E.Višņakovs: "Būtu interesanti pamēroties spēkiem ar Nīderlandi vai Spāniju"

Raksturo savas izjūtas, debitējot Latvijas nacionālās izlases rindās, iznākot Viļņā uz maiņu 77. minūtē.
Vispirms bija ļoti patīkami saņemt izsaukumu uz spēli, jo vienmēr gribēju iekļūt nacionālajā izlasē. Zināju, ka galvenais treneris Marians Pahars, visticamāk, dos iespēju sevi pierādīt, vismaz izejot uz maiņu un to vajadzēs izmantot. Pirms spēles ar Slovākiju jau runājām ar treneri un zināju, ka sākšu spēli sākumsastāvā. Ļoti centos un gribēju sevi parādīt no labākās puses, bija arī vārtu gūšanas momenti, bet... Labi, ka spējām izraut vismaz neizšķirtu. Jebkurā gadījumā spēlēt izlases kreklā vienmēr ir pagodinoši un ceru, ka tikšu izsaukts arī turpmāk.

Pēc divām notikušajām kvalifikācijas spēlēm oktobrī tu jau vari salīdzināt, kādas ir atšķirības iznākt uz maiņu spēles gaitā vai spēlēt jau no pirmās minūtes.
Protams, ir atšķirība. Uzsākt spēli sākumsastāvā vienmēr ir patīkamāk un vieglāk iesaistīties spēlē.

Pēc pirmā puslaika Rīgā ar Slovākiju zaudējām 0:2. Kā treneris pārtraukumā ģērbtuvē spēja motivēt futbolistus, lai otrajā puslaikā uzlabotu spēli?
Treneris mūs kārtīgi sapurināja. Teica, ka šī ir pēdējā spēle savu skatītāju priekšā un otrajā puslaikā jālauž spēles gaita. Aizmirsām rezultātu un iznācām kā uz jaunu spēli. Centāmies vismaz neielaist vairāk vārtus, spēlēt ar lielu pašatdevi. Sanāca pat ļoti labi - nospēlējām neizšķirti.

Cik svarīgi bija atlases ciklu pabeigt ar pozitīvu iznākumu, šajā gadījumā, neizšķirtu?
Ļoti svarīgi bija visam kolektīvam parādīt, ka varam spēlēt ar Slovākiju. Tas mums deva pārliecību par saviem spēkiem. Lai arī ielaidām divus vārtus pēc standartsituācijām, uzskatu, ka iznākums 2:2 bija taisnīgs un mūsu komandai pelnīts rezultāts.

Raksturo šīs izlases modeļa stiprās puses, kas varētu palīdzēt cīņā pret pretiniekiem, kas ''uz papīra'' izskatās spēcīgāki?
Vispirms jācīnās un katrā epizodē jāspēlē līdz galam. Šobrīd Eiropā futbola meistarības līmenis ir izlīdzinājies un uzvar tas, kurš visvairāk to grib. Šādam spēles stilam labi piestāv Latvijas izlases izvietojums ar pieciem aizsargiem.

Valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars ir izteicies, ka mūsdienās uzvar komanda, kas vislabāk pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Vai vari tam piekrist?
Jā, līdzīgi spēlējam arī klubā [„Widzew”]. Visbiežāk spēles sākam kā otrais numurs, meklējam iespējas pretuzbrukumiem. Esmu pieradis spēlēt modelī ar vienu uzbrucēju, līdzīgs izkārtojums mums ir klubā. Arī Polijā mūsu komanda nav starp līderiem, tāpēc uzvaras izcīnām, pateicoties neatlaidīgai cīņai, agresijai un pašatdevei.

Kāda stila spēlētājs esi laukumā? Kādā taktiskajā shēmā jūties vislabāk?
Man vieglāk spēlēt, ja esmu vienīgais uzbrucējs, jo tad manā rīcībā ir vairāk brīvā laukuma. Nav variantu, ka otrs partneris tev palīdzēs, jāuzņemas atbildība pašam. Viss atkarīgs tikai no tevis. Spēlējot divatā uzbrukumā, ļoti svarīga ir savstarpējā sapratne.

Tev ļoti veiksmīgi iesākusies sezona Polijā un esi starp Ekstraklases rezultatīvākajiem futbolistiem. Vai uzskati Polijas čempionātu kā tramplīnu karjeras attīstībā?
Šobrīd esmu ļoti apmierināts, ka nokļuvu Polijas čempionātā, kas ir ļoti populārs un organizatoriski labi attīstīts Eiropas līmeņa turnīrs. Polijā ir visi nepieciešamie nosacījumi, lai spēlētu un progresētu. Protams, gribētos laika gaitā nokļūt arī spēcīgākā čempionātā, kā, piemēram, to savulaik izdarīja Artjoms Rudņevs. Viņu Polijā vēl labi atceras. Jāspēlē, jāgūst vārti un viss būs kārtībā.

Skatoties tavā biogrāfijā, redzams, ka gan Latvijā, gan Kazahstānā esi spēlējis klubos, kas vienmēr izcīnījuši godalgas. Vai tev tituli ir svarīgi vai vairāk koncentrējies tomēr uz savu spēli?
Protams, tituli ir svarīgi. Pēc uzvaras Latvijas čempionātā un Latvijas kausa iegūšanas [FK „Ventspils” sastāvā] ] bija piedāvājums no Kazahstānas kluba [„Shakhter”], kuru nolēmu izmantot un arī tur uzvarējām vietējā čempionātā. Šobrīd Polijā komanda nav īpaši spēcīga, bet cenšamies cīnīties ar visiem. Redzēsim kā attīstīsies notikumi.

Drīz uzzināsim pretiniekus 2016.gada UEFA Eiropas čempionāta atlases ciklā. Vai tev ir kādi pretinieki, ar kuriem īpaši gribētu spēlēt?
Skaidrs, ka no pirmajiem diviem groziem mums pretī būs ļoti spēcīgas komandas kā Nīderlande, Spānija un citas. Tādu komandu atbraukšana uz Rīgu būtu liels notikums mūsu līdzjutējiem un būtu interesanti pamēroties spēkiem. Protams, ka gribētos pacīnīties par iekļūšanu finālturnīrā. Katrā spēlē dosimies laukuma un cīnīsimies.

Vai piekrīti apgalvojumam, ka Latvijas izlasei grūtāk spēlēt pret dienvidu komandām, bet parocīgāki ir pretinieki no citiem Eiropas reģioniem?
Domāju, ka varam spēlēt ar visām komandām. Latvijas nacionālās futbola izlases spēļu pieredze rāda, ka arī spēles ar Luksemburgu vai Lihtenšteinu vairāk nav tik vienkāršas, šodien visi māk spēlēt futbolu. Uzvar tā komanda, kura to vairāk vēlas.

Kā Latvijas izlasei noskaņoties spēlei izbraukumā pret Īrijas izlasi?
Jāgatavojas kā ierasts. Cik zinu, Dublinā būs pilnas tribīnes, kas dzīs Īrijas komandu uz priekšu. Īriem ir nozīmēts jauns galvenais treneris, komandā sapulcināti visi šobrīd spēcīgākie futbolisti. Būs interesanti. Arī mums kā spēlētājiem un komandai šī ir svarīga spēle, kurā jāpierāda trenerim savu spēku. Katrs futbolists gribēs sevi pierādīt pirms nākamā atlases cikla, lai treneris ar viņu rēķinātos.

Šobrīd Latvijas izlasei ir jūtama konkurence uzbrukuma līnijā, kandidātu sarakstā iekļauti vēl trīs uzbrucēji – Valērijs Šabala, Daniils Turkovs un Māris Verpakovskis. Kā tu raksturotu šīs pozīcijas lomu pašreizējā valstsvienības modelī?
Es domāju, ka šajā izlases modelī uzbrucēju loma ir ļoti būtiska. Klāt pie izsauktajiem futbolistiem jāpiemin arī Artjoms Rudņevs, kurš, manuprāt, šobrīd spēlē spēcīgākajā čempionātā no visiem. Izvēle treneriem vienmēr ir vēlama, un savstarpējā konkurence veicina izaugsmi. Arī katrs spēlētājs daudz nopietnāk attiecas pret savu iespēju, jo zina, ka neveiksmīgas spēles gadījumā viņa vietu ieņems cits. Tāpēc uz katru spēli valstsvienībā laukumā jādodas kā uz pēdējo.

Jaunāko laiku vēsturē Latvijas izlases rindās vienlaikus vēl nekad nav spēlējuši divi brāļi. Vai esi domājis par tādu mērķi - izlasē uzspēlēt kopā ar brāli Alekseju?
Protams, esam savā starpā runājuši par to. Arī mamma un tētis par to sapņo. Protams, gribētos uzspēlēt kopā ar Alekseju. Domāju, ka šobrīd tas nav nereāli. Īpaši, ka pašlaik esam vienā klubā Polijā un Aleksejs kopumā labi spēlē tajā.

Vai brālis tev ir devis kādus padomus? Viņš tomēr jau ir aizvadījis vairāk kā 50 spēles valstsvienībā, guvis vārtus un izjutis izlases spēļu gaisotni.
Protams, viņš kā vecākais brālis vienmēr mani pamāca, atbalsta arī kluba rindās spēļu laikā. Kā vecākais brālis, viņš vienmēr man palīdz un novēl man tikai to labāko. Domāju, ka viņa karjera vēl ne tuvu nav galā un viņš sevi pierādīs vēl augstākajā līmenī.

Kāds ir tavs novēlējums Īrijā dzīvojošajiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kuri 15.novembrī plāno atbalstīt Latvijas izlasi stadionā?
Esmu informēts, ka Īrijā dzīvo un strādā daudzi latvieši. Arī mani draugi un bijušie skolas biedri šobrīd ir šeit. Viņi ir priecīgi par to, ka Dublinā būs iespēja klātienē redzēt Latvijas izlasi. Ceru, ka mēs viņiem parādīsim savu labāko spēli un neliksim vilties tiem līdzjutējiem, kuri tic mūsu komandai. Ceru, ka mūs priekšā sagaida laba spēle.

Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA