Pahars: "Esam vīlušies par zaudējumu, taču šai komandai ir nākotne"

- Skaidrs, ka rezultāts ir neapmierinošs, bet ko vari teikt par spēles kvalitāti?
- Protams, ka ar rezultātu esam neapmierināti, gribējām uzvarēt – varbūt tā bija kļūda. Bet sākām ļoti labi, pirmās 30 minūtes pilnībā kontrolējām spēli. Jā, viņiem bija divi trīs pretuzbrukumi, bet mēs riskējām, jo gribējām uzvarēt. Tagad grūti teikt, kā pietrūka pēc tam – kaut kā. Fiziskā ziņā, protams, ne Cauņa, ne Zjuzins nebija optimālā kondīcijā, tas izskatās, ka izpaudās tieši 60. minūtē, kad ielaidām vārtus un zaudējām centrā. Principā bija līdzīga spēle, visi kazahi spēlēja aiz bumbas, ļoti kompakti – laba komanda, ko varu pateikt. Viņi nospēlēja ļoti labu spēli, taču spēle bija līdz pirmajai kļūdai, pirmajiem ielaistajiem vārtiem – diemžēl ielaidām mēs.

- Pamatsastāvā bija viena izmaiņa – Laizāns Tarasova vietā. Kāpēc?
- Gribējām uzvarēt. Laizāns ir mazliet uzbrūkošāks nekā Tarasovs, tāpēc izvēlējāmies viņu. Tikai tāpēc.

- Ko esat iemācījušies, guvuši no šā cikla, neskatoties uz šodienas rezultātu?
- Tagad nevēlos izdarīt secinājumus, par to šobrīd ir grūti runāt – pēc nedēļas divām varēšu dot skaidrāku atbildi. Bija vairākas labas spēles, bija arī vairāki labi rezultāti, bija arī sliktas spēles un slikti rezultāti, kā šodien. Domāju, ka šai komandai ir nākotne, tā kļūst labāka un labāka, vairāk vai mazāk veidojam to, ko vēlos veidot. Taču tāds ir futbols – citreiz uzvari, citreiz zaudē. Diemžēl vēl neesam "top" komanda, ceru, ka kādreiz būsim. Šī bija "kausa" spēle – spēle, kurā vieni vārti bija izšķirošie. Diemžēl mēs "kausa" spēli zaudējām. Neesmu priecīgs ar mača beigām – ar spēles sākumu, jā, varbūt līdz 65.-70. minūtei, jā. Kaut arī ielaidām vārtus, biju priecīgs, jo mēs mēģinājām [uzbrukt], mūsu malējie aizsargi bija diezgan augstu – lielāko daļu briesmu radījām, kad malējie aizsargi pieslēdzās uzbrukumiem. Iepriekšējās spēlēs tā nebija, ļoti bieži spēlējām kā otrais numurs, radījām pretuzbrukumus – viss, kas notika, bija caur dziļu aizsardzību. Šodien bija citādi – gribējām uzvarēt, gribējām kaut ko mainīt. Protams, tas bija risks.

- Jau daļēji atbildēji, bet tomēr - kā vērtē, vai iegūtā vieta un antirekords (nevienas uzvaras) atbilst sniegumam, ko izlase rādīja ciklā?
- Nezinu, jūs, žurnālisti, varat par to domāt un runāt. Līdz šai spēlei biju ļoti apmierināts ar ciklu, ar visām spēlēm, varbūt izņemot Nīderlandi izbraukumā, kad smagi zaudējām. Biju apmierināts ar komandu, ar puišiem, ar visu, ko izdarījām. Bet, protams, kā gan varu būt apmierināts šodien. Gribējām pirmo uzvaru – kur vēl, ja ne šeit pret Kazahstānu? Bet viņi šodien bija ļoti labi. Labi organizēta komanda, bija cīņa, mūsu līderiem viens pret vienu gāja grūti, Cauņu visu laiku presingoja, arī Rakelu.

- Domājot par nākotni, ja arī Fēru salas un Andora spēlēs tikpat organizēti un kompakti, vai mums uzbrukumā būs problēmas?
- Par to jau runājām ģērbtuvē, labs jautājums. Vajag padomāt. Jā, varbūt viņi spēlēs kā šodien Kazahstāna. Mums jāatrod risinājums tam, kā spēlēt. Tagad par to negribu runāt, tikai par spēli – [dziļākiem secinājumiem] vajag laiku.

- Arī tajās labajās 30 minūtēs bumbu kontrolējām, bet bija maz sitienu pa vārtiem.
- Jau teicu, ka viņi nospēlēja ļoti labu spēli, darbojās kompakti un nedeva nevienu brīvu metru. Jā, varbūt viņi rangā nav tik augstu, taču tā ir laba komanda. Daudziem spēlētājiem tagad ir pieredze Eirokausos. Nevaru teikt, ka mums pietrūka meistarības. Nē! Islandē mēs [savu meistarību] parādījām, kāpēc ne šodien? Islandē bija cita spēle, ļoti atklāta, bet ne šeit – kazahiem visi spēlētāji bija aiz bumbas, labi veidoja pretuzbrukumus.

- Krasnožans savā preses konferencē teica, ka, viņaprāt, abām komandām saturīgu sniegumu traucēja rādīt sliktā laukuma kvalitāte. Varbūt arī tas bija faktors, ja ņem vērā, ka šādas lietas vairāk traucē komandām, kas vairāk uzbrūk?
- Nezinu, tas ir mūsu laukums, katru gadu šeit spēlējam, arī es šeit spēlēju, tad viss bijis kārtībā. Zaudējumā negribu vainot laukumu, nē, tikai mūs pašus.

- Jānis Ikaunieks neizturēja konkurenci, lai ietu pamatsastāvā, vai viņam tomēr vēl palikušas sekas pēc traumas?
- Viņš nav optimālajā formā, tas ir acīmredzami. Pirmajā spēlē pret Islandi Cauņa un Zjuzins kopā spēlēja ļoti labi, man nebija nekādas nepieciešamības kaut ko mainīt.

- Veicot kopsavilkumu par šodienas spēli, kādas pozitīvas lietas varat atzīmēt?
- Edmunds par to jautāja. Vai mēs esam gatavi spēlēt kā pirmais numurs kaut vai pret Fēru salām un Andoru, par to ir jādomā. Galvenais būs rezultāts, un mums jāatrod risinājumi. Manuprāt, vienalga, kā mēs spēlēsim – kā pirmais vai otrais numurs -, bet tās komandas būs jāapspēlē. Varbūt labi, ka tagad mums ir tāda pieredze. Maksimenko nospēlēja labi [iesmejas].

- Ja pašam būtu iespēja izvēlēties pretiniekus pārbaudes spēlē, izvēlētos spēcīgu pretinieku vai kādu, pret kuru varam praktizēt spēli kā pirmajam numuram?
- Vēl dažus mēnešus negribēsim spēcīgu pretinieku [smejas]. Ceru, ka atradīsim kādu mūsu līmeņa pretinieku.

- Cikla sākumā Kaspars Gorkšs pieļāva, ka šis varētu būt viņa pēdējais cikls. Vai esat runājuši par to?
- Nē, par to vēl neesam runājuši. Redzēsim, kā būs, man viņš neko par to nav teicis. Varbūt jums, taču nekur neesmu redzējis tādu ziņu. Arī viņš šodien bija viens no tiem, kurš gribēja, kurš pēdējās minūtēs gāja uzbrukumā. Protams, dzīvē ir tā, ka lielā vecumā spēlēt nevar, taču viņam šobrīd ir cik gadu – 34, 35?

- Kļūstot par izlases treneri, ja nemaldos, tika teikts, ka līgums ir līdz šā cikla beigām ar iespēju to pagarināt. Vai jau ir 100% skaidrs, ka turpināsi strādāt, vai vēl būs kādas pārrunas federācijā?
- Tas galīgi nav jautājums man. Nezinu, jautā par to Indriksonam vai Mežecka kungam. Es pat nezinu, uz cik ilgu laiku man ir līgums [smejas]. Varbūt tas jau ir beidzies, varbūt tas būs vēl trīs gadus – nezinu, godīgi.

- Uz visu mūžu.
- Uz visu mūžu [iesmejas]?

Kazahstānas mediju jautājumi

- Pastāstiet kopumā par spēli! Kurus spēlētājus varat izcelt mūsu izlasē?
- Bija grūta "kausa" spēle. Spēle bija līdz vienai kļūdai, un diemžēl mēs to pieļāvām. Neteikšu, ka kazahi uzvarēja nepelnīti. Nē, jūs ļoti labi nospēlējāt, redzams, ka nostrādāja spēles plāns. Spēlējāt ļoti kompakti, agresīvi, pilnībā nedevāt brīvas zonas, un tie pusmomenti, kas mums bija, nāca ļoti smagi, tie bija jānopelna. Nebija viegluma, varbūt mums trūka kaut kāda svaiguma. Vārtus guva Kuats, viņu var izcelt. Redzams, ka puisis spēj paveikt lielu apjomu, visu maču skrēja turp un atpakaļ, pat brīnījos, cik viņš ir fiziski spēcīgs.

- Salīdziniet, lūdzu, abas savstarpējās spēles un to, kā mainījusies Kazahstānas izlase!
- Plus mīnus bija līdzīgas, vienādas spēles. Pirmajā spēlē varbūt spēlējām nedaudz zemāk, šodien centāmies sākt ar augstu presingu. Mums tas arī izdevās, kontrolējām bumbu. Jā, Kazahstānai bija pretuzbrukumi, no kuriem diemžēl nevar būt pasargāts, kaut kur riskējām. Pirmajā spēlē spēlējām praktiski bez riska. Spēlētāji ir mainījušies – gan mums, gan jums. Ciklu sāka pavisam citi spēlētāji. Noteikti pamainījušies kaut kādas lietas, akcenti. Kad jums bija Islamhans [Rīgā nespēlēja traumas dēļ], bija pavisam cita spēle – kombinacionāla, ar bumbas kontroli, šodien spēle bija vienkāršāka.