Stojanovičs: "Esmu drošs, ka Ontužāns nepārdomās un nemainīs izlasi"

- Gaidām treniņnometni un vēlamies progresēt ar katru spēli un iekrāt kādus punktus. Tas ir iespējams. Šī nometne būs nedaudz specifiska, jo mums būs divas mājas spēles un diezgan daudz laika, lai tām sagatavotos. Būs septiņi vai astoņi treniņi, kuros varēsim paveikt vairāk nekā iepriekšējā vai nākamajās nometnēs. Gribam tikt pie punktiem, jo cīnāmies punktu un uzvaru dēļ.

- Kā panācāt Ontužāna iekļaušanu kandidātu sarakstā?
- Tas bija diezgan tāls ceļš. Kopā ar prezidentu [Kasparu Gorkšu] braucām uz Minheni skatīties spēli un runāt ar viņu. Prezidenta kungam sakari ar viņu bija izveidojušies jau sen, un viņš centās pārliecināt viņu izvēlēties Latvijas izlasi. Mums ar viņu bija saruna, un visi vienojāmies, ka gan viņam, gan arī mums būtu labi, ja viņš būtu izlasē. Un atgriezāmies, protams, ar lielu smaidu sejā. Šī ir iespēja viņu redzēt, satikt, izskaidrot mūsu komandas un mūsu nākotnes filosofiju, iepazīstināt viņu ar pārējiem spēlētājiem un mūsu stilu. Domāju, ka šis ir pareizais brīdis to izdarīt. Viņš ir gatavs un motivācijas pilns. Tādēļ viņš arī ir šajā paplašinātajā sastāvā. Protams, ieguvām daudz informācijas ne tikai no viņa skatu punkta, bet runājām arī ar citiem "Bayern" pārstāvjiem un saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju – arī par to, ka viņš vasarā varētu pievienoties pirmās komandas treniņnometnei. Visu informāciju saliekot kopā, domāju, ka šis ir pareizais brīdis, kad izsaukt viņu uz izlasi.

- Ontužāns vēl nekad nav spēlējis pat Latvijas jaunatnes izlasēs. Kādēļ viņam pirms lielās izlases vispirms nedeva iespēju U21 izlasē? Vai viņš jau ir gatavs lielās izlases līmenim?
- Skatos plašāku ainu nākotnei. Izsaucu viņu tagad, jo šī ir lieliska iespēja septiņos astoņos treniņos redzēt viņu darbībā – viņa uzvedību, viņa komunikāciju ar komandas biedriem. Zinu, ka tas varbūt ir pāragri, taču iemesls viņa klātbūtnei ir nedaudz lielāks kā tikai spēlēšana izlasē šajos divos mačos. Nedrīkstam atļauties zaudēt jebkāda veida talantu. Kādu laiku bija jautājums, kurā izlasē viņš vēlētos spēlēt [Vācijas vai Latvijas], tādēļ mums ir jāreaģē ātri un jābūt gataviem nezaudēt vienu no Latvijas futbola talantiem. Kopaina ir lielāka par tikai šīm divām spēlēm. Pēc tam, protams, runāšu arī ar Latvijas jaunatnes izlašu treneriem, bet šis ir liels pirmais solis.

- Ja Ontužāns kvalifikācijas spēlē laukumā izies kaut uz sekundi, viņš pēc noteikumiem vairs nedrīkstēs mainīt izlasi. Vai tas nozīmē, ka varam sagaidīt, ka viņš šajos mačos tiks pie spēlēšanas?
- Nezinu, vai viņš spēlēs šajos divos mačos. Šobrīd ir ļoti grūti pateikt. Es zinu šos noteikumus, taču noteikti nesūtīšu viņu laukumā tikai šā iemesla dēļ. Kā jau teicu, skatāmies nākotnē, un kopaina ir nedaudz lielāka kā tikai šīs divas spēles. Ir svarīgi, ka viņš jūt, ka ir gatavs spēlēt un ka viņa patriotisma un meistarības līmenis ir pietiekams, lai viņš šeit būtu. Un esmu drošs, ka viņš nepārdomās un neaizies kaut kur citur. Kad ar prezidenta kungu runājām ar viņu, tas bija pats svarīgākais jautājums – kaisle un vēlme spēlēt Latvijas izlasē.

- Martā Kameša izlasē nebija. Kādēļ viņš ir izsaukts šoreiz?
- Jā, toreiz viņa nebija, taču es sāku skatīties viņa spēles – redzētais man patika. Sekošana līdzi bija nedaudz problemātiska, ņemot vērā viņa kluba mājvietu [Habarovsku]. Neredzēju viņu klātienē, taču redzēju vairākas spēles. Un, kā esmu teicis iepriekš, izmantoju katru iespēju, lai runātu ar iepriekšējiem treneriem – spēlētāju iepriekšējiem treneriem, iepriekšējo klubu vadītājiem, direktoriem. Un viss dzirdētais un redzētais Kameša sakarā bija pozitīvs.

- Ķigurs ilgu laiku bija savainots un tagad nospēlēja trīs spēles. Vai redzējāt viņu klātienē un runājāt ar viņu, arī par viņa fizisko gatavību?
- Zinu, ka viņš bija savainots un ilgu laiku nebija ierindā. Iepriekšējos trīs mačus viņš aizvadīja, un man, gluži kā Kameša gadījumā, redzētais patika – tas, kā viņš spēlē, kā izprot spēli. Neparunāju ar viņu viens pret vienu, taču runāju ar viņa treneri. Ceru, ka viņš ieradīsies labā fiziskajā formā. Šī ir nometne, kurā mums būs iespēja paskatīties arī tos spēlētājus, kurus nezinām tik ļoti labi. Gan Kameša, gan Ķigura sakarā svarīgākais bija tas, ka man patika redzētais - viņu spēles stils. Cerams, ka viņi mums palīdzēs.

- Vai bija spēlētāji, kurus nevarējāt izsaukt savainojumu dēļ?
- Jā, Tarasovs ir viens no viņiem. Viņš ir savainots kopš aprīļa beigām. Viņš nav spēlējis un sāka tikai dažus treniņus, ātri vien atkal sajūtot sāpes. Rīt [šodien] viņam būs pārbaudes, lai novērtētu muskuļu stāvokli. Viņam ir kvadricepsa problēma. Redzēsim, cik tas ir nopietni. Un viņš visdrīzāk arī mainīs klubu. Tā ka viņam ir daudz dažādu emociju – savainojums, kluba maiņa. Tādēļ viņš nav izsaukts. Tā pati situācija ir arī ar Gabovu – viņš ir savainots. Pirms dažām dienām runāju ar viņu, un viņš tikai tagad palēnām atsāk treniņus.

- Sarakstā redzam galveno treneri, bet ne asistentus.
- Mans pirmais asistents [Nebojša Miloševičs] diemžēl nebūs klāt, jo viņš ir Dejana Stankoviča akadēmijas direktors, tāpat viņš ir arī Serbijas Futbola federācijas "Pro-UEFA" licences kursu pasniedzējs. Tādēļ katru reizi ir jautājums, vai viņš varēs pievienoties vai tomēr nevarēs. Mans pirmais asistents būs viens no palīgiem, ar kuriem strādāju kopā arī "Levski". Tas ir Asens Bukarevs. Tāpat būs arī Aleksandrs Koliņko, kurš ir ne tikai vārtsargu treneris, bet arī asistents – viņš nav strikti piesaistīts tikai vārtsargiem, bet arī, piemēram, aizsardzības taktikām. Viņš ir vairāk kā asistents, nevis vārtsargu treneris. Un ārpus šo divu asistentu saraksta ir arī Envers Čiričs, kurš veiks analīzi un strādās pie standartsituācijām.

- Atgriezies ir Dāvis Ikaunieks, kurš kopš marta klubā ir nospēlējis tikai desmit minūtes. Maz un slikti klubā spēlējis arī Karašausks. Vai bija šaubas par viņu izsaukšanu?
- Ja runā par Dāvi, es zinu viņa situāciju un to, kādēļ viņš nespēlē. Visu laiku ar viņu runāju. Kā jau sacīju, visu laiku atkārtoju tās pašas lietas: šī nometne būs reta iespēja aizvadīt septiņus vai astoņus treniņus un reta iespēja iepazīt spēlētājus, kurus pagaidām tik labi nezinu. Ja es tagad nepārbaudīšu Dāvi, ja es nepārbaudīšu Ontužānu un kādus citus puišus, man būs jāgaida iespēja viņus redzēt klubos vai nākamajā nometnē. Tagad ir īstais brīdis to izdarīt. Šobrīd ir nedaudz plašāks saraksts, kuru es noteikti saīsināšu. Kurus atskaitīšu – šobrīd nevaru pateikt. Kas attiecas uz Dāvi, labi ir tas, ka viņš fiziski ir pilnībā gatavs un ir gatavs spēlēt. Vienīgi, viņš maina klubu – tādēļ viņš arī nespēlē pašreizējā klubā. Pēc viņa informācijas viņš klubā nepaliks. Tas ir iemesls viņa nespēlēšanai. Karašausks? Šī nav pirmā reize Virslīgā, kad izlases spēlētājs ir uz soliņa vai nespēlē savā pozīcijā. Diemžēl nevaru izsaukt visus, kuri ir laukumā, jo spēlē arī daudz leģionāru. Reizēm nākas pieņemt lēmumus attiecībā pret spēlētājiem, kuri neaizvada maksimālo minūšu skaitu. Reizēm esmu pārsteigts par to, kādās pozīcijās viņi spēlē vai ka viņi nespēlē vispār. Taču tas nav mans darbs. Karašausks ir īpašs puisis, kuru labi zinām. Ja viņam ir maksimāla motivācija un atdeve, viņš šai komandai var dot ļoti daudz. Tādēļ viņš ir šeit. Vēl kas – es skatos nākotnē. Domāju ne tikai par šo nometni, bet arī nākamajām – septembra, oktobra, novembra. Ja vēlamies sasniegt visas tās lietas, par kurām runāju savā pirmajā preses konferencē martā, tad mums ir jāsāk to darīt nekavējoties. Tagad ir iespēja katram potenciālajam izlases jaunpienācējam izskaidrot, kāda ir mūsu filosofija, ko mēs gaidām no viņiem un kādai jābūt uzvedībai laukumā un ārpus tā.

- Pirmkārt, Šabalam pēc dažām dienām [31. maijā] gaidāmas kāzas. Vai tas ir mīnuss izlasei? Piemēram, viena no Izraēlas zvaigznēm [Daburs] nebrauks uz Latviju tieši kāzu dēļ. Un, otrkārt, Šabala kļuva par Polijas 1. līgas labāko snaiperi. Vai jums tas daudz nozīmē?
- Pirmoreiz dzirdu, ka Šabala grasās precēties. Vēlos viņu apsveikt. Divreiz ar viņu runāju, un viņš neko tādu nepieminēja. Labi, ka viņš ir labākais vārtu guvējs. Viņam ir īpaša vārtu gūšanas oža, un labi, ka viņš ir labā formā. Kas attiecas uz Izraēlas spēlētāju, kurš arī precēsies: nebūšu pārsteigts, ja viņš tomēr ieradīsies. Viņš ir ļoti labs spēlētājs un Izraēlas līderis.

- Kādi bija galvenie secinājumi pēc pirmajām divām spēlēm, un ko varbūt visvairāk vēlaties mainīt?
- Veicām visu analīzi, kas ir jāuzlabo un jādara labāk nākamajās nometnēs, un vēlamies progresēt katrā spēlē. Kas bija labs? Tas, ka spērām soli pareizajā virzienā – īpaši pret Poliju. Ieguvām informāciju, kādā stilā varam spēlēt pret vadošajām komandām – izlasēm, kas šobrīd ir labākas par mums. Secinājumi bija tādi, ka tobrīd nebijām fiziski gatavi. Ceru un esmu visai pārliecināts, ka tagad fiziskā forma ir labāka, jo spēlētāji ir aizvadījuši daudz spēļu. Bija daudz pozitīvu lietu [pret Poliju], taču tā bija tikai viena spēle. Mums jāspēj šādu spēli atkārtot un augt spēli no spēles. Ja tādā līmenī nevaram gūt vārtus, tikt pie punktiem ir sarežģīti. Mums ir jāiesit katrā spēlē. Un mums ir jāvēlas katrā spēlē gūt vārtus, ne tikai gaidīt un aizsargāt savus vārtus. Šie ir galvenie secinājumi. Mazs solis pareizajā virzienā pret Poliju. Mums tas ir jāatkārto un labās lietas, kuras īpaši rādījām Polijā un varbūt arī kādas 20 minūtes Ziemeļmaķedonijā, jāpārnes nākamajā līmenī. Šajā nometnē vairāk treniņu dēļ mums būs iespēja vairāk piestrādāt pie taktikas, standartsituācijām, pārejām – kā reaģēt uz otrajām bumbām, kā reaģēt uz tālajām piespēlēm u.tml.

- Daudz runājat par lielo bildi. Tagad galvenais ir koncentrēties uz uzvaru šajās spēlēs vai filosofijas veidošanu nākotnei, ņemot vērā, ka izsaukti tādi spēlētāji kā Ķigurs un Ontužāns?
- Tas ir sarežģīts jautājums. No vienas puses, ir jāveido filosofija, no otras puses, visi vēlas uzvarēt. Katras komandas filosofija ir viena – mēs gribam uzvarēt. Taču, kā jau teicu, svarīgi ir arī veidot filosofiju un dot iespēju jauniem spēlētājiem. Mums nav draudzības spēļu – šīs ir spēles par punktiem. Katra spēle un katrs individuāls treniņš mums ir ļoti svarīgs nākotnei. Nav viegli visas šīs lietas apvienot – gan tikt pie punktiem, gan veidot filosofiju, gan iespēlēt jaunus spēlētājus, apmierinot pilnīgi visu vēlmes. Kolīdz mēs kā komanda progresēsim katrā spēlē – un tas būs redzams ar neapbruņotu aci, nevis tikai statistikā -, tad arī būsim uz pareizā ceļa.

- Šosezon ļoti daudz tiek runāts par "Valmieras" komandu. Vai kāds no "Valmieras" spēlētājiem bija jūsu lielajā sarakstā?
- Jā, bija. Kuri? To gan neteikšu. Taču es nemeloju – es to nesaku tikai tādēļ, ka man tas ir jāsaka. "Valmiera" aizvada labu sezonas daļu, tā spēlē ļoti labu un kompaktu futbolu – viņus uzveikt ir grūti. "Valmierai" ir vairāki jauni un interesanti spēlētāji – gan vārtsargs, gan vidējās līnijas spēlētāji. Arī labi leģionāri. Laba, kompakta, ļoti organizēta komanda. Klātienē tās spēles esmu redzējis kādas četras reizes. Šobrīd esmu izvēlējies šos spēlētājus, bet nākotnē var tikt izsaukti arī kādi spēlētāji no "Valmieras" vai citām komandām.

- Skopjē vārtos sāka Vaņins, bet pēc viņa savainojuma labi spēlēja Šteinbors. Kurš tagad ir pirmais numurs?
- To redzēsim pēc šiem treniņiem. Par to runāšu ar Koliņko kungu, kurš ir atbildīgs arī par vārtsargu jautājumiem. Protams, galīgais lēmums piederēs man. Šteinbors aizvadīja perfektu sezonu Polijā un tika nominēts starp trim labākajiem vārtsargiem čempionātā. No otras puses, Vaņinam ir ļoti daudz pieredzes, taču [klubā] viņš jau gadu ir uz rezervistu soliņa. Redzēsim, ko darīsim. Tas būs atkarīgs no nometnes un treniņiem.

Latvijas izlase