Kazahstānas treneris Krasnožans vēlreiz paslavē Latvijas progresu

- Esat pavadījis divus gadus kā ārzemju treneris citas valsts teritorijā. Ko jums devusi šī pieredze? Ja vai kad atgriezīsieties Krievijā, ko varēsiet ieteikt jebkuram ārzemju trenerim, kurš ieradīsies strādāt mūsu valstī?
- Divi gadi vēl nav tik ilgs periods, lai dotu padomus. Man vēl pašam ir jātiek skaidrībā par iegūto pieredzi. Bet šie divi gadi bija tik interesanti, tik pārsteidzoši, ka nepamanījām kaut kādas lietas, kuras varbūt darbā bija manāmas. Taču pati interese sāncensībā ar tādiem treneriem kā Hidinks, …Terims, Lāgerbeks, Vrba, Marians Pahars, kā progresēja viņa Latvijas izlase…Šos divus gadus nemainītu pret citiem savā karjerā.

- Pirms jums veiksmīga darba pieredze ar ārzemju izlasi būtībā bija tikai Valērijam Ņepomņaščijam ar Kamerūnu tajā slavenajā Pasaules kausā [1990. gadā]. Tagad arī jums. Saprotams, ka nedaudz citāda, bet tomēr Kazahstāna tik smagā grupā nepalika pēdējā.
- Valērijs Kuzmičs iekļuva finālturnīrā. Ja Kazahstāna iekļūs 2018. gada Pasaules kausa finālturnīrā, tas būs grandiozs panākums. Varbūt mēs sākām no dažādām pozīcijām, bet patiesībā piektās vietas iegūšana šajā grupā nebija viegla. Un ļoti labi, ka mums bija tieši tāda grupa. Tā bija nenovērtējama pieredze ne tikai trenerim, ne tikai treneru štābam, bet arī futbolistiem. Skatoties uz viņiem un tiem, kuri kopā ar "Astana" iekļuva Čempionu līgas grupu turnīrā, redzi, cik ļoti šie izlašu spēlētāji sāk nobriest. Viņi kļūst par pavisam citiem futbolistiem. Varbūt pirmoreiz karjerā redzēju, ka cilvēks ar augsta līmeņa spēļu palīdzību var tā progresēt tik īsā laika sprīdī. Bet, ja par padomiem runā…Laikam pirmais padoms, gluži kā dzīvē, ir pacietība.

- Spēlējāt pret tādām izlasēm kā Turcija, Nīderlande, Islande, Čehija – pret ļoti spēcīgiem pretiniekiem ar ļoti pieredzējušiem un autoratīviem treneriem. Ko tas deva personīgi jums, kā trenerim? Ar ko tagadējais Krasnožans atšķiras no Krasnožana pirms diviem gadiem?
- Ir lietas, kuras pat sev nevari paskaidrot – vienkārši jūti, ka kļūsti citāds. Tas ir līmenis, tā ir atbildība. Atbildības līmenis ir daudz augstāks, pie šīs atbildības ir jāpierod. Ja tev ir komanda ar cilvēkiem, kas domā vienā virzienā, to izdarīt ir vieglāk. Ir arī taktikas nianses. Varbūt ciklā bija kādas kļūdas taktikā, bet sākām spēlēt ar trim centra aizsargiem, pēc tam spēles gaitā pārkārtojāmies uz diviem centra aizsargiem un četru aizsargu līniju kopumā. Šādas spēles ar taktiskajām shēmām manā karjerā laikam notika pirmoreiz.

Taktikas ziņā šķiet, ka ir pamatshēma 4-4-2 – ko gan tajā jaunu vēl var atrast? Bet ir tādas nianses! Lūk, piemēram, spēle pret Nīderlandi. Tā māca šīs nianses, kur uzbrucējiem parādās papildus funkcijas, tai skaitā arī aizsardzībā, varbūt kaut kur mainās veids, kā jāspēlē centra pussargiem. Taču tas attīsta ne tikai treneri, bet arī personību kā tādu. Piemēram, prasmi būt pacietīgam…Arī iepriekš nebiju impulsīvs cilvēks, kurš uzreiz varēja atbildēt. Bet Kazahstānā iemācījos pirms lēmumu pieņemšanas ieturēt vēl ilgāku pauzi.

- Krievijas izlases ārzemju treneri – gan abi holandieši, gan itālietis Kapello – tā vai citādi izteikuši savu neapmierinātību ar infrastruktūru un sadarbību ar federācijas vai Krievijas futbola amatpersonām. Kā šajā ziņā bija Kazahstānā? Cik grūti bija izveidot pareizu un normālu darba vidi?
- Mums neizdevās to izveidot. Paskaidrošu, kāpēc. Tā nebija kādu konkrētu cilvēku vaina. Sanāca tā, ka šo divu gadu laikā federācijā nomainījās divi prezidenti un trīs ģenerālsekretāri. Dabiski, ka tādā situācijā grūti runāt par sistemātisku darbu. To laikam arī kā vienīgo Kazahstānā varu novērtēt ar mīnusu. Taču tagad prezidents ir palicis amatā, turpina darbu, jau ir iedziļinājies federācijas darba specifikā, un domāju, ka tagad darbs attīstīsies straujāk. Bet tas, ko sakām par infrastruktūru un savstarpējo sadarbību – tāpat kā ir Krievijā, tā ir arī Kazahstānā. Un dabiski, ka ir nepieciešams progress, to saprot arī vadība.

- 31. decembrī jums beigsies pašreizējais līgums. Kas tālāk? Jūs grib paturēt, paliksiet, gribat aiziet?
- Ar vadību esam apsprieduši sadarbības turpināšanas iespēju. Pirmais piedāvājums sākotnēji bija parakstīt līgumu uz četriem gadiem, uz diviem atlases cikliem. Pēc tam palikām pie tā, ka pareizāk gan trenerim, gan federācijai būs, ja šo periodu sadalīsim divās daļās – uz diviem plus diviem gadiem. Konkrēti līguma pagarināšanas nosacījumi pagaidām nav izrunāti. Un pirms došanās prom izklāstījām variantus tālākai sadarbībai, bet ir noteikti apstākļi, pie kuriem tas var notikt. Piedāvājumi no Krievijas? Tādi ir, taču esmu sev izlēmis, ka par tiem nerunāšu un nedomāšu, kamēr man vēl būs līgums ar Kazahstānas Futbola federāciju.

Visa intervija

Izmantotie resursi:
vesti.kz