Latvija Lāčplēša dienā pret FIFA ranga pēdējo vietu
Ar sesto mēģinājumu pirmo uzvaru Daiņa Kazakeviča vadībā mēģinās izcīnīt Latvijas futbola izlase, kas pirms diviem UEFA Nāciju līgas mačiem aizvadīs pārbaudes spēli Sanmarīno. Tās sākums paredzēts plkst. 19:00 pēc Latvijas laika, bet tiešraidi varēsiet vērot televīzijas kanālos TV6 un "TV3 Sport".
Latvijas valstsvienība jaunā galvenā trenera Kazakeviča vadībā sāka ar četriem neizšķirtiem pēc kārtas, taču oktobra nometni noslēdza ar rūgtu zaudējumu mājas spēles pašā izskaņā pret Maltu (0:1). FIFA rangā Latvija ir noslīdējusi uz 142. vietu, tomēr Eiropas konkurencē starp 55 izlasēm saglabā 49. vietu un decembrī gaidāmajā kvalifikācijas izlozē acīmredzot izvairīsies no pēdējā groza. Zemāk par Latviju Eiropā ir sešas izlases – Andora, Moldova, Malta, Lihtenšteina, Gibraltārs un Sanmarīno -, un iepriekšējo divarpus gadu laikā Latvija nav uzvarējusi nevienā no sešiem mačiem pret šīm komandām – zaudējums Gibraltārā (0:1), trīs bezvārtu neizšķirti pret Andoru un divi klupieni pret Maltu (1:1, 0:1).
Jau gadiem mēdzam teikt, ka zemāk vairs nav, kur krist, taču allaž esam atskārtuši – ir gan. Šovakar tiks sniegta galīgā atbilde par to, vai izlases brīvais kritiens beidzot tiks apturēts vai spersim arī šo pēdējo pakāpienu kaunpilnajā ceļojumā. Latvijai pretī stāsies Sanmarīno. Platības ziņā tā ir trešā mazākā suverēnā valsts Eiropā (apsteidzot Monako un Vatikānu), iedzīvotāju ziņā – otrā mazākā aiz Vatikāna (aptuveni 34 tūkstoši iedzīvotāju, mūsu nesenajām pretiniecēm Fēru salām un Andorai ir attiecīgi ir ap 49 un 77 tūkstošiem), bet FIFA rangā Sanmarīno ir noslīdējusi uz 210. – pēdējo! - vietu. Tā kā Sanmarīno ikdienā nespēlē pret Šrilanku, ASV Virdžīnām, Britu Virdžīnām un Angilju, objektīvi nevaram apgalvot, ka Sanmarīno ir vājākā izlase pasaulē, taču par Eiropas klubu un izlašu futbolu gan to varam sacīt diezgan droši.
Sanmarīno spēlē Nāciju līgas D divīzijas otrā apakšgrupā, kurā piedalās tikai trīs izlases, un septembrī Sanmarīno zaudēja gan Gibraltārā (0:2), gan savā nosacītajā mājas spēlē pret Lihtenšteinu (0:2), kas Adrijas jūras krastos notika Rimini pilsētā, kas atrodas 26 kilometrus no Sanmarīno un kurā ir dzimis Sanmarīno itāliešu galvenais treneris Franko Varrella. Savukārt oktobrī Sanmarīno pārbaudes spēlē ar 0:4 piekāpās Slovēnijā, bet Vaducā tika pie reta punkta – 0:0 pret Lihtenšteinu, pārtraucot 40 zaudējumu sēriju (vārti 4:180) un nezaudējot pirmoreiz kopš 2014. gada novembra, kad mājās tika nosargāts 0:0 pret Igauniju. Turklāt Sanmarīno Vaducā bija ļoti laba statistika – sitieni 17:6, mērķī 4:2, stūra sitieni 2:1, bumbas kontrole 43%.
Kopš 1990. gada novembra, kad Sanmarīno aizvadīja savu debijas spēli, tā vairāk nekā 160 mačos tikai sešreiz nav zaudējusi un ir izcīnījusi tikai vienu uzvaru. Par lielāko panākumu uzskatāms 0:0 mājās Pasaules kausa kvalifikācijā pret Turciju (1994. gada), bet ērtākā pretiniece bijusi tieši Lihtenšteina, pret kuru gūta vienīgā uzvara (1:0 mājās pārbaudes spēlē 2004. gadā) un vēl divreiz nopelnīts neizšķirts. Ļoti ērtas bijušas arī Baltijas valstis – abi pārējie neizšķirti ir pret Latviju un Igauniju, bet pirms pieciem gadiem punkts gandrīz tika iegūts arī Lietuvā, kas uzvaru izrāva tikai otrā puslaika kompensācijas laikā. 11 spēlēs pret Baltijas izlasēm Sanmarīno bilance ir 0-2-9 (vārti 1:18) un tikai trīs reizes zaudēts ar vairāk nekā vienu vārtu starpību.
Latvija pret Sanmarīno līdz šim spēlējusi četras reizes un bieži vien pamatīgi mocījusies – pat ar visām mūsu futbola leģendām ierindā. Abās izbraukuma spēlēs uzvarēts ar 1:0 – pirms 20 gadiem 9. minūtē uzvaru nokārtoja Aleksandrs Jeļisejevs, bet vēsturiskais "Euro 2004" sapnis varēja nekļūt par īstenību, ja 89. minūtē mājinieki pēc Andreja Rubina sitiena paši nebūtu brīnumainā kārtā iesituši savos vārtos. Arī mājās nebūt negāja gludi, jo 2001. gada aprīlī par spīti Mariana Pahara vārtiem jau 1. minūtē tika piedzīvots kaunpilns neizšķirts 1:1, kas maksāja darbu angļu trenerim Gerijam Džonsonam. Šīs spēles pamatsastāvā bija septiņi leģionāri, ieskaitot sešus angļu klubu pārstāvjus, kā arī trīs skontieši un viens ventspilnieks. Un vienīgi 2003. gada aprīlī Latvija mājās uzvarēja pārliecinoši – agri vārti Andrejam Prohorenkovam un Imantam Bleidelim, kurš otrajā puslaikā panāca arī 3:0.
Pirms dažiem mēnešiem mocības mājās bija arī Latvijas un Sanmarīno čempionu duelī, kurā "Riga" divu dienu spēlē tikai otrajā puslaikā ieņēma "Tre Fiori" cietoksni (1:0). Sanmarīno klubos gan spēlē ļoti daudz ārzemnieku, īpaši no Itālijas, un izņēmums nebija arī "Tre Fiori", kā sākumsastāvā bija tikai trīs Sanmarīno futbolisti, no kuriem uz izlasi izsaukti vienīgi Sanmarīno kapteinis Davide Simončīni. Sanmarīno izlasi lielākoties pārstāv vietējo klubu spēlētāji vai Itālijas zemāko līgu pārstāvji, bet pamatvārtsargs Elija Benedetīni ir bez kluba. No leģionāriem augstākajā līmenī spēlē 20 gadus vecais Nikola Nanni, kurš šosezon sešreiz izgājis uz maiņu Itālijas 3. līgas klubā "Cesena" (šajā līgā spēlē arī Aleksejs Saveļjevs) un iepriekš arī 15 reizes bijis rezervē B sērijas klubā "Crotone", un 23 gadus vecais Filipo Berardi, kurš šosezon trīsreiz gājis 3. līgas kluba "Vibonese" sākumsastāvā un karjerā vienreiz bijis arī A sērijas spēles pieteikumā ("Torino").
Ārpus Latvijas Republikas teritorijas Latvijas futbola izlase nav uzvarējusi kopš 2016. gada septembra viesošanās Andorā (1:0). Kopš tās reizes Latvija aizvadījusi jau 22 spēles, piedzīvojot 14 zaudējumus (0-8-14, vārti 13:33). Savukārt vairāk par vieniem vārtiem jebkurā lokācijā – savā, neitrālā vai pretinieces laukumā – Latvija nav guvusi jau 27 mačos pēc kārtas, iepriekšējoreiz to paveicot pirms trim gadiem Kosovā (3:4). Tikmēr Sanmarīno savā laukumā, ieskaitot arī mājas spēli Itālijā, ir piedzīvojusi 18 zaudējumus pēc kārtas, vienīgos vārtus gūstot pret Kazahstānu (1:3), taču tikai deviņi no astoņpadsmit zaudējumiem ir ar vairāk nekā divu vārtu starpību.
Latvijas izlasei pozitīvu Covid-19 analīžu dēļ šajā nometnē būs jāiztiek bez pussargiem Kristera Tobera, Eduarda Emša un Gļeba Kļuškina, bet savainojumu turpina ārstēt pamatvārtsargs un pašreizējais kapteinis Pāvels Šteinbors. Pandēmijā arvien ārpus kandidātiem ir arī aizsargs Vitālijs Maksimenko, kura futbola dzīve rit Japānā. Šovakar neredzēsim arī Artūru Zjuzinu, kurš ir atgriezies pēc savainojuma un pirmos izlases treniņus aizvadīja ar nepilnu slodzi, tāpat Kazakevičs stipri apšaubīja "Liepājas" spēlētāju Raivja Jurkovska, Mārtiņa Ķigura un Eduarda Tīdenberga dalību šā vakara cīņā, jo svētdien viņi aizvadīja 120 minūtes Latvijas kausa finālā. Pēc Kazakeviča sacītā preses konferencē noprotams, ka šovakar valstsvienība diezin vai būs kaujas sastāvā un virkni iespējamo līderu varētu pietaupīt sestdienas spēlei pret Fēru salām, toties iespēja varētu tikt dota tiem, kuri Kazakeviča vadībā vēl nav spēlējuši. Spēli sākt paredzēts ar ierasto izvietojumu 4-2-3-1, bet Kazakevičs neizslēdza shēmas maiņu spēles laikā - milzīgie iztrūkumi balsta zonā varētu likt pārkvalificēt kādu no esošajiem citas pozīcijas spēlētājiem vai arī mainīt izvietojumu.
Covid-19 analīžu dēļ sarucis arī treneru štābs – pirmās pārbaudes pēc izlases sanākšanas pozitīvas bija Kazakeviča asistentam Paharam, drošības dēļ izolēti vēl divi asistenti, kuri vecuma ziņā atrodas riska grupā, bet vēl vienam asistentam jau iepriekš bija neviennozīmīgi pārbaužu rezultāti. LFF no sīkākiem komentāriem gan atteicās, nedz apstiprinot, nedz noliedzot, vai runa ir par Jāni Intenbergu, Vladimiru Serbinu un Iļju Ščaņicinu.
Sanmarīno bija paredzēts viesoties jau martā, tādējādi gatavojoties Nāciju līgas rudens spēlēm, tomēr pandēmijas dēl marta izlašu logs tika atcelts un centralizētās pārbaudes spēles obligātā kārtā tika pārceltas uz oktobri un novembri. Šomēnes Latvija aizvadīs vēl divas spēles – sestdien plkst. 19:00 tiks uzņemtas Fēru salas, bet otrdien izlase plkst. 21:45 pēc Latvijas laika viesosies Andorā, pabeidzot Nāciju līgas otro sezonu.
Spriežot pēc LFF fotogalerijas no Sanmarīno, rītvakar pamatsastāvā varētu būt oranžie:
— LV_futbols (@LV_futbols) November 10, 2020
Ozols - Fjodorovs, Ošs, E. Stuglis, Sorokins - Saveļjevs, Kārkliņš - J. Ikaunieks, Ontužāns, Kamešs - Uldriķis.
Latvijas spēles ārpus Latvijas un Sanmarīno mājas spēles
Latvija | Rez | Sanmarīno | Rez |
---|---|---|---|
Fēru salas | 1:1 | Lihtenšteina | 0:2* |
Melnkalne | 1:1 | Krievija | 0:5 |
Malta | 1:1 | Kazahstāna | 1:3 |
Slovēnija | 0:1 | Kipra | 0:4 |
Izraēla | 1:3 | Beļģija | 0:4 |
Austrija | 0:6 | Skotija | 0:2 |
Polija | 0:2 | Baltkrievija | 0:2 |
Ziemeļmaķedonija | 1:3 | Moldova | 0:1 |
Andora | 0:0 | Luksemburga | 0:3 |
Kazahstāna | 1:1 | Norvēģija | 0:8 |
Gruzija | 0:1 | Ziemeļīrija | 0:3 |
Lietuva | 1:1 | Čehija | 0:6 |
Gibraltārs | 0:1 | Moldova | 0:2 |
Fēru salas | 1:1* | Andora | 0:2 |
Dienvidkoreja | 0:1* | Vācija | 0:8 |
Kosova | 3:4 | Azerbaidžāna | 0:1 |
Saūda Arābija | 0:2* | Slovēnija | 0:2 |
Fēru salas | 0:0 | Anglija | 0:6 |
Ungārija | 1:3 | Igaunija | 0:0 |
Gruzija | 0:5 | Šveice | 0:4 |
Šveice | 0:1 | Lietuva | 0:2 |
Portugāle | 1:4 | Albānija | 0:3 |
Andora | 1:0 | Ukraina | 0:8 |
*Neitrālā laukumā
Latvijas izlases sastāvs
Pozīcija | Spēlētājs | Vec | Klubs | S/V |
---|---|---|---|---|
Vārtsargi | Kaspars Ikstens | 32 | RFS | 2 |
Roberts Ozols | 25 | Riga | 1 | |
Dāvis Ošs | 25 | Spartaks | ||
Aizsargi | Kaspars Dubra | 29 | Oleksandriya (Ukraina) | 39/2 |
Ritvars Rugins | 30 | Riga | 37 | |
Igors Tarasovs | 31 | KuPS (Somija) | 36/2 | |
Roberts Savaļnieks | 27 | RFS | 24 | |
Mārcis Ošs | 29 | Lugano (Šveice) | 14/1 | |
Raivis Andris Jurkovskis | 23 | Liepāja | 11 | |
Antonijs Černomordijs | 24 | Riga | 6 | |
Krišs Kārkliņš | 24 | Valmiera | 4 | |
Elvis Stuglis | 27 | Riga | 2 | |
Vladislavs Sorokins | 23 | RFS | ||
Pussargi | Artūrs Zjuzins | 29 | RFS | 41/7 |
Jānis Ikaunieks | 25 | RFS | 30/4 | |
Vladimirs Kamešs | 32 | Riga | 24/2 | |
Andrejs Cigaņiks | 23 | Zorya (Ukraina) | 13 | |
Vladislavs Fjodorovs | 24 | Riga | 7/1 | |
Mārtiņš Ķigurs | 23 | Liepāja | 7 | |
Alvis Jaunzems | 21 | Valmiera | 4 | |
Daniels Ontužāns | 20 | Bayern II (Vācija-3) | 2 | |
Eduards Tīdenbergs | 25 | Liepāja | 1 | |
Ingars Sarmis Stuglis | 24 | Liepāja | 1 | |
Aleksejs Saveļjevs | 21 | Mantova (Itālija-3) | ||
Uzbrucēji | Dāvis Ikaunieks | 26 | Mlada Boleslav (Čehija) | 26/4 |
Vladislavs Gutkovskis | 25 | Rakow (Polija) | 20 | |
Roberts Uldriķis | 22 | Sion (Šveice) | 18/1 | |
Raimonds Krollis | 19 | Metta | 3 |
+3 [+] [-]
Šobrīd Dainim ir 5 ļoti, ļoti vājas spēles un plāns kā to vērst par labu. Izlasei šis periods ir vēl garāks (ar pāris izņēmumiem), tā kā, ja ir plāns, tad būtu pēdējais brīdis to publicēt - tipa pacietieties vēl gadu/ 3 gadus un tad būs rezultāts, jo mēs darīsim to, to un vēl to
Plus futbola sabiedrība varēs sekot līdzi, kā tas plāns tiek ievērots - izlases trenerim ir daudz lielāka atbildība par darbu. Tagad ir papizģeļi un razašļis It kā plāns ir, bet rezultātu nav. Kā te citi komentāros saka - jau no 2001. gada viss iet uz leju
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
https://www.youtube.com/watch?v=Kr1...
+1 [+] [-]
Futbolā par rezultātu atbild treneris. Punkts!
Spēlētāju nespēja tomēr nav arguments - klubos spēlē itin normāli, par to jau runājām.
-2 [+] [-]
Es saprotu, ka LV sabiedrībai ir grūti pieņemt, ka mūsu futbols pēc tāda pacēluma 2000-šo sākuma gados ir tik zemu kritis, bet ir ļoti maz tādu, kuri ir veikuši reālu analīzi kāpēc tas tā ir noticis, un kā secīgi šī situācija ir veidojusies līdz šim brīdim. Nekas nenotiek tāpat, un visam apakšā ir loģiski izskaidrojumi.
Un tagad pasludināt, ka valsts galvenās izlases treneris būs tas, kurš glābs situāciju, kurai saknes stiepjas daudz, daudz dziļāk, nav nopietni.
-2 [+] [-]
Slavišam kopā ņemot rezultāti pie izlases stūres bija daudz graujošāk slikti, ja pretinieki arī bija cita kalibra, bet pret viņu kopumā izturējās saudzējošāki.
Kurš no mūsu izlases kandidātiem (ārzemju) klubā spēlē vismaz labi? Vietējo čempionātu nav vērts ņemt vērā, jo tāpat skaidrs, ka tā līmenis ir ļoti zems.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Latvijas futbols jau sen ir bedrē.
Dainis veido jaunu komandu, kuru beidzot var saukt par nacionālo izlasi, kādu mums nekad nav bijusi. Varbūt pirms kara?
Vērtēt varēsim ātrākais pēc gada- diviem, vai būs kāds progress!
Spēles stils ir kļuvis simpātiskāks, nav autobuss aizsardzībā un cerība uz kādu dullo golu pretuzbrukumā.
Jā uzbrukuma noslēguma fāzē nav bijusi veiksme, pareizāk būtu teikt pietrūcis meistarības!
+1 [+] [-]
Ir nesaprotams, kā futbolisti, kuriem reāli dzīvē nav cita mērķa kā spārdīt kaut kādu gumijas pūsli, b**ģ un par to naudu saņemt, nespēj izspiest no sevis pat puslīdz precīzus pasus.
Tipa - tik grūti ir secināt savas kļūdas un tās labot?
Cik desmitgades jāskatās ka divi nepeisegti futbolisti nespēj viens otram pasu iedot? Cik ilgi jāskatās, ka vārtsargs vienkārši aizsper bumbu bez jebkāda mēŗka, un tad visi tupī aizsardzībā, cerot ka pretinieki (Spāņi, Portugāļi utt. ) pēkšņi kļudīsies un viens kas "ātri huj*rī" vienītī apspēlēs visu pretinieku aizsardzību.
Vienk tas futbols ir tāds kauns, ka labāk tā nebūtu.
90% LAtvijas profesionālie futbolisti ir vienkārši totāli salašņas
[+] [-]
Nu tu esi optimists.
Gandrīz vai - šogad LV ir ekonomiskā krīze, bet nu Kariņš tagad jau veic reformas, un plānojam nākamgad vai maksimums pēc diviem gadiem sasniegt Šveices līmeni
vot tā tu izklausies.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Par Slavišas saudzēšanu - manuprāt, futbola sabiedrība bija pieņēmusi (vismaz es noteikti!), ka tiek būvēts jauns izlases modelis, balstīts uz jaunas mentalitātes veidošanu. Tas prasa laiku, un tāpēc zaudējumus toreiz bija vieglāk norīt (pretiniekos nebija grandi, tomēr no augstākas raudzes kā te Nāciju līgā). Vismaz man tur nav nekāda sakara ar simpatizēšanu Slavišam.
Var jau teikt, ka Kazakevičs arī būvē jaunu komandu, taču 1) kāpēc vajadzēja raut nost Slavišu, nedodot viņam pēc ļoti cerīgās pēdējās spēles, kad, iespējams, kādi nebūt darba augļi beidzot parādījās, paturpināt vēl 2-3 spēles, un lēmumu pieņemt pēc tam? 2) Kazakeviča iebīdīšana ir klaja savējo stumšana siles arodos; 3) Kazakevičs kā treneris neko ievērīgas cienīgu nav sasniedzis ne klubu līmenī (LV kauss? Tas nav nopietni!), ne jauniešu izlaši līmenī. Simpātisks un patīkams kā cilvēks (starp citu, jā!), taču treneris nulle bez autoritātes, harizmas un respekta. Pilnīgi nespējīgs izveidot uzvarētāju kolektīvo apziņu. Tajā pašā laikā būtu ļoti labs funkcionārs. Jā, Kazakevičs man pat simpatizē, taču, kā jau te sacīja Alguns, labs cilvēks nav profesija!
Arī par to jau runājām!
Bet nu neko, pavērosim nākamās trīs spēles un paskatīsimies, kas notiks uz laukuma un rezultātu tablo.
+1 [+] [-]
Viņiem mazāk darbspējīgo kā Latvijā vispār futbolistu
+1 [+] [-]
Slavišam rezultāti ar izlasi uzlabojās, ka EČ kvalifikācijas grupā viss bija jau skaidrs. Tā pati Austrija pret LV zaudētajā spēlē spēlēja bez līderiem ar kuriem tā grāva LV izlasi ar 0:6.
Nekad nepiekritīšu stāstam, ka pro spēlētājiem izlasē ir iespējams radikāli mainīt viņu mentalitāti. Tas ir jādara bērnu, jauniešu un junioru līmenī, un nevis tad, kad spēlētājs jau noformējies kā personība.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Nemainās tikai miroņi!
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Vienīgi kurš var izmainīt noformējušos personību ir viņš pats, un pie tam tas notiek daudzu gadu garumā, kad personība formējas attiecībā pret dzīves pieredzi un ķermeņa fizisko stāvokli.
-1 [+] [-]
Es šeit runāju par normāliem cilvēkiem, un nevis tiem, kuri liecas uz to pusi uz kuru pūš vējš.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Taču ne jau bez iemesla.
To liek darīt dzīves situācijas. Un arī skolotāji, tai skaitā treneri!
[+] [-]
Sen jau ir zinātniski pierādīts fakts, ka cilvēku pēc temperamenta flegmātiķis nevar padarīt par sangviniķi, vai pat holēriķi, un tāpēc par to nav pat vērts diskutēt.
Tiesa, treneriem ir iespēja prast izveidot zināmu ''ķīmiju'' starp šiem temperamentā atšķirīgajiem cilvēkiem, vai savā komandā sapulcēt pēc temperamentiem tuviem spēlētājiem, bet tas nav labs risinājums, jo grūti būs vadīt komandu, kurā, piemēram visi ir holēriķi pēc sava temperamenta.
[+] [-]
[+] [-]
Bet tā mentalitāte, kas ir jāmaina ir cita. Tā, kur cilvēks paliek nekaunīgāks, agresīvāks, aktīvāks, drošāks, atbildīgāks utmldz, kas noder futbolā. Pieļauju, ka jau klubos to mēģina ietekmēt, bet izlases treneris arī var savu pirkstu tur pielikt..
+1 [+] [-]
[+] [-]
Un tiem, kas te apdir...š izlasi, spēlētājus, trenerus - lai labi iziet vēders.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Jā nenoliedzami, ka visi melanholiķi, flegmātiķi, sangviniķi un holēriķi vel dalās divās grupās kā introverti un ekstraverti cilvēki, bet arī tas nedod iespēju apgalvot, ka šos cilvēkus var stipri mainīt, jo cilvēka temperaments viņā ir iedzimts, un tas nemainās visu viņa dzīves laiku. Tieši tāpēc mēs esam tik ļoti atšķirīgi, un tieši uz to balstās visa mūsu domāšana un uzvedība.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Atveru savu search un piekļūstu dažu sekunžu laikā ko esmu rakstījis pirms gadiem!