LFF pēdējā brīdī pabeigtie statūti: padomes ieviešana un valdes funkciju maiņa

Sākotnēji LFF piedāvātā statūtu versija tika izsūtīta LFF biedriem aprīļa sākumā, taču rediģētā versija, kura būs jāapstiprina vai jānoraida piektdienas kongresā, LFF biedrus sasniedza tikai vakar, attiecīgi atstājot mazāk nekā 48 stundas šī dokumenta izvērtēšanai, par ko savu nepatiku publiski izteikuši pašreizējās LFF vadības opozīcijas pārstāvji un atsevišķi LFF biedri, kā arī LFF valdes loceklis Juris Keišs.

LFF nav uzskatījusi par vajadzīgu pirms kongresa jauno statūtu projektu izplatīt savus komunikācijas kanālos un nav padarījusi publisku. LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks sarunā ar Sportacentrs.com pirms nedēļas gan pastāstīja par aptuvenām plānotajām izmaiņām statūtos, bet galīgo statūtu projektu LFF Komunikāciju daļa nebija gatava nodot medijiem vēl šorīt.

Mūsu portāla rīcībā LFF statūtu projekts, kas vakar izsūtīts biedriem, gan tāpat nonāca. Publicējam statūtu projektu pilnā apjomā, tas pieejams ŠEIT, izceļot lielākās atšķirības salīdzinājumā ar pašreizējo LFF statūtu versiju, kuras pēdējā redakcija veikta 2015. gada pirmajā aprīlī pēc kongresa balsojuma, statūtus parakstot ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim.

Pirmais, kas jāizceļ, jauno statūtu projekts ir gandrīz divreiz apjomīgāks nekā pašreizējie statūti, tikušas konkretizētas vairākas vietas, kas iepriekš bija paskaidrotas īsi. Piemēram, šobrīd sadaļā „LFF mērķi” ir 13 punkti, bet jaunajā versijā tiek piedāvāti LFF mērķi 21 punktā. Pašreizējā statūtu redakcijā prasībās par LFF institūciju locekļiem ir trīs punkti, jaunajā versijā – astoņi, ieskaitot, ka LFF institūciju loceklim patstāvīgajai dzīvesvietai jābūt Latvijai, kas šobrīd nav obligāti, saskaņā ar statūtiem.

Pamatīgi paplašinātas ir arī LFF biedriem veltītās nodaļas – pašreizējie statūti biedru tiesībām velta trīs punktus, bet pienākumiem desmit punktus, kamēr jaunajā versijā tas aprakstīts daudz detalizētāk, proti, ar deviņiem punktiem par biedru tiesībām un 17 punktiem par pienākumiem.

Taču pašas galvenās un organizatoriski svarīgākās izmaiņas jaunajos statūtos meklējamas LFF struktūrā. Šobrīd LFF vada tās prezidents kopā ar valdi, kurā ģenerālsekretārs piedalās bez balsstiesībām, toties ar vairākiem organizatoriskajiem pienākumiem, piemēram, nodrošināt LFF valdes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tiesībām pārstāvēt LFF. Valde tiek ievēlēta reizē ar prezidentu LFF kongresā.

Jaunie statūti paredz, ka LFF pārvalde tiek sadalīta, nošķirot lēmējvaru un izpildvaru, proti, plānots ieviest LFF Padomi, stratēģisku pārraudzības institūciju, kuru vada prezidents, un LFF valdi, izpildinstitūciju, kuru vada ģenerālsekretārs. Padomi paredzēts veidot no 11 locekļiem, ieskaitot no LFF prezidenta un viceprezidenta, viņus ievēl kongresā uz četru gadu termiņu un ne vairāk kā uz trim termiņiem. Plānots, ka desmit valdes locekļi, neskaitot prezidentu, tiks apstiprināt pēc sistēmas 5+5, proti, pieci tiks ievēlēti uz četru gadu termiņu, piemēram, 2020. gadā, bet pieci - uz četru gadu termiņu 2022. gadā. Attiecīgi valde pilnā sastāvā netiks ievēlēta vienlaicīgi. Padomes pilnvarās ietilpst valdes locekļu apstiprināšana un atcelšana.

Valdē ietilpst trīs locekļi – prezidenta ierosināts un padomes apstiprināts ģenerālsekretārs, kā arī divi ģenerālsekretāra ierosināti un padomes apstiprināti locekļi. Valdes locekļu viena termiņa maksimums ir četri gadi, taču termiņu skaita limits nav noteikts. Statūtos minēts, ka valdes locekļu atalgojumu nosaka Padome, tāpat norādīts, ka valde vada LFF saskaņā ar Padomes un Kongresa lēmumiem.

Jāpiemin, ka jaunā statūtu redakcija paredz LFF pienākumu publicēt prezidenta un ģenerālsekretāra atalgojumu federācijas mājaslapā. LFF prezidenta atalgojumu nosaka Labas pārvaldības komiteja.

LFF statūtu maiņa rītdien notiks, ja par to nobalsos vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo LFF biedru. Kongress būs pieejams Sportacentrs.com tiešraidē.