Solis tuvāk stadionam: parakstīts nodomu protokols par būvniecību
Ceturtdien Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksanders Čeferins viesojās Rīgas domē, kur Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis parakstīja nodomu protokolu par nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā.
Kā tikšanās laikā informēja Mārtiņš Staķis, pašlaik Rīgā aktuālas ir trīs iespējamās lokācijas stadiona būvniecībai – divas potenciālās vietas Lucavsalā, kā arī teritorija Uzvaras parkā. Tālākos lēmumus pieņems Rīgas domes deputāti, bet reāla stadiona būvniecība varētu sākties tuvāko gadu laikā.
Kā norāda Vadims Ļašenko, ar UEFA un FIFA līdzdarbošanos LFF no saviem starptautiskajiem partneriem šāda mēroga projekta īstenošanai var piesaistīt vērā ņemamus līdzekļus, atvieglojot citu sadarbības partneru iesaistīšanos stadiona būvniecībā. Precīzāki ieguldījumu apmēri būs zināmi pēc konkrētas vietas uzzināšanas un plānojuma veikšanas.
Rīgas dome un LFF sadarbosies, lai federācija pašvaldības teritorijā varētu uzbūvēt stadionu, kurā aizvadīt augstākā līmeņa futbola spēles, citus sporta notikumus, kā arī dotu iespēju organizēt liela mēroga kultūras pasākumus, vairojot tūrisma, izklaides un sporta izaugsmes potenciālu valstī un galvaspilsētā.
Kā ziņots, Aleksanders Čeferins Latviju divu dienu vizītē apmeklē, lai apspriestu LFF un vietējo varasiestāžu sadarbību futbola stadiona būvniecībā Rīgā, kā arī lai iepazītos ar citiem Latvijas futbola attīstības jautājumiem. Vizītes ietvaros UEFA prezidents trešdien tikās ar Latvijas izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, kā arī telefoniski sazinājās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet ceturtdien tikšanās laikā Rīgas domē LFF prezidents Vadims Ļašenko un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis parakstīja nodomu protokolu par nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā.
"Viesojoties Latvijā, redzu uzlabojumus futbola infrastruktūrā, tomēr Latvijai ir nepieciešams savs nacionālais futbola stadions. Es tā nedomāju, es to zinu. Jūtu, ka starp lēmumu pieņēmējiem ir sapratne un pozitīva enerģija," ceturtdien preses konferencē pauda A. Čeferins. "Es šo neredzu kā politisku jautājumu, jo katram lielam politiskam spēkam būtu jāatbalsta šādas sporta infrastruktūras radīšana. Mēs esam gatavi iesaistīties šī projekta realizēšanā ar 30 līdz 40% finansējuma, tomēr visi izrietošie lēmumi un detaļas ir LFF, pašvaldības un citu potenciālo partneru pusē."
Ceturtdien A. Čeferins apmeklēja arī Latvijā lielāko privāto sporta kompleksu "LNK Sporta parks" un aplūkoja potenciālās jaunā stadiona būvniecības vietas. "LNK Sporta parkā" augsto viesi sagaidīja Artjoms Milovs un Māris Verpakovskis, izrādot kompleksa teritoriju un iepazīstinot ar kluba plāniem.
"Liels paldies UEFA par atbalstu šajā procesā un ikdienas sadarbību. Tā ir ne tikai finansiāla, bet arī ar lielu palīdzību citos jautājumos. Šajās dienās mums izdevās satikties ar vairākām augstām amatpersonām un parakstīt, manuprāt, vēsturisku dokumentu, kas mums ļaus turpināt darbu pie Latvijas futbola attīstībai ļoti svarīga jautājuma sakārtošanas," ceturtdien izteicās V. Ļašenko. "Pašlaik runājam par trim iespējamajām stadiona atrašanās vietām, tomēr jāsaprot, ka šis ir ilgtermiņa process. Šodien ir sperts liels solis uz priekšu, kas pēc attiecīgā Rīgas domes deputātu lēmuma ļaus mums arvien vairāk tuvoties konkrētām projekta izmaksām un detaļām. Turpināsim arī sarunas ar valsts sektoru par iesaisti stadiona celtniecībā."
"Mēs konsultējamies ar starptautiskiem kolēģiem un ekspertiem, kuriem ir šādu stadionu būvniecības pieredze. Latvijā nevienam tādas nav, tomēr plānošanas nākamajos posmos iesaistīsim arī vietējos ekspertus. Mums ir šābrīža aprēķini par stadiona izmaksām, tomēr saprotam, ka tas var mainīties. Tiekot skaidrībā ar stadiona atrašanās vietu, varēsim tālāk strādāt pie plāniem un finansējuma nodrošināšanas," skaidroja V. Ļašenko.
Izmantotie resursi:
https://lff.lv/zinas/14338/paraksti...
https://lff.lv/zinas/14339/a-ceferi...
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet atceros, kad Lašenko tikai kandidēja uz LFF prezidenta amatu, tad swh studijā, sarunā ar Kreipānu, šis solija stadionu būvniecību pilsētās ārpus Rīgas. Redzams, ka tas tiek lēnām realizēts, piemēram, Liepājā un cik atceros bija vēl kaut kur. Ir arī sakārtots jautājums par Barona ielas stadiona būvniecību, lai nav nekādi līgumsodi (nav zināms kādas netīras naudas un savstarpējas vienošanās tur stāv apakšā). Norisinājās leģendu spēle Latvijā un tiek veidoti kontatki ar UEFA u.c. citām pasaules futbola galvām. Tad arī šis jautājums par nacionālo stadionu tiek risināts. Skaidrs, ka var nepatikt Lašenko un skaidrs, ka viņa temperamentam un nacionalitātei ir raksturīgas netīras ģēlas apakšā, bet katrā ziņā ir arī taustāmi rezultāti un virzība nevis tikai tukšas runas.
+3 [+] [-]
Nav dūmu bez uguns, karteļa lieta, sadalītie iepirkumi.. Kamēr nav cietumā, nav vainīgs, tas tiesa. Plus mums latviešiem jau uz šīm lietām savā veidā paranoja, tas ar tiesa. Tā ka nevaru spriest par viņa biznesa darbībām, bet šī cilvēka labās īpašības varēja redzēt Gorkša valdīšanas laikā. Tas bija pretīgi pat man kā neitrālam vērotājam no malas.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
42% pilsētas teritorijas izrādās ir atdota nomā Ventspils brīvostai lietošanā - pilsētas domes Lembergs iznomāja Brīvostas Lembergam teju pusi pilsētas teritorijas
Pilsētas vietējie mediji pieder viņam - tur neviena slikta vārda nav par Ventspili - ''Ventas balss'' avīze ir kā kucīte, kas laiza vienu vietu vienam Aivaram, un vēl lielāks viņam piederošs medijs ir ''Neatkarīgā rīta avīze''!
Lembergs ir pensionārs, kam nav gana ar tā jau sarausto mantu, bet kas vēl raujas pie siles!!!!
[+] [-]
+2 [+] [-]
Vēl Lembergs vēlējās izbīdīt vilciena līniju elektrifikācijas projektu caur ES fondiem un Satiksmes ministriju (ZZS pie teikšanas bija satiksmes ministrijā tolaik), bet kad ES pateica, ka posmu Tukums - Ventspils viņi netaisās finansēt (aptuvenā summa bija 600 milj. eur), bet ES bija gatava finansēt citu elektrolīniju vilcieniem, tā interese par šo projektu apsīka pat Satiksmes ministrijā.
Vēl tāds būtisks fakts - ZZS bijušais Satiksmes ministrs Uģis Magonis ir precējies ar Krievijas pilsoni, kuras tēvs savukārt bija Krievijas federācijas Satiksmes ministrs - un tāpēc to kadru neaiztika, lai arī zināja, ka tur notiek nesmukas lietas ar naudām, jo caur šo znotu (U.Magoni) caur Rīgas un Ventspils ostām izdevās sarunāt kravas no Krievijas - protams iesaitīta tika arī partija Saskaņa, jo tolaik Ušakovs bija Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un Šlesera ģimenei bija nopirktas, vai iznomātas ļoti daudzas kuģu piestātnes Rīgas tirdzniecības ostā.
Kas mainījās? Krievijā no Satiksmes ministra posteņa izlidoja Magoņa sievas tēvs un rezultātā arī U.Magonis nebija vairs vajadzīgs - līdz ar to arī kravas no Krievijas strauji apsīka un vēl ZZS biedru U.Magoni paņēma ciet ar kaut kādu Igauņu oligarhu par vecu lokomotīvju pirkšanu un pārdošanu (bija kaut kāda kārtēja valsts naudas izsaimniekošana, bet cietēji laikam sanāca šoreiz vairāk pat igauņi nekā mēs).
Kas notika tālāk - nu Saeimas vēlēšanās ZZS tika atstāts aiz borta valdības veidošanā, kā rezultātā JKP ar Bordānu un Strīķi priekšgalā sāka cīņu pret šo Ventspils mafiju, bet ar iekšējiem resursiem nevarēja sākt iznīcināt šo zirnekļutīklu, kā rezultātā Bordāns it kā lūdza ASV palīdzību un Lembergs vienā jaukā dienā nokļuva Magņicka sankciju sarakstā, un lai likvidētu visu šo mafiju, kas veidojusies kopš 1991.g. nācās likvidēt ''Ventspils brīvostu'', un tika izveidota ''Ventas osta'' - bet izlēma iet vēl tālāk un nolēma, ka valstij ir jāpārņem kontrole Ventspils un Rīgas ostā, jo nav garantiju, ka bez valsts uzraudzības ostas tiešām strādās par labu Latvijas valstij un Ventspils un Rīgas pilsētām un nevis šaurai cilvēku grupai.
Tāpēc arī publiskajā telpā visasākā retorika pret Bordānu ir tieši no Lemberga, ZZS un Šlesera, jo JKP partija ar ASV atbalstu maigi izsakoties izsvieda šo latvju bāleliņu mafiju, kas pamatīgi balstījās uz Krievijas politiskās elites sadarbību, un Krievijas mafiju.
[+] [-]