Urugvaja: Pirmā pasaules čempione

Vēsture

Lemjot, kura valsts rīkos pirmo Pasaules kausa finālturnīru 1930. gadā, Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) priekšroku deva Urugvajai. Lielākoties lēmums tika balstīts uz to, ka Urugvaja tajā gadā svinēja savas neatkarības simtgadi un futbolā bija olimpisko čempionu godā. Vēsturiskajā pirmajā finālturnīrā piedalījās 13 izlases, kas tika sadalītas četrās apakšgrupās (vienā četras izlases, bet pārējās trīs). Urugvaja atstāja sausā gan Peru (1:0), gan Rumāniju (4:0) un veikli iekļuva pusfinālā, kur ar 6:1 tika sakauta Dienvidslāvija. Finālā Urugvaju jau gaidīja argentīnieši, un tas bija 1928. olimpisko spēļu finālmača atkārtojums. Pēc pirmā puslaika vadībā ar 2:1 atradās Argentīna, taču pēc pārtraukuma urugvajieši spēja gūt trīs bezatbildes vārtus (4:2), kļūstot par pirmajiem pasaules čempioniem. Interesanti, ka, nespējot vienoties, ar kuru bumbu tiks spēlēts, abas puses nolēma, ka pirmajā puslaikā izmantos Argentīnas bumbu, bet otrajā – Urugvajas. Kā zināms, urugvajieši ar tā saukto savu bumbu guva trīs vārtus ...

Pēc 20 gadiem ceturtajā PK finālturnīrā, kas norisinājās Brazīlijā, urugvajiešiem izdevās izcīnīt savu otro čempionu titulu. Toreiz finālā, atspēlējoties no nelabvēlīgā 0:1, ar 2:1 tika pārspēti paši brazīļi. Turpmākajos gados vēl divas reizes (1954. un 1970. gadā) tika sasniegts pusfināls, bet 1966. gadā nācās apstāties ceturtdaļfinālā. Kopš 1970. gada finālturnīra Meksikā urugvajieši ar spožiem panākumiem PK vairs nevar lepoties. 2002. gadā Dienvidkorejā un Japānā nācās doties mājās jau pēc grupu turnīra, kad savā grupā tika ieņemta trešā vieta (1:2 pret Dāniju, 0:0 pret Franciju un 3:3 pret Senegālu), bet 2006. gada finālturnīram Vācijā urugvajieši vispār nespēja kvalificēties. Urugvaju šovasar sagaida 11. PK finālturnīrs.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

CONMEBOL kvalifikācijas turnīrā Dienvidamerikā, kā jau ierasts, par iekļūšanu finālturnīrā cīnījās desmit valstsvienības. Tās savā starpā aizvadīja divu apļu turnīru, pēc kura pirmo četru vietu ieguvējas automātiski ieguva ceļazīmi uz Dienvidāfriku, bet piektās vietas īpašniecei, sadalot vēl vienu ceļazīmi, play-off spēlēs bija jātiekas ar ceturto vietu no CONCACAF kvalifikācijas turnīra (Ziemeļamerika un Centrālamerika) izšķirošās kārtas, par ko kļuva Kostarika.

Tā nu gadījās, ka urugvajieši, izcīnot sešas uzvaras un tikpat reižu cīnoties neizšķirti un zaudējot (vārtu attiecība 28:20), ar savā kontā iekrātiem 24 punktiem ierindojās piektajā vietā. Pēdējā kārtā Urugvajas futbolistiem radās laba izdevība apsteigt pašu Argentīnu ar Djēgo Maradonu pie vadības stūres un pēdējā brīdī ielauzties četriniekā, taču izšķirošajā cīņā savā laukumā tika zaudēts argentīniešiem ar minimālo 0:1. Paveicās, ka tuvākā sekotāja Ekvadora (23 punkti) viesos ar 0:1 atzina Čīles pārākumu ...

Pirmajā play-off mačā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē urugvajieši, pateicoties aizsarga Djēgo Lugano pirmajā puslaikā gūtajiem vārtiem, izcīnīja uzvaru ar 1:0, iegūstot zināmas priekšrocības divu spēļu summā. Proti, atbildes spēlē savā laukumā Urugvajai pietika ar neizšķirtu. Pēc četrām dienām Montevideo cīņas lielāko daļu uz rezultātu tablo saglabājās divas nulles, līdz 20 minūtes pirms pamatlaika beigām pieredzējušais uzbrucējs Sebastjans Abreu guva vārtus, un Urugvajas līdzjutēji jau sāka svinēt – 2:0 divu spēļu summā. Tiesa, pēc četrām minūtēm Kostarika rezultātu izlīdzināja, un nu urugvajieši atradās uz naža asmens (pie nelabvēlīgā 1:2 divu spēļu summā priekšrocība, patecoties vairāk viesu laukumā gūtiem vārtiem, būtu Kostarikai), taču savu līdzjutēju priekšā Urugvajas valstsvienība līdz finālsvilpei spēja nosargāt neizšķirtu.

Visā ciklā urugvajiešu sastāvā rezultatīvākie ar septiņiem vārtu guvumiem bija Djēgo Forlans un Sebastjans Abreu, bet Luisa Suareza kontā pieci rezultatīvi sitieni.

Grupa un izredzes

Pērnā gada nogalē notikusī izloze lēmusi, ka Urugvaja Dienvidāfrikā cīnīsies A grupā kopā ar Franciju, Meksiku un mājinieci Dienvidāfriku. Favorītes loma, protams, šajā kvartetā atvēlēta francūžiem, bet tieši starp urugvajiešiem un meksikāņiem eksperti paredz cīņu par otro vietu, kamēr mājiniekiem atvēlēts nosacīts pastarīšu statuss. Bukmeikeru kantora betsafe.com prognoze koeficentu veidolā par valstsvienību izredzēm iekļūt 1/8 finālā: Francijai 1.30, Meksikai un Urugvajai pa 1.85, bet Dienvidāfrikai 2.70. Urugvajas izredzes trešo reizi kļūt par pasaules čempioni novērtētas ar koeficentu 124.20. Saprotams, šāds variants ir maz ticams, un izkļūšana no grupas urugvajiešiem jau būs labs panākums.

Ar grupas sāncensēm visbiežāk, proti, 17 reizes, šķēpus nācies krustot ar netālo Meksiku – trīs uzvaras, septiņi neizšķirti un tikpat zaudējumu (vārtu attiecība 21:25). Svaigākais mačs norisinājās 2007. gada prestižajā "Copa America” turnīrā, kad cīņā par bronzas medaļām (pusfinālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā tika atzīts Brazīlijas pārākums) ar 3:1 pārāka bija Meksika. Vienīgajā savstarpējā spēle PK finālturnīros 1966. gadā Londonā noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Ar Franciju tikmēr spēlēts četras reizes – pa divām PK finālturnīros un draudzības spēlēs. Bilance šajās cīņās ir ļoti līdzīga, un katra no vienībām izcīnījusi pa uzvarai, bet divas cīņas noslēgušās ar mierizlīgumu (vārtu attiecība 3:2 francūžu labā). Pēdējā tikšanās reizē draudzības spēles ietvaros 2008. gada novembrī Parīzes "Stade de France” stadionā tika fiksēts bezvārtu neizšķirts. Savukārt divās spēlēs pret Dienvidāfriku uzvara 4:3 Konfederāciju kausā 1997. gadā un neizšķirts 0:0 draudzības spēlē Johanesburgā 2007. gadā.

Treneris un spēlētāji

Izlasi kopš 2006. gada marta vada vietējais speciālists - 63 gadus vecais Oskars Tavaress, kurš savulaik jau pāris gadus atzīstami vadījis Urugvajas valstsvienību, 1990. gada PK finālturnīrā Itālijā ievedot to 1/8 finālā (0:2 pret Itāliju) un 1989. gadā iekļūstot "Copa America” finālā (0:1 pret Brazīliju). Tavaress šajā amatā nomainīja Horhi Fosati, kā vadībā urugvajieši nespēja kvalificēties iepriekšējam PK finālturnīram Vācijā. Savas trenera karjeras laikā urugvajiešu speciālists bijis treneris vairākās Urugvajas komandās ("Danubio”, "Penarol”), Argentīnas grandā "Boca Juniors”, kā arī pazīstamos Eiropas klubos ("AC Milan”, "Cagliari” un "Real Oviedo”).

Tavaresa nosauktajā 23 vīru sastāvā nekādu dižo pārsteigumu nav. Kā pēdējie trīs no sastāva tika atsijāti pussargi Horhe Rodrigess ("River Plate"), Alvaro Gonzaless ("Nacional") un Horhe Martiness ("Catania", Itālija). Domājams, komandas lielākais spēks ir uz vārtu gūšanu tendētā un klīniskā uzbrukuma līnija, kurā atrodami trīs plašākai futbola sabiedrībai labi zināmi futbolisti: viens no Spānijas "La Liga” pēdējo sezonu bombardieriem un UEFA Eiropas līgas pirmā finālmača galvenais varonis Djēgo Forlans ("Atletico Madrid”), Amsterdamas "Ajax” vārtu mašīna Luiss Suaress un Edinsons Kavani ("Palermo”). Komandas kapteiņa apsējs uzticēts pieredzējušajam aizsargam Djēgo Lugano ("Fenerbahce”), kuram aizsardzības līnijā asistēs tādi augsta līmeņa aizsargi kā Djēgo Godins ("Villarreal”), Martins Kaseress (pērn no spāņu granda "Barcelona" tika izīrēts Turīnas "Juventus”) un veterāns Andress Skoti. Kvalitatīvu vīru netrūkst arī vidējā līnijā, bet vārtu drošība, domājams, tiks uzticēta jaunajam Romas "Lazio” talantam Fernando Musleram.

Sastāvs

Izmantotie resursi:
fifa.com