Facebook
GoogleGorkšs par QPR vienaldzību, vēlmi padarīt futbolu par Nr.1
@EdmundsN
Foto: www.readingfc.co.uk
Intervijā laikrakstam „Sestdiena” Latvijas izlases un Anglijas kluba „Reading” aizsargs Kaspars Gorkšs stāsta par sāpīgo „Queens Park Rangers” pamešanu, Latvijas izlasi un saviem plāniem.
Par „Queens Park Rangers” pamešanu
„Kas notika QPR? Tas jāprasa Vornokam [tā brīža QPR trenerim, kurš šosezon atlaists un tagad strādā „Leeds United”]. Šķiršanās man bija ļoti sāpīga, tur tomēr pavadīju trīs gadus, biju tuvu sapnim, bija skumji tā aiziet. Neviens no manis arī neatvadījās, neko nepaskaidroja – daži treneri tādām lietām atvēl laiku, daži neatvēl. Un Vornoks ar to nenodarbojas. Viss tika izdarīts vispār bez komentāriem, bez paskaidrojumiem, bez vārda pārmīšanas."
Par „Reading” un iespējamo spēlēšanu Premjerlīgā ar šo klubu
„Vēl nekas nav izdarīts, esmu māņticīgs un negribu spekulēt par to, kas būtu, ja būtu. Ja tikšu Premjerlīgā, tad runāšu ar visiem pēc kārtas. Taču pašlaik ne. Pieredze rāda: jo tu vairāk runā, jo sliktāk ir. Vai „Reading”, iekļūstot Premjerlīgā, nevar rīkoties līdzīgi kā QPR? Manā karjerā līdz šim notikušas visneiedomājamākās lietas, un es nebūšu pārsteigts ne par ko. Tikpat labi pārmaiņas karjeru var ietekmēt pozitīvi. Man jādara tas, kas jādara. Es esmu futbolists.”
Par algu „Reading”
„Šis noteikti ir viens no maniem karjeras labākajiem līgumiem. Vai labākais, varēšu pateikt tikai pēc sezonas beigām, jo ir izvirzīti dažādi mērķi, kuri man jāsasniedz, ir bonusu sistēma, un kopējo nopelnīto summu pateikt nemaz nevaru.” Šeit atliek piebilst, ka bonusi (tiesa, nav zināmi minētie mērķi) varētu būt labi – Kaspars „Reading” rindās pagaidām nav izlaidis nevienu spēli, ielaisto vārtu ziņā viņa komanda ir 2. vietā visā līgā un komandas vieta tabulā vismaz šobrīd arī priecē…
Par nākotnes plāniem
„Latvija man ir daudz devusi, tāpēc jūtu, ka pienācis laiks dalīties. Un tas ir jādara tagad, kamēr vēl kādu interesēju, nevis pēc karjeras beigām. Tāpēc šovasar esmu nolēmis sarīkot nometni ar nosaukumu „Nr.13”. Man vienalga, ko citi par to domā. Man trīspadsmit ir laimīgs skaitlis.” Nometnē varēs piedalīties jaunieši no 10 līdz 14 gadu vecumam, dalības maksa būšot simboliska, un pasākumā piedalīsies virkne treneru, kuri devuši ieguldījumu Kaspara karjerā, kā arī, iespējams, kāds ārzemju speciālists ar skaļāku vārdu. Tāpat palīdzēs Māris Verpakovskis un Andrejs Rubins. Gorkšs atklāj, ka, lai gan nākotnē īpaši tālu neskatās, nometnē arī pats sevi izmēģinās trenera ampluā un, ja tas izdosies un sagādās prieku, varbūt nākotnē pēc karjeras beigām izmēģinās šo profesiju.
„Viena no nometnes idejām ir popularizēt futbolu jauniešu vidū. Esmu gan novērojis, ka popularitāte jau tagad ir diezgan augsta. Daudz mazu bērnu spēlē futbolu, masveidība ir ļoti liela, par to liecina arī statistika un aptaujas. Taču līdz profesionālam līmenim tiek tikai nedaudzi, turklāt pastāv problēmas arī ar sporta veida tēlu. Spēlējot ārzemēs, esmu nedaudz distancējies no Latvijā notiekošā, tāpēc gribu aizkosties līdz serdei un saprast, kur ir problēma. Mans mērķis ir padarīt futbolu par Latvijas populārāko sporta veidu, kā tas ir gandrīz jebkur citur pasaulē.
Malnačs un Mežeckis atbalsta Gorkšu
Normunds Malnačs: „Anglijā šāda rīcība skaitās labais tonis, to dara daudzi spēlētāji, tas tiek uzskatīts par zināma veida pienākumu. Futbolisti pelna ļoti labi un tāpēc arī dod kaut ko atpakaļ sabiedrībai. Man ir prieks, ka Gorkšs ir gatavs to darīt, un tas noteikti nāks par labu Latvijas futbolam.
Jānis Mežeckis: „Viņš ir pelnījis beidzot iekļūt Premjerlīgā, jo reti kurš spēlētājs ir tāds piemērs jaunajiem.”
Gorkšs par futbola mīlestību un Latvijas izlasi
„Tāda ir manas nometnes pamatdoma: dot iespēju puikām satikties ar izlases spēlētājiem, iegūt vairāk informācijas un labāku ieskatu futbola sadzīvē. Viena no manām spilgtākajām un emocionālākajām bērnības atmiņām ir no 1992. gada, kad toreiz Rīgā viesojās Eiropas čempione Dānijas izlase un pēc mača izdevās iegūt leģendārā Braiena Laudrupa autogrāfu. Man tas bija ļoti svarīgi, tas mirklis dziļi iespiedies atmiņā. Šādas emocijas jau arī veidoja emocijas pret futbolu, gribēšanu spēlēt un lielo mīlestību. Jāsāk ar mazumiņu un, iespējams, pēc tikšanās ar mums kādam puikam radīsies līdzīgas sajūtas, kā man toreiz.”
„Ja man pirms pieciem gadiem kāds būtu teicis, ka būšu savas valsts kapteinis, nekad tam neticētu. Tāpēc vārdos ir grūti izteikt, cik pagodināts jūtos, atrazdamies šajā statusā. Tās ir īpašas emocijas, kad izved savu komandu laukumā.” Tāpat Kaspars norādījis, ka Aleksandrs Starkovs divu gadu laikā gandrīz pilnībā atjaunojis izlases sastāvu, atvadījies no visiem veterāniem, ko lielākā pasaules treneru daļa nebūtu gatava paveikt. Tādējādi Gorkšs ir kļuvis par vienu no vecākajiem izlasē: „Lai gan man nepatīk vārds „veterāns”, saku, ka vienkārši esmu vairāk pieredzējis spēlētājs – jūtos labi, paskriet varu un ar savu pieredzi cenšos palīdzēt jaunākiem futbolistiem.”
Kaspars ar optimismu raugās uz nākamo pasaules čempionāta atlases ciklu, saprotot, ka tā var būt viena no pēdējām iespējām nokļūt kādā lielā turnīrā: „Jā, mēs spēlējam no aizsardzības, taču, ja pret top komandām sāksim spēlēt atklātufutbolu, tā būtu pašnāvība. Lai arī ko kāds teiktu, labāk ir spēlēt ne tik skatāmu futbolu un sasniegt rezultātu. Treneri tiek atlaisti, jo nav rezultāta, un futbolā vienmēr galvenais ir rezultāts. Ir muļķīgi spēlēt skaisti un visiem zaudēt. Nedomāju, kad tad visi būs apmierināti. Tieši otrādi. Neviens neatceras to, ka esi spēlējis skaisti un zaudējis, visi atceras tikai rezultātu. Ja man ir jāizvēlas, izvēlos spēlēt piesardzīgi, taču uzvarēt.”
Izmantotie resursi:
Laikraksts „Sestdiena”
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet ja par Latvijas iekļūšanu EČ futbolā finālstadijā, tad tas noteikti ir lielākais panākums Latvijas mūslaiku sportā, ko grūti būs tuvākajā laikā kādam pārsist...
[+] [-]
[+] [-]
Savukārt, ledus hokeja PČ mēs varam cik uziet "izcīnīt" 7.vietas un pārliecinoši turēties A grupā- no tā nevienam ne silts, ne auksts.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ledus hokeju pieminu, jo te bija viedoklis, ka tas esot un tam vajadzētu būt LV sportam nr.1.
Ja kāds uzskatītu, ka nr.1. būtu jābūt 100 lauciņu dambretei, tad "jauktu iekšā" to.
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Dukura sakarā galvenais ir olimpiskais zelts, tas gan ir vērtīgs
[+] [-]
Bet nu cits varbūt teiks ka tādu vispār neskatās; katram savs.
-1 [+] [-]
Pamosties, kungs ,beidzot un paskaties, kas LV sporta vidē šobrīd notiek. KHL rūdītais zombējums + krievu gāzas nauda jau sen kā ir pāraudzis kāda atsevišķa tirliņa viedokli.
[+] [-]
Skonto vispār malači vienā no retajām reizēm, ka uz viņu spēli atnākuši ap 5-6 tūkst. skatītāji, viņi izdarīja visu, lai vairāk viņi nenāktu, nospēlējot tik tizlu un neizteiksmīgu spēli uz zaudējot pret Ziemeļīrijas frizieriem, ugunsdzēsējiem, pavāriem utt. resp. pusamatieriem...
Es arī biju čomu aizvilcis, tā bija pēdējā reize, kad sanāca uz futeni viņu aizvilkt...
+2 [+] [-]
Ja tu runā tikai par afroamerikāņu diasporu, tad varbūt basketbols arī ir populārākais viņu vidū, par to nestrīdēšos.
+1 [+] [-]
Cilvēki izvēlas, to, kas viņiem patīk, viņus aizrauj izklaidē un ir pienācīgi "iesaiņots", nevis to, kas viņiem idejiski būtu jāatbalsta, jo futbols ir populārs visā pasaulē...
Piemēram D-pilī spidvejs salasa pilnu stadionu, kāda problēma cilvēkiem patīk un viņi nāk.. Arī sazombēti?
Pasaki man argumentus, kapēc lai cilvēki ietu skatīties fubolu uz stadionu, kur spēlē vieni krievi, gruzīni, japāņi u.c. visādi nesaprotami kadri, uz stadionu, kur ir netīri krēsli, kur nav normālas bufetītes, kur no spēlētāju, treneru un skatītāju puses skan viens kreivisks "mats"?
Vienīgais cieņa FK Jelgava vadībai, tie vismaz kaut ko dara, lai piesaistītu skatītājus...
+1 [+] [-]
Iet un skatīties var kurš grib un uz ko grib. Demokrātija. Svarīgi, lai nebūtu ne mazākās muldēšanas par LV tēla nešanu "kaut kur tur" un nekādas lūrēšanas valsts kases virzienā. Citādi modelis, kad kādai organizācijai gāzes naudas var pēkšņi šķist par maz un tad sekotu iegrābšanās budžetā "valsts sporta veida nr.1." vajadzībām, nav nemaz tik nereāls, īpaši pie cita politisko spēku samēra.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Savukārt, valstij būtu nopietni jāpiedomā, kā attīstīt to vienīgo sporta veidu, kas patiešām var nest LV vārdu pasaulē. Citādi šobrīd tādu cilvēku kā Gorkšs entuziasms šajā lauciņā ir liels retums.
[+] [-]
Kā uzlabot stadionus, audzināt jaunatni, pievilināt skatītājus utt.
[+] [-]
Pagājušajā nedēļas nogalē ar Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēlēm sākas futbola jaunā sezona. Portāla "Delfi Sports" redaktora novērojumi neliecina, ka LFF un futbola klubi veikuši darbu, lai tribīnēs būtu vairāk līdzjutēju. Kāpēc tā - par to ļausim spriest lasītājiem.
Nevar jau teikt par visām spēlēm (esmu pārliecināts, ka Jelgavā bija ļoti patīkama atmosfēra un arī mačs izvērtās spraigs), tomēr klātienē apmeklētā spēle starp "FC Jūrmala" un "Skonto" lika vilties: sportiskajā ziņā viss bija kārtībā, galvenajiem "aktieriem" - futbolistiem - neko nevar pārmest, bet līdzjutējiem (ne)nodrošinātie apstākļi bija ....(daudzpunktes vietā katrs var ielikt sev tīkamāko no skarbajiem vārdiem).
Spēles mājinieki bija "FC Jūrmala", spēle risinājās Nacionālās sporta bāzes "Arkādija" mākslīgā seguma laukumā, spēļu arēnu par atbilstošu atzinusi LFF, tātad arī daļa vainas ir LFF.
Sāksim ar ieeju stadionā – kad esi nonācis līdz laukumam (par stadionu to nevar saukt) un vēlies pa ieliņu iet iekšā, apsargs norāda, ka šeit nedrīkst. Izrādās, lai tiktu tribīnēs ir jāiet cauri stāvlaukumam, tad sporta zālei gar mugurpusi pa dubļu un dažādu gružu "miksli" līdz "tribīnēm". Ceļu vēl izdaiļo salūzuši basketbola grozi, saplēsti futbola vārti, kaut kādu būvgruži... Ironizējot, rodas ļoti lielisks iespaids, ka dodies "uz futbola svētkiem".
"Tribīnes" – laikam kopā pieci "sektori", katrā četras skatītāju rindas un katrā rindās kādas piecas vietas. Tātad, kopā 100 skatītāju vietas spēlei, kurā tiekas divas virslīgas komandas – viena no tām ir Latvijas titulētākā vienība "Skonto" un otra ("FC Jūrmala") izvirzījusi augstus mērķus un noteikti cīnīsies par labāko sešinieku virslīgas jaunajā sezonā!
Labierīcības – kā norādīja vairāki cilvēki, visapkārt taču ir koki... Dažs norādīja, ka iekšā var ieiet ēkā, kurā ir sporta zāle. Bet tad atgriežamies pie tā, kāds ir ceļš līdz tribīnēm. Tas nozīmē, ka tev atkal ir jāmēro kādi vairāki simts metri apkārt ēkai, tad jāiet ēkā (ja tur vispār laistu iekšā) un jāprasa kādam, kur ir labierīcības, jo norādes, kur ir labierīcības, nav!
No otras puses, priekš kam labierīcības, ja jau tev nav kur nopirkt ne ēst, ne dzert, jo par kaut kādu minimālu dzērienu vai ēdienu nodrošināšana līdzjutējiem "Arkādijā" arī var pasapņot. Protams, lasītāji iebildīs – ko vēl sacerējies, jo iet jau skatīties futbolu, nevis izēsties, tomēr ūdeni padzerties gribas spēles laikā.
'Delfi Sports': kā Latvijas futbolā 'rūpējas'...
[+] [-]
Kapēc pastāv futbols un citi sportaveidi augstā līmenī visā pasaulē.
Tikai tapēc, ka ir interese no skatītāju puses, kuri maksā naudiņu par futbolistu parādīto izklaidi viņiem un patiecoties sponsoriem, kas maksā naudiņu tapēc, ka ir skatītāji...
Man nav nekas jādara futbola labā - klubam ir jādara, lai man būtu interesanti aiziet paskatīties viņu piedāvāto izklaidi vai noskatītos pa TV....
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kapēc cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, nevis strādā pa minimālo algu vai 100latnieku programmā – mīkstmiešu tauta vai ne, nevar ieprikties humpakos un dzīvot pussabrukušos būceņos bez apkures....