Analīze: Robens un van Pērsijs soda Latviju par atklāto futbolu

Rudņevs un Depajs paliek rezervē

Neskatoties uz to, ka ierindā atgriezās Artjoms Rudņevs, Oļegs Laizāns un Vitālijs Maksimenko, Latvijas galvenais treneris Marians Pahars salīdzinājumā ar spēli pret Turciju (1:1) nolēma nemainīt sastāvu. Tādējādi rezervē bija spiests palikt arī Rudņevs, kurš pēdējoreiz izlasē ārpus pamatsastāva tika atstāts pagājušā gada jūnijā pret Bosniju un Hercegovinu (0:5).

Tikmēr Nīderlandes izlasē pirms mača bija tikai divi jautājumi. Pirmkārt, kādu shēmu izvēlēsies Gūss Hidinks, un, otrkārt, kurš no diviem izrādīsies liekais – Ibrahims Afelajs vai Memfiss Depajs. Kaut arī Hidinks izvēlējās 4-2-3-1 (formāli 4-4-2, taču Robinam van Pērsijam spēlējot no laukuma dziļuma) ar diviem izteiktiem malējiem pussargiem, izvēle tomēr krita uz Afelaju, kurš iepriekš bija spēlējis kā centra pussargs. Arī šī pozīcija Afelajam gan nebūt nav sveša. Balsta pussargu pozīcijā spēli sāka Delijs Blinds un Veslijs Sneiders, kurš ievadīja komandas uzbrukumus un meklēja iespējas tālajām piespēlēm aiz aizsargu mugurām.

Kā lai apstādina Robenu?

Mača sākumā pozicionālā spēlē Latvija aizsargājās zemu, uzbrucējiem Valērijam Šabalam un Eduardam Višņakovam spēlējot zem pretinieku balsta pussargiem, un centās to darīt kompakti. Tomēr, ja vienā malā Latvijai izdevās izveidot skaitlisko pārsvaru, tad problēmas bieži vien radīja Nīderlandes krasā uzbrukuma virziena maiņa un mūsu novēlotā pārgrupēšanās. Laiku pa laikam mājiniekiem gan ar tālajām piespēlēm, gan vairākām īsām piespēlēm caur laukuma vidu izdevās pietiekami ātri nogādāt bumbu otrā flangā un sagādāt komandas līderim Arjenam Robenam viens pret vienu situācijas. Pirmajā puslaikā Robens par šīm epizodēm gan nesodīja, te viņam netrāpot vārtu rāmī, te glābjot Aleksandram Koliņko vai kādam no aizsargiem.

Kreisās malas aizsargs Džetro Vilemss izdara diagonālo piespēli uz labo flangu, un Robens meistarīgi uzreiz no gaisa pasit sev bumbu pa skrējienam un pārsteidz Antonu Kurakinu. Uzbrukums noslēdzas ar sitienu garām tuvajam vārtu stūrim.

Minhenes "Bayern" superzvaigzni grūti apturēt bija pat trijatā, un Nīderlande virkni momentu izveidoja tikai, pateicoties Robena fantastiskajai individuālajai meistarībai. Viens no šādiem individuālajiem šoviem 33. minūtē gandrīz beidzās ar otrajiem ielaistajiem vārtiem. Latvijas izlase it kā spēja laicīgi atgriezties savā laukuma pusē pēc neveiksmīga uzbrukuma mēģinājuma, tomēr Robens viens pret vienu apspēlēja Artūru Zjuzinu, toties aiz viņa muguras bija nevis palīdzība partneru izskatā, bet gan milzīgs plašums. Aizvilcis bumbu no savas laukuma puses līdz pat soda laukumam, Robens starp aizsargiem piespēlēja Klāsam Janam Huntelāram, tomēr pēc viņa centrējuma Afelaja sitiens tika bloķēts. Dažas minūtes vēlāk tieši Robens lielā mērā izšķīra spēles likteni, kājās tiekot garām Aleksandram Fertovam un trīs spēlētāju ielenkumā sodot Koliņko par pārāk tālu iziešanu no vārtiem (2:0).

Van Pērsija nāvējošie ieskrējieni starp aizsargiem

Atšķirībā no iepriekšējām spēlēm Hidinka vadībā, kurās van Pērsijs parasti pamatsastāvā sāka kā vienīgais centra uzbrucējs, šoreiz viņš spēlēja praktiski kā uzbrūkošais pussargs vai otrais uzbrucējs. Komandai veidojot uzbrukumu, van Pērsijs lielākoties spēlēja blakus Latvijas balsta pussargiem un meklēja brīvās zonas, lai saņemtu bumbu vai izspēlētu sieniņas.

Tomēr visdārgāk šajā mačā Latvijai maksāja van Pērsija nāvējošā pieslēgšanās soda laukumā no laukuma dziļuma. Vairākkārt van Pērsijs pēc centrējumiem vai tālajām piespēlēm prata atrast plaisu starp aizsargiem un pārsteigt viņus nesagatavotus. Tādā stilā vārti tika ielaisti jau sestajā minūtē, kad van Pērsijs pēc Robena centrējuma izmantoja to, ka Huntelārs izvilināja Dubru no pozīcijas un bumba pārlidoja Dubram pāri. Arī trešajos ielaistajos vārtos abi uzbrucēji Huntelārs un van Pērsijs krustojoties sajauca Kasparam Gorkšam galvu, kurš acīmredzot nebija gaidījis, ka Huntelārs no muguras iznirs viņam priekšā.

Pirmie ielaistie vārti

Sneiders piespēlē aiz muguras Gorkšam, van Pērsijs no labas pozīcijas sit virsū Koliņko

Huntelārs un van Pērsijs krustojas trešajos vārtos

Latvija metas atklātā futbolā

Neskatoties uz Nīderlandes milzīgo bumbas kontroles pārsvaru (71%) un graujošo rezultātu, spēle nebūt nenoritēja tikai uz vieniem vārtiem. Pirmajā puslaikā Latvija centās veidot ātrus pretuzbrukumus, izmantojot brīvo telpu flangos, tomēr šīs piespēles aiz vai starp aizsargiem bija pārāk neprecīzas. Vairums cerīgāko uzbrukumu Latvijai pirmajā spēles daļā izveidojās pēc uzbrucējiem adresētajām augstajām piespēlēm, pirmkārt, iegūstot otrās bumbas, un, otrkārt, izjaucot pretinieku aizsardzības līnijas kompaktumu.

Labākā iespēja pirmajā puslaikā bija 18. minūtē, kad Latvija ieguva bumbu pēc trim gaisa divcīņām – divām starp Eduardu Višņakovu un tobrīd jau savainoto Deliju Blindu (pēc brīža tika nomainīts) un vienas starp Jāni Ikaunieku un Stefanu de Vreju, kurš tās rezultātā pazaudēja pozīciju. Bumba nokļuva pie Ikaunieka, kurš ar teicamu centrējumu soda laukumā atrada Valēriju Šabalu, bet "Anorthosis" uzbrucējs, līdaciņā izdarot sarežģītu sitienu, netrāpīja vārtu rāmī.

Puslaika beigās beidzot izdevās Nīderlandes aizsargus noķert arī pretuzbrukumā flangā, Aleksejam Višņakovam vienatnē tiekot līdz soda laukumam, izkārtojot pozīciju un pašam sitot virsū Jasperam Silesenam. Otrajā puslaikā Latvija jau pavisam gāja uz pilnu banku, spēlējot izteikti agresīvi, presingojot pretiniekus, atstājot daudz brīvu zonu un pie pirmās iespējas lieliem spēkiem metoties uz priekšu. Tādējādi puslaika sākumā pat izdevās ātrā pārejā izveidot skaitlisko pārsvaru septiņi pret sešiem, bet Zjuzins sita garām vārtiem.

Diemžēl centieni skriet ātros uzbrukumos bieži beidzās ar neprecīzām un pretinieku pārtvertām piespēlēm, bet Nīderlandes priekšējās līnijas superzvaigznes sekojošajos ātrajos un pusātrajos pretuzbrukumos jutās kā zivis ūdenī – ne velti trīs no sešiem vārtiem tika ielaisti pēc zaudētas bumbas savā vai pretinieku laukuma pusē. Vēl vienus vārtus ielaidām pēc stūra sitiena, bet tikai pirmie un pēdējie vārti tika gūti pēc mūsu soda laukuma aplenkšanas.

Latvijas piektie ielaistie vārti. Nīderlande aizskrēja pretuzbrukumā četri pret pieciem, Robens soda laukumā nomānīja Fertovu, kurš piesedza Kurakina reidu uzbrukumā, un starp Fertovu un Gorkšu sita tuvajā apakšējā stūrī.

Nīderlandes problēmas nekur nav zudušas

Redzot beigu rezultātu, var, protams, spriest, ka Paharam, iespējams, vajadzēja atgriezties pie piecu aizsargu līnijas un pat pie nelabvēlīga rezultāta turpināt sēdēt ierakumos. Tādējādi, iespējams, tiktu zaudēts ar daudz pieklājīgāku rezultātu, taču arī tas nav garantēts - individuālo kļūdu gan pozīcijas izvēlē, gan ne līdz galam aizslēgtās piespēļu līnijās, gan kāju darbībā viens pret vienu bija pietiekami, un varbūt arī pozicionālā spēlē desmit pret desmit Nīderlande būtu guvusi tikpat vārtu.

Atšķirība klasē bija pārāk acīmredzama, tomēr arī Nīderlandei, neskatoties uz graujošo iznākumu, ir ārkārtīgi daudz vielas pārdomām. Spēles likteni izšķīra Oranžo uzbrukuma superzvaigžņu individuālā meistarība, tomēr joprojām milzīgas problēmas radās aizsardzībā. Ja pretī būtu bijuši spēcīgāki individuālie izpildītāji, kādi bija, piemēram, Meksikai, ir grūti noticēt, ka ar tik daudz dotām iespējām veidot uzbrukumus Nīderlande būtu noturējusi savus vārtus neieņemtus. Abām komandām labā ziņa ir tā, ka līdz nākamajai spēlei ir vairāk nekā četri mēneši laika, lai sagaidītu atpakaļ visus savainotos spēlētājus un labotu savas kļūdas.