Savaļnieks: "Sajūtas, debitējot Latvijas izlasē, ir fantastiskas"

- Kādas ir sajūtas, debitējot izlasē?
- Sajūtas ir fantastiskas, tās nemaz citādas nevar būt. Liels prieks, ka treneris uzticējās, un liels prieks par debiju.

- Kad uzzināji, ka iesi pamatsastāvā?
- Uzzināju to laikam pusotru stundu pirms spēles.

- Tas tev bija šoks vai jau tiki iespēlēts treniņos?
- Nē, treniņos it kā tieši šis sastāvs netika iespēlēts. Tas nebija šoks, bet tas, jā, bija neliels pārsteigums.

- Kā vērtē savu sniegumu?
- Protams, ka uzbrukumā maz ko sanāca izdarīt, tai skaitā arī man. Bet, cik varēju, tik palīdzēju aizsardzībā, jo mans malējais aizsargs [Peters Pekarīks] ļoti daudz pieslēdzās uzbrukumiem. Centos paspēt viņam līdzi un neļaut izvērsties. Šķiet, man tas diezgan labi izdevās.

- Rezultāts ir pozitīvs, bet kā ar komandas parādīto sniegumu? Jau sacīji, ka uzbrukumā izveidojāt ne tik daudz.
- Jā, diemžēl nesanāca to izdarīt. Taču, ja šī būtu bijusi atlases cikla spēle, tad rezultāts 0:0 izbraukumā pret Slovākiju būtu ļoti labs – tas būtu viens punkts. Protams, gribētos izdarīt vairāk, bet tas laikam nāks ar laiku.

- Varbūt tas bija mānīgs iespaids, taču šķita, ka pa kreiso flangu, kurā biji tu, biežāk centāmies spēlēt ar diagonālēm nekā pa labo. Tāds bija uzdevums mest Pekarīkam aiz muguras, ņemot vērā, ka viņš, kā jau pats teici, daudz mēģināja iet uz priekšu?
- Nē, mums ar Jāni Ikaunieku laikam vienkārši ir tāds spēles stils. Es bumbu vairāk prasu iekšā zonā, bet Jānis – vairāk kājās. Tāda plāna pirms spēles noteikti nebija, vienkārši sarunājām ar Kasparu Gorkšu un Kasparu Dubru, ka es vairāk prasīšu zonā, un mēģinājām to izmantot.

- Pahars sacīja, ka tev ir neliels savainojums.
- Bija tāda epizode. Centos nobloķēt pretinieku, viņš man, droši vien netīšām, uzleca uz kājas, un pagriezu potīti.

- Treniņnometnes laikā Spānijā tev bija individuāla saruna ar Paharu par to, ko viņš cer no tevis sagaidīt?
- Jā, bija saruna. Viņš teica, ka viņu apmierina mana spēle Virslīgā. Teica, lai es izlasē jūtos pārliecināts par sevi, tad gan jau būs iespēja.

- Pats zini, ka pagājušajā sezonā "Liepājā" spēlēji maz. Runājot godīgi, februārī varēji vispār iedomāties, ka jau martā būsi izlasē?
- Nē, droši vien, ka būtu jocīgi teikt, ka biju to gaidījis, jo pagājušajā gadā biju maz spēlējis. Nē, nebiju gaidījis, bet treneris acīmredzot mani redzēja Ziemas kausā. Kā viņš iepriekš komentēja, ka Ziemas kausā biju labi nospēlējis, labi nospēlēju pirmās spēles [Virslīgā]. Tātad laikam esmu pelnījis.

- Arī pats jūti, ka, pamainot vidi un komandu, esi atvēries?
- Neteiktu, ka esmu atvēries, bet atkal esmu ieguvis kaut kādu pārliecību par saviem spēkiem. Mums ir labs kolektīvs, jūtu, ka man uzticas, un spēle ir aizgājusi pavisam citā gultnē.

- Kā vispār pats skaties uz kluba maiņu? Pozitīvi, jo būs iespēja spēlēt vairāk, vai negatīvi, jo "Liepāja" uzskata, ka neesi gatavs regulāri spēlēt viņu pamatsastāvā?
- Neteiktu, ka neesmu gatavs spēlēt "Liepājas" sastāvā. Vienkārši katram trenerim ir savi spēlētāji, sava taktika. Nekāda aizvainojuma nav. Ja es tajā taktikā pašlaik neiederos, tas ir normāli. Labi, ka bija tā, ka man pateica, ka varu iet citur. Nevis pateiktu, ka esmu viņiem vajadzīgs, bet šosezon atkal nebūtu spēlējis. Biju tikai par to, ka nepieciešams kaut ko pamainīt, jo pašam šķita, ka jau biju nedaudz aizsēdējies.

- Klubu tev atrada "Liepāja" vai tu pats?
- Var teikt, ka "Riga" atrada mani. Viņi vispirms sazinājās ar mani, prasīja manu viedokli un pēc tam jau runāja tālāk.

Sportacentrs.com no Trnavas, Slovākijā.