Cirks, katastrofa, drupas. Kas sekos?

Neilgi pirms finālturnīra skandālā iekļuva vairāki slaveni franču futbolisti, vienu no izlases līderiem Franku Riberī ieskaitot – kā vēstīja prese, viņiem esot bijis sakars ar nepilngadīgu prostitūtu. Tomēr šis skandāls lielu rezonansi neguva un visai ātri noplaka. Ārpus izlases kandidātu saraksta tika atstāti vairāki futbolisti, kuri pēc tam par to bija milzīgā neizpratnē (piemēram, Samirs Nasrī). Tomēr gatavošanās cikls turpinājās, izlase ar 2:1 izcīnīja laimīgu uzvaru pār Kostariku un vismaz uz īsu brīdi varēja šķist, ka komanda varētu beidzot atgūt savu spēli. Taču tā bija tikai īslaicīga ilūzija. Laimīgajai uzvarai sekoja neizteiksmīgs neizšķirts pret Tunisiju un zaudējums pieticīgajai Ķīnai.

Domeneks allaž uz žurnālistu jautājumu, vai izlase ir gatava, atbildēja, ka tai ir jābūt gatavai 11.jūnijā jeb pirmajā spēlē pret Urugvaju. Izlase nebija gatava…Francija aizvadīja divas vājas spēles pēc kārtas, negūstot nevienus vārtus un izcīnot tikai vienu punktu. Francijas spēlētājiem ne tikai pilnīgi nekas nesanāca laukumā, bet lielākā daļa no viņiem arī spēlēja bez iedvesmas un laukumā neatdeva sevi visu. Tomēr šī izlase ar vāju sniegumu laukumā neaprobežojās – tā kļuva ne tikai par vissliktāko komandu finālturnīrā, bet arī par vismuļķīgāko.

Par katastrofālo komandas sniegumu laukumā vainu var novelt uz treneri, taču arī pašā kolektīvā nebūt ne viss bija labākajā kārtībā. Par incidentiem izlasē gatavošanās cikla un finālturnīra laikā vien varētu uzņemt filmu (tikai kas tā būtu – komēdija, trilleris, traģēdija…?). Vispirms Viljams Gallass publiski paziņoja, ka finālturnīra laikā nerunās ar žurnālistiem. Daudzi tam par iemeslu uzskatīja to, ka Gallasa vietā par komandas kapteini tika iecelts Patriss Evrā. Vienā no pirmsspēles treniņiem emocijas nesavaldīja Florāns Maludā, kuram izcēlās konflikts ar Domeneku, jo treneris centās nomierināt iekarsušo futbolistu. Spēlē pret Urugvaju Maludā bija rezervē…Gan treneris, gan futbolists kategoriski noliedza, ka tas varētu būt saistīts ar incidentu, bet gan, ka tas bijis taktisks gājiens, lai varētu atgriezties pie ierastās shēmas 4-2-3-1. Spēle noslēdzās ar 0:0, taču tā, protams, nebija traģēdija.

Prese baumoja, ka pirms spēles ar Meksiku četri izlases futbolisti (Evrā, Tjerī Anrī, Gallass un Riberī) Zinedina Zidāna uzdevumā esot vērsušies pie trenera, lūdzot, lai tas pret Meksiku spēlē ar formāciju 4-4-2, Joana Gurkufa un Sidneja Govū vietā sūtot Matjē Valbuenu un Anrī. Taču, kad Domeneks uzzinājis, ka idejas iniciators esot bijis Zidāns, nekavējoties tā tika noraidīta. Spēlē pret Meksiku Maludā bija atpakaļ laukumā, bet rezervē tika nosēdināts Gurkufs, kurš par to pēc tam bija neizpratnē. Presē jau atkal tika baumots, ka Gurkufs esot bijis Riberī bandas upuris, jo viņa attiecības ar Riberī un Anelkā neesot tās labākās (abi minētie futbolisti viņu esot ignorējuši pat laukumā). Iemesls Gurkufa nosēdināšanai rezervē varētu būt viņa vājais sniegums (tikai kāds ir patiesais iemesls – nepietiekamā fiziskā forma vai konflikti komandā?), taču vāji pirmajā spēlē spēlēja teju visi, Riberī ieskaitot, kurš zaudēja vienu bumbu pēc otras. Pret Meksiku pirmais puslaiks noslēdzās neizšķirti 0:0. Francija spēlēja vāji, un meksikāņiem bija vairāk vārtu gūšanas izdevību (francūžiem patiesībā tādu nebija vispār), tomēr otrajā puslaikā Francija pierādīja, ka prot spēlēt vēl sliktāk. Divas rupjas kļūdas aizsardzībā, un apkaunojošs zaudējums ar 0:2. Tikai vēlāk izrādījās, ka Anelkā nomainīšana bija konflikta rezultāts, nevis taktiskais gājiens, un, iespējams, tieši šis konflikts līdz galam sagrāva Francijas spēli.

Zinot milzīgās izlases problēmas Domeneka laikā, šāda notikumu attīstība un kulminācija četrgades nozīmīgākajā turnīrā šķiet pat loģiska. Daudzi bijušie futbolisti sacījuši, ka Domeneks ir diktators, taču acīmredzams, ka tā nav, jo galvenais treneris nespēj ievest kārtību komandā, bet Zidāna tipa līdera tajā vairāk nav…Zidāns bija līderis ģērbtuvēs, taču tagad bez viņa komandā ir pilnīgs haoss. Daudzi jau izteikušies, ka Anelkā nebūtu uzdrošinājies ko tādu pateikt tādām autoritātēm kā Didjē Dešāms vai nākamais izlases treneris Lorāns Blāns. Tieši Domeneka autoritātes trūkums, visticamāk, ir viens no galvenajiem šī farsa cēloņiem. Ja komanda netic un neciena savu treneri, tad…

Tomēr būtu muļķīgi pie visa vainot treneri. Pirmām kārtām Francijā pieprasa arī Federācijas amatpersonu atkāpšanos, jo tieši viņi pēc katastrofas Eiropas čempionātā vienbalsīgi atstāja amatā Domeneku. Arī Federācijas vājums tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem. Taču ne bez vainas nav arī spēlētāji. Kaut arī daudziem nav tās labākās attiecības ar Domeneku, izlase ir goda lieta, nevis uzspiests pienākums. Valkājot izlases kreklu, spēlētāji pārstāv savu valsti, taču tieši četru gadu svarīgākajās divās nedēļās atklāti uzspļāva saviem līdzjutējiem. Pat paši futbolisti publiski izteikušies, ka laukumā atrodas 11 indivudālisti, nevis vienota komanda. Gatavošanās cikla un finālturnīra laikā Francijas izlase bijusi vienota tikai tad, kad vēlreiz apkaunoja gan pati sevi, gan visu valsti – boikotējot treniņu. Kārtējo reizi savs ego un savas intereses tika liktas augstāk par kopējām.

Francijas Sporta un veselības ministre Roselina Bašelo futbolistiem pēc skandāla esot atgādinājusi par Francijas regbija izlases kapteini Rafaelu Ivanjesu, kurš 2007.gada pasaules čempionātā pirms ceturtdaļfināla spēles pret spēcīgo Jaunzēlandi esot nevis teicis uzrunu, bet vienkārši uzrakstījis: "Kā jūs vēlaties, lai cilvēki jūs atceras?" Francija uzvarēja un iekļuva pusfinālā…Ar kādu iespaidu atmiņā vēlas palikt Francijas futbolisti? To rādīs viņu šodienas attieksme pret spēli. Domeneks sacīja, ka laukumā dosies tie, kuri patiesi vēlas un alkst spēlēt. Taču, ja var ticēt Federācijas ģenerālsekretāram Anrī Montēlam, šodien Anelkā izslēgšanas dēļ varētu nespēlēt trīs vai pat četri spēlētāji. Vārdus gan viņš neminēja, taču tie varot būt Anrī, Gallass, Eriks Abidāls, kuru attiecības ar Anelkā ir visai labas. Tāpat nespēlēt varētu Evrā, kurš vakar nezināmu iemeslu dēļ neieradās uz preses konferenci.

Visticamāk, šodien tiks aizvērta kaunpilna lappuse Francijas futbolā. Pāris gadu laikā izlase ir tikusi pilnībā izpostīta. Ļoti iespējams, ka neskaitāmās presē izskanējušās baumas ir aplamas un tikai žurnālistu izdomājums, taču viens ir skaidrs – Blānu gaida ārkārtīgi smags darbs. Iespējams, karjeru izlasē beigs vairāki futbolisti, iespējams, savu pēdējo spēli izlasē ir aizvadījis Anelkā (viņa brālis vakar presē sacīja, ka Nikolā ir aizgājis no izlases). Blānam nāksies tikt galā ar spēlētāju milzīgajiem ego, ko nav spējis savaldīt Domeneks. Blānam nāksies mainīt sagrauto izlases tēlu. Vai kādreiz izcilajam aizsargam izdosies no drupām izveidot kaujasspējīgu kolektīvu? To rādīs tikai laiks.