Visām zvaigznēm uz klāja vietas nepietiek...

Nebūšu oriģināls - no tik izciliem kandidātiem izvēlēties labākos 11 spēlētājus bija sarežģīti. Tāpēc talkā ņēmu ne tikai turnīru kvalitātes latiņu, bet arī atziņu - ar to, ka labi spēlē, vēl nepietiek, lai būtu labākais starp labākajiem, jo "kaut kas kaut kur" ir arī jāuzvar... Tāpēc nebrīnieties, ka manā simboliskajā izlasē dominē tādu izlašu kā Spānijas, Nīderlandes un Vācijas, kā arī klubu - Milānas "Inter", "Barcelona" un Minhenes "Bayern" futbolisti. Visu šo vienību pārstāvji pērn apliecināja, ka ir šā sporta veida elitē. Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, klāt "pieķēru" arī septiņus rezervistus. Šķiet, izdevās nokomplektēt komandu, kuru neatteiktos vadīt neviens treneris... Nu labi, varbūt vienīgi "īpašais" Žozē Morinju vēl tajā gribētu ieviest zināmas korekcijas...

Vārtsargi

Teicamu vārtsargu netrūkst - Ikers Kasiljass (Spānijas izlase un Madrides "Real"), Žūliu Sēzars (Brazīlijas izlase un Milānas "Inter"), Manuels Noiers (Vācijas izlase un "Schalke 04"), Edvīns van der Sārs ("Manchester United"), Petrs Čehs (Čehijas izlase un "Chelsea"), Viktors Valdess (Spānijas izlases rezerves vārtsargs un "Barcelona"), Igo Loriss (Francijas izlase un "Lyon")... Un vēl daudz izcilu meistaru paliek aiz svītras.

Visi starmeši tomēr Kasiljasa virzienā. Jā, "Real" pērn atkal dabūja zem jostas vietas UEFA Čempionu līgā un bija "tikai" otrie Spānijas čempionātā, un tomēr - Ikers ir pasaulēs spēcīgākās valstsvienības pirmais numurs. Pelnīti! Viktors Valdess, kam ar "Barcelona" klubu pērn panākumu bija nedaudz vairāk, ir spēcīgs konkurents, bet viņš izlasē tomēr ir otrais numurs. Ja būtu otrādi, droši vien arī es dziedātu citu dziesmu.

Žūliu Sēzars bija punkts uz "i" Milānas "Inter" triumfa gājienā pēc prestižā UEFA Čempionu līgas kausa, taču nebija glābējs Brazīlijas valstsvienības vārtos, kad viņa komandas biedri Pasaules kausa izcīņas finālturnīra ceturtdaļfinālā atdeva iniciatīvu Nīderlandes futbolistiem. Par pārējiem var sacīt - lieliski klubos un/vai izlasēs, taču ne ar spožākajām uzvaras medaļām kaklā. Piemēram, Petrs Čehs rādīja klasi "Chelsea" zelta sezonā Anglijas premjerlīgā, taču Čehijas izlase nespēja kvalificēties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram.

Aizsargi

Vieglākais ceļš būtu kvartetā iekļaut visus Spānijas izlases aizsargus - "Barcelona" centra duets Karless Pujols un Žerārs Pikē centrā, "Real" aizsargs Serhio Ramoss labajā malā, Huans Kapdevila no "Villareal" - kreisajā. Bet mēs visi labi zinām, kas aiz tā visa slēpjas - izcila vidējā un uzbrukuma līnija kā valstsvienībā, tā klubos. Ir tomēr atšķirība, vai tava pārstāvētā komanda spēles gaitā bumbu kontrolē 45 vai 65 procentus... No tā visbiežāk arī izriet, cik daudz darba ir aizsardzībā.

No šā kvarteta centrā "paturēšu" Pujolu, kurš ir aizsardzības diriģents un melnā darba darītājs reizē. Labajā malā bez Ramosa ir vēl vairāki labi kandidāti kā Maikons (Brazīlijas izlase un Milānas "Inter"), Daniels Alvešs (Brazīlijas izlase un "Barcelona") un Bakarī Saņā (Francijas izlase un "Arsenal"), taču šoreiz šo pozīciju atvēlēšu vācietim Filipam Lāmam, kurš tehniski varbūt nav tik spilgts kā iepriekš minētie kandidāti, taču spējis noturēt augstu kvalitātes latiņu ne tikai Vācijas valstsvienībā, bet arī Minhenes "Bayern" rindās UEFA Čempionu līgā un bundeslīgā.

Centrā blakus Pujolam labi iederētos Pērs Mertezakers (Vācijas izlase un Brēmenes "Werder"), abi "Manchester United" vienības "centri" Rio Ferdinands vai Nemanja Vidičs, arī Džons Terijs (Anglijas valstsvienība un "Chelsea"), taču priekšroku došu brazīlietim Lūsiu (Brazīlijas izlase un Milānas "Inter"), kuram bijis stabils gads abās frontēs.

Kreisajā aizsardzības malā atbilstošu kandidātu izvēlēties bija visgrūtāk, jo Ešlijs Kols (Anglijas izlase un "Chelsea"), Patriss Evrā (Francijas izlase un "Manchester United"), Gabriels Heince (Argentīnas izlase un "Marseille"), Bastušs (Brazīlijas izlase un "Lyon") un vēl daži spēlēja labi, taču "līdz" izcili tomēr pietrūka. Tāpēc "lai iet" šī pozīcija 35 gadus vecajam Džovanni van Bronkhorstam, kurš atvadu turnīrā no izlases veicināja Nīderlandes valstsvienības spēlēšanu finālā. "Feyenoord" futbolista izcilais tālsitiens pusfinālā pret Urugvaju bija vieni no aizvadītā gada skaistākajiem vārtiem.

Pussargi un uzbrucēji

Visām gaumēm - tā varētu raksturot izvēli vidējā un uzbrukuma līnijā. Šās pozīcijas spēlētājus šoreiz likšu vienā katlā, jo mūsdienās tikai retā komandā atļauj savam uzbrucējām (-iem) "sēdēt priekšā" un gaidīt, kamēr partneri pienesīs "lādiņu". Pat visspilgtākās zvaigznes daudz strādā vidējā līnijā un pat aizsardzībā.

Neieslīgšu niansēs - centra pussargu pozīcijā pērn visspilgtāk darbojās Ksavi (Spānijas izlase un "Barcelona") un Veslijs Sneiders (Nīderlandes izlase un Milānas "Inter"). Ksavi vairāk apliecināja izcilas bumbas pieturētāja un piespēlētāja prasmes, Sneiders to papildināja ar arī rezultativitāti. Centrā bieži darbojās arī Andress Injesta (Spānijas izlase un "Barcelona"), taču ne mazāk bīstams viņš bija, spēlējot kreisajā malā. Injestas lieliskā 2010. gada spilgtākais punkts, protams, ir uzvaras vārti Pasaules kausa izcīņas finālā. Labajā malā spilgti kandidāti ir divi Minhenes "Bayern" futbolisti Tomass Millers un Arjens Robens. Diemžēl otro pārāk bieži vajāja savainojumi, tāpēc vieglu sirdi dodu priekšroku 21 gadu vecajam supertalantam Milleram. Viņš Pasaules kausa izcīņā tika atzīts par labāko jaunāko futbolistu, turklāt ar pieciem gūtiem vārtiem bija arī turnīra rezultatīvākais spēlētājs.

Uzbrucēji?

Protams, spilgtākais arī šogad bija argentīnietis Lionels Mesi (Argentīnas valstsvienība un "Barcelona"). Varu tikai atkārtoties - Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā pietrūka attiecīgas kvalitātes meistaru gan laukumā, gan uz treneru sola, kas ļautu Mesi justies kā zivtiņai ūdenī. Tomēr klubu līmenī Mesi turpina mirdzēt, tāpēc nav nekāda iemesla apdāvināto argentīnieti atstāt tukšā.

Kur gan gada vienpadsmitnieks bez Pasaules kausa izcīņas finālturnīra labākā futbolista, tāpēc otrā uzbrucēja pozīcijā redzu nevienu citu kā Djego Forlanu (Urugvajas izlase un Madrides "Atletico"). Urugvajietis finālturnīrā guva piecus vārtus un labās situācijās uzbrukumā apdāvināja arī partnerus. Forlans saturēja kopā visu Urugvajas valstsvienību. Forlana sniegums iedvesmoja un ļāva noticēt, tāpēc Urugvajas komanda uzlēca augstāk par savu galvu. Djego bija labs gads arī klubā. UEFA Eiropas līgas un UEFA Superkausa trofejas varbūt nav gluži tas pats, kas UEFA Čempionu līgas kauss, bet tie tomēr ir panākumi, ko sasniedz ne daudzi.

"Manchester United" galvenais treneris Sers Alekss Fergusons var vien nopūsties - ja Forlans būtu tā spēlējis pirms gadiem sešiem septiņiem... Djego no 2002. līdz 2004. gadam spēlēja Mančestrā, 2003. gadā kļūstot arī par premjerlīgas čempionu.

Morinju droši vien apvainotos, ka labākā trenera laurus nododu Visentem del Boskem (Spānijas valstsvienība), nevis viņam. Taču Pasaules kausa izcīņa ir prestižākais futbola turnīrs - ne visiem ir attiecīgas prasmes un arī klāt stāv veiksme, lai uzvarētu četrgades kulminācijā.

Rezervistu...

... sarakstā iekļāvu ne mazāk spilgtas zvaigznes, bet par tām citreiz, kad būs vairāk iemeslu - vārtsargs Manuels Noiers (Vācijas valstsvienība un "Schalke 04"), aizsargs Serhio Ramoss (Spānijas izlase un Madrides "Real"), pussargi Marks van Bommels (Nīderlandes izlase un "Bayern"), Bastians Šveinšteigers (Vācijas izlase un "Bayern"), uzbrucēji Krištianu Ronaldu (Portugāles izlase un "Real"), Didjē Drogbā (Kotdivuāras izlase un "Chelsea"), Dāvids Vilja (Spānijas izlase un "Valencia"/"Barcelona").