Sieviešu izlases treneris Matīss: ''Ja futbolistes grib izaugsmi, nedrīkst šķirot spēles''

Kādi šobrīd ir galvenie veiktie secinājumi pēc Baltijas Kausa izcīņas?
Didzis Matīss: “Pirms turnīra nostādīto galveno mērķi kopumā sasniegt neizdevās. Šogad no trijām Baltijas valstīm ieņēmām visaugstāko vietu, tas ir pozitīvi. Taču visa turnīra laikā man nepatika, kā mēs nospēlējām pirmo puslaiku pret Fēru salām un aptuveni 10 minūtes mačā pret Lietuvu, kas kopumā arī liedza sasniegt nosprausto mērķi šogad. Spēlē pret Lietuvu mēs epizodiski pametām savas zonas, nepareizi nospēlējām pozicionāli. Lai arī, no malas skatoties, likās, ka nenospēlējām pietiekoši labi arī fiziski, tomēr tas nav galvenais iemesls... Tieši pozicionālas kļūdas mačā pret Lietuvu noveda pie zaudētiem diviem vārtiem. Tikmēr mačā ar Fēru salām netika izpildīts treneru dotais uzdevums pirmajā puslaikā.

Mēs bijām gatavojušies diviem scenārijiem šajā spēlē, taču diemžēl pirmajās 45 minūtēs spēlējām ļoti primitīvu futbolu. Varbūt arī pretiniecēm kaut kur paveicās. Ja mēs šajā mačā pirmie gūtu vārtus pašā sākumā, kad labs moments bija Sandrai Voitānei, varbūt spēle pavērstos savādāk... Taču savu momentu nerealizējām. Turpretim pirmā puslaika pēdējās minūtēs rikošeta dēļ mūsu vārtsargs neizsita bumbu no soda laukuma, tā neveiksmīgi nonāca pie pretinieces, kas guva vārtus. Taču, kā būtu, ja būtu – tas ir diskusijas jautājums. Galvenais ir tas, ka līdz galam pirmajā puslaikā netika izpildīts tas, par ko mēs pirms spēles ar komandu bijām runājuši. Otro puslaiku mēs jau kontrolējām. Arī neskatoties uz diviem zaudētajiem vārtiem, radījām daudz momentus. Kad zaudējām trešos vārtus, tad tajā brīdī jau bijām pārgājuši uz spēli ar trijiem aizsargiem, jo nebija ko zaudēt.

Atkārtošos: pašā spēlē pietrūka momentu realizācijas. Jautājums par momentu nerealizēšanu arī tika vērtēts pēc turnīra beigām... Un te attiecīgi jāsecina, ka tieši tajās svarīgākajās spēlēs mēs nemākam izmantot savas labākās īpašības. Tā varētu būt iztrūkstošā pieredze, kas joprojām tieši ar šādiem mačiem mūsu komandā krājās.”

Ņemot vērā situāciju turnīra tabulā pēc divām spēļu dienām, kāds bija uzdevums pirms mača ar Fēru salām? Kas pietrūka, lai sasniegtu vēlamo rezultātu?
Didzis Matīss: “Pret Fēru salām pirmajā puslaikā galvenokārt neizdevās bumbas kontrole. Sākām spēlēt primitīvu futbolu ar tālām piespēlēm, tādā veidā vienkārši atdevām bumbu pretiniekiem. Taču mūsu sākotnējais uzdevums bija kontrolēt bumbu, kontrolēt spēli. Otrajā puslaikā spēles gaita mainījās. Tiklīdz sākām kontrolēt bumbu, spēlēt ar īsām piespēlēm, tā arī mums kaut kas izdevās. Pirms spēles zinājām, ka pēc būtības Fēru salām vajadzēja uzvarēt. Tādējādi gatavojāmies gan viņu presingam jau no spēles sākuma, gan arī tam, ka viņi atdos mums iniciatīvu. Viņi atdeva iniciatīvu, bet mēs nespējām to izmantot. Vienkārši bez pamatota iemesla atdevām paši bumbu pretiniekiem.”

Kāds ir vērtējums par spēlētājām pēc pozīcijām kopumā aizvadītajām turnīrā? Kas tika gaidīts pirms turnīra un kas diemžēl netika sasniegts?
Didzis Matīss: “Kopumā varu teikt, ka gaidīju stabilāku sniegumu šajā turnīrā no komandas pieredzējušajām spēlētājām. Ja man jāvērtē kopumā, tad triju spēļu laikā lai arī bija izmaiņas pēc spēlētāju pozīcijām, taču tās bija minimālas... Izvērtējot visu turnīru, iespējams, ka pirms spēles ar Fēru salām būtu veikuši divas izmaiņas sastāvā. Taču tas atkal ir koks ar diviem galiem... Jo mums kā treneru korpusam iepriekšējā mačā pret Igauniju nebija nekādas pretenzijas ne pret vienu spēlētāju. Toreiz veidojām momentus, kontrolējām bumbu, uzvarējām – pret Igauniju izdevās kopumā ļoti laba spēle. Tāpēc arī kaut ko mainīt sastāvā uzreiz, no otras puses, arī varbūt nebūtu pareizi.

Ja analizējam pozīcijas, tad bija spēlētājās, kas nedaudz izkrīt... Taču kopējo komandas spēli tas daudz neietekmēja, jo šīs pozīcijas nosegt palīdzēja citas spēlētājas. Protams, padziļinātāks katras spēlētājas sniegums ir veikts, un tas šobrīd paliek treneru rīcībā. Varu teikt, ka pie zaudētajiem vārtiem pirmajā spēlē nedaudz kļūdījās mūsu aizsargi, jo tajās epizodēs precīzāk vajadzēja nospēlēt tieši pozicionāli. Tas pats attiecas arī uz balsta pussargiem. Katra pat mazākā neprecizitāte noveda pie zaudētajiem vārtiem beigās. Pozitīvi gan šajā turnīrā ir tas, ka mēs spējam gūt vārtus. Vienīgā spēle, kurā mēs neizmantojām savus momentus, bija jau pieminētā spēle pret Fēru salām. Tikmēr pret Lietuvu izmantojām momentus, labi nostrādāja arī mūsu mājas sagataves pie standartsituācijām. Arī pret Igauniju izdevās gūt divus vārtus, izmantot šīs komandas vājās puses... Tur jau labi nospēlēja visa mūsu komanda. Protams, individuāli šajā turnīrā vairāk izcēlās tehniskākās spēlētājas.”

Spēlē pret Igauniju izdevās neitralizēt pretinieču spēcīgākos ieročus – malējos pussargus. Ko vēl šajā turnīrā parādīja spēļu analīzes process?
Didzis Matīss: “Protams, spēles vienmēr tiek analizētas. Mēs rādām meitenēm dažādus spēļu momentus. Meitenes analizē tos un spēles laikā cenšas izpildīt tām dotos uzdevumus. Pret Igauniju mums tas izdevās, pret Fēru salām – diemžēl daļēji... Kāpēc toreiz tas neizdevās? Es domāju, ka pietrūka jau iepriekš pieminētā pieredze.

Atceros, ka Kipras turnīrā pagājušajā gadā mums bija spēle par 3. vietu pret Maltu, kad arī spēle it kā bija mūsu rokās, tomēr beigās rezultāta sasniegšanai kaut kas pietrūkst. Līdzīgi arī iepriekšējā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra noslēdzošajā spēlē Moldovā pret Lietuvu... Šādu svarīgāko spēļu pieredzes trūkums kalpo par galveno iemeslu neveiksmei arī mačā pret Fēru salām. Uzskatu, ka šādās spēlēs komandai jāmāk kontrolēt spēli, jāmāk nospēlēt gudrāk, nedrīkst vienkārši sist bumbu uz priekšu.”

Kādus secinājumus pēc Baltijas Kausa pašām meitenēm jāņem nākotnei? Vai Latvijas Sieviešu futbola līgas (SFL) ietvaros komandas un futbolistes var modelēt tādas situācijas, kas viņas sagaida vēlāk starptautiskajā arēnā?
Didzis Matīss: “Protams, spēļu modelēšanas iespējas ir. Neatkarīgi no tā, kurā vietā atrodas komanda tabulā, tā nevar apstāties pie sasniegtā rezultāta! Katra no spēlēm karjerā dod zināmu pieredzi. Tikmēr katrā no SFL mačiem futbolistēm jāpierod spēlēt ar maksimālu atdevi maksimālos ātrumos, kā arī censties vairāk izmantot pretinieču kļūdas. Nevar visu laiku mesties uzbrukumos, jācenšas vienlaikus arī spēlēt gudrāk konkrētās epizodēs! Arī katra draudzības spēle gan pret pašmāju komandām, gan ārvalstu pretiniekiem ir nozīmīga. Ja futboliste grib izaugt savā karjerā, nevar šķirot spēles pēc nozīmes. Arī draudzības spēlēs jāatdod visi spēki! Vienmēr jābūt maksimālai atdevei!”

Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas izlases rindās atgriezās savulaik labākā pašmāju futboliste Olgā Ševcova. Kā treneris vērtē viņas parādīto sniegumu Baltijas Kausa izcīņā?
Didzis Matīss: “Protams, šajās spēlēs Olga attaisnoja uz sevi liktās cerības. Ar savu pieredzi viņa atbalstīja komandas biedrenes. Prieks bija atkal redzēt viņā degsmi un emocijas, ko viņa deva komandai visa turnīra garumā. Uzskatu, ka arī citām spēlētājām noteikti jāņem piemērs no Olgas tieši viņas profesionālās attieksmes ziņā. Šoreiz varbūt viņai pašai vārtus gūt neizdevās, taču tieši spēles ziņā Olga allaž ir mīlējusi dod precīzas piespēles partnerēm. Es ļoti ceru, ka arī turpmāk Olga ar savu pieredzi palīdzēs gan Rīgas Futbola skolas komandai, gan arī visam Latvijas futbolam. Tas ir liels pluss, ka viņa atgriezās.”

Latvijas izlases rindās Baltijas Kausa izcīņas noslēdzošajā mačā pret Fēru salām debitēja vārtsargs Nora Silvija Bērziņa. Kā treneris vērtē šīs futbolistes debiju un sniegumu?
Didzis Matīss: “Attiecībā uz Noru, tad patiesībā mēs plānojām viņai dot iespēju debitēt šajā spēlē jau agrāk. Arī pirms paša mača es Norai teicu, ka viņai jābūt gatavai iziet laukumā un iesaistīties cīņā jebkurā brīdī. Tomēr toreiz daudz kas stratēģiski un spēles plāna ziņā bija atkarīgs no mača rezultāta, kas tobrīd bija negatīvs... Tomēr arī šādā brīdi mēs beigās nolēmām otrajā puslaikā viņai dot iespēju debitēt. Protams, varbūt arī Nora nedaudz bija uztraukusies tajā brīdī, bet ar viņas parādīto sniegumu kopumā es paliku apmierināts.”

Vai Fēru salu komandas uzaicinājums Baltijas Kausa izcīņai kopumā sevi ir attaisnojis?
Didzis Matīss: “Protams, jo vairāk būs šādas saspringtas spēles, jo labāk. Katra pieredze ir nozīmīga. Ja runājam par Fēru salu parādīto sniegumu, es arī to no viņām gaidīju. Tā nekad nav bijusi vāja komanda. Šī komanda arī iepriekš ir spēlējusi dažādos starptautiskos turnīros, tostarp, startējusi arī Eiropas un Pasaules čempionātu kvalifikācijas priekšsacīkšu turnīros, kur vienu reizi pat bija ieņēmusi pirmo vietu savā apakšgrupā. Šī nav vāja komanda. Starptautisko spēļu pieredze viņām ir lielāka nekā mums.”

Kā valstsvienības galvenais treneris vērtē Latvijas WU-15 izlases startu Baltijas Kausa izcīņā? Ko parādītais turnīrs liecina par mūsu valsts sieviešu / meiteņu futbola potenciālu nākotnē?
Didzis Matīss: “Pirmkārt, man ir liels prieks, ka WU-15 meitenes šajā turnīrā vispār spēlēja jau lielo futbolu 11 pret 11. Jo Latvijā šajā vecumā čempionāts tieši 11 pret 11 nenotiek. Līdz ar to mums ir liels pluss, ka meitenes pēc iespējas ātrāk tiek apmācītas spēlēt tieši lielo futbolu. Komandā ir redzamas individuāli spēcīgas futbolistes, kuras augs un ar laiku noteikti kļūs par labu papildinājumu arī lielajai valstsvienībai. Protams, liels prieks par to. Vienlaikus arī esmu apmierināts ar sasniegto rezultātu. Cik izdevās ar treneriem parunāt un arī pašam klātienē redzēt, tad turnīrs kopumā vērtējams pozitīvi. Protams, meitenēm futbola ziņā vēl ir daudz, ko mācīties. Nākotnē mums ir plānots dažādu pasākumu un treniņnometņu veidā atbalstīt un pilnveidot meiteņu izaugsmi tieši šajā vecumā mūsu valstī!”

Didzis Matīss intervijas noslēgumā informēja arī par Latvijas sieviešu futbola valstsvienības tuvākajiem plāniem pēc šī gada Baltijas Kausa izcīņas:
“Kas attiecas uz nākotni, tad šobrīd mums ir jāsagaida oficiāls UEFA lēmums par kvalifikācijas turnīra izspēles formātu. 2017. gadā notiks Eiropas čempionāta finālturnīrs, pēc tam sāksies jauns kvalifikācijas turnīrs jau uz Pasaules čempionātu. Cik zināms, tad nākamajā EČ kvalifikācijas turnīrā plānots, ka vairāk nenotiks šī priekšsacīkšu kārta, bet gan visas komandas tiks uzreiz sadalītas apakšgrupās, attiecīgi kvalifikācijas spēles notiks mājās un viesos.

Šobrīd mēs gaidām oficiālu lēmumu par to, vai šāda kvalifikācijas kārtība netiks apstiprināta jau uz jauno atlases ciklu, proti, Pasaules čempionātu. Tādējādi mēs nevaram plānot detalizēti savus nākamos pasākumus. Protams, arī mums jau ir ieceres, un mēs gatavosimies diviem scenārijiem atkarībā no kvalifikācijas turnīra norises formāta.

Tikmēr šogad mūsu tuvākais uzdevums ir nospēlēt līdz galam Latvijas Zēnu futbola čempionātā, kur pašlaik mēs atrodamies 2. vietā savā apakšgrupā. Finālturnīrs paredzēts oktobra vidū Staicelē. Mērķējam uz finālu! Tuvākā spēle ir 31. augustā ar pirmajā vietā esošo Liepājas puišu komandu.

Protams, Latvijas sieviešu futbola čempiones “Rīgas Futbola skola”, kas garantēja titulu arī šogad, no 23. līdz 28. augustam startēs UEFA Sieviešu čempionu līgas kvalifikācijas raundā Bosnijā un Hercegovinā. Novēlam veiksmi komandai un pozitīvas emocijas meitenēm! Pagājušajā gadā tika izcīnīta pirmā uzvara. Šogad jācenšas to vismaz atkārtot. Mērķiem vienmēr jābūt!”

Izmantotie resursi:
Didzis Matīss: “Svarīgākajās spēlēs vēl nemākam...