Viedoklis: Nevajag izgāzt dusmas uz Starkovu
Un ne jau tāpēc, ka Aleksandrs Starkovs aizveda Latvijas izlasi uz „Euro2004” finālturnīru, bet gan tāpēc, ka arī tagad lielas kļūdas netiek pieļautas, un mūsu valstsvienības rezultāti ir kopējās futbola saimniecības un realitātes atspoguļojums, nevis Starkova neprasmīgais darbs, kā (manuprāt, kļūdaini) uzskata daudzi līdzjutēji. Šoreiz īsi izteikties neizdevās.
Pēc spēles ar Gruziju viens līdzjutējs ar segvārdu senscore Sportacentrs.com komentāros tēlaini uzrakstīja: “Starkova metodes varētu salīdzināt ar spēlmani. Reiz uzlicis uz laimīgo zirgu (Euro2004), kurš atnesa lielo laimestu, viņš pēc tam visu laiku liek uz šo zirgu (vecais izlases modelis) cerībā uz nākamo laimestu. Rezultāts nevienam nav jāsaka. Zaudēts ne tikai iepriekš iegūtais laimests (fanu atbalsts, uzticība), bet ievārīti arī jauni s*di.” Skaisti pateikts, bet, iedziļinoties būtībā, kategoriski tam nepiekrītu.
Zirgu skriešanas sacensībās ir liela izvēle, uz ko likt, bet cik plašs spēlētāju loks ir pieejams Starkovam? Manuprāt, papildus 20 šobrīd izlasē iekļautajiem spēlētājiem vēl šim līmenim reāli varētu atbilst aptuveni 10. Tas gan ne tuvu nenozīmē, ka tie 10 neizsauktie ir labāki par 20 izsauktajiem... Starkovs izvēlas 20 no 30 un noteikti ir tuvu pareizākajai izvēlei. Piekrītu, ka mūsu izlases treneris noteikti varētu pamēģināt kādus divus trīs no neizsauktajiem, īpaši uzmanību vēršot vidējās līnijas atjaunināšanai (V.Astafjevs ilgi vairs nespēlēs), bet, kopumā ņemot, atļaušos apgalvot, ka sastāva izvēles ziņā ir nianses, kuras varētu uzlabot, taču lielas kļūdas netiek pieļautas. Arī skontiešu invāzijas (kuras laikā, starp citu, tieši tikām uz „Euro2004”) vairs nav. Ja vēl daudzi no neņemtajiem spētu izsisties klubu futbolā (kā to daļēji spējis A.Rudņevs)... bet tādu gandrīz nav – varbūt tikai pārītis. Taču vairumā gadījumu, kad lieta nonāk līdz ignorēto reālu uzvārdu saukšanai, tas izraisa smaidu. Nu neesmu piekritējs tādam moto - "ja ne labāk, tad vismaz citādāk". Lai šie citi, it kā apbižotie, vispirms izsitas klubu futbolā (Starkovs šajā ziņā taču netraucē) un tad varēs runāt par saukšanu uz izlasi! Var diskutēt par 20 izsauktajiem, bet laukumā (pamatsastāvā) patiešām dodas tie, kas klubu futbolā sevi pierādījuši vislabāk. Vēsu prātu un racionāli skatoties, kardinālām sastāva izmaiņām nav pamata. Paskat, nupat piespiedu kārtā tika iemēģināts it kā labākais no pārējiem centra pussargiem Maksims Rafaļskis un... nespēja viņš pavilkt to vezumu kā nākas. Protams, var lūkot iemēģināt citus, īpaši jaunos, taču aizrauties nevajadzētu - būs tikai sliktāk. Starp citu – cik Eiropas izlasēs, neskaitot pundurus, nav neviena spēlētāja no TOP5 līgām? Latvijas izlasē nav... Vai tā ir Starkova vaina? Problēma ir visā Latvijas futbola saimniecībā, sākot jau no sporta veida popularitātes mūsu valstī kā tādas, bet tā jau ir pavisam cita tēma. Secinājums - izvēle ir švaka, taču sarkanbaltsarkano karogu pārstāv praktiski visi labākie, kas mums ir.
Otra lieta, ko Starkovam pārmet – taktika, impotentais uzbrukums. Šajā ziņā atļaušos pakritizēt treneri vairāk, taču arīdzan, nepārkāpjot sarkano līniju, jo lielos vilcienos esam tur, kur objektīvi mums jābūt, jo atkal jau atduramies pret spēlētāju kvalitātes jautājumu. Pret Horvātiju un Grieķiju izteikti spēlējām kā otrais numurs, ļaujot pretiniekiem daudz uzbrukt, pret Gruziju spēlējām kā līdzīgs ar līdzīgu, pret Maltu pie 0:0 spēlējām kā pirmais numurs, bet pēc izvirzīšanās vadībā nedaudz palaidāmies. Pārmetumi varētu būt divi. Pirmais – pret tādām komandām kā Malta jāspēj būt pirmajam numuram visas 90 minūtes, nenolaidīsim latiņu sev pārāk zemu! Otrais pārmetums ir daudz būtiskāks – spēja mainīt taktiku mača gaitā. Apzinos, ka horvāti un grieķi ir stiprāki (šobrīd - daudz stiprāki) nekā mēs un, kamēr vien tablo rāda 0:0, laikam jau esam spiesti spēlēt izteikti no aizsardzības. Taču tas, kas neapmierina, ir nespēja pārtransformēties pēc nonākšanas zaudētājos. Ne pret Horvātiju (ielaidām 43. minūtē), ne pret Grieķiju (58. minūtē) pēc pirmo vārtu ielaišanas kopumā 90 minūtēs nespējām izveidot nevienu pašu momentu, bet galvenais – nevarēja redzēt kaut vai centienus (akcentētus uzbrukumus) atspēlēties... Vai tiešām Igaunijas izlase ir galvastiesu pārāka par mūsu izlasi, ja tā Serbijā no 0:1 prata panākt 3:1? Negribētos tam ticēt - vaina ir taktikā, nespējā pārkārtot savas rindas un pieeju mača gaitā pēc nonākšanas iedzinējos. Daļēji problēma ir tāda, ka īsti neprotam spēlēt kā pirmais numurs (arī pret Gruziju bija jāsagaida 2. puslaiks, līdz beidzot sapratām, ka viesi neizšķirtu vien pasīvi gaida un ka esam spējīgi pāriet uzbrukumā), taču kritiskās situācijās to ir vismaz jāmēģina darīt.
Tomēr arī šīs taktikas lietas Starkova izpildījumā nevar saukt par pagalam sliktām – lielākoties spēlējam, izejot no savām iespējām. Toties ir aspekti, kuros labāku par Starkovu neatradīsi. Viņš izlasi uzskata par svētvietu (tas ir pareizi!) un nepieļauj nekādus vieglprātīgus eksperimentus (citās izlasēs tādas problēmas ir un arī paši piedzīvojām avantūrista G.Džonsona laikus). Viņš nenogurstoši uzsver šīs svētvietas statusu izlases spēlētājiem (dzirdēts, ka Starkovs vairākus daudzsološus jaunos futbolistus nav izsaucis uz izlases treniņnometni, jo viņi mēdz staigāt... jakās ar uzrakstu „Russia”...), motivējošā veidā liekot futbolistiem cienīt izlasi un atdot tai visus spēkus. Protams, var pārmest Starkovam pārlieku lielu konservatīvismu, negribīgi ielaižot izlasē jaunas asinis (aizsardzības balsts K.Gorkšs, nupat arī A.Rudņevs netika uzreiz pamatsastāvā pēc pirmajiem panākumiem), taču labāk tā, nekā redzēt pārsteidzīgus lēmumus un eksperimentus. Rezumējot – līdzjutēji ir tiesīgi prasīt no izlases vairāk, nekā tā šobrīd paveic (īpaši ņemot vērā, ka būtībā šis pats sastāvs nesenā pagātnē bojāja nervus Grieķijai, Šveicei, Izraēlai, abas reizes pārspēja Moldovu), taču ar nežēlīgu kritiku nevajadzētu pārcensties. Esmu pārliecināts, ka jebkurš cits treneris (vai tas būtu labākais pasaules treneris, vai kāds cits kompetents vietējais treneris), realizējot dzīvē labākos līdzjutēju izteikumus, pie mūsu izlases stūres uz labo pusi neko krasi neizmanītu.
Varam, protams, skaudīgi skatīties uz Melnkalnes, Baltkrievijas, arī Lietuvas, Igaunijas rezultātiem, bet tikpat labi – vai uzskatāt, ka mūsu izlase ir pelnījusi sasniegt vairāk nekā Rumānija, Somija, Velsa, Bosnija un Hercegovina? Rumāņiem trīs spēlēs divi punkti (zaudējums pret Franciju, neizšķirti pret Albāniju un Baltkrieviju), somiem trīs spēlēs nav punktu (zaudējumi pret Moldovu, Nīderlandi un Ungāriju), velsiešiem arīdzan nav punktu (zaudējumi pret Melnkalni, Bulgāriju un Šveici), bosniešiem ar vairākām zvaigznēm sastāvā četri punkti (uzvara pret Luksemburgu, neizšķirts ar Albāniju, zaudējums pret Franciju). Esmu drošs, ka, ieliekot jebkuras no nosauktajām izlasēm vietā Latviju, mūsu līdzjutēji ar rezultātiem nebūtu apmierināti, kaut gan minēto izlašu futbolisti spēlē labākos klubos. Mūsējo sniegums? Bet varbūt, rādot skatāmāku sniegumu, mums šobrīd nebūtu pat to četru punktu? Varbūt šī brīža labākie Latvijas futbolisti nemaz nav spējīgi labāk spēlēt? Daudzi tikai grib redzēt rezultātu, neiedziļinoties, kādas ir iespējas šo rezultātu sasniegt... Atkārtošos – šo to Starkovam var pārmest, bet izkliedziniem par nepieciešamo viņa nomaiņu neredzu lielu pamatu. Pamatā par izlases vājumu atbildīga ir nespējīgā futbola saimniecība (labāk izteikt sašutumu par to!), nevis izlases treneris. Varbūt vienīgi ieteiktu Starkovam sev par palīgu paņemt cilvēku, kurš cītīgāk seko līdzi (tostarp internetā) mūsu leģionāru sniegumam klubos... Visādi citādi – cepuri nost, joprojām!
Visvairāk mani tracina tas,ka rodas sajūta,ka Starkovs nezina ko darīt-pie rezultāta 0:1 pret Gruziju treneris tikai 10 minūtes pirms spēles beigām izdomā,ka ir jāmaina daži spēlētāji līdz ar to arī spēles stils un izkārtojums laukumā.
Savukārt spēlē pret Horvātiju pie rezultāta 0:3 spēles 85:00 minūtē tiek uzlaists futbola pensionārs V.Astafjevs savukār zinot,ka spēle ir neglābjami zaudēta nelaiž laukumā jaunos kaut vai pamēģināt pāris minūtes uzspēlēt ar pasaules klases futbolistiem!!!Un malā tiek atstāti A.Lazdiņš un Fertovs!!!!
Viss šis process man atgādina Leonīda Beresņeva vadības stilu kad trenēja hokeja izlasi kur uz pasaules čempionātu tika vilkti-Maticins,Znaroks,Kerčs kuri vairs nespēja pavilkt kājas,bet tika iekļauti izlases sastāvā dēļ tā,ka labi pazina viens otru.
Tas pats arī attiecas uz Starkovu un Astafjevu,jo galu galā abi atrodas FC Skonto klubā!!!
Strakovam ir jaatkāpjas!!!!
schie abi ir "beiguschies"...lai gan,otrais pret gruziju speeleeja par ljoti labi....
Tomēr pēc tādas tipināšanas, kā pret Grieķiju, īpaši Laizānu pamatsastāvā nevarēja likt.
saaadaak ja starkovs aizies un paliks indriksons,visdriizaak naakoshais treneris vareetu buut : D----->>>
algeria.footballblog.co.uk
Treneris labs, motivētājs labs, bet taktiķis?
Bet par to.. Mēs esam kur mums būtu jābut, teorētiski pēc spēka salidzinājumā..
Šķiet esi aizmirsis pieminēt rakstā.
No šīs atlases cikla spēlēm Pļutka nācis uz maiņu:
Malta-Latvija 92`
Grieķija-Latvija 83`
Latvija-Gruzija 86`
p.s.
Acīmredzami Pļutka ir izlasē lai krātu spēļu skaitu!(jeb kā iepriekš viens lietotājs rakstīja par Astafjevu , lai kačātu!)
Starkovam jāatkāpjas!
Bet pats raksts ir pasūtījums!
nu nav ko melot sev un visiem, vienkārši ir jāsaprot fakts, ka treneri ar laiku sevi izsmeļ vienā klubā vai izlasē un ir nepieciešamas pārmaiņas.
un ja jau reiz mums tā futbola sistēma ir kāda ir, kas pati nespēj veidot jau pilnīgi gatavus spēlētājus priekš izlses, nu netaliek nekas cits, ka meklēt treneri, kas varētu pats palīdzēt veidotot spēlētājus priekš izlses. Bet nu to, ka Starkovs uz to nav spējīgs ir pierādīts un parādīts par visiem 99%.
1) visa Skonto lobēšana un kautkādu jauno seju parādīšanās notika Andrejeva laikā; 2) tagad gadījums ar Rudņevu, kad nedēļu pirms hattricka pret Juventusu viņš nederēja izlasei un viņš nebija vajadzīgs pat priekš pārbaudes, bet redz pēc spēles ar Juventusu, Starkovs uzreiz slavēja cik labs spēlētājs un ka nu būs jāpaskatās. Bet tas jau bija solis, lai viņš neizskatītos pilnīgi pēc muļķa līdzjūtēju priekšā
nu ir kautkas jāmaina Starkovs tās izmainās gatavs veikt tikai kādu 5-10 gadu garumā un mums līdzjūtējiem tas ir par lēnu. Vienīgā valsts Latvijas kas šitā auklējas ar treneri, bet nu skaidrs no kurienas vējš pūš, jo Indriksons vēl nav pārdevis dažu labu futbolistu un ar citu treneri viņi var arī netikt izlasē un līdz ar to netiktu pārdoti
Skaidri ir redzams, ka Starkovs nemaz īsti necenšas meklēt kaut ko jaunu izlases spēles sakarā - un es nerunāju tikai par sastāva izvēli, bet arī par taktikas un spēles stila izvēli. Nu nevar Latvija spēlēt tādu futbolu kā tā spēlē pašlaik un cerēt uz veiksmīgiem rezultātiem. Pirmkārt, ir jānomaina vecie buki izlasē - pietiks spēlēt Astafjevam, Laizānam, Rubīnam. Ne viņu fiziskā sagatavotība ir piemērota tāda līmeņa spēlēm, ne arī viņiem ir vajadzīgā motivācija - viņiem taču reāli vairs nav nekā, ko kādam (trenerim, skatītajiem) pierādīt, jo, pirmkārt, viņi spēlēja Euro 2004 finālturnīrā un, otrkārt, viņi labi apzinās, ka karjera straujiem soļiem tuvojas beigām.
Trenerim izlases modeli jācenšas veidot no pēc iespējas jaunākiem spēlētējiem - tiem būtu cīņasspars, motivācija sevi pierādīt - pašlaik izveidojusies situācija, ka jebkurš var Latvijas izlases pamatsastāvu par 90% paredzēt vēl ilgi pirms spēles sākuma - spēlētājiem pat īsti nav jānervozē par savu pozīciju izlasē, viņiem ir skaidrs, ka pat slikta snieguma gadījumā gan jau Starkovs viņus tik un tā atkal nākamajā spēlē liks pamatsastāvā - kā vienmēr.
Un ir skaidrs, ka tik bezzobainu un bailīgu futbolu Latvijas izlase vairs nedrīkst turpināt spēlēt. Ir jāuzņemas arī kaut kāda iniciatīva (īpaši pret vājākām vai viena līmeņa komandām), jācenšas kontrolēt bumba, saspēlēties nevis sist to kur pagadās vai arī nespēt padod trīs vai četras precīzas piespēles bumbu nezaudējot. Galvenā problēma ir pussargu līnijas uzlabošana - pašlaik var teikt, ka mums pussargu nav, ir tikai aizsargi un uzbrucēji, kuriem gan nav nekādas jēgas, jo viņi netiek apgādāti ar bumbām.
Pašlaik Latvijas izlase spēlē ļoti neskatāmu futbolu un nav, ko brīnīties, ka stadions ir pustukšs - skatītāji neiet uz futbola spēli, lai redzētu, kā teju 70% laika bumbu kontrolē viesi iespieduši mūsējos savā zonā vai kā mūsējie kārtējo reizi neko sakarīgu nespēj izveidot. Js Strakovs būtu saprātīgs treneris, tad viņš jau tagad šo kvalifikācijas ciklu "upurētu" tam, lai meklētu un veidotu jaunu izlases modeli, eksperimentējot ar dažādiem sastāviem un taktikām. Taču es esmu par 99% drošs, ka tas nenotiks un nākamajās spēlēs laukumā atkal dosies jau ierastā izlase ar Astafjevu, Laizānu un Rubīnu centrā un turpinās spēlet tādu pašu anti-futbolu kā līdzšim.
Mainiit Vajag Astafijevu (Rafalskis) Verpakovski(Lukjanovs) Rubins(Žigajevs) un iespejams arii Laizans (Kolosnicenko vai Lazdins)