Latvijas izlase 2021 - fanu atbalsta un pašcieņas atgūšana

UEFA zonas kvalifikācijas G grupā Daiņa Kazakeviča vadītā komanda ieguva 5. vietu sešu komandu konkurencē. Desmit spēlēs Latvijas izlase svinēja divas uzvaras (3:1 pār Gibraltāru gan mājās, gan izbraukumā), izcīnīti trīs neizšķirti (3:3 ar Turciju, 0:0 ar Melnkalni, 0:0 ar Norvēģiju) un piedzīvoti pieci zaudējumi. Vārtu starpība 11-14 jeb -3. Šāds, lūk, ir "sausais" atlikums un faktiski iespētais tabulā, neiedziļinoties faktos, ka atsevišķu spēļu galotnēs rezultāti varēja arī pamainīties uz otru pusi un ka pret spēcīgo Nīderlandi nospēlēts vairāk nekā cienīgi.

Tabulas rādītāju kopsavilkums:
5. vieta ir atkārtoti labākais rādītājs kopš Euro 2012 cikla. Kvalifikācijas turnīrā, kas beidzās 2011. gada rudenī, Latvijas izlase ar 11 punktiem desmit spēlēs ieguva 4. vietu sešu komandu konkurencē.

9 punkti tabulā ir labākais rādītājs kopš Euro 2012 cikla. Nākamie labākie rādītāji bija 8, 7, 5 un 3.

11 gūti vārti ir labākais rādītājs kopš 2010. gada PK kvalifikācijas. Nākamie labākie rādītāji bija 10, 9, 6 un 3.

14 ielaisti vārti ir labākais rādītājs kopš Euro 2012 cikla, kad tika ielaists vien 12 vārtu. Nākamie labākie rādītāji bija 18, 19, 20 un 28. Jāpiebilst, ka pat sekmīgajā 2010. gada PK kvalifikācijas ciklā, kad tika iegūta augstā 3. vieta grupā, Latvijas izlase ielaida vairāk vārtu (15).

Vārtu starpība -3 ir atkārtoti labākais rādītājs kopš Euro 2012 cikla. Nākamie labākie rādītāji bija -10, -11, -13 un -25.

Varam secināt, ka aizvadītais kvalifikācijas cikls Latvijas izlasei bijis labākais pēdējos deviņos gados, un dažos atsevišķos rādītājos vismaz tikpat labs kā Euro 2012 kvalifikācijas cikls. Lai to rezultātu atkārtotu, pietrūka gūtu vārtu, piemēram, spēles beigās Melnkalnē.

Latvijas izlases grupas tabula 2022. gada PK kvalifikācijā

Latvijas izlases grupas tabula 2012. gada EČ kvalifikācijā

Vēl viena nianse – kā mūsu izlase pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Oktobrī mājas spēlēs tika piedzīvotas divas minimālas neveiksmes pret Nīderlandi un Turciju, turklāt ar sniegumu, kas neļāva ko pārmest komandai, bet drīzāk pat to uzslavēt, savukārt novembrī Latvijas izlase ieguva četrus no iespējamiem sešiem punktiem.

Pēdējo 12 gadu laikā šī bija tikai trešā reize, kad Latvijas izlase vienas treniņnometnes laikā divās kvalifikācijas spēlēs iekrāj četrus punktus. Tāpat bija arī 2011. gada septembrī (1:0 Gruzijā un 1:1 mājās pret Grieķiju), kā arī 2017. gada oktobrī (0:0 Fēru salās un 4:0 Rīgā pret Andoru). Pēdējā reize, kad Latvijas izlase uzvarēja divus kvalifikācijas mačus vienas nometnes laikā, bija 2009. gada pavasarī (4:0 pret Luksemburgu viesos un 2:0 pret Luksemburgu mājās).

VIŅAS AUGSTĪBA STATISTIKA:
Kā zināms, uzvaras un zaudējumi mēdz būt ar dažādām piegaršām, un nebūt ne vienmēr spēles rezultāts atbilst notikumiem laukumā un vispārējam iespaidam par atbalstāmās komandas sniegumu. Ir bijuši zaudējumi, par kuriem nav kauns, un uzvaras, kuras gribas aizmirst pēc iespējas ātrāk, tāpēc, vērtējot kvalifikācijas ciklu kopumā, jāanalizē un jāvērtē ne tikai sausie atlikumi spēļu protokolos un grupu kopvērtējumos, bet arī spēļu gaitas. Īsteniem futbola faniem jāprot gūt bauda un gandarījums arī no spēlētāju pašaizliedzīgi bloķētiem sitieniem, vārtsarga glābiņiem, aizsargu sprintiem uz priekšu, no uzbrucēju atgriešanās aizsardzībā, no sevi nesaudzējošiem izklupieniem, nevis tikai no punktiem tabulā un precīziem sitieniem. Tāpēc paskatīsimies statistikas ailēs un salīdzināsim mūsu komandas šī gada veikumu ar trim iepriekšējiem kvalifikācijas cikliem!

Zemāk esošajā tabulā izmantoti InStat dati par četriem pēdējiem kvalifikācijas cikliem, neņemot vērā pārbaudes spēles un citu turnīru mačus. Diemžēl vēl senākā pagātnē salīdzināt nav iespējams InStat datu trūkuma dēļ.

Statistikas rādītāju kopsavilkums:
Aizvadītajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlasei bija neierasti daudz vārtu gūšanas iespēju – 5,6 iespējas vidēji spēlē ir vairāk nekā divreiz labāks rādītājs, nekā līdz 2014. gadam.

Lai gan kopumā sitienu ir bijis apmēram tikpat daudz, 2021. gadā Latvijas izlases sitieni daudz biežāk bija tēmēti uz vārtiem. Kā viens no iespējamajiem izskaidrojumiem tam varētu būt tas, ka šogad izdevies tikt pie labākām sitienu pozīcijām un labākām situācijām. Vairs nav tā dēvēto "zilo sitienu" tikai statistikai – teju puse mūsu futbolistu izpildīto sitienu ir uz vārtiem. Aizvadītajā ciklā 24% Latvijas izlases sitienu bija ārpus soda laukuma – vēl retāk no distances sita vienīgi Anglijas izlase. Savukārt 69% no visiem saviem sitieniem Latvijas izlase izpildīja no soda laukuma. Un neviena cita komanda Eiropā no soda laukuma nesita procentuāli vairāk.

Piespēļu skaits un piespēļu precizitāte ir zemākā līmenī, nekā iepriekš. Tas var būt skaidrojams ar komandas spēles stila izvēli. Ja agrāk Latvijas izlase mēdza regulāri ripināt bumbu starp aizsargiem bez virzības uz priekšu, tagad komanda cenšas pēc iespējas ātrāk pāriet uzbrukumā un apspēlēt pretinieku aizsardzību ar ātru virzību uz vārtiem, nevis pozicionālā spēlē.

Centrējumu kvalitāte – gandrīz katrs trešais Latvijas izlases centrējums sasniedz adresātu. Arī šis ir izvēlētajam spēles stilam atbilstošs komandas uzdevums.

Divcīņās ir novērojams neliels uzlabojums, lielākoties uz gaisa divcīņu un uzbrukuma divcīņu rēķina. Starp citu, pēc WhoScored.com datiem Latvija bija otrā labākā visā Eiropā uzvarētajās gaisa divcīņās (20,8 vidēji spēlē). Vēl labāki "otrajā stāvā" bija tikai krievi (21,3).

Droši vien nebūtu gluži pareizi teikt, ka Latvijas izlases sniegums visos statistikas elementos ir tik būtiski uzlabojies, ka tas būtu redzams pat ar neapbruņotu aci, taču diez vai kāds spēs iebilst tam, ka šajā kvalifikācijas ciklā mūsu izlase piekopa tādu spēles stilu, kāds bija piemērots cīņās pret konkrētiem pretiniekiem, un tieši tas ļāvis svarīgākajos statistikas elementos gūt sev nepieciešamo uzlabojumu. Kādā spēlē tas izdevās labāk, kādā citā – varbūt ne tik labi, bet vairumā maču mūsu valstsvienībai bija skaidrs pretspēles plāns un vismaz iespējas reāli cīnīties par punktiem.

Par spēku samēriem atbilstoša spēles stila izvēli liecina arī tas, ka mūsu izlase ar kopumā zemu bumbas kontroles rādītāju izpildījusi neraksturīgi daudz sitienu pa pretinieku vārtiem. Viena sitiena izpildīšanai šajā ciklā mūsu valstsvienībai bija nepieciešamas vidēji trīsarpus minūtes bumbas kontroles, un tas ir 26. labākais rādītājs visā kvalifikācijas turnīrā. Zīmīgi, ka trīs no mūsu grupas komandām šajā rādītājā ir Top-5, bet Turcija noslēdz labāko desmitnieku. Tā ka var teikt – mūsu izlase spēlēja uz sitieniem tendētu komandu grupā.

SUMMĀ AR PĀRBAUDES MAČIEM
Ieskaitot arī pārbaudes spēli Vācijā un Baltijas kausa mačus vasarā, šogad Latvijas izlase 13 spēlēs guvusi 16 vārtus. Tas ir dalīti otrs labākais rādītājs Latvijas izlases vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Tikai vēsturiskajā 2004. gadā Latvijas izlases līdzjutējiem bija tiesības gavilēt vēl biežāk – togad mūsu izlase guva 22 vārtus 14 mačos. Gadu vēlāk pretinieku vārtsargi pārspēti arī 16 reižu, bet tas tika iespēts 14 spēlēs.

Ja skatāmies uz vidēji spēlē gūto vārtu datiem, šogad gūtie 1,23 vārti vidēji spēlē ir astotais labākais rādītājs kopš neatkarības atjaunošanas. Bet tur, protams, jāņem vērā, ka, piemēram, 2020. gadā mums bija spēles tikai ar Nāciju D līgas līmeņa komandām, bet, piemēram, 2016. gadā desmit no kopumā 12 gūtajiem vārtiem tika fiksēti pārbaudes mačos. Tā ka droši var teikt – aizvadītais gads Latvijas izlasei vismaz rezultativitātes ziņā bijis virs vidējā līmeņa.

Nākamgad visu futbola pasauli, tostarp Latvijas izlasi, gaida ārkārtīgi nepierasts spēļu kalendārs, jo pēc nedaudz mazāk kā gada ziemā Katarā startēs FIFA Pasaules kausa finālturnīrs. Šī iemesla dēļ nāksies pārkārtot sacensību grafikus gan klubu, gan izlašu līmenī. 2022. gadā no oficiālajiem turnīriem Latvijas izlasei paredzēta tikai UEFA Nāciju līga jūnijā un, iespējams, arī septembrī. Rezultativitātes uzlabošana ir labs iemesls, lai ar optimismu gaidītu nākamo gadu un mūsu valstsvienības spēles. Līdz tam brīdim – sekojam aktīvi mūsu futbolistu gaidām klubos un turam īkšķus par viņu panākumiem un progresu individuālajās karjerās!

Izmantotie resursi:
https://lff.lv/zinas/13678/latvijas...