Ministru prezidente Siliņa norīko darba grupu stadiona risinājumu izstrādei

Darba grupu vadīs Ministru prezidentes padomnieks attīstības un pārmaiņu vadības jautājumos Edgars Pukinsks. Vadītāja vietniece būs finanšu ministra padomniece rīcībpolitiku jautājumos Sanda Liepiņa.

Darba grupas sastāvā būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ministru prezidenta padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Ints Dālderis, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, biedrības "Latvijas Futbola federācija" prezidents Vadims Ļašenko, SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks un ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Darba grupai sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju paredzēts izstrādāt futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto publiskās un privātās partnerības struktūru, finanšu aprēķinus, ieviešanas nosacījumus un grafiku un līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniegt tos Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). IZM darba grupas izstrādātos finanšu aprēķinus būs nepieciešams saskaņot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un izglītības un zinātnes ministrei tos iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kā norādīts rīkojumā, darba grupas vadītājam, lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, ir tiesības pieaicināt darba grupas sanāksmēs citu institūciju pārstāvjus, kā arī speciālistus un ekspertus. Darba grupas vadītājam par pieaicinātajiem pārstāvjiem, speciālistiem un ekspertiem jāinformē darba grupas sekretariāts. Tāpat darba grupas vadītājam ne retāk kā reizi divos mēnešos jāiesniedz Ministru prezidentei informācija par darba progresu, sasniegtajiem rezultātiem un turpmāk plānotajām darbībām.

Paredzēts, ka darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās CFLA Publiskās un privātās partnerības nodaļas vadītāja Diāna Stajevska. Sekretariāts saziņā ar darba grupas vadītāju koordinēs informācijas apriti, kas saistīta ar darba grupas darbību, izmantojot mērķim izveidotu atsevišķu e-pastu. Tāpat sekretariāts saziņā ar darba grupas vadītāju organizēs papildu informācijas un izvērtējumu iegūšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu darba grupas uzdevumu izpildi, kā arī saziņā ar darba grupas vadītāju nosūtīs darba grupas pārstāvjiem sanāksmes darba kārtību un izskatīšanai attiecīgajā sanāksmē sagatavoto informāciju vismaz vienu darba dienu pirms sanāksmes.

Līdztekus sekretariāts ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc sanāksmes elektroniski nosūtīs saskaņošanai darba grupas dalībniekiem darba grupas sanāksmes protokolu. Kā ziņots, Rīgas dome aprīlī nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā desmit hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tika nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums kļūs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai. Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, lēsa Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Pulks, kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Pēc deviņu potenciālo stadiona atrašanās vietu izvērtēšanas nonākts pie secinājuma, ka visatbilstošākā vieta, kur būvēt 16 000 sēdvietu stadionu, ir Lucavsala.

UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rekomendētā Vācijas arhitektu biroja "Fiebiger GMBH" izveidotā vizualizācija paredz, ka multifunkcionālā sporta kompleksa projekta kopējā platība varētu būt nepilni 119 000 kvadrātmetru, no kuriem stadions aizņemtu nedaudz vairāk kā 66 000 kvadrātmetru.

Pēc LFF aprēķiniem, realizējot šādu projektu, Latviju apmeklētu vismaz par 40 000 vairāk tūristu katru gadu, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienestu papildu 35 miljonus eiro. Ik gadu stadionā varētu notikt vairāk nekā 35 starptautiska līmeņa futbola spēles, kā arī desmit koncerti vai cita veida pasākumi. Projekts šobrīd ir pirmajā no trīs attīstības posmiem, un tā noslēgums, kas paredz arī projekta nodošanu ekspluatācijā, iecerēts ne ātrāk par 2027. gadu.

Izmantotie resursi:
LETA