātā – Alvešs un Marselu. Savukārt aizsardzības centrā ir Tjagu Silva, kuru daudzi uzskata par labāko aizsargu pasaulē, un Davids Luizs, kura izpildījumā izlasē ir daudz mazāk avantūras nekā klubā. Silva un Luizs ir gan ļoti kustīgi un mobili, gan labi lasa spēli un pārtver daudz bumbu, gan ir ļoti stipri otrajā stāvā, gan abu arsenālā ir arī teicamas pirmās piespēles.

Silva to gan izmanto daudz retāk, un uzbrukumu pirmajā fāzē vairāk iniciatīvu uzņemas Luizs. Daudzās spēlēs Brazīlija uzbrukuma iesākšanā pielietoja tālo diagonāļu taktiku, Luizam aiz viena vai otra pretinieku malējā aizsarga muguras izdarot piespēli izrāvienu izdarījušajam brazīliešu malējam aizsargam. Tāpat Luizs bieži ar bumbu dodas dziļāk laukuma vidusdaļā, ko viņam bez lieka riska ļauj veikt balsta pussargs Luizs Gustavu, kurš pirmajā fāzē šādos gadījumos nosēžas pa vidu starp centra aizsargiem.

Piemērs, kā Luizs Gustavu uzbrukuma sākumfāzē piesedz centra aizsargu - šajā gadījumā gan tas ir Tjagu Silva, nevis Davids Luizs. Raustītā līnija apzīmē spēlētāja pārvietošanos.

Neimārs klubā un Neimārs izlasē - divi dažādi Neimāri

Neimāra debijas sezona Barselonā neizvērtās tik spoža, kā varbūt tika gaidīts (kaut gan 36 spēlēs 13 vārti un 12 piespēles Spānijā un Čempionu līgā nebūt nav peļama statistika), taču izlasē viņš ir kļuvis par reālu līderi un vilcējspēku. Neimāra sniegums valstsvienībā ir kļuvis ievērojami nobriedušāks, un Skolari vadībā viņš 22 spēlēs ir guvis 14 vārtus un atdevis 11 rezultatīvas piespēles. Pavisam izlases kreklā Neimāram 49 spēlēs ir 31 vārti. Starp citu, Neimārs ir vienīgais, kurš Skolari ērā aizvadījis visas spēles.

Aiz Neimāra otra svarīgākā loma priekšējā līnijā varētu tikt atvēlēta Oskaram. Gan Neimāram, gan Halkam patīk no flanga doties uz vidusdaļu vai arī veikt diagonālos skrējienus starp aizsargiem, un, pateicoties viņu virzībai uz vidu, vairāk brīvas vietas flangos paliek malējiem aizsargiem. Taču tādējādi tiek piesātināta vidusdaļa, un Oskara galvenais pluss ir viņa inteliģence, izkārtojot brīvo vietu Neimāram un Halkam vai arī Paulinju, kurš pieslēdzies uzbrukumam no centrālās zonas. Ja snieguma ziņā nedrošākā vieta pamatsastāvā ir Halkam, kurš gan bauda lielas Skolari simpātijas, tad, daudzuprāt, kvalitātes ziņā vājākā pozīcija ir devītie numuri, kur brazīliešiem ir vietējie uzbrucēji Freds un Žo.

Tomēr atdzimušais Freds izlasē perfekti izmanto savas spēcīgākās puses un, gluži kā Oskars, ļauj spīdēt komandas biedriem. Freds teicami izspēlē sieniņas ar partneriem, ir spēcīgs otrajā stāvā, laicīgi atrod brīvās zonas, un viņa arsenālā ir arī nebūt ne peļams sitiens. Turklāt, neskaitot melno darbu, Freds valstsvienībā ir negaidīti rezultatīvs – Skolari ērā 14 spēlēs desmit vārti (otrs labākais rādītājs pēc Neimāra) un trīs piespēles. Un statistiku Freds ir nevis uzspodrinājis sagrāvēs pret Dienvidāfriku (5:0) un Panamu (4:0), bet gan iesitis astoņās spēlēs pret tādiem pretiniekiem kā Itālija (trīsreiz), Spānija (divreiz), Anglija (divreiz), Urugvaja un citi.

Spējīga strādāt arī aizsardzībā

Kamēr daudzās pārbaudes spēlēs gan sāncenšu klases, gan maču rakstura un nozīmes dēļ aizsardzībā atlaides tika dotas gan Neimāram, gan Halkam, Konfederāciju kausa fināls pret Spāniju (3:0) noņēma daudzus jautājumus par abu spējām spēlēt arī bez bumbas. Iepriekš regulāri spēlējuši piesardzīgi un sagaidot savā laukuma pusē, tagad brazīlieši pretiniekus medīja pa visu to laukuma pusi – un, kas galvenais, darīja to nevis avantūriski, bet disciplinēti un iedarbīgi.

Spēle aizsardzībā sākās jau pie atsitieniem no pretinieku vārtiem, nosedzot centra aizsargus un pēc bumbas pakaļ ejošo Serhio Busketsu, tādējādi liekot Ikeram Kasiljasam īsās piespēles vietā raidīt bumbu laukuma vidusdaļā. Spānija pirmajā puslaikā tika burtiski nosmacēta un neierasti sev katastrofāli daudz bumbu zaudēja jau savā laukuma pusē. Kad Spānijai izdevās pārvarēt presingu un uzbrukumu pārvirzīt uz Brazīlijas laukuma pusi, arī pozicionālā aizsardzībā gan Neimārs, gan Halks darbojās disciplinēti. Fredam un Oskaram enerģiski traucējot centra pussargus, Neimārs un jo īpaši Halks (jo viņš spēlēja pret Džordi Albu) vajadzības gadījumā aizsardzībā sēdās ļoti dziļi.

Brazīlija neļauj Kasiljasam ar īsu piespēli ievadīt bumbu spēlē

Halks un Neimārs pozicionālā aizsardzībā savā laukuma pusē

Brazīlija augstu presingo, un Oskars pēc pārtvertas piespēles nokārto vārtus Halkam

Raustītā līnija apzīmē spēlētāja pārvietošanos, bet nepārtrauktā līnija - piespēli.

Brazīlija ir gatava triumfēt

Ja Menezesa laikā šķita, ka Brazīlija apbrīnojami lielā atbildības sloga dēļ varētu sabrukt, tad Skolari ēra, ieskaitot, pārliecinošo triumfu Konfederāciju kausā, ir iedvesusi ticību, ka šai paaudzei jau tagad ir pa spēkam paveikt lielas lietas. Brazīlijai ir neapšaubāms līderis Neimāra izskatā, tai pamatsastāvā ir četri ļoti spēcīgi flanga spēlētāji, tai ir spēcīgs aizsardzības centrs, teju jebkurš laukuma spēlētājs ir spējīgs gan apspēlēt viens pret vienu, gan izdarīt labu piespēli, gan sist no distances, un tai ir inteliģenti melnā darba darītāji, kas to visu var apvienot vienā mehānismā.

Kopš zaudējuma Šveicē pagājušā gada augustā (0:1) Brazīlija ir izcīnījusi deviņas uzvaras pēc kārtas, un vairums maču ir aizvadīti pret klasē jūtami vājākām komandām, kā Austrālija (6:0), Hondurasa (5:0), Dienvidāfrika (5:0), Panama (4:0) un Zambija (2:0). Tomēr šajā situācijā tas pat var izrādīties lielāks pluss nekā sevis pārbaudīšana nopietnos kaujas apstākļos, kas varbūt varētu vēlreiz atgādināt par vājajām vietām, piemēram, ievainojamību pretuzbrukumos un pēc standartsituācijām, vai atgādināt par pamatvārtsarga Sēzara norietu. Šoreiz galvenais, iespējams, bija gatavoties finālturnīram ar pēc iespējas pozitīvākām emocijām, nevis jau pirms čempionāta sākuma nervozēt preses kritikas dēļ. Jo titulu no Brazīlijas gaidīs visi!