Latvijai un van Pērsijam problēmas ar spēļu praksi, cerības uz Rakelu

Spēļu prakses problēmas, taču ar pozitīvu tendenci
Latvijai situācija ar spēļu praksi pašreiz nav tā labākā. Ja par atskaites punktu ņemam periodu kopš iepriekšējā valstsvienības mača Ukrainā, kas notika 31. martā, tad no 15 leģionāru pulka par stabilām pamatsastāva vērtībām varam saukt tikai piecus – Vaņinu, Gorkšu, Jagodinski, Fertovu un Rakelu. Vēl daļēji arī Zjuzinu, kurš četrās spēlēs no deviņām gan devās uz maiņu. Tajā pašā laikā, tuvojoties izlases spēlei, situācija ir uzlabojusies, un tagad sirds par to ir ievērojami mierīgāka nekā vēl pirms dažām nedēļām.

Sezonas izskaņā beidzot Francijas čempionātā nopietna iespēja tika dota Jānim Ikauniekam, kurš vienu no divām spēlēm pamatsastāvā aizvadīja pat ļoti labi. Iepriekš septiņu spēļu laikā sācis tikai vienu, vietu pamatsastāvā atguva Igors Tarasovs. Laukumā atgriezās arī Pāvels Šteinbors, kurš no pamatsastāva tika izstumts pēc 1:4 zaudējuma pret Krakovas "Wisla", taču to atguva pēc vēl pamatīgākas sagrāves pret Poznaņas "Lech" (1:6). Beidzot Baltkrievijas čempionātā debitēja Kaspars Dubra, kura pārstāvētā BATE, jau domājot par Eirokausiem, iemēģināja risinājumu ar trim centra aizsargiem. Un, protams, pašās beigās iepriecināja arī brāļi Višņakovi – Eduards guva vārtus, bet Aleksejs "Skonto" rindās atgriezās pēc traumas.

Un vēl viens iemesls, kāpēc par spēļu praksi būtu jāuztraucas, ir arī tas, ka daudziem sezona beidzās jau pirms kāda laiciņa. Šajā ziņā dramatiskākā situācija ir ar izlases kapteini Kasparu Gorkšu, kuram pēdējā spēle bija tālajā 10. maijā. Savukārt labākā situācija ir ar poļiem, baltkrievu Dubru un šveicieti Vaņinu, kuriem pēdējās spēles bija iepriekšējā nedēļas nogalē. Lai arī parasti esmu pretinieks tam, lai pārbaudes spēles aizvadītu pirms kvalifikācijas mača, šī nu gan ir tā reize, kad papildus sparings būtu noderējis. Protams, nevarētu spēlēt labākajā sastāvā – bez poļiem, Dubras un Vaņina (Virslīgas kalendāru varētu sabīdīt, kā vajag) -, taču par ļaunu droši vien nebūtu nācis.

Leģionāru pēdējās piecas spēles+bilance kopš aprīļa

+ gūti vārti, /tika nomainīts vai uzmainīts 1. puslaikā

Nīderlandes rūpju bērns – van Pērsijs
Nīderlandei, protams, spēļu prakse ir daudz mazāka problēma nekā mums. Vietējā čempionātā visi spēlētāji savos klubos ir līderi un starp līgas lielākajām zvaigznēm, bet no leģionāriem problemātiskākā situācija ir ar vienu no valstsvienības līderiem Robinu van Pērsiju. Viņa traumatisms – tāpat kā Arjena Robena – jau sen nav nekāds noslēpums, un veselības problēmu dēļ van Pērsijs gan nepalīdzēja izlasei iepriekšējā sasaukumā, gan aizvadīja ļoti saraustītas sezonas beigas.

Grūti teikt, cik labā formā van Pērsijs atrodas šobrīd, tomēr Oranžo faniem pamats bažām ir – spēle pret ASV van Pērsijam bija stipri viduvēja, lai neteiktu vēl skarbāk un necitētu dažus epitetus, ko vakar izteica pāris viesu žurnālisti. Pret amerikāņiem izgāšanās bija centra aizsargam Brunu Martinšam Indi, kurš arī ir viens no dažiem leģionāriem, kurš klubā aprīlī un maijā spēlēja neregulāri. Tiesa, neregularitātes galvenais iemesls viņiem bija traumas vai rotācija, nevis meistarība.

Arī nīderlandiešiem gan sezonas beidzās pietiekami sen – "Eredivisie" grandiem pēdējā spēle bija 17. maijā, nākamās nedēļas nogalē sezona noslēdzās arī Portugālē, Vācijā un Anglijā, bet Itālijā tā beidzās 31. maijā. Atšķirībā no Latvijas izlases, holandiešu nometne sākās jau ļoti agri – tajā tika pētītas arī tuvākās rezerves – un viņi aizvadīja arī pārbaudes spēli.

Pēdējās piecas spēles un bilance kopš aprīļa

+ gūti vārti, /tika nomainīts vai uzmainīts 1. puslaikā

Uzbrukumā lielākās cerības uz Rakelu?

Salīdzinot ar spēli Prāgā, Latvijas izlases pamatsastāvā gaidāmas tikai divas izmaiņas. Savainojuma dēļ pat starp kandidātiem nav Oļega Laizāna, taču domājams, ka viņa vietu vidējā līnijā Jānis Ikaunieks ieņemtu tik un tā. Vienā no vērotajiem treniņiem Ikaunieks centra pussarga pozīcijā izskatījās itin labi – vismaz savā spēcīgākajā pusē jeb darbā ar bumbu. Atminoties pāris treniņus no pagājušā gada, vairs ne tuvu nevar manīt debitanta biklumu un Jāņa sniegums kļūst arvien nobriedušāks. Cerams, ka patīkamais iespaids nebūs mānīgs.

Savukārt otra izmaiņa gaidāma aizsardzības līnijā – Dubras vietā blakus Gorkšam, visticamāk būs Jagodinskis. Šāds pāris spēlēja arī Ukrainā. Lielākā neziņa gan ir par priekšējo līniju – ne par sastāvu, taču par potenciālo uzbrukuma līderi gan. Pēdējos gados ražīgākais uzbrucējs izlasē bijis Šabala, tomēr traumas dēļ viņš ilgāku laiku nav spēlējis un divpusējos mačos treniņā Valērijs nebija pārāk pamanāms. Viņa dublieris Eduards Višņakovs pat šķita jūtami aktīvāks, tiesa, nākamajā treniņā, kad tika iemēģināti sitieni no dažādām pozīcijām, Šabala Eduardu pārtrumpoja.

Tomēr, ja būtu jāmin spēlētājs, kurš gūs vārtus no spēles (cerams, ka tādi būs), mana likme būtu Deniss Rakels. Viņš nule aizvadīja labāko sezonu karjerā, sezona beidzās tik tikko un arī vienīgie vārti izlases divpusējās spēlēs bija viņa kontā – pēc centrējuma ar galvu.

Iespējamie sākumsastāvi