Ošs: "Gribu palikt Polijas Ekstraklasē - tur ir futbols, kas man patīk"

Zinu, cik bēdīgi beidzās sezona tavam klubam, bet kā tev pašam gāja? Vai izdevās iejusties tajā līmenī?
Emocionāli sezona beidzās dramatiski. Arī es pārdzīvoju par to, ka mēs izlidojām. Sezonas beigās mēs rādījām labu futbolu un turpat vien bijām, lai noturētos augstākajā līgā. Tas bija maziņš emocionāls trieciens un visas emocijas nosita zemē. Tomēr pašam šī sezona noteikti bija liels pluss - daudzos komponentos es pieliku, izcīnīju trenera uzticību. Katram savs laiks - sākumā man nācās pagaidīt un pēc tam izmantot savu iespēju. Domāju, es to izmantoju un tagad ir šādas tādas intereses no Skotijas un tās pašas Polijas, bet kā viss tālāk izvērtīsies, to nezinu - varbūt tikpat labi es atgriezīšos Latvijā, varbūt došos uz citu valsti, varbūt atgriezīšos Polijā. Tas ir futbols - vienu dienu tu esi augšā, otru dienu lejā. Pats Polijā pavadīto laiku vērtēju pozitīvi, un es ceru un gribu atgriezties Polijā - tas ir tas futbols, kas man patīk. Atmosfēra, lielās tribīnes - tas viss piedod asumu un vēl lielāku cīņassparu, lai sasniegtu vēl augstākus mērķus.

Jau pieskāries nākotnes jautājumam. Vai vari pastāstīt vēl konkrētāk, kādi tev ir varianti un kā vispār turpināsies jaunas darbavietas meklējumi - caur aģentiem?
Jau pirms gada noslēdzu līgumu ar poļu aģentiem un tagad, kad izlase ir beigusies, ir jābūt reāliem variantiem, domu gājienam, kur es būšu, jo transfēru logs tuvojas, pēc 45 dienām sāksies jaunā Ekstraklases sezona [16.jūlijā, nieka sešas dienas pēc "Euro2016" fināla - aut.] un tepat Latvijā arī nedrīkst nokavēt - ir daudzas komandas, kas spēlēs Eiropas līgā. Tāpēc ceru, ka pēc iespējas drīzāk atrisināsies tas, kur es spēlēšu tālāk, lai varu koncentrēties tikai futbolam.

Ja starp variantiem būs Skotijas Premjerlīga un Polijas Ekstraklase, izvēlēsies Poliju?
Es noteikti izvēlētos Poliju - domāju, tur līmenis ir augstāks un man tur patīk. Tas ir tuvu mājām un tur ir futbols, ko es gribu spēlēt. Un ticu, ka tur spēlējot un progresējot, varu tikt kaut kur vēl augstāk. Solīti pa solītim, un viss ir iespējams.

Pieminēji savu progresu - kuros tieši elementos, tavuprāt, esi progresējis?
Pirmkārt jau, esmu atradis sevī mieru uz laukuma. Citreiz varbūt brīžiem nervozēju, bet tie lielie skatītāju pūļi mani nomierināja, piezemēja. Noteikti esmu pielicis taktiskā ziņā - tagad vairs neskrienu pa galvu, pa kaklu sist iekšā vārtus, lai izceltos ar kādu spilgtu epizodi, bet gan koncentrējos komandas spēlei. Tur starp viņiem tev ir iespēja progresēt, tur tas līmenis ir mazliet augstāks un, ikdienā ar viņiem trenējoties, aug arī tavs līmenis un tu to jūti - ar katru treniņu, ar katru spēli.

Paprovocējot - ja nebūs iespējas palikt Polijas Ekstraklasē un būs jāizvēlas starp Polijas 1.līgu un "Jelgavu", ko izvēlēsies?
Tas ir grūts jautājums [smaida]. Gribētos gan tur, gan tur, bet jāsaprot, ka, esot tur Polijā, būšu tuvāk tam futbolam, ko gribu spēlēt. Es zinu, cik grūti bija aizbraukt no Latvijas. Lai gan labi spēlēju Eiropas līgā, tāpat vēl vajadzēja sakarus un palīdzību, lai man būtu vismaz iespēja aizbraukt tur uz pārbaudi. Neviens tāpat vien man nezvanīja un neteica: "Mēs tevi vēlamies." Tāpēc tas ir grūts jautājums un svarīgi ir arī finansiālie nosacījumi, jo, klubam ejot zemē [domāts Zabžes "Gornik" - aut.] alga samazinās par 50%. Ir grūti, domāsim ar aģentu. Skatīsimies. Tikpat labi var gadīties, ka nav variantu, un es atgriežos Latvijā. Bet pastāv arī iespēja, ka tieku Ekstraklases klubā vai palieku "Gornik" 1.līgā. Zinu, ka "Gornik" mani ļoti vēlējās paturēt, taču tur tagad ir nomainījies kluba prezidents un treneris, tāpēc nezinu, kādi būs viņu lēmumi.

Vai tīri individuāli pieļāvi Polijā kļūdas, kuru nepieļaušana varbūt glābtu "Gornik" no izkrišanas?
Divas spēles pirms sezonas beigām man bija lieliska iespēja 90.minūtē - ar galvu raidīju bumbu pret vārtu stabu. Būtu es trāpījis, mums būtu par diviem punktiem vairāk, turklāt tā bija cīņa pret konkurentiem [Lenčnas "Gornik" - aut.] par palikšanu. Par to epizodi es arī pārdzīvoju, tas viss bija ļoti emocionāli. Fani pēc pēdējās spēles raudāja - neko tādu es savā dzīvē nebiju piedzīvojis, un es jutu arī viņiem līdzi. Situācija pēc pēdējās spēles nebija vienkārša. Gribētos dot šiem līdzjutējiem iespēju atkal būt ar savu komandu Ekstraklasē, gribētu būt viens no tiem, kas šo komandu atgriež Ekstraklasē, taču jāsaprot arī manas vēlmes un profesionālo karjeru - man tomēr gribas spēlēt Ekstraklasē...