Astafjevs priecīgs, ka viņa rekordu var labot futbola leģenda Kasiljass

Kā zināms, Vitālijs Astafjevs (44) ir Eiropas rekordists pēc aizvadīto spēļu skaita nacionālajā izlasē. Viņa kontā ir 165 spēles Latvijas valstsvienībā. Par rekordistu Astafjevs kļuva 2009.gada 15.novembrī (157.spēle tika nospēlēta pret Hondurasas izlasi), apsteidzot kaimiņvalsts Igaunijas spēlētāju Martinu Reimu, kurš apstājās pie 156 maču atzīmes. Reims savulaik laboja (Rietum)Vācijas leģendas Lotāra Mateusa 150 spēļu rekordu.

Pēc tam, kad Astafjevs 2010.gadā karjeru noslēdza, uzreiz bija visai skaidrs, ka viņa rekords, visticamāk, nebūs mūžīgs. Lai gan Vitālijs patiešām sasniedza fantastisku latiņu, domājams, drīzumā viņa rekords kritīs. Šobrīd tikai divu spēļu attālumā no Astafjeva rekorda atrodas Spānijas futbola leģenda Ikers Kasiljass, kuram izlasē 163 spēles.

Astafjevs savas 165 spēles sasniedza laika posmā no 1992. līdz 2010.gadam, izlasi pārstāvot no 21 līdz 39 gadu vecumam, savukārt Kasiljass Spānijas izlasē debitēja 19 gadu vecumā un turpina nacionālo valstsvienību pārstāvēt arī šobrīd, 34 gadu vecumā.

Sportacentrs.com aprunājās ar Astafjevu, lai noskaidrotu, ko viņš domā par savu rekordu, Kasiljasa tuvošanos un tamlīdzīgi. Vitālijs gan nekavējoties uzsver, ka "dzīvajā" neseko tam, kā Kasiljass šim viņa rekordam tuvojas: "Nesekoju, jo šobrīd esmu ļoti aizņemts trenera darbā "Jelgavā". Protams, man par šo visu nemitīgi atgādina žurnālisti, piemēram, nesen par šo tēmu man bija intervija gan ar Anglijas, gan ar Spānijas izdevumu. Tā ka medijiem ir interese, viņi uzdod līdzīgus jautājumus kā jūs.

Visiem atbildu vienādi - Kasiljass joprojām ir aktīvs futbolists, arī aiz viņa vēl ir aktīvi spēlētāji, kuru kontā ir daudz spēļu. Laiks iet, statistika mainās un es pie šī rekorda neturos. Esmu priecīgs, ka mani kā pirmais var apsteigt tik lielisks spēlētājs kā Kasiljass. Novēlu viņam pēc iespējas ilgāku karjeru, nospēlēt daudzus gadus, jo viņš ir augstas klases vārtsargs. Tagad viņš ir pametis "Real" un pārgājis uz "Porto", taču jebkurā gadījumā visiem Kasiljasa meistarība ir labi zināma. Laikam jau no žurnālistiem uzzināšu par brīdi, kurā viņš mani apsteigs un pārsitīs rekordu."

Šo rindu autors, protams, painformēja Astafjevu, ka Kasiljass no viņa atpaliek par divām spēlēm. Tāpat pieminēju, ka pēdējā Spānijas izlases mačā Maķedonijā Kasiljass otro reizi "Euro2016" kvalifikācijas astoņās spēlēs palika uz rezervistu soliņa, jo priekšroka tika dota Davidam de Hejam. Taujāts, vai gadījumā, ja arī turpinājumā pirmais numurs būs de Heja, Spānijas izlases treneri dos iespēju Kasiljasam labot rekordu vismaz ar pārbaudes spēļu palīdzību, Astafjevs nevēlas spriedelēt: "To lai analizē žurnālisti. Pats esmu aizņemts ar "Jelgavu", ir savas raizes un, godīgi sakot, nesekoju peripetijām ap Spānijas izlasi un ap to, vai Kasiljasam vēl dos iespēju spēlēt izlasē. Kā jau teicu, pie rekorda neturos - ja arī ļaus Kasiljasam nospēlēt pārbaudes spēles, lai labotu rekordu, tad pareizi izdarīs, jo viņš ir izcils futbolists un viņš ir cienīgs, lai ierakstītu savu vārdu futbola vēsturē."

Skaidrs, ka, visticamāk, tas nenotiks, taču no Spānijas futbola vadības puses patiesi skaists žests būtu, ja Astafjevu uzaicinātu un lūgtu viņam pasniegt kādu simbolisku balvu Kasiljasam spēlē, kurā Ikers labos Vitālija rekordu. Arī "Jelgavas" treneris nebūtu pret to, lai realizētos šī uzburtā aina, pie reizes skarot sāpīgo jautājumu par atšķirīgo futbola popularitāti Latvijā un citur: "Protams, kāpēc gan nē? Neapšaubāmi, būtu patīkami atrasties tur, kur cilvēki dzīvo futbolā. Mums Latvijā trūkst gan šādas attieksmes pret futbolu, gan tādu spēļu un tādas skatītāju intereses, kāda bija šodien [saruna notika pēc Virslīgas mača starp "Jelgavu" un "Skonto" - aut.]. Gribētos, lai Latvijā par futbolu ir lielāka interese gan no televīzijām, gan no žurnālistiem. Tad varbūt arī Latvijā biežāk būtu aktuālas šādas futbola tēmas un diskusijas par rekordiem un futbolu vispār."

Astafjeva un Kasiljasa neklātienes konkurence ir visnotaļ nosacīta, taču abi šie savu valstu izcilnieki divreiz ir tikušies arī savā starpā futbola laukumā. Tas notika "Euro2008" kvalifikācijā (atgādinu, ka Spānija ar Kasiljasu vārtos galu galā kļuva par 2008.gada Eiropas čempioni, izcīnot pirmo titulu kopš 1964.gada), turklāt Astafjevs un Kasiljass abi bija savu izlašu kapteiņi. Spānija gan Rīgā, gan Ovjedo uzvarēja ar 2:0.

Astafjevs nav aizmirsis toreizējos dueļus ar spāņiem: "Jā, protams, atceros. Man ir laba fotogrāfija no spēles Ovjedo. Atceros 0:2 rezultātu, atceros, ka pēc mača samainījos krekliem ar Čavi. Spēles pret tādām komandām paliek spilgtā atmiņā. Spānija šajos gados bija virsotnē un tai nebija konkurentu, šī izlase kopumā trīsreiz pēc kārtas triumfēja Eiropas pasaules un čempionātos. Skaidrs, ka šai izlasē spēlē izcili futbolisti. Bija interesanti aci pret aci sajust viņu spēli, būt iekšā šajā atmosfērā. Šos dueļus ar Spāniju neaizmirsīšu." Tiesa gan, Asfafjevs atzīst, ka viņa arhīvos nav fotogrāfijas tieši ar Kasiljasu, lai gan, kā zināms, izlašu kapteiņi pirms mača laukuma centrā sasveicinās.

Latvija - Spānija 0:2 (Rīga, 2007.gada jūnijs). No 01:02 epizode ar Astafjeva tālo piespēli, kurai sekoja Verpakovska bīstams sitiens pa Kasiljasa vārtiem.

Astafjevs Latvijas izlasē debitēja 21 gada vecumā 1992.gadā - pēc neatkarības atgūšanas tas bija pirmais gads, kad Latvija vispār spēlēja. Vai Astafjevs būtu sakrājis vairāk spēļu, ja neatkarība tiktu atgūta ātrāk? "Es jau tāpat esmu pateicīgs liktenim, ka nospēlēju tik daudz spēļu un ka tik ilgi Eiropā esmu visiem priekšā šai rādītājā. Tāpēc vēl par kaut ko sūdzēties vai kaut ko rēķināt man nav jēgas. Esmu laimīgs, ka man izveidojās tāda karjera. Esmu lepns, ka pārstāvu Latviju - jau daudzus gadus esmu 1.vietā un mans vārds simbolizē, ka Latvijā ir spēlētāji, kuri ilgstoši var spēlēt labā līmenī. Tā ka man par savu spēlētāja karjeru ir tikai un vienīgi pozitīvas emocijas."

Lai gan Astafjevs Latvijas izlasē debitēja jau 1992.gadā, pirms tam bez viņa valstsvienība paguva nospēlēt piecas spēles. Vai nebija iespējas piedalīties jau šajos mačos? "Tur bija savi iemesli, kāpēc uzreiz nebiju pamatsastāva spēlētājs. Taču kā bija, tā bija - futbols necieš vārdu "ja", liktenis pret mani jebkurā gadījumā bija labvēlīgs."

Astafjeva debija notika 1992.gada 26.augustā, kad Vitālijs nāca uz maiņu PK1994 atlases ciklā mājas spēlē pret Dāniju (0:0), nomainot citu šī brīža treneri Juriju Popkovu. "Jā, debiju atceros. Spēlējām ar Dāniju, kas bija tā brīža Eiropas čempione. Nomainīju Popkovu, šķiet, 67.minūtē [66.minūtē - aut.]. Daudzreiz man ir jautāts par debiju - jā, atceros gan maiņas brīdi, gan tā brīža emocijas, gan precīzi tās spēles mūsu sastāvu. Kopš tā laika nomainījusies ne viena vien futbolistu paaudze, bet līdz šim ļoti labā atmiņā šie spilgtie brīži. Trešā mana spēle izlasē, starp citu, arī bija tieši pret Spāniju [Kasiljasam tobrīd bija 11 gadi - aut.]. Visas četras spēles pret Spāniju labi atceros - gan 0:5 zaudējumu viesos, gan neizšķirtu 0:0 Rīgā, kas sekoja pēc 0:0 ar Dāniju [pa vidu vēl bija 0:4 Īrijā - aut.]. Arī neizšķirtā pret spāņiem nācu uz maiņu [atkal nomainot Popkovu, šoreiz 69.minūtē - aut.]."

Lai gan Astafjevs jau sacīja, ka ir pateicīgs liktenim par dāvāto iespēju aizvadīt tik daudz spēļu, tomēr vēl pajautāju, vai karjeras laikā traumas stipri viņu mocīja un vai patraucēja izlasē nospēlēt vēl kādu maču vairāk. "Traumas bija, tāpat bija arī diskvalifikācijas dzelteno kartīšu dēļ, tā ka bija spēles, kuras izlaidu, lai gan teorētiski būtu varējis spēlēt. Protams, vienmēr esmu tiecies uz to, lai būtu noderīgs izlasei - jebkurā stāvoklī, jebkurā vecumā. Esmu arī ļoti pateicīgs izlases visiem treneriem, kuri man uzticējās, kā arī izlases partneriem, bet, pirmkārt, ģimenei. Bija tiešām daudz faktoru, kas virzīja mani uz priekšu un deva grūdienu, lai varētu nospēlēt tik daudz maču šādā līmenī."

Vitālijs jau atklāja par ārzemju mediju pēdējā laika uzmanību viņa rekordam, jo Kasiljass tam strauji pietuvojies. Bet kā bija toreiz, kad ar rekordu bija saistītas tikai salīdzinoši mazas valstis, proti, Latvijas spēlētājs Astafjevs 2009.gadā pārspēja Igaunijas spēlētāju Reimu? "Jā, arī toreiz interese bija liela, daudzi mediji to atspoguļoja. Prasīja, kā jūtos, cik ilgi spēlēšu. Viņiem atbildēju, ka nedzenos pēc skaitļiem, pēc rekordiem, bet gan vienkārši daru savu darbu un mīlu futbolu, tāpēc spēlēšu tik ilgi, cik vien varēšu. Atbildēju, ka mēģināšu palīdzēt izlasei, Latvijai maksimāli ilgi, bet tālāko jau lai lemj spēki no augšas, futbola dievs. Laikam jau katrs saņem to, ko ir pelnījis."

Noslēgumā jautāju, kas palicis spilgtākā atmiņā - 100.spēle izlases rindās vai igauņa Reima rekorda labojums? "Man katrs zīmīgs brīdis ir dārgs. Gan debija izlasē, gan pirmie vārti izlases sastāvā, tāpēc neveidoju rangu, kurā sarindotu šos brīžus kādā noteiktā secībā. Protams, lieliski atceros arī savu 100.spēli, kas bija pret Slovēniju [2004.gadā ar 1:0 uzvarētā pārbaudes spēle, kas bija gatavošanās "Euro2004" finālturnīram - aut.], tāpat arī savu pēdējo maču, kas bija Ķīnā [2010.gada 17.novembrī ar 0:1 zaudētā pārbaudes spēle - aut.]. Tas viss paliek atmiņā un katrs šāds brīdis man ir dārgs."

Papildus informācija

- Ja Kasiljass sargās Spānijas izlases vārtos tuvākajās trīs spēlēs, tad viņš sasniegs jaunu rekordu šī gada 13.novembrī, kas nozīmēs, ka Astafjeva rekords ir noturējies bez divām dienām sešus gadus. Spānijas izlases atlikušās spēles šogad: "Euro2016" kvalifikācijas turnīrā 9.oktobrī ar Luksemburgu un 12.oktobrī ar Ukrainu, kā arī 13.novembrī pārbaudes spēle Alikantē (Spānija) ar Angliju un 17.novembrī pārbaudes spēle Briselē (Beļģija) ar Beļģiju. Ja Kasiljass nepārspēs Astafjeva rekordu šajās četrās spēlēs, to nāksies atlikt uz 2016.gadu, kurā pirmā spēle (pārbaudes mačs) spāņiem paredzēta 24.martā pret Itāliju.

- Lai gan Kasiljass un, iespējams, arī Džanluidži Bufons Astafjeva rekordu labos, izskatās, ka no laukuma spēlētājiem mūsu izlases bijušais pussargs vēl ilgu laiku varētu atrasties virsotnē. Tuvākajiem sekotājiem Anatolijam Timoščukam (Ukraina, 140 spēles) un Robijam Kīnam (Īrija, 139 spēles) ir attiecīgi 36 un 35 gadi un, lai tiktu garām Astafjevam, būtu regulāri jāspēlē izlases rindās vēl vismaz trīs gadus... Ilgtermiņā reālākais Astafjeva apdzinējs varētu būt spānis Serhio Ramoss, kuram ir 129 spēles, taču arī tikai 29 gadi. Ap 2020.gadu Ramoss varētu Astafjevu apsteigt. Iespējas apsteigt Astafjevu nākotnē ir arī Krištianu Ronaldu - abi (viens kā treneris, otrs kā spēlētājs) tiksies savā starpā PK2018 kvalifikācijas turnīrā.

Visu laiku futbolistu spēļu skaits nacionālajā izlasē.

Visu laiku Eiropas futbolistu spēļu skaits nacionālajā izlasē.

Aktīvo Eiropas futbolistu spēļu skaits nacionālajā izlasē.